Zaļā transporta nākotne Latvijā – kā autoparki, valsts politika un nodokļu mehānismi ietekmē klimata mērķu sasniegšanu

2025. gada 23. maijā Rīgā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) rīkoja sanāksmi, kurā kopā ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem, zinātniskajām institūcijām un loģistikas uzņēmumu ekspertiem apsprieda videi draudzīga transporta attīstības aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot pēdējās jūdzes preču piegāžu jautājumiem – piegādei no noliktavas līdz galapatērētājam.

RTU pētnieki norāda, ka situācijā, kad uzņēmumi turpina pirkt lietotas, vecas kravas automašīnas, tas signalizē ne tikai par neefektīvu uzņēmējdarbību un problēmām biznesā, bet vienlaikus kavē zaļās pārejas īstenošanu nacionālā mērogā un negatīvi ietekmē politikas mērķu sasniegšanu.

RTU ekspertu dati liecina, ka Latvijas kravas autoparks ir būtiski novecojis salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem, radot būtiskus izaicinājumus gan vides aizsardzībai, gan uzņēmējdarbības ilgtspējai.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka Latvijā pāreja uz videi draudzīgām tehnoloģijām kravas automobiļu sektorā notiek ļoti lēni. Pētnieki norāda, ka ar dīzeļdegvielu darbināmo kravas automašīnu skaits turpina pieaugt, un tas neatbilst Eiropas kopējām tendencēm. Apkopotie dati liecina, ka teju puse no visiem kravas transportlīdzekļiem ir vidēji 10-20 gadus veci, bet piektā daļa – vairāk nekā 20 gadus. Savukārt jaunāki par 2 gadiem ir tikai desmitā daļa no visiem kravas transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā. Šī vecā autoparka saglabāšanās rada būtiskus izaicinājumus gan vides ilgtspējai, gan uzņēmējdarbības efektivitātei. Pētnieki norāda, ka kravas transportlīdzeklis, ja to intensīvi ekspluatē ikdienā, nolietojas 6 gadu laikā.

Pasākuma laikā auditorija rosināja diskusiju, uzdodot retorisku jautājumu –  vai ilgtermiņā ir efektīvāk ekspluatēt vienu vecu automašīnu vai vairākas jaunas, ņemot vērā gan ražošanas, gan ekspluatācijas emisiju kopējo ietekmi.

Sanāksmes laikā un pētījumā identificētie izaicinājumi un risinājumi skaidri parāda, ka Latvijai nepieciešama koordinēta pieeja, kurā apvienoti tehnoloģiskie risinājumi, infrastruktūras attīstība, politikas atbalsts un uzņēmumu motivācija, lai efektīvi samazinātu emisijas un veicinātu ilgtspējīgu transporta attīstību, īpaši pēdējās jūdzes piegādēs.

Vidzemes plānošanas reģiona SPOTLOG projekta eksperte Zane Pīpkalēja izcēla, ka pēdējās jūdzes piegādes Latvijā strauji pieaug un ir viens no nozīmīgākajiem CO₂ emisiju avotiem. Latvijā tikai aptuveni 51% iedzīvotāju izvēlas piegādes uz mājām, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir ap 76%. Šo atšķirību daļēji nosaka pakomātu plašā pieejamība.

Kā veiksmīgu citvalstu piemēru Z. Pīpkalēja minēja Beļģijas pilsētu Mešelenu – tās centrs tiek atslogots no automašīnu satiksmes, veicinot velosipēdistu un gājēju kustību, un uzņēmēji izmanto subsīdijas (5000,00 €) kravas velosipēdu iegādei, tā sekmējot videi draudzīgāku un efektīvāku preču piegādi. Finanšu instrumenti (grantu konkursi)  ir efektīvs veids, kā rosināt pārmaiņas sabiedrībā, tai skaitā, uzņēmējdarbības sektorā. Šo un citu rīcību pamatā ir kopīga vienošanās par ilgtspējīgu pilsētas loģistiku, ko parakstījusi pašvaldība un 29 loģistikas sektora uzņēmumi, nospraužot mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka pilsētā ir nulles emisiju loģistika.

Savukārt Tamperes Universitātes izstrādātais modelis, kas balstās uz mākslīgā intelekta un atvērto datu izmantošanu, ļauj prognozēt cilvēku plūsmas pilsētās un uzlabot pilsētas transporta plānošanu.

Itālijā un Portugālē tiek testēti mobilitātes centri, kas nodrošina ērtu pārslēgšanos starp dažādiem videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem, vienlaikus samazinot individuālā transporta izmantošanas īpatsvaru un pakalpojumu operacionālās izmaksas, kas būtu augstākas, ja pakalpojumi atrastos atsevišķi.

Kā norādīja Z. Pīpkalēja,  Latvijā problēmas rada mobilitātes plūsmu organizēšana, jo dzelzceļa stacijas un autoostas bieži atrodas dažādās vietās, kas apgrūtina ērtu savienojamību.

