Arhīva kalendārs
Ēriks Tomsons Otrā pasaules kara laikā izglāba vairākus simtus cilvēku, veicot pārbraucienus Baltijas jūrā, tāpēc kungs tiek dēvēts par Pārcēlāju. No padomju varas cietsirdības Tomsona kungam tomēr neizdevās aizbēgt, viņu kā īpaši bīstamu nosūtīja uz cietumu netālu no Maskavas. Piedzīvots daudz, taču izdevies atgriezties mājās Valmierā. Ēriks Tomsons saņēmis augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.Kārlis Dumbrājs šobrīd dzīvo Madonā, kur paša rokām pārbūvēta ģimenes māja un iekopts skaists dārzs, stāsta kunga mazmeita Ilze Riekstiņa. Viņš dzimis Valmierā, dzīvojis tēva būvētā mājā. Valmierā piedzīvota arī viena no skaistākajām mūža dienām – laulību ceremonija 1943.gada maijā Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā. Kārlis Dumbrājs ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris par nopelniem Latvijas valsts labā. Cilvēki, kuri dzimuši un auguši kopā ar Latviju, ir jānovērtē, kamēr ir mums līdzās, uzskata dokumentālās filmas “100 gadi esības vējos”, kas tapusi par godu Latvijas simtgadei, autori. Dokumentējot valsts vienaudžu dzīves, nofilmētā materiāla apjoms sasniedza gandrīz 200 stundas. Tā izvērtēšana, noskatīšanās un saskaņošana ar literāro scenāriju bijis nopietns izaicinājums, kas aizņēma gandrīz pusgadu. Montāžas režisore Gunta Ikere stāsta: “Mani uzrunāja un arī pārsteidza filmas varoņu spēja un mācēšana dzīvot laikam līdzi. Tie ir cilvēki ar lielu pašcieņu, ar prasmi būt vajadzīgiem, nemeklējot un nedomājot par slavu. Dokumentālās filmas varoņi ir unikāli Latvijas vēstures situācijā. Valsts vienaudži. Vienīgie. Mūsējie.” Dokumentālā filma ir pilsoniskā iniciatīva, kas tapusi gandrīz trīs gadu laikā, atklājot Latvijas vienaudžu dzīves līkločus, pārdzīvojumus un atmiņas. “100 gadi esības vējos” ir aicinājums godāt katra cilvēka dzīves vērtību valsts attīstības kontekstā.Vairāk par filmu var uzzināt mājaslapā www.100gadnieki.lv.
Informāciju sagatavoja:
Šogad kā viena no prioritātēm bija izvirzīta bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumos, un projekta aktivitātēs. Pavisam tika saņemti 119 projektu pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. No tiem atbalstu guva 59 projekti, tādējādi 2018. gadā sadalot ievērojami lielāku finansējumu kā iepriekšējos gados, proti, 126 600,00 EUR, kuru prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji. Visa gada garumā vēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties dažādos izglītojošos un izklaidējošos pasākumos. Daudzveidīgas meistarklases un radošās darbnīcas deva iespēju mācīties seno arodu prasmes, attīstīt savas spējas teātra mākslā, dizaina domāšanā un pat vēsturiskā apmetuma restaurācijā. Tāpat pasākumu apmeklētājiem tiks sniegta iespēja pilnveidot rokdarbu tehnikas, iespēja izgatavot tautas tērpu detaļas un gatavot mūzikas instrumentus, svinēt gadskārtu svētkus, gleznot, dejot, spēlēt mūzikas instrumentus. Jauniešiem bija iespēja rādīt savas spējas talantu konkursos, mācīties ģitārspēli, piedalīties mākslas un teātra festivālā, apgūt jaunus dejas stilus un personīgās izteiksmes veidus. Savukārt Alūksnes novada Zeltiņu pagasta jaunieši, mācoties iecietību, līdzjūtību un atbildību, palīdzēja cilvēkiem ar veselības un sociāla rakstura problēmām.
Ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu izdotas trīs grāmatas. Par godu Latvijas valsts simtgadei Limbažu novada pašvaldība izdeva Jāņa Ulmja grāmatu “Par tēvzemi mīļo…”, kas vēsta par Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Viļa Gelbes dzīvi un viņa devumu vēsturiskajās Cēsu kaujās. Kultūras biedrība “Harmonija” izdeva Daumanta Vasmaņa grāmatu “CĒSIS GADSIMTU MIJĀ /1877.- 1914./”. Darbs aptver laika posmu no 1877.g. (pilsētu reformu sākums Baltijā) līdz 1914.g. (pirmā pasaules kara sākums). Grāmatā ietverti plaši citēti un bagātīgi vēstures arhīva materiāli, kuri ikdienā, ja vien cilvēks pats nedodas uz arhīvu, iedzīvotājam ir sveši. Tādēļ, līdztekus ar Cēsu vēstures izzināšanu par šo laika posmu, lasītājam tiek dota iespēja izjust tā laika atmosfēru, iepazīstoties ar attiecīgā vēstures laika dokumentiem. Mazajiem lasītājiem prieku sagādā Madonas novada pašvaldības īstenotais projekts “Mana “Priedīte” pasakās”, ko realizējusi Madonas pilsētas pirmsskola “Priedīte”. Projekta veikuma rezultātā ir izdota ilustratīva pasaku grāmata “Mana “Priedīte” pasakās”. Tā veidota Mnemonikas tehnikā (ilustrējot asociatīvus tēlus). Grāmatas tapšanā piedalījās gan pirmsskolas iestādes darbinieki, gan bērnu vecāki, gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi. Grāmatas veidošana un izmantotā tehnika izvēlēta, lai veicinātu mazo pirmsskolas audzēkņu lasīšanu agrā bērnībā, rosinātu kopīgu lasīšanu gan ģimenē, gan pirmsskolā. Strenču novada pašvaldība sagatavojusi manuskriptu “Sibīrijas dziesmu klade”, kur dziesmu klades oriģināla faksimils papildināts ar nošu pierakstiem. Dziesmas pierakstītas izsūtījumā Sibīrijā, Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe" realizēja neparastu projektu “Papīra teātris “KAMIŠIBAI” jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu”, kura rezultātā radīta papīra teātra kārba, kurā literāri darbi veidoti ilustrācijās, bet teksti piemēroti logopēda darbam. Otrs “KasTe” realizētais projekts ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras pamatā izmantotas Āraišu apkaimes teikas.
Noteikti jāpiemin jaunās izstāžu ekspozīcijas – “100 fotogrāfijas Staņislava Sladzevska (1923-2001) objektīvā” Vestienas pagastā, "Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.-1953." Alūksnes novadā, izstāde ”‘’Atpakaļlaiks’’- Ojāram Vācietim 85” Trapenes vēstures istabā Apes novadā. Tāpat izveidota ekspozīcija “Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņi” Lubānas novada “Dārziņos”. “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros dažādi festivāli un mākslas simpoziji notikuši Valmierā, Gulbenē, Mālpilī, Āraišos. Vidzemniekiem bija lieliska iespēja baudīt neparastas izrādes Valmieras vasaras teātra festivālā, simfoniju MERKŪRIJS UZ MĒNESS Ogrē, opermūzikas koncertu Dons Paskvāle Sēļu muižā vai, baudot klusumu, “klausīties Gauju”. Mazajiem skatītājiem - izrāde koncertuzvedums “Vali, mierā!”, kas stāsta par Valmieras nosaukuma rašanos un, protams, apmeklēt vēl citus koncertus, folkfestivālu, dančus un foto izstādes.
Šogad “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros notikuši vairāk kā 330 pasākumi, izdoti 1800 grāmatu eksemplāri, sagatavots viens manuskripts, izveidota viena animācijas filma. Projektu realizācijā iesaistīti 3230 dalībnieki, bet pasākumus apmeklējuši vairāk kā 40 000 apmeklētāju. Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts ar aizvadītajā gadā sasniegtajiem rezultātiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu .
Indormāciju sagatavoja: Dace Laiva VPR Kultūras programmas koordinatore
Brāļi Juseni ir pianisma pasaules starptautiska mēroga jaunā sensācija. Viņi žilbina kā solopianisti un sajūsmina kā solisti saspēlē ar orķestri. Ievērojamais maestro Mihaels Šēnvands saka: “Muzicēt ar brāļiem Juseniem – tas ir tikpat kā doties braucienā ar diviem BMW uzreiz.” Arturam Jusenam patlaban ir 22 gadi, Lukass Jusens ir 25 gadus vecs, un jau vairākus gadus viņi uzstājas ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem, kuru skaitā ir Janiks Nezē-Segēns, Valērijs Gergijevs, Juka Peka Saraste, Jāps van Zvēdens. Kopš 2010. gada brāļu Jusenu klavierdueta ieraksti nāk klajā prominentajā skaņu ierakstu namā Deutsche Grammophon. 2017. gadā klajā nāca klavierdueta albums ar Pulenka un Sensānsa darbu ierakstiem sadarbībā ar Karalisko Concertgebouw orķestri un Stefanu Denēvu. CD iekļauto Pulenka Dubultkoncerta interpretāciju Francijas radioprogramma La tribune des critiques de disques atzinusi par visu laiku labāko šī skaņdarba ierakstu. Koncertam Cēsīs brāļi Juseni sagatavojuši izcilu klavierduetam komponētu skaņdarbu izlasi. Volfganga Amadeja Mocarta Sonāte divām klavierēm KV 448 atgādinās mums, ka Mocarts piespiedu kārtā pelnīja iztiku ar klavierstundu pasniegšanu un audzēknes mēdza iemīlēties savā pedagogā. Franča Šūberta Fantāzija faminorā ir, iespējams, skaistākā mūzika, kas jelkad komponēta diviem pianistiem. Fēliksa Mendelszona Allegro brillant ļaus iztēloties 19. gadsimta 40. gadus, kad ģeniālais “Kāzu marša” autors koncertēja četrrocīgi ar sava drauga Roberta Šūmaņa dzīvesbiedri – sava laika spožo koncertpianisti Klāru Šūmani. Koncerta otrajā daļā – franču komponisti. No vēlromantiķa Gabriela Forē klausīsimies skaistu, apcerīgu Noktirni un miniatūru ciklu, kas veltīts komponista simpātiju objekta Emmas Bardakas mazajai meitiņai – šī trīs gadus vecā Dollija dzied šūpuļdziesmiņu lellei, spēlējas ar jaunu sunīti Kitiju, sarunājas ar brāli Raulu, kuru sauc par Aūla kungu, un, bronzas zirga iedvesmota, dejo spāņu deju. Vēl programmā iekļauta Fransisa Pulenka glītā, lakoniskā Sonāte, kas ilgst tieši piecas minūtes, un divi Morisa Ravela šedevri: miniatūra “Ūdens rotaļas”, kurās “upju dievs smejas par ūdeņiem, kas viņu kutina”, un slavenais “Valsis”, kura elegantajās skaņās knapi nojaušamas ievijas apokalipses balsis. Pirms koncerta, plkst. 18.00 INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” gaidāma Jāņa Murovska izstādes “Cita aina” atklāšana. Jau vairākus gadu desmitus viņš aizrautīgi turpina eksperimentus sietspiedes tehnikā, pilnveidojot savu meistarību un atklājot aizvien jaunas šīs tehnikas interpretācijas iespējas. Latvijas Mākslas akadēmijā viņš pasniedz tradicionālo sietspiedi, kuras pamatus pārzina līdz pat smalkākajām niansēm, bet savā radošajā darbā ļaujas drosmīgiem eksperimentiem, apgāžot visus stereotipus par šīs tehnikas lietu kārtību. Kā apgalvo pats mākslinieks - viņu gandarī ne tikai gala rezultāts, bet baudu rada pats process, kas savā veidā salīdzināms ar augstas raudzes mūziķu improvizācijām. Jānis Murovskis aicina saviem darbiem pieskarties, lai fiziski varētu sajust krāsu kārtas: dažreiz tās tiek klātas līdz pat septiņām reizēm, citreiz rezultāts panākts ar četriem vai trim sietiem, katrs klājums ir kā jauna toņkārta, kas finālā pārtop vienotā kompozīcijā. Iedvesmu mākslinieks rod vērojot apkārtni - Jūrmalas priežu siluetus pret balto sniegu, ledus rakstus aizsalušā ezerā, pilsētu krēslas stundā, trolejbusu vadu mudžekļu grafiskos rakstus, klavieru taustiņu strikto harmoniju. Tā ir īpaša spēja ieraudzīt to, kas citiem paslīd garām, apjaust mirkļa trausli zūdošo pirmatnīgo skaistumu. Vārdu sakot - cita aina, ko var pētīt ilgstoši, burtiski ienirstot darbu jūtīgajā materialitātē un aizvien atklājot citas nianses. Biļetes uz koncertu “Piano duo. Brāļi Juseni” nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
