Oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji Interreg Europe programmas projekta “Viedo ciemu un lauku kopienu digitālās transformācijas veicināšana” (Digital Rural) ietvaros piedalījās starpreģionālajā pieredzes apmaiņas vizītē Žešovā un citviet Piekarpatu reģionā Polijā. Vizītes uzmanības centrā bija praktiski piemēri, kas parāda, kā viedo ciemu pieeju, digitalizāciju un jaunās tehnoloģijas iespējams izmantot lauku teritoriju attīstībai, vietējo resursu izmantošanai un kultūras mantojuma pieejamības veicināšanai.
Pieredzes apmaiņas programmā bija iekļautas gan Polijas ekspertu prezentācijas par viedo ciemu pieeju un lauku attīstības atbalsta iespējām, gan konkrētu vietu apmeklējumi, kuros tehnoloģiskie un digitālie risinājumi jau tiek izmantoti praksē.
Viedie ciemi kā instruments lauku teritoriju attīstībai
Viena no pieredzes apmaiņas galvenajām tēmām bija viedo ciemu pieeja lauku attīstībā. Par tās nozīmi un izmantošanas iespējām stāstīja Dr. Lukašs Komorovskis (Łukasz Komorowski) no Polijas Zinātņu akadēmijas Lauku un lauksaimniecības attīstības institūta.
Viedo ciemu pieeja paredz tehnoloģiju un inovāciju sasaisti ar konkrētas vietas vajadzībām un resursiem. Polijas pieredze ļāva paskatīties uz digitalizāciju plašāk, ne tikai kā uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, bet kā uz instrumentu, kas var palīdzēt attīstīt vietējos pakalpojumus, izmantot teritorijas resursus, veicināt tās pievilcību un stiprināt vietējās iniciatīvas.
Par lauku teritoriju attīstībai pieejamajām atbalsta programmām Piekarpatu vojevodistē pieredzes apmaiņas dalībniekus informēja Dr. Pavels Stoklosa (Paweł Stokłosa) no Piekarpatu vojevodistes Māršala biroja Lauku attīstības programmu departamenta.
Tas ļāva iepazīt ne tikai atsevišķus veiksmīgus vietējos risinājumus, bet arī plašāku pieeju tam, kā lauku teritoriju iniciatīvas un jaunu ideju īstenošana tiek sasaistīta ar reģionālā līmeņa atbalsta instrumentiem.
Astronomiskā observatorija kā vietējās attīstības resurss
Viens no programmā aplūkotajiem piemēriem bija Timces astronomiskā observatorija. Ar tās darbību un nozīmi vietējās teritorijas attīstībā iepazīstināja Lubačovas pašvaldības un observatorijas pārstāvji.
Observatorijas piemērs parāda, kā specifisks, zināšanās un tehnoloģijās balstīts objekts lauku teritorijā var kļūt par daļu no plašāka vietas piedāvājuma. Zinātnes popularizēšana šādā veidā tiek sasaistīta ar teritorijas atpazīstamību un apmeklētāju piesaisti, vienlaikus radot jaunas izziņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem.
Šis piemērs ir interesants arī no lauku teritoriju attīstības viedokļa, jo parāda, ka vietas izaugsmei nav obligāti jābalstās tradicionālajos lauku tūrisma vai uzņēmējdarbības risinājumos. Arī zinātne, izglītība un tehnoloģijas var kļūt par resursu, ap kuru veidot konkrētās vietas identitāti un piedāvājumu.
Mākslīgais intelekts, enerģētika un jaunās tehnoloģijas Žešovas Universitātē
Pieredzes apmaiņas ietvaros dalībnieki apmeklēja arī Žešovas Universitātes Eksakto un tehnisko zinātņu fakultāti, kur uzmanība tika pievērsta mākslīgajam intelektam, enerģētikai, materiāliem un jauno tehnoloģiju attīstībai.
Universitātes apmeklējums papildināja lauku digitalizācijas tēmu ar pētniecības un tehnoloģiju attīstības dimensiju. Tas ļāva paraudzīties uz jautājumu, kā universitātēs radītās zināšanas, pētniecība un tehnoloģiskās kompetences var būt nozīmīgas ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī apkārtējo teritoriju attīstībā.
