H2Value partneri Tartu vērtē projekta rezultātu turpmāko izmantošanu

Kā nodrošināt, lai starptautiska projekta laikā ieguldītais darbs un sasniegtie rezultāti turpinātu radīt ieguvumus arī pēc tā noslēguma? Šis bija viens no galvenajiem jautājumiem, kam 9. oktobrī Tartu pievērsās projekta H2Value partneri. Tikšanās laikā norisinājās projekta partneru sanāksme un pirmā no trim plānotajām projekta rezultātu izmantošanas darbnīcām (Exploitation Workshop).

Tikšanās norisinājās vienlaikus ar starptautisko pasākumu Tartu Hydrogen Days 2026, kas šogad Tartu notika jau desmito reizi. Jubilejas pasākuma centrālā tēma bija “No zinātnes līdz tirgum” (From Science to Market), pievēršoties jautājumam, kā ūdeņraža tehnoloģijas no pētniecības un eksperimentāliem risinājumiem pārvērst praktiski izmantojamās un ekonomiski dzīvotspējīgās tehnoloģijās.

Pasākums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, inženierus un nozares ekspertus, lai diskutētu par šķēršļiem un iespējām ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai starp ūdeņraža ražotājiem, tehnoloģiju izstrādātājiem un lietotājiem, turklāt apmeklētāji varēja apskatīt arī praktiskus ūdeņraža mobilitātes risinājumus – automašīnas, autobusu, kravas automobili un dronu.

Projekta H2Value mērķis ir veicināt zaļā ūdeņraža vērtību ķēdes attīstību transporta nozarē Latvijā un Igaunijā, stiprinot pārrobežu sadarbību un veidojot priekšnoteikumus ūdeņraža tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Šādu projektu nozīme neaprobežojas tikai ar to īstenošanas laikā paveikto – būtiski ir arī tas, kā iegūtās zināšanas, pieredzi un izstrādātos risinājumus iespējams izmantot turpmāk.

Tieši šim jautājumam bija veltīta pirmā projekta rezultātu izmantošanas darbnīca, ko vadīja Viesturs Sosārs no Cogentia Consulting. Darbnīcas uzmanības centrā bija projekta galveno izmantojamo rezultātu (Key Exploitable Results jeb KER) identificēšana.

Ar šo jēdzienu saprot projekta rezultātus, kuriem piemīt potenciāls tikt izmantotiem arī ārpus konkrētā projekta ietvara. Tie var būt ne tikai praktiski risinājumi, bet arī projekta laikā iegūtas zināšanas, izstrādātas pieejas vai sadarbības rezultāti, kas var būt noderīgi citiem nozares dalībniekiem.

Darbnīcas laikā partneri identificēja, apsprieda un pilnveidoja piecus potenciāli izmantojamus projekta rezultātu virzienus. Tie aptver dažādus virzienus – no datu un procedūru ietvariem līdz jauniem mobilitātes pakalpojumu modeļiem un tehnoloģiju izmantošanas iespējām.

Igaunijas Ūdeņraža tehnoloģiju asociācija (H2EST) pievērsās datu ietvaram, kas palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus par ūdeņraža transportlīdzekļu izmantošanu sabiedriskajā transportā. Savukārt SCT strādāja pie ūdeņraža dronu izmantošanas iespējām ostu teritorijās.

Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātais virziens paredz ūdeņraža procedūru ietvara izveidi Vidzemes reģionam. Latvijas Ūdeņraža asociācija (H2LV) pievērsās uz ūdeņradi balstītas mobilitātes kā pakalpojuma (Mobility as a Service) modelim, bet Baltic Innovation Agency (BIA) – ūdeņraža jomas kompetences un zināšanu stiprināšanai, lai tās izmantotu turpmākos projektos.

Šie pieci virzieni darbnīcā tika izvirzīti turpmākai attīstīšanai un precizēšanai. Tie parāda, ka H2Value rezultātu potenciāls sniedzas tālāk par atsevišķu tehnoloģiju demonstrējumiem, aptverot arī plānošanu, zināšanu pārnesi, pakalpojumu attīstību un jaunus sadarbības modeļus. Šāda izvērtēšana palīdz uz projekta sasniegumiem paraudzīties plašāk – ne tikai kā uz paveikto darbu kopumu, bet arī kā uz iespējām, ko turpmāk varētu izmantot uzņēmumi, publiskā sektora organizācijas un citi ūdeņraža nozares attīstībā iesaistītie.

Lai projekta rezultāti būtu noderīgi arī ilgtermiņā, ir svarīgi laikus izvērtēt, kam tie varētu būt nepieciešami, kā tos iespējams pārņemt vai attīstīt tālāk un kādi priekšnoteikumi tam vajadzīgi.

Tas ir īpaši būtiski projekta H2Value gadījumā, jo zaļā ūdeņraža izmantošanas attīstība transporta nozarē ir saistīta ar vairākiem savstarpēji atkarīgiem posmiem no ūdeņraža pieejamības un infrastruktūras līdz transportlīdzekļu izmantošanai un sadarbībai starp dažādām organizācijām. Tāpēc arī projekta rezultātu turpmākā vērtība lielā mērā ir saistīta ar iespējām tos izmantot plašākā nozares attīstības kontekstā.

Tartu aizvadītā darbnīca bija pirmais solis šajā izvērtēšanas procesā. Kopumā paredzētas trīs darbnīcas, kuru laikā partneri turpinās darbu pie projekta rezultātu praktiskās izmantošanas iespēju noteikšanas un to potenciālās ietekmes paplašināšanas pēc projekta H2Value noslēguma.

Tartu notika arī projekta H2Value partneru sanāksme, kurā tika pārrunāts projekta īstenošanas progress un turpmākie uzdevumi.

Projekts H2Value noslēgsies 2026. gada decembrī. Projekta īstenošanas laikā partneri jau ieguldījuši apjomīgu darbu, lai sekmētu zaļā ūdeņraža izmantošanu transporta nozarē un stiprinātu sadarbību starp Latviju un Igauniju. Priekšā vēl intensīvs un vienlaikus aizraujošs noslēguma posms, kurā būtiski veiksmīgi pabeigt iesākto un sasniegt iecerētos rezultātus.

Tikšanās Tartu bija iespēja ne vien saskaņot atlikušos darbus, bet arī kopīgi domāt par nākamo soli – kā panākt, lai projekta H2Value īstenošanas laikā radītā vērtība saglabātos un būtu izmantojama arī pēc projekta beigām.

Foto: Vidzemes plānošanas reģions / Latvijas Ūdeņraža asociācija / ELME MESSER GAAS

Projekts “Atbalsts transportā izmantojamās ‘zaļā’ ūdeņraža enerģijas vērtību ķēdes reģionālai attīstībai Igaunijā un Latvijā” (H2Value) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) ietvaros. Granta līgums Nr. 101083881.