Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)

Ilgtspējīgi risinājumi mežsaimniecībā, kokrūpniecībā, enerģētikā un pārtikas ražošanā – gan Ziemeļvalstu, gan Latvijas bioekonomikas nozīmīga sastāvdaļa

Oktobra noslēgumā bioekonomikas nozares politikas plānotāji un dažādu organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kas ikdienā darbojas kādā no bioekonomikas jomām, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju un Norvēģiju. Šādi braucieni iniciēti Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “RDI2CluB” ietvaros, sniedzot iespēju stiprināt pārrobežu sadarbību, pārņemt zināšanas un veidot jaunus kontaktus.Braucienā kopā ar projekta “RDI2CluB” komandu no Vidzemes plānošanas reģiona devās arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadošais nozares eksperts IKT jomā/RIS3 vienības vadītājs Jānis Paiders, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins un Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Viktorija Zaremba.

Ņemot vērā, ka būtiski arī uzņēmējiem smelties pieredzi un iedvesmu, viesojoties pieredzējušu un uz ilgtspēju vērstu uzņēmumu ražotnēs, braucienā piedalījās arī Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedru pārstāvji - SIA “Felici” ražošanas vadītāja Ilva Semičenkova, kā arī ģimenes uzņēmuma SIA “Dimdiņi” valdes loceklis Rinalds Audzišs un SIA “Skrīveru saldumi” valdes loceklis Oskars Brediks. Kā atzina I.Semičenkova, “grūti pateikt, cik daudz uzņēmumu Latvijā vispār domā par bioekonomiku. Zināšanas noteikti ir vājas. Arī man augstskolā neko par to nestāstīja, tikai sākot strādāt uzņēmumā, kura vadībai tas ir svarīgi, tā ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Tendences Skandināvijā ar laiku aktualizējas arī mūsu sabiedrībā, piemēram, cukura daudzums pārtikas produktos – nu jau arī Latvijā ļoti domā par tā samazināšanu, kur vien tas iespējams. Gaidu, ka kaut kas līdzīgs notiks arī ar bioekonomikas tendencēm – visas cerības, ka tās drīz vien kļūs par mūsu ikdienu.”

 

Viesojoties Varmlandes (Värmland) reģionā Zviedrijā un Hedmarkas reģionā Norvēģijā, kas šajās valstīs uzskatāmi par vieniem no mežiem bagātākajiem apvidiem, līdzbraucējiem bija iespēja ielūkoties vairāku Eiropā zināmu un prestižu uzņēmumu ražotnēs,  (piemēram atjaunojamo iepakojuma materiālu ražotnē StoraEnso, bioenerģijas ražotnē Solör Bioenergi, u.c.) un organizāciju (piemēram,  meža bioekonomikas klasteris Papīra province (Paper province), Karlštates (Karlstad) inovāciju parks) ikdienas procesos. Jāsecina, ka Skandināvijā uzņēmumu darbībā svarīga ir ilgtspēja, pārdomāta vietējo resursu pilnīga izmantošana, un uzņēmēji ir cieši piekritēji aprites ekonomikai, tās principus veiksmīgi iedzīvinot ikdienas darbā.

 

Turklāt, ņemot vērā izglītības un pētniecības lomu un nozīmību reģionālo bioekonomikas jomu stiprināšanā, vizītes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī Evenstadas (Evenstad) inovāciju centru un Inland universitātes studentu pilsētiņu Norvēģijā, kurā ierīkota t.s. dzīvā laboratorija, lai iedzīvinātu gudru enerģijas pārvaldības sistēmu pašu spēkiem.

Abos iepriekšminētajos Skandināvijas reģionos koncentrējas ne tikai koksnes resursi, bet vietu raduši arī dažādi inovatīvi risinājumi un izveidojušies klasteri, kas balstīti uz vērtību ķēdes radīšanu. Tāpat attīstījušās arī šķietami šauri, taču mērķtiecīgi virzītas izglītības un pētniecības institūcijas – mežsaimniecība un kokrūpniecības procesi kļuvuši par vairāku industriju dzinējspēku. Tā arī bija viena no atziņām, ar kuru dalījās Varmlandes reģiona pārstāvji – svarīgi izvirzīt konkrētas prioritātes un specializācijas un resursus ieguldīt mērķtiecīgi un koncentrēti.

 

Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūta direktors Andrejs Domkins uzskata: “Kokrūpniecība bioekonomikā ir līderis, diemžēl Latvijā, atšķirībā no Zviedrijas un Norvēģijas, to īsti negrib vēl pieņemt. Šobrīd lielā mērā mūsu saimniekošanas paradumus ietekmē starptautiskais tirgus, jo jau kādu laiku pieprasa starptautiski atzītus apliecinājumus, ka koksne nāk no ilgtspējīga meža, arī kokrūpniekiem ir svarīgi, lai meži netiktu noplicināti. Noteikti gribu uzsvērt, ka kokrūpniecības attīstība ir balstīta uz vērtības pievienošanu koksnei, nevis uz koksnes eksporta apjomu palielināšanu.”


