28. maijā, Cēsīs, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotais klimata noturības darba grupas seminārs “Kopienu iesaiste klimata noturības stiprināšanai Vidzemes reģionā – no izpratnes līdz rīcībai”. Tas pulcēja pašvaldību, nevalstisko organizāciju, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvjus, kā arī citus aktīvus dalībniekus, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumu – kā stiprināt Vidzemes kopienu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.
Semināra laikā, izmantojot CoSMoS pieeju, dalībnieki analizēja reģiona stiprās puses, pieejamos resursus un galvenos riskus. Apzinot dabas bagātības, infrastruktūru, cilvēku zināšanas, sadarbības tīklus un kultūras mantojumu, tika meklēti risinājumi, kas palīdzētu stiprināt kopienu noturību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Diskusijās un praktiskajā darbā dalībnieki identificēja būtiskākās tendences un izaicinājumus, kas ietekmē Vidzemes spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Darbnīcā gūtās atziņas kalpos par pamatu turpmākajam darbam projektā GRACE, palīdzot veidot Vidzemes reālajās vajadzībās un pieredzē balstītus risinājumus. Dalībnieku sniegtās zināšanas un pieredze ļaus labāk izprast, kā stiprināt sadarbību, pieņemt pārdomātus lēmumus un efektīvāk izmantot reģiona resursus nākotnē.
Viena no būtiskākajām atziņām ko pauda klātesošie – klimata noturības stiprināšanā nozīmīgākie resursi Vidzemē ir cilvēki, zināšanas, finanšu kapacitāte un spēcīgas kopienas. Tie tika raksturoti kā četri stūrakmeņi, uz kuriem balstīt reģiona attīstību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Vienlaikus dalībnieki uzsvēra dabas kapitāla nozīmi – mežus, ūdens resursus, ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Diskusijās tika atzīts, ka, lai gan Vidzemē dabas resursu joprojām ir daudz, pieaug arī dažādi riski, tostarp intensīva zemes izmantošana, apbūve un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tāpēc klimata noturību iespējams stiprināt sadarbojoties kopienām, attīstot zināšanas un prasmes, nodrošinot finansiālu kapacitāti un vienlaikus gudri apsaimniekojot dabas resursus.
Pasākuma ietvaros ar lekciju uzstājās arī Andra Blumberga – Rīgas Tehniskās universitātes profesore, kura iepazīstināja klātesošos ar sistēmiskās domāšanas un sistēmdinamikas pieeju. Īpašu interesi un iesaisti raisīja profesores lekcija “Domāt ilgtermiņā: sistēmiskā pieeja klimata pārmaiņām”, kurā klimata pārmaiņas tika aplūkotas no pavisam cita skatpunkta – nevis caur ierastu akadēmisko prizmu, bet caur cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm. Ar interaktīvas aktivitātes palīdzību dalībnieki tika aicināti paraudzīties uz klimata pārmaiņām ikdienas rīcības kontekstā, apzinoties, ka viss, ko darām ikdienā, kā pārvietojamies, ko ēdam, kādus pakalpojumus izmantojam, ko iegādājamies un kā dzīvojam, ir saistīts ar CO₂ emisiju veidošanos.
Lekcijas laikā sarežģīti procesi tika skaidroti vizuāli un saprotami, piemēram, CO₂ izmešu apjomi tika attēloti ar burbuļu vizualizācijām, ļaujot daudz skaidrāk uztvert emisiju mērogu un to ietekmi. Tika diskutēts arī par “koplietošanas traģēdijas” principu, kas raksturo situāciju, kad kopīgi resursi tiek izmantoti katra individuālajās interesēs, nepietiekami domājot par to saglabāšanu ilgtermiņā. Klimata pārmaiņu kontekstā tas atgādina, ka individuāli izdevīga rīcība ne vienmēr ir izdevīga sabiedrībai kopumā. Tāpat tika pievērsta uzmanība resursu izmantošanas paradumiem un nepieciešamībai pēc lielākas sabiedrības izpratnes, iesaistes un atbildības klimata jautājumos.
Semināra noslēgumā dalībnieki pievērsās sadarbības tīklu un pārvaldības procesu kartēšanai Vidzemes reģionā, kopīgi veidojot sadarbības karti klimata pārvaldības kontekstā. Darba procesā tika identificētas dažādas iesaistītās puses – pašvaldības, valsts institūcijas, kopienas, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un daudz citi sadarbības partneri, kuriem ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu risku mazināšanā un reģiona noturības stiprināšanā. Diskusijās dalībnieki analizēja esošās sadarbības formas, informācijas aprites procesus un iespējas stiprināt savstarpējo sadarbību nākotnē.
Vienlaikus tika secināts, ka, neskatoties uz plašo iesaistīto pušu loku un daudzveidīgajiem sadarbības formātiem, savstarpējā mijiedarbība bieži vien ir tikai formāla. Tika uzsvērta nepieciešamība veidot ciešāku un jēgpilnāku sadarbību, kas veicina zināšanu apmaiņu, kopīgu mācīšanos un jaunu iniciatīvu attīstīšanu, tādējādi stiprinot kopienu spēju īstenot pārmaiņas un risināt kopīgus izaicinājumus.
Seminārs apliecināja, ka klimata pārmaiņu un kopienu attīstības jautājumi ir cieši saistīti, tomēr šāda pieeja vēl nav kļuvusi par ierastu diskusiju daļu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk organizēt līdzīgus pasākumus, kas palīdz veidot kopīgu izpratni un stiprināt saikni starp šīm tēmām.
Seminārs tika rīkots Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētā projekta “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) ietvaros.
Par projektu
Projekts “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) tiek īstenots ar Eiropas Savienības “Horizon Europe” programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu.
Projekta mērķis ir palīdzēt attālajiem Eiropas lauku reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt to noturību, veicinot kopienu iesaisti, vietējo spēju attīstību un inovāciju ieviešanu. Projekts paredz attīstīt un demonstrēt daudzdimensionālus risinājumus klimata pielāgošanai, kas stiprina sociālo un ekonomisko dzīvotspēju, veicina dabā balstītus risinājumus un uzlabo vietējo pārvaldību.
Publikācijā paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrēja iestāde nav atbildīga par tiem.
