|
Arhīva kalendārs
Izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības jomā, līdz 2019. gada 1. februārim ir iespēja pieteikties projektu īstenošanai Nordplus Jauniešu, Pieaugušo, Augstākās izglītības, Horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmā. Šoreiz interesentus īpaši aicina iesniegt projektus, kas vērsti uz informācijas un komunikācijas risinājumu ieviešanu un izmantošanu izglītībā.
Nordplus programma sniedz iespēju īstenot studentu, skolēnu un pasniedzēju mobilitātes, kā arī dažādas sadarbības tīklu un projektu aktivitātes izglītībā, iesaistot Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, lai veicinātu starpkultūru sadarbību, uzlabotu un ieviestu jauninājumus izglītības sistēmās. Kopējais Nordplus finansējums projektiem 2019. gadā ir aptuveni 10 miljoni eiro. “Šogad Ziemeļvalstu ministru padomes programmai Nordplus aprit 30 gadi, un jau 10 gadus tās piedāvātās iespējas pilntiesīgi izmanto arī izglītības iestādes un organizācijas no Baltijas valstīm. Šo gadu laikā apstiprināti 183 Latvijas institūciju iesniegtie projekti, kuru kopējais finansējums pārsniedz 3 miljonus eiro, turklāt 615 projektos Latvijas pārstāvji piedalījušies kā projekta partneri. Ik gadu projektos iesaistās vairāk nekā 600 cilvēku no Latvijas - skolēni, studenti, skolotāji, nevalstiskās organizācijas un citi dalībnieki,” atklāj Gunta Tralmaka, Valsts izglītības attīstības aģentūras Vadības un ārējās sadarbības departamenta direktore. Organizācijām no Latvijas Nordplus sniedz iespēju veidot kopīgus projektus ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm: Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju, Zviedriju, Grenlandi, Fēru un Ālandu salām, Lietuvu un Igauniju. Lai izstrādātu projekta pieteikumu, ir nepieciešams atrast vismaz vienu sadarbības partneri no Nordplus dalībvalstīm. Partnerinstitūciju meklēšanai var izmantot Nordplus projektu partneru datubāzi. Pieteikumus līdz 2019. gada 1. februārim jāiesniedz Espresso elektroniskajā sistēmā. Vairāk par projektu konkursu, katras programmas mērķiem, projektu īstenotāju pieredzi un līdzfinansējuma apjomu iespējams uzzināt VIAA mājaslapā un Nordplus oficiālajā vietnē www.nordplusonline.org VIAA, kas ir Nordplus programmas nacionālais informācijas birojs Latvijā, 21. novembrī rīkos informatīvo semināru par Nordplus 2019. gada projektu konkursu. Vairāk informācijas par semināru un pieteikšanās veidlapa pieejama tiešsaistē šeit. Savukārt decembrī VIAA organizēs vebināru, kurā interesenti tiešsaistē varēs iegūt informāciju un uzdot jautājumus par Nordplus programmu un 2019. gada projektu konkursu. Vebināra norises laiks vēl tiks precizēts.
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Keiča 8.–9. novembrī Latvijā notiks Eiropas Komisijas (EK) divu dienu darba vizīte, lai pārrunātu jautājumus par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un deinstitucionalizācijas procesa virzību. Vizītes laikā EK tiksies ar Eiropas Savienības (ES) fondus pārvaldošajām ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, runās par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnē plānotajām aktivitātēm šajā jomā. Tāpat EK iepazīsies ar labās prakses piemēriem. Ar ES struktūrfondu atbalstu 2015. gada nogalē Latvijā ir uzsākts deinstitucionalizācijas process. Tas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmas izveidi valstī, lai nodrošinātu, ka bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, var augt ģimeniskā vidē, un bērni ar funkcionāliem traucējumiem var saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu, spēj dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Gatavojoties vizītei, Mjuriela Gina (Muriel Guin), Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja, saka: "Viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem ir veltīts bērnu aprūpei un atbalstam bērniem. Pīlārs arī atbalsta tiesības uz pieejamiem un kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši mājaprūpi un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tikai ar kopīgiem centieniem gan no valsts valdību puses, gan no pašvaldībām un sabiedrības kopumā mēs varam nodrošināt cienīgu dzīvi ārpus institūcijām personām ar īpašām vajadzībām un bērniem - dzīvi ģimenes vidē." Angela Martinez Sarasola, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja, piebilst: "Aiz ES finansējuma bezpersoniskiem skaitļiem ir reālu cilvēku stāsti. Priecājos, ka daudzas pašvaldības Latvijā ir apņēmušās īstenot deinstitucionalizācijas projektus. Es ceru, ka šīs iesāktās, vietējās kopienās balstītās, reformas turpināsies." EK īpaši norāda uz pašvaldību būtisko lomu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā un deinstitucionalizācijas procesa sekmīgā īstenošanā. Mērķtiecīgs pašvaldību darbs un ieguldījums ir atslēga veiksmīgai deinstitucionalizācijas norisei valstī. 