“Jautrīte Putniņa bija prasīga pret sevi, audzēkņiem, dzīvi, tāpēc arī mēs konkursā uzsveram kvalitāti, domājot, ko no tā gūs dalībnieki. Izcila pianiste, kura Valmierā ienesa daudz jaunu ideju, nebaidoties “iedot spērienu”, ja tas bija nepieciešams. Viņa izteica savas domas un vienmēr turēja godā mūziku. Leģendāra personība un mūziķe, kuras devums ir neatsverams arī Latvijas mērogā. Tāpēc arī turpmāk topošajiem pianistiem vēlamies dot iespēju startēt Jautrītei Putniņai veltītā konkursā. Šāda “dzīva”, bērnu dzīvesprieka piepildīta piemiņa, domāju, viņu iepriecinātu,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Starptautiskais jauno pianistu konkurss Valmieras Kultūras centrā tiks atklāts plkst.10.00 ar pianista Venta Zilberta veltījumu Jautrītei Putniņai. Savukārt no plkst.11.00 trīs skaņdarbus atskaņos katrs konkursa dalībnieks. Skanēs klasicisma laikmeta izvērstas formas skaņdarbs, dalībnieka pārstāvētās valsts komponista skaņdarbs un brīvas izvēles skaņdarbs. Žūrijā būs profesionāļi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts, Klaipēdas Juozu Karosu Mūzikas skolas pedagoģe Vaiva Purlyte, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pasniedzēja Ilze Treija, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors Artūrs Cingujevs, Tartu Heino Elleri mūzikas vidusskolas un Igaunijas Mūzikas akadēmijas Tartu filiāles pedagoģe Ieva Kostanda. Starptautiskā jauno pianistu konkursa mērķis ir attīstīt jauno pianistu profesionālās prasmes un uzstāšanās kultūru, sekmēt interesi par mūziku, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp pedagogiem. Konkursu rīko Valmieras Mūzikas skola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Jautrīte Putniņa bija izcila pianiste, pedagoģe, padomju varas opozicionāre, sabiedriskās domas līdere. Viņa saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības krustu un Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. 2004.gadā ieguvusi Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu “Goda valmieriete”. Pianiste Jautrīte Putniņa mūžībā aizgāja 2017.gada 22.janvārī. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Laika posmā no nacionālās atlases rezultātu paziņošanas līdz šī gada sākumam norisinājās aktīvs darbs, lai sagatavotu pieteikumu – gan teksta, gan video formā – Eiropas Padomes Ainavas balvas starptautiskajam atlases līmenim. Kocēnu novada domes sagatavoto pieteikumu izvērtēs starptautiska žūrija, kuras ziņojums tiks apstiprināts Eiropas Padomē Strasbūrā, Francijā, savukārt konkursa rezultāti tiks paziņoti 2019. gada nogalē. 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikena kalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopādziedāšanas jeb Dziesmu svētkus, tādējādi liekot pamatus skaistajai latviešu tradīcijai, kura iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Nozīmīgajam notikumam par godu Dikļos izveidota Dziesmu svētku Promenāde, Dziesmu svētku pastāvīgā ekspozīcija un konkursam “Eiropas Padomes Ainavas balva” pieteiktā Neikenkalna dabas koncertzāle. Dabas koncertzāle veidota ar saudzīgu ekoloģisku būvniecību, izmantojot dabiskus, atjaunojamus elementus un materiālus. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatuve un amfiteātris ietver daudzfunkcionalitātes ideju - skatuvei ir divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo Dziesmu svētku pasākumu nodrošināšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai – transformējamas tribīnes lieluzvedumiem, horizontāla grīda ar portālu un ekrānu brīvdabas uzvedumiem, koncertiem. Informāciju sagatavoja:
