Arhīva kalendārs

« June 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) organizē semināru zinātniskajām institūcijām un komersantiem par pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem. Atlases otrajā kārtā kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 25 miljoni eiro, no tiem ERAF finansējums vairāk nekā 19,2 miljonu eiro apmērā.

Atklātā projektu atlasē, kur iesniegumi tiek pieņemti līdz š.g. 3. septembrim, zinātniskās institūcijas un komersanti var pretendēt uz publisko līdzfinansējumu līdz pat 600 000 eiro apmērā praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai.

Seminārs, kurā tiks sniegta projektu iesniegumu sagatavošanā noderīga informācija, notiks š.g. 14. jūnijā plkst. 11.00 LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1, Rīgā. Semināra darba kārtība un pieteikšanās tā apmeklējumam (līdz 12. jūnijam) – CFLA mājaslapas sadaļā “Pasākumi”. Semināru būs iespējams vērot arī tiešsaistē CFLA mājaslapā 14. jūnijā no plkst. 11.00. Projektu iesniegumu sagatavošanas posmā paredzēts organizēt papildu seminārus arī reģionos, informācija par pasākumiem tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā “Pasākumi”.

ES fondu programmas ietvaros tiks atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un šādu specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts gan ar saimniecisko darbību nesaistītu, gan arī ar saimniecisko darbību saistītu projektu īstenošanai, šajā atlases kārtā nodalot ERAF finansējumu katra veida projektiem vairāk nekā 9,5 miljonu apmērā. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido valsts budžeta atbalsta intensitāte – 34,7 procentu apmērā un ERAF atbalsta intensitāte – 57,8 procentu apmērā. Savukārt tādiem projektiem, kas ir saistīti ar saimniecisku darbību, maksimālā publiskā finansējuma apmērs ir 25 – 70 procenti, un to nosaka atkarībā no projektā paredzētajām darbībām un projekta iesniedzēja veida.

Detalizēti projektu iesniegumu atlases nosacījumi pieejami Ministru kabineta 12.01.2016. noteikumos Nr. 34.

Projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā ar ERAF atbalstu tiek īstenoti 74 projekti, kopumā to īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 44 miljonus eiro. Vairāk informācijas par īstenojamajiem projektiem var iegūt vietnē www.esfondi.lv

 

Informāciju sagatavojusi:

Ieva Luste 
Sabiedrisko attiecību speciāliste 
E-pasts: ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv 
Tālr.: (+371) 26019685


Trešdien, 6.jūnijā no plkst. 10:45 līdz plkst. 13:00 ikviens interesents aicināts piedalīties Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vebinārā*, kas tiek organizēts projektu pieteikumu konkursa 2.kārtas ietvaros. Vebinārā tiks prezentēta 2.2. prioritāte: “Kopīgas darbības vides aizsardzībai”, kā arī tiks sniegta detalizēta informācija par prasībām, atbalstāmajām aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem. Vebināra laikā būs iespēja prezentēt arī savas projektu idejas pārējiem pasākuma dalībniekiem, atrast sadarbības partnerus to organizāciju vidū, kas arī interesējas par šo prioritāti un veidot jaunas partnerības. Kopumā vebinārs notiks 3 vietās, arī Latvijā (Rīgā, Doma laukumā 8a, 5.stāvā).

Pēc vebināra būs iespējams pieteikties arī individuālām konsultācijām.

Lai reģistrētos dalībai pasākumā, klikšķiniet uz šīs saites: http://latruscbc.eu/event/webinar-on-2nd-call-for-proposals/

*Vebinārs – seminārs, kurā iespējams piedalīties, esot pie sava datora. Nepieciešamais aprīkojums – interneta pieslēgums un austiņas. Pieslēgšanās vebināram notiek, izmantojot saiti, kuru parasti pirms pasākuma izsūta tā organizatori.

Informācijas avots: Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas http://latruscbc.eu/join-our-webinar-and-online-partner-search-on-2nd-call-for-proposals/

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina ikvienu Latvijas jaunieti, kuram 1. jūlijā būs 18 gadi, izmantot Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu DiscoverEU. Tā ļaus aptuveni 15 000 jauniešiem visā Eiropā saņemt ceļošanas pasi un apceļot Eiropu jau šovasar, laika posmā no 9. jūlija līdz 30. septembrim.