9. novembrī EK, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji dosies izbraukumā uz Siguldu un Jelgavu. Siguldā iecerēts klātienē iepazīties ar biedrības “Cerību spārni’’ sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un viesoties sociālajā uzņēmuma, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti “Visi var!” Savukārt Jelgavā notiks tikšanās ar Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna “Atver sirdi Zemgalē” vadītājiem, kā arī apmeklēts dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, grupu māja un dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Deinstitucionalizācijas process Latvijā šobrīd balstās uz ES struktūrfondu ieguldījumiem, un tā atbalstam līdz 2023. gada beigām kopumā atvēlēts aptuveni 91 miljonu eiro liels finansējums no ES, no kura 15% ir nacionālais līdzfinansējums. Šis finansējums ietver gan pakalpojumu sniegšanas, gan nepieciešamās infrastruktūras izveides izmaksas. Lielākajā daļā attīstīto valstu līdzīgas sociālā atbalsta sistēmas jau izveidotas un darbojas efektīvi. Deinstitucionalizācijas process veicina veselīgas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos, un apliecina, ka Latvija var būt labas mājas ikvienam cilvēkam arī tad, ja viņam ir īpašas vajadzības. _______________________ KONTEKSTS: Šī vizīte veltīta Latvijas situācijas un darāmo darbu apzināšanai, iedzīvinot Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principus sociālās iekļaušanās jomā. Eiropas Sociālo tiesību pīlārs ietver 20 pamatprincipus un tiesības, kas ir nepieciešami taisnīgāka un pieejamāka darba tirgus, kā arī sociālās drošības sistēmas izveidei ES dalībvalstīs.
Informāciju sagatavojusi LR Finanšu ministrija
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) informē, ka Eiropas Komisija (EK) izsludinājusi 2019. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Sagaidāms, ka 2019. gadā kopējais Erasmus+ programmā pieejamais finansējums salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaugs par 300 miljoniem eiro jeb 10 %.
Konkursā aicinātas piedalīties organizācijas, kuras darbojas vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības sektoros. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, projektu pieteikumus var iesniegt personu mācību mobilitāšu īstenošanai, sadarbībai, kas vērsta uz inovāciju veicināšanu un labās prakses apmaiņai. Jaunums programmā ir iniciatīva “Eiropas universitātes”, kurai EK no 3 miljardu eiro gada budžeta rezervējusi 30 miljonus eiro. 2019. gadā plānots atbalstīt sešas Eiropas universitāšu apvienības, no kurām katrā būs vismaz 3 augstākās izglītības iestādes no 3 valstīm, lai popularizētu Eiropas identitātes stiprināšanu, vienlaikus veicinot izcilību un palīdzot vairot Eiropas augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Šī iniciatīva ir būtisks elements virzībā uz Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam. No nākamā gada Serbija, kas šobrīd ir programmas partnervaksts, kļūs par pilntiesīgu Erasmus+ dalībvalsti, paplašinot programmas dalībvalstu loku līdz 34 valstīm, kuru vidū 28 ES dalībvalstis un 6 valstis ārpus ES: bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Turcija un tagad arī Serbija. Erasmus+ konkursā projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai var iesniegt tikai juridiskas personas. Pirms projekta pieteikuma aizpildīšanas VIAA aicina iepazīties ar programmas 2019. gada konkursa vadlīnijām. Pretendentiem projektu pieteikumi jāiesniedz tiešsaistē. VIAA informēs, kad būs pieejamas veidlapas un instrukcijas to aizpildīšanai. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņi (līdz norādītā datuma plkst. 12.00 pēc Briseles laika): Mācību mobilitāte:
Sadarbība inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņa:
Žana Monē (Jean Monnet) programma:
VIAA šī gada nogalē un nākamā gada sākumā organizēs seminārus par projektu pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu un vērtēšanas kārtību skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības jomā.