Koncerts “Dorotejas vēstules” iepazīstinās pasākuma apmeklētājus ar īpašu personību - Kurzemes hercogieni Doroteju - vienu no sava laika spožākajām un izcilākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Koncerts izskanēs kā veltījums Kurzemes hercogienes Dorotejas 258.dzimšanas dienai 3.februārī. Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (1761 – 1821) dzimusi un augusi Mežotnes pilī, kļuva ne tikai par Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera fon Bīrona sievu, bet spēja arī pacelties Eiropas aristokrātijas virsotnēs, pateicoties savam skaistumam, šarmam, enerģijai, mērķtiecībai un dzīves gudrībai. Doroteja ļoti mīlēja mūziku, viņa bija viena no labākajām taustiņinstrumentu spēles meistarēm. Koncertā būs iespēja atklāt Doroteju no jauna, ne tikai viņas dzīves aculiecinieku vēstulēs, bet arī ieklausoties mūzikā, kas skanēja 18.gs. Eiropas galmos un baznīcās. Baroka komponistu radītie darbi iemieso hercogienes būtību - viņas mīlestību un maigumu pret Dievu un cilvēkiem, gudrību, dzīvesprieku un atvērtību visam notiekošajam. Koncerta programmu veidos baroka laikmeta mūzikas profesionālie mākslinieki Riga Baroque Ensemble - koncerta mākslinieciskā vadītāja Danuta Ločmele (baroka čells), Anna Naudžūne (baroka vijole), Beata Geka (ērģeļpozitīvs) un soliste Aija Veismane (soprāns). Starp G.F.Hendeļa, J.B.Barjēra, D.Bukstehūdes, E.J.Gerres komponētajām dziesmām, koncertā izskanēs komponista arī Johana Gotlība Naumana mūzika, kas veltīta Dorotejai. Kopā ar ansambli senās mūzikas koncertā Sēļu muižā Dorotejas dzīves aculiecinieku vēstulēs ieskatīsies aktieris Ivo Martinsons. Ieeja pasākumā bez maksas. Projekts “Dorotejas vēstules” atbalstīts Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā nozarē “Mūzika un deja”. Aicinām izbaudīt Dorotejas laikmeta noskaņu Sēļu muižā!
Informāciju sagatavojusi: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“100 gadi esības vējos” ir dokumentāla filma par 16 Latvijas vienaudžiem, tostarp arī par Ēriku Tomsonu un Kārli Dumbrāju, kuri savas dzīves gaitas saistījuši ar Valmieru. Pirmizrāde Valmieras integrētajā bibliotēkā gaidāma 17.janvārī plkst.17.30. Ieeja bez maksas.
Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu realizācija. Tās ietvaros no 2018. gada maija līdz decembrim jau vienpadsmito gadu tika īstenota virkne kultūras iniciatīvu un ideju. 2018. gadā “Vidzemes kultūras programmas” mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.
Piektdien, 1. februārī, Koncertzālē “Cēsis” uzstāsies šī brīža klaviermūzikas sensācija, mūzikas pasaulē ievērojamo zīmolu Deutsche Grammophon un Steinway&Sons pārstāvētie mākslinieki – holandiešu duets brāļi Juseni. Šis būs pirmais talantīgo pianistu koncerts Baltijā. Pirms koncerta gaidāma sietspiedes tehnikas meistara Jāņa Murovska izstādes “Cita aina” atklāšana.
Valmierā Starptautiskajam jauno pianistu konkursam ir senas saknes. Godinot izcilo pianisti, valmierieti Jautrīti Putniņu, turpmāk konkurss nesīs viņas vārdu. Ikviens interesents 30.janvārī no plkst.10.00 gaidīts Valmieras Kultūras centrā, kur uzstāsies Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas mūzikas skolu audzēkņi.
Kā iepriekš vēstīts, 26. oktobrī tika paziņoti Eiropas Padomes Ainavas balvas nacionālās atlases rezultāti – par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu tika atzīti Kocēnu novada Dikļi – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vieta, kur izveidota Neikenkalna dabas koncertzāle.
Jau šonedēļ - 2. februārī, Sveču dienā, plkst.17.00 Sēļu muižas lielajā zālē norisināsies senās mūzikas koncerts “Dorotejas vēstules”. Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un Mazsalacas novada pašvaldība.