Šī Eiropas Savienības iniciatīva piedāvā jauniešiem baudīt pārvietošanās brīvību, labāk izprast Eiropas daudzveidību, iepazīt Eiropas kultūras bagātību, iegūt jaunus draugus un galu galā – iepazīt arī sevi.

2018. gads ir Eiropas Kultūras mantojuma gads. Ceļojums pa Eiropu būs vēl aizraujošāks, jo visā Eiropā tiek rīkoti daudzi pasākumi par godu daudzveidīgajam kultūras mantojumam.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus. Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Kas var pieteikties ceļojumam?

-        Jaunieši, kuri 2018. gada 1. jūlijā būs tieši 18 gadu veci (dzimuši laikā no 1999. gada 2. jūlija līdz 2000. gada 1. jūlijam, ieskaitot);

-        Jaunieši, kuri ir vienas no 28 ES dalībvalstu pilsoņi.

Lai pieteiktos, jauniešiem jābūt gataviem uz šādiem nosacījumiem:

-        tiešsaistes pieteikuma veidlapā norādīt personas apliecības vai pases numuru;

-        ceļojumu sākt vienā no 28 ES dalībvalstīm;

-        ceļojuma sākumam jānorit laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim;

-        ceļojuma garums - vismaz viena, bet ne vairāk kā četras valstis ES;

-        jākļūst par DiscoverEU sūtni.

Pieteikumi var būt individuāli vai kolektīvi (personu grupa, kurā ir ne vairāk kā 5 personas). Grupai jāizvēlas savas grupas vadītājs. Grupas vadītājs aizpilda pieteikuma veidlapu, piedalās viktorīnā un atbild uz pēdējo papildu jautājumu. Iesniedzot pieteikumu, grupas vadītājs saņems kodu, kurš pēc tam jānodod tālāk grupas dalībniekiem, lai viņi varētu reģistrēties. Izmantojot grupas vadītāja sniegto kodu, pārējie grupas dalībnieki var reģistrēties tiešsaistē un ievadīt savus personas datus. Visiem grupas dalībniekiem tāpat jābūt tieši 18 gadus veciem.

Kad un kā pieteikties?

Ieinteresētie jaunieši var pieteikties tiešsaistē no 2018. gada 12. jūnija pulksten 12.00 (CET) līdz 26. jūnija pulksten 12.00 (CET). Vispirms būs jāievada personas dati un jāsniedz sīkāka informācija par ceļojumu, kuru jaunietis vēlas īstenot. Tad būs jāatbild uz 5 jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu 2018 un ar ES iniciatīvām jaunatnes jomā. Visbeidzot, būs jāatbild uz pēdējo papildu jautājumu, kas ļaus Eiropas Komisijai sarindot pretendentus gadījumā, ja būs iesniegti vairāk pieteikumi, nekā ir pieejamas ceļošanas kartes. Pēc atlases dalībniekiem ir jādodas ceļā laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim.

Tiešsaistes pieteikšanās DiscoverEU norisināsies http://europa.eu/youth/discovereu_lv.

Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”. Kopējā summa, kas pieejama JSPA administrēto programmu projektu īstenošanai 2018. gadā ir vairāk nekā 6 miljoni eiro.

Papildu informācijai:

Kintija Bulava
Komunikācijas daļas vecākā referente                                                       
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra                                            
Tālr.: 67356247, e-pasts: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv

Šī gada 13. un 14. jūnijā Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) Uzraudzības komitejas, tai skaitā Eiropas Komisijas Reģionālās un Urbānās politikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL), pārstāvji apmeklēs klātienē dažus no Latvijas spilgtajiem ES fondu projektiem. Vizītes mērķis ir praksē iepazīties ar projektu sasniegumiem un nepastarpināti uzklausīt to īstenotāju pieredzes stāstus un ieguvumus no Kohēzijas politikas investīcijām Latvijā.

“Latvijā ir ārkārtīgi daudz lielisku ES fondu projektu, kas ir veicinājuši valsts tautsaimniecības un sabiedrības attīstību, un nodrošinājuši gan ik dienu redzamus rezultātus infrastruktūrā, gan radījuši uzņēmumu produktus, kas iedvesmo ne vien Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus. Tāpat ES fondu atbalsts ļāvis ieviest tādus sociālos pakalpojumus, bez kuriem daudziem sabiedrības locekļiem dzīves kvalitāte būtu nesalīdzināmi sliktāka. Šīs projektu vizītes ir iespēja parādīt spilgtu projektu “augļus” darbībā. Latvijas ES fondu īstenotāju ieguldījums un sasniegumi vēlreiz apliecina Latvijas nopietno pieeju mērķtiecīgā ES fondu ieguldīšanā un nepieciešamību Kohēzijas politikas investīcijām arī nākotnē,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhar ds.