Plašāka informācija par Erasmus+ programmu un 2019. gada projektu pieteikumu konkursu pieejama EK mājaslapā un VIAA mājaslapā. Papildu informācija pieejama arī Erasmus+ programmas Latvijas mājaslapā: www.erasmusplus.lv. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina ES Erasmus+ programmas ieviešanu.
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Keiča Mob.: 28628088
Ministru kabineta š.g. 13. novembra sēdē piešķirti papildu 3 554 883 eiro uzņēmēju atbalstam ES fondu programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. atlases kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Papildu finansējums rasts no šīs pašas atbalsta programmas 1. atlases kārtas pārpalikuma. ES fondu atbalsta programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Programmas ietvaros atbalstu var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kuri plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS3). Programmas kopējais finansējums ir 60 miljoni eiro. Programmas 1. atlases kārtas ietvaros (12.07.2016 - 12.09.2016) kopumā tika saņemts 41 projekta iesniegums, no kuriem apstiprināti tika 17 projekti par kopējo finansējumu 25 803 588,85 eiro. Savukārt programmas 2. atlases kārtas ietvaros (21.11.2017. - 12.04.2018) tika saņemts 51 projekta iesniegums par ERAF finansējumu 54 772 387,17 eiro. Kā secināms, komersantu interese par atbalsta saņemšanu ir lielāka par pieejamo finansējumu, un daļa projektu var tikt noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ. Programmas 2. atlases kārtas ietvaros iesniegto projektu vērtēšana vēl turpinās un papildu finansējuma piešķiršana ļaus sniegt atbalstu plašākam uzņēmēju lokam. Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumos Nr. 293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Informāciju sagatavoja: Šogad gaismas festivālā “Staro Rīga”, kas norisināsies no 16. līdz 19. novembrim, būs iespēja apskatīt mākslinieka Ginta Gabrāna radītu mākslas objektu “TRANSREALITĀTES ZIRGU IELA”. Tajā reālajā telpā notiekošais tiks papildināts ar virtuālo dimensiju, aicinot skatītājus izmantot iespēju ceļot no vienas realitātes otrā. Ar ES fondu atbalstu Latvijai ir ļauts sapņot plašāk un pieredzēt, kā lieli plāni kļūst par labāku īstenību. Mākslas objekts būs izvietots Zirgu ielā, posmā no Līvu laukuma līdz Doma laukumam, turpretim paplašinātās realitātes objekti būs redzami jau no daudz lielāka attāluma. Zirgu ielas posms visā Finanšu ministrijas ēkas garumā ar gaismas sienu portāliem pārvērtīsies par virtuālu nākotnes pilsētu, kurā nav ierobežojumu arhitektu un iedzīvotāju iztēlei. Tajā ēkas slejas kilometriem augstu, nedarbojas parastie gravitācijas likumi, un ir iespējams nonākt vēl citās jaunradītās virtuālās pasaulēs, kas pastāv paralēli reālajai. Mākslas objekta izveide notiek Eiropas Savienības (ES) fondu komunikācijas pasākumu ietvarā, vienlaikus gan simboliski akcentējot ievērojamo un daudzveidīgo ES fondu atbalstu, kas Latvijai ir pieejams, gan nodrošinot vērienīga un inovatīva mākslas projekta īstenošanu Latvijas simtgades svinību nedēļā. Mākslas projekta līdzdalību festivālā organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Paplašinātā realitāte būs redzama viedierīcēs, izmantojot lietotni SAN. Tā ir lejupielādējama bez maksas, meklējot san.lv (AppStore, GooglePlay). Ja SAN lietotne viedierīcē jau tikusi izmantota iepriekš, to nepieciešams lejupielādēt atkārtoti, jo nesen lietotne ir atjaunināta. Mākslas objekta idejas autors ir Gints Gabrāns - viens no spilgtākajiem un vizionārākajiem latviešu māksliniekiem, kura mākslas darbi ietiecas zinātnes un jaunāko tehnoloģiju laukā. Mākslinieka darbi nojauc tradicionālo priekšstatu par mākslu kā vizuāli estētisku vienību un atklāj to kā esošās realitātes vai priekšstatu paplašināšanas zonu. Jau vienpadsmito gadu gaismas festivāls "Staro Rīga" izgaismo galvaspilsētu, sveicot Latviju dzimšanas dienā. "Staro Rīga" laikā pilsētvidē aplūkojami unikāli gaismas mākslas objekti. Uz namu fasādēm, pilsētas laukumos un skvēros var apskatīt dažādās tehnikās veidotus mākslas darbus un gaismu izrādes, rosinot ieraudzīt pazīstamas Rīgas pilsētas vietas jaunā gaismā. Šogad gaismas festivāls "Staro Rīga" notiek no 16. līdz 19. novembrim un tā tēma ir "Augšām cēlās gaismas pils". Festivālu atbalsta Kultūras ministrija un Rīgas dome, to organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Plašāk par gaismas festivālu Staro Rīga ŠEIT. Informāciju sagatavoja: 2018. gada 28. novembrī Ādažu vidusskolā notiks Eiropas klubu konference "Eiropa, Eiropas kultūras mantojums un LV100". Fokusā - aktīva sadarbība un līdzdalība, Eiropas vēlēšanas, kultūras mantojums un jaunrade. Plkst. 14.00 – 15:10 uzzini vairāk par Eiropas vēlēšanām & platformu šoreizesbalsošu.eu. Plkst. 15.10 – 15:50 aktīvas rīcības sesija - padarām Eiropu stipru ar šoreizesbalsošu.eu.