Skaidu plātņu ražotnes Forestia (Norvēģija) pārstāvis  savā stāstījumā uzsvēra, ka “ar produktiem, kam nav pievienotās vērtības šobrīd nopelnīt nevar, un nevajag koncentrēties tikai uz lokāli pieejamiem resursiem, jo inovāciju attīstīšanas procesā ir iespējams sadarboties arī ar ārvalstīm.” Ziemeļvalstīs inovācijām, tostarp bioekonomikas nozarēs, tiek piešķirta izšķiroša loma.

Ārvalstu uzņēmumu un klasteru vadītāji uzsvēra, ka liela vērtība tiek piešķirta dažādu zināšanu un statusu sajaukumam, ļaujot kopā idejas ģenerēt gan jau ilgspēlējošiem uzņēmumiem, gan topošajiem start-up uzņēmumiem, jo vieniem ir idejas, otriem – pieredze. Skandināvu uzņēmēji ir pārliecināti, ka produktu vērtības radīšanā un inovāciju attīstīšanā jāiesaista arī paši darbinieki. Šobrīd pasaulē notiek paaudžu nomaiņa un uzņēmumu kolektīvus papildina jaunās paaudzes pārstāvji, kas skatās uz lietām atšķirīgi. Skaidu plātņu ražotnes Forestia vadītājs uzsvēra, ka jaunieši, kuri bieži vien piedāvā dažādus inovatīvus risinājumus un pieredzējušie un ilglaicīgi strādājošie darbinieki, atzīstama par labu kombināciju veiksmīgai uzņēmuma attīstībai. Tikpat svarīgi ir domāt arī par procesu optimizāciju, saprast, kur iespējams veikt izmaiņas, uzlabojumus, piemēram, lai noslogotu iekārtas pilnībā un saīsinātu produkcijas ražošanas laiku, kas vienlaikus var spēlēt nozīmīgu lomu attiecībā uz vides jautājumiem.

 

Viens no spilgtākajiem secinājumiem pēc atgriešanās no pieredzes apmaiņas brauciena – Zviedrija un Norvēģija kalpo par lielisku piemēru, ka tieši publiskais sektors var rādīt labu piemēru, priekšroku dodot tieši koka ēku būvniecībai. Jau šobrīd Ziemeļvalstīs ir populāri koku kā materiālu izmantot tādu publisko ēku būvniecībā kā slimnīcas, izglītības iestādes, studentu kopmītnes, pansionāti u.c. Tiek uzsvērts, ka koks izmaksu ziņā ir konkurētspējīgs, jo materiāla svars ietekmē pamatkonstrukciju apmērus, līdz ar to, arī izmaksas. Turklāt koksnei ir kapacitāte uzglabāt enerģiju, tāpēc ēkas vienlaikus ir arī energoefektīvas, vienīgi jāpārdomā stratēģija ēkas būvniecībai un uzturēšanai, ņemot vērā ārējās vides un laikapstākļu iespējamo ietekmi.

Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūta direktors Andrejs Domkins atzinīgi novērtē iespēju piedalīties šādos pieredzes apmaiņas braucienos, sakot: “Pozitīvi vērtēju projekta uzstādījumu ar pieredzi klātienē iepazīstināt nozares speciālistus un ekspertus. Ir ļoti vērtīgi salīdzināt, ko paši esam paveikuši un ko citi dara, jo nereti gribam izgudrot savu velosipēdu un tādējādi zaudējam laiku. Lai arī jāsaka, ka Skandināvijā kolēģi sasnieguši ievērojami vairāk, tomēr pēc brauciena radušās jau vairākas idejas, no kurām pāris jau īstenošu pavisam drīz – vēl šogad gribētu aizvest delegāciju uz “Living Lab for Zero Emission” Evenstadā Norvēģijā, jo saistoša šķita ne tikai laboratorijas izveides koncepcija, bet arī valsts aktīvā līdzdalība bioekonomikas veidošanā jeb precīzāk – valsts institūciju izpratne par praktiskas iesaistes būtisko nozīmi eko-inovāciju radīšanā. Noteikti gribētu aizvest kolēģus uz Papīra provinci Zviedrijā, jo arī Latvijā ir svarīgi stiprināt koksnes resursu viedu izmantošanu, un zviedru kolēģiem ir daudz labu piemēru un padomu, ar kuriem tie labprāt dalās.”

 

***

Papildinformācijai par projektu

Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv; mob.t. 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv; mob.t. 29454752.

20.11.2018

Notikumi

«Decembris 2018»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31