ES fondu Uzraudzības komiteja apmeklēs finanšu institūciju ALTUM, lai uzzinātu aktualitātes finanšu instrumentu atbalstā uzņēmējdarbībai, daudzīvokļu māju siltināšanai, kā arī ALTUM un Labklājības ministrijas jauno pieredzi Eiropas Sociālā fonda atbalsta sniegšanai sociālajai uzņēmējdarbībai. Tāpat būs iespēja iepazīties ar SIA “Sonarworks”, kas ar ES līdzfinansētu finanšu instrumentu atbalstu ir radījusi unikālu mūzikas skaņas uzlabošanas programmatūru, kura ieviesta tūkstošos ierakstu studiju visā pasaulē. Savus sasniegumus demonstrēs SIA “Vendon” – kafijas un tirdzniecības mašīnu attālinātas vadības un uzraudzības sistēmu, kas ļauj sekot iekārtu darbībai, vai tās spēj pārdot produktus, un diagnosticēt, kas ir salūzis un kad tās ir nepieciešams uzpildīt ar jauniem produktiem, izstrādāju.

Savukārt maizes ceptuve “Lāči” demonstrēs ar ES fondu atbalstu sasniegto ražošanas telpu paplašināšanā un citos projektos, veicinot uzņēmuma attīstību un konkurētspēju.  AS “Madara Cosmetics” kā vēl viens ievērojams piemērs dalīsies stāstā, kā ar gudri izmantotu ES fondu atbalstu ir izdevies ieviest tirgū jaunus, klientu pieprasītus produktus. Šie un vēl daudzi citi projekti ir izceļami kā Latvijai raksturīgi ES fondu investīciju veiksmes piemēri uzņēmējdarbības atbalsta un starptautiskās konkurētspējas, kā arī nodarbinātības veicināšanas jomās. Aiz katra konkrēta īstenota projekta stāv apņēmīgi cilvēki, jaunas darba vietas, personiskā, uzņēmumu un tautsaimniecības attīstība.

Tāpat Uzraudzības komitejas projektu vizītes ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija informēs par viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas progresu, un Rīgas dome prezentēs plānoto un sasniegto integrēto teritoriālo investīciju projektos. Pašvaldības dienas centrā apmeklētāji uzzinās vairāk par tā pakalpojumiem un ES fondu sniegtā atbalsta nozīmi nepieciešamo pakalpojumu labākai kvalitātei un pieejamībai cilvēkiem.

Eiropas Sociālā fonda investīcijām veltītā atsevišķā projektu vizītē 14. jūnijā Latvijas iestāžu un DG EMPL pārstāvji apmeklēs vēl vairākus tieši Eiropas Sociālā fonda projektus, lai iepazītos ar Latvijas ieguldījumiem sociālajā jomā. Tiks apskatīts darba vidē balstītu mācību pilotprojekts Latvijā, ko īsteno Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar partneriem. Kā labs piemērs tiks apmeklēta viesnīca Radisson Blu Elizabete, kas ir iesaistījusi Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkņus darba vidē balstītās mācībās – viesnīcas pārstāvis stāstīs par motivāciju piedalīties šajā projektā, savukārt audzēkņi un prakšu vadītāji – par sadarbības norisi, mācībās apgūto un to sniegtajām iespējām.

Tāpat, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos, Brasas cietuma apmeklējumā  Ieslodzījuma vietu pārvalde kā projekta īstenotājs iepazīstinās ar bijušo ieslodzīto integrācijas sabiedrībā un darba tirgū projekta ietvaros organizēto kokgriešanas apmācību norisi un rezultātiem, kas pozitīvi mainījuši cilvēku dzīves un dod iespēju, stimulu ātrāk un sekmīgāk integrēties sabiedrībā.