Ceturtdien, 29. novembrī, norisinās ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu ministrija un nozaru ministrijas iepazīstina ar Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību, faktisko investīciju progresu un sasniegumus, kā arī diskutē par izaicinājumiem. EK augstu novērtē Latvijas paveikto un min kā labo piemēru citām dalībvalstīm. “Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija augstu novērtē Latvijas rūpīgo sākotnējo stratēģisko plānošanu, kas jau demonstrē “darba augļus” mērķtiecīgās investīcijās. Latvija spēj labi demonstrēt, kā ar pieejamajiem līdzekļiem mērķtiecīgā veidā var radīt vislielākās pārmaiņas, veikt ilgi gaidītās reformas tautsaimniecības attīstības, konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības kāpināšanai. Latvijas un Eiropas Komisijas pārstāvji ir vienisprātis, ka šobrīd lielākais darbs ir noturēt uzņemto kursu un augsto kvalitātes kritēriju investīciju iespēju izmantošanā,” atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Vienlaikus sanāksmē uzsvērts, ka kopumā Latvijas stratēģiskie problēmjautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir depopulācija un ienākumu līmenis reģionos. Tos ir nepieciešams risināt kompleksi, piemēram, ieguldot integrētās teritoriālās investīcijas, katrai pašvaldībai pašai piemeklējot efektīvākos risinājumus. Kā EK pārstāvji atzīmēja, ES sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Latvija – inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos un it īpaši ārējo robežu tuvumā. Tāpat EK atzina, ka esošajā plānošanas periodā programmu ieviešanas temps visā Eiropā iekavējies attiecībā pret plānoto. Kopīgi secināts, ka Latvijai jādara iespējamais, lai paātrinātu projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši energoefektivitātes, vides aizsardzības un teritoriālās attīstības, kā arī izglītības jomās. Īpaša uzmanība jāpievērš lielo projektu un integrēto teritoriālo investīciju projektu progresa kāpināšanai. Vienlaikus Latvija ir pozitīvais piemērs ES fondu ieguldīšanā: šobrīd ieviešanā Latvijā ir Kohēzijas politikas investīciju projekti ar kopējo finansējumu jau virs trīs miljardiem eiro, kas ir 70% no šajā plānošanas periodā pieejamā 4,4 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Tāpat projektu īstenotājiem atbalstam sekmīgai projektu mērķu un rezultātu sasniegšanai dažādās jomās ir jau izmaksāts virs 1 miljarda eiro. Latvijas iestādes atzīmēja, ka tieši 2018. gadā ir ievērojamākais progress jaunu projektu uzsākšanā un ES finansējuma atmaksās gan projektu īstenotājiem, gan Latvijas valsts budžetā ieņēmumu veidā no EK par veiktiem investīciju izdevumiem. Šobrīd valstī uzmanība pievēršama projektu ieviešanā tādās jomās, kā vispārējā izglītība, degradēto teritoriju revitalizācija, atkritumu pārstrāde, dzelzceļa elektrifikācija, veselība, deinstitucionalizācija un augstākās izglītības kvalitāte, ņemot vērā apjomīgos ieguldījumus, projektu stratēģisko nozīmi un izaicinājumus ieviešanas procesā. ES fondu investīcijas tiek ieguldītas šo jomu sakārtošanā, kur plānotie projekti vēl nav pabeigti. Sanāksmē EK pārstāvēja Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinez Sarasola un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin. Uzraudzības komitejā izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit. Informācijas sagatavotājs: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