Dr.oec. Valērijs Skribāns prezentēja sešas galvenās risinājumu grupas zaļās pārejas veicināšanai transporta nozarē Latvijā:

1. Autoparka nomaiņa uz alternatīviem transportlīdzekļiem – elektriskajiem un hibrīdauto, kuru ekspluatācija būtiski samazina CO₂ emisijas un trokšņu piesārņojumu. Tam nepieciešama attīstīta uzlādes infrastruktūra un valsts atbalsts.
2. Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība kravu pārvadājumos – tā sola būt nozīmīgs emisiju samazinājuma instruments, lai gan izmaksu un infrastruktūras izaicinājumi joprojām pastāv.
3. Biodegvielas plašāka izmantošana tradicionālajā transportā, kas palīdz samazināt CO₂ emisijas un mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem.
4. Transporta struktūras maiņa, tostarp sabiedriskā transporta attīstība, privātā autoparka samazināšana un zemo emisiju zonu ieviešana, kas sekmē tīrāku un drošāku pilsētvidi.
5. Esošo transportlīdzekļu efektivitātes uzlabošana, piemēram, degvielas patēriņa samazināšana un pārvadājumu maršrutu optimizācija, izmantojot datu analīzi un elektroniskās vadības sistēmas.
6. Kombinēta šo pasākumu ieviešana, jo tikai koordinēta un kompleksa pieeja nodrošina ilgtspējīgu attīstību un pielāgošanos mainīgajām vajadzībām.

Eksperti norāda, ka valstis ar aktīvu politisko un finansiālo atbalstu elektromobiļu ieviešanai un stingriem emisiju standartiem progresē ātrāk. Tādas valstis kā Vācija, Norvēģija, Francija un Polija demonstrē, ka mērķtiecīgas subsīdijas, nodokļu atlaides, veco auto izņemšanas programmas un infrastruktūras attīstība ir efektīvas zaļās pārejas sastāvdaļas. Latvijai nepieciešama līdzīga politika, lai samazinātu vecu, piesārņojošu autoparku un paātrinātu jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, īpaši kravas transportā.

Fiskālās un nodokļu stratēģijas izaicinājumus videi draudzīgā transporta pārejā iezīmēja RTU pētnieks Dr.oec. Māris Jurušs, kurš uzsvēra, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanās no tradicionālās degvielas var radīt būtiskus budžeta riskus. Tas rada fiskālas plaisas, kuras valsts ir jāspēj aizpildīt ar alternatīviem ienākumu avotiem vai efektīvāku budžeta plānošanu. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešama nodokļu politika, kas līdzsvaro valsts finanšu vajadzības ar vides mērķiem, piemērojot diferencētas nodokļu pieejas atkarībā no transporta veida un reģiona. Viņš norādīja arī uz būtisku ieguldījumu nepieciešamību elektrotransporta uzlādes infrastruktūras attīstībā, tostarp viedo uzlādes tehnoloģiju ieviešanā. Prezentācijā tika aplūkotas arī Eiropas tirgus tendences elektrisko transportlīdzekļu izmantošanā un to nozīme ilgtspējīgu pēdējās jūdzes piegāžu risinājumu veidošanā.

Pētījumā, ko prezentēja RTU pētnieks Ph.D. Aleksandrs Kotļars, tika aptaujāti 184 Eiropas uzņēmumi, galvenokārt ražošanas sektorā, apkopojot viedokļus par kritērijiem loģistikas pakalpojumu izvēlē. Dati liecina, ka lielākā uzmanība tiek pievērsta pakalpojuma cenai un uzņēmuma reputācijai, kamēr videi draudzīgs pakalpojums kā atlases faktors minēts vien 4% gadījumu. Tomēr pastāv uzņēmumu grupa, kam videi draudzīgs pakalpojums ir ļoti būtisks: tie, kas darbojas starptautiskos tirgos, kam jāievēro stingrākas vides prasības un kas aktīvi iesaistās Eiropas Savienības finansētos projektos.

Pasākumā piedalījās un diskutēja valsts pārvaldes, pašvaldību, zinātnisko institūciju un loģistikas nozaru pārstāvji, tostarp pārstāvji no Latvijas Loģistikas asociācijas, Vides Konsultatīvās padomes, Latvijas Pasta, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas,  Rīgas enerģētikas aģentūras, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Valmieras novada pašvaldības u.c.

Pasākumu organizēja Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes plānošanas reģions ar divu projektu – Eiropas Savienības Interreg Europe programmas projekta “Zaļas un sociāli atbildīgas pilsētu loģistikas inovācijas (SPOTLOG)” un Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Pēdējās jūdzes preču sadales ilgtspējīgu un videi draudzīgu pakalpojumu ieviešanai modeļa izstrāde Latvijā (TRANS4ECO)” – atbalstu.