Vēl būs iespēja iepazīties arī ar Latvijas sociālo uzņēmumu “BlindArt” Strazdumuižā, kur tiek dota iespēja neredzīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielietot savas spējas un prasmes, būt noderīgiem un celt savu pašapziņu. Uzņēmumā cilvēki rada vērtīgus mākslas darbus plašākai sabiedrībai. Katra šāda projektu vizīte ir pieredzes apmaiņa – iespēja pārņemt labāko ES fondu projektu īstenošanas praksi starp dalībvalstī un ES līmenī.

Latvijas ES fondu projektus šī gada 13. un 14. jūnijā apmeklēs DG REGIO Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un DG EMPL Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriela Gina (Muriel Guin), kā arī DG EMPL Eiropas Sociālā fonda nodaļas programmas menedžere Jeļena Stupaka, un DG REGIO programmas menedžeri Arturo Polese un Mirja Ahokas.

Ar projektu apmeklējumu ietvaros sniegto informāciju var iepazīties ES fondu Uzraudzības komitejas e-portfelī.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656,
lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv">lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv

 

 

 

Otrdien, 26. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) izskatīti Finanšu ministrijas virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā iepriekš ziņots, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk nekā 6 mēnešiem.

Turpmāk minētās izmaiņas tiks vērtētas stingrāk, tai skaitā nepieciešamības gadījumā piemērojot soda sankcijas – CFLA samazinās ES fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu, ja tāds projektā ir paredzēts, par starpību, kas pārsniedz 25% no plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafikā paredzētā vai arī nepagarinās projekta īstenošanas termiņu, ja tas būs virs 6 mēnešiem.

Izņēmumi, kad minētās soda sankcijas netiks piemērotas, būs gadījumi, kas noteikti MK noteikumu Nr.784 grozījumos, tai skaitā MK būs pieņēmis lēmumu par projektā izmaiņu atbalstīšanu virs noteiktajiem ierobežojumiem.

Lai nodrošinātu atbilstošu pārejas posmu minēto normu piemērošanai, ir paredzēts, ka minētās izmaiņās stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī. Visiem finansējuma saņēmējiem vēl līdz 2018. gada 31. augustam ir iespēja pārskatīt projektu īstenošanas termiņus un iepriekš sniegtos maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikus, objektīvāk saplānojot projekta ietvaros paredzamo finanšu plūsmu, un iesniegt priekšlikumus izmaiņām sadarbības iestādē. Paralēli CFLA  turpina proaktīvi un mērķtiecīgi izglītot un konsultēt projektu ieviesējus par dažādiem aspektiem, lai nodrošinātu sekmīgus projektu rezultātus.

Grozījumi veikti MK noteikumos “Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā”, “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” un “Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā”.

Ar izskatītājiem MK noteikumu grozījumiem iespējams iepazīties MK mājaslapā.

 

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Finanšu ministrijas
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv

Lai attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūru, pašvaldībām projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem pieejami 22,7 miljoni eiro.

Labklājības ministrijas izstrādātajā ES fondu programmas otrajā kārtā atbalsts tiks sniegts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai reģionālās nozīmes  attīstības centru pašvaldībās un pašvaldībās, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes centri un ir iekļautas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

Paredzēts, ka programmas otrās kārtas ietvaros tiks izveidotas vai labiekārtotas aptuveni 1300 vietas sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat tiks attīstīta infrastruktūra ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem: plānots izveidot vairāk nekā 400 vietas "jauniešu mājās" un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat programmas ietvaros varēs attīstīt sociālo pakalpojumu infrastruktūru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte.

Ar 85% ERAF līdzfinansējumu pašvaldības varēs veikt jaunu būvju būvniecību vai esošo ēku rekonstrukciju un atjaunošanu, kā arī iegādāties materiāltehnisko nodrošinājumu. Sociālo pakalpojumu infrastruktūras programmas otrajā kārtā paredzēts investēt vismaz 26 712 686 eiro, tai skaitā ERAF finansējumu 22 705 783 eiro apmērā un valsts budžeta un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 4 006 903 eiro.

Pašvaldības, kuras saņēmušas CFLA uzaicinājumu, projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai var iesniegt līdz 2019. gada 30. jūnijam.

ERAF atbalsts sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai paredzēts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" ietvaros. Tā īstenošana plānota ciešā mijiedarbē ar 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija".

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.

 

Informāciju sagatavojusi:
Ieva Luste
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26019685,
ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv">ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv
www.cfla.gov.lv