Digitālie risinājumi palīdz mūsdienīgi stāstīt par reģiona mantojumu
Būtiska pieredzes apmaiņas daļa bija konkrētu piemēru iepazīšana Priekškarpatu reģiona lauku teritorijās. Šeit īpaši spilgti bija redzams, kā digitalizāciju iespējams savienot ar kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, vietas identitāti un tūrisma piedāvājumu.
Pilsētā Ustšiki Dolne dalībnieki apmeklēja FANTO Beščadu kultūras mantojuma centru, kur reģiona vēstures un dabas mantojuma izzināšanai izmantoti mūsdienīgi interaktīvi un digitāli risinājumi.
Centrs veidots kā interaktīva pieredze, kurā apmeklētājs var iepazīt gan reģiona vēsturi, gan tā dabas vērtības. Digitālās tehnoloģijas šeit nav tikai papildu informācijas nesējs, bet kļūst par daļu no stāsta par konkrēto vietu, palīdzot sarežģītu vai apjomīgu informāciju padarīt saprotamāku, vizuālāku un saistošāku dažādām apmeklētāju grupām.
Šī pieredze ir aktuāla arī Vidzemei, kur lauku teritorijās un mazpilsētās atrodas daudz nozīmīgu kultūrvēsturisku un dabas objektu. Polijas piemērs parāda iespējas tradicionālo kultūras mantojuma un tūrisma piedāvājumu papildināt ar digitāliem un interaktīviem risinājumiem, tādējādi radot mūsdienīgāku apmeklētāju pieredzi.
Foresterium: vēsturiska ēka iegūst jaunu dzīvi
Vēl viens nozīmīgs pieredzes apmaiņas pieturas punkts bija kultūras centrs “Foresterium” Zagožā, kas izveidots bijušajā klostera viesu nama ēkā. Tas ir piemērs lauku teritorijas revitalizācijai, vēsturisku vietu saglabāšanu apvienojot ar mūsdienīgu saturu un tehnoloģijām.
Vēsturiskajai ēkai piešķirta jauna funkcija, izveidojot kultūras un izziņas vietu, kas pieejama gan vietējai kopienai, gan tūristiem. Beščadu reģiona stāsts šeit tiek atklāts, savienojot vēsturisko mantojumu un tradīcijas ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
“Foresterium” piemērs vienlaikus apvieno vairākus lauku attīstībai nozīmīgus aspektus: vēsturiska objekta saglabāšanu un jaunas funkcijas piešķiršanu, vietējās identitātes stiprināšanu, moderno tehnoloģiju izmantošanu un jauna piedāvājuma radīšanu iedzīvotājiem un apmeklētājiem.
Šāda pieeja ir īpaši nozīmīga teritorijās, kurās atrodas vērtīgs vēsturiskais mantojums, bet nepieciešams atrast jaunus veidus, kā objektus izmantot un padarīt nozīmīgus mūsdienu sabiedrībai.
Polijas pieredze noderīga arī Vidzemei
Piekarpatu reģionā iepazītie piemēri parāda digitalizācijas praktisko pusi. Tehnoloģijas pašas par sevi nav mērķis. Būtiskākais ir tas, kā tās palīdz risināt konkrētas vietas vajadzības, izmantot vietējos resursus un radīt jaunas iespējas teritorijas attīstībai.
Polijas piemēros tas izpaudās dažādi: viedo ciemu pieejā, zinātnes un tehnoloģiju sasaistē ar vietējo attīstību, interaktīvā kultūras un dabas mantojuma interpretācijā, kā arī vēsturisku objektu atdzīvināšanā un jaunu funkciju piešķiršanā tiem.
Arī Vidzemē ir daudz vietu, kur līdzīga pieeja var būt aktuāla. Digitālie un interaktīvie risinājumi var papildināt kultūras un dabas mantojuma objektus, tūrisma piedāvājumu un vietējās iniciatīvas. Būtiski, lai tehnoloģiju izmantošana būtu saistīta ar reālām konkrētās teritorijas vajadzībām un radītu ieguvumu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un teritorijas apmeklētājiem.
Polijā iepazītā pieredze tādējādi sniedz ne tikai priekšstatu par atsevišķiem digitālajiem risinājumiem, bet rosina plašāk skatīties uz to, kā digitalizācija, vietējās zināšanas, kultūras un dabas mantojums un kopienu iniciatīvas kopā var palīdzēt veidot dzīvotspējīgas un pievilcīgas lauku teritorijas.






