Jau ziņojām, ka Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Vides risinājumu institūtu izstrādā rīcības plānu zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas izveidošanai reģionā. Viens no rīcības plāna punktiem paredz uzņēmēju zināšanu un kapacitātes celšanu bioresursu izmantošanā, kā arī sadarbības veidošanu ar ārvalstu nozares pārstāvjiem – uzņēmējiem un pētniekiem.

Īstenojot rīcībplānā definēto, eksperti no Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta šovasar devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Poliju, kur viesojās pārtikas ražošanas, plastmasas apstrādes uzņēmumos un noliktavās, publiskā un akadēmiskā sektora organizācijās, tostarp reģionālajā zinātnes un tehnoloģiju centrā. Vizītes mērķis bija izpētīt bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Swietokrzyskie reģionā Polijā, iepazīties ar publiskā un privātā sektora iestādēm un uzņēmumiem, lai to darbības principus un modeļus varētu pārņemt vai no tiem mācīties, attīstot bioekonomikas inovāciju sistēmu Vidzemē.

Swietokrzyskie vojevodistē ir bagātīgi dabas resursi. Lauksaimniecības zemes kvalitāte ir augstāka par valsts vidējo rādītāju, reģions ir valsts vadošais augļu ražotājs. Mežs sedz 28,3% no reģiona platības (331 tūkstotis ha), un tas ļauj attīstīties reģionālajai būvniecības nozarei. Meža ogas, sēnes un medījumi tradicionāli tiek izmantoti pārtikas un paramedicīniskajās nozarēs (t.sk. kā pārtikas un kosmētikas piedevas), kas arī liecina par bioekonomikas attīstības potenciālu.

Lai gan Swietokrzyskie vojevodistē nav specifiskas reģionālās bioekonomikas stratēģijas, bioekonomika tiek atzīta par svarīgu reģionālās attīstības jomu. Četras no septiņām reģiona viedās specializācijas jomām (resursu ziņā efektīva būvniecības nozare, mūsdienīga lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, ilgtspējīga enerģētikas attīstība, veselība un veselību veicinošs tūrisms) ir saistītas ar bioekonomiku. Salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem,  Swietokrzyskie vojevodistē ir liels ar bioekonomiku saistītu uzņēmumu un nodarbināto skaits. Tas nodrošina stabilu pamatu bioekonomikas klasteru un inovāciju ekosistēmas attīstībai.

Interesanti, ka Swietokrzyskie vojevodistē katrai viedās specializācijas jomai ir piesaistīta darba grupa ar pārstāvjiem no akadēmiskās vides, uzņēmēju vidus un pašvaldības, un eksperti bija vienisprātis, ka tas ir lielisks piemērs viedās specializācijas ieviešanai reģionā. Pēcāk apmeklētie uzņēmumi tomēr vairāk izcēla pašu investīcijas, idejas un pašu veiktus pētījumus un testus, nesaistot to ar konkrētu reģiona specializāciju vai sadarbību ar publisko un pētniecības sektoru.

No apmeklētajiem uzņēmumiem visiespaidīgākais izrādījās Deher Poland uzņēmums. Vācijas uzņēmums nepilna gada laikā ar pašu investīcijām Polijā izveidojis modernāko ābolu sulas ražotni Eiropā. Ražotnē uzstādītās modernās tehnoloģijas nodrošina pilnībā automatizētu ražošanas procesu – nepieciešami vien 4 cilvēki, lai nodrošinātu pilnu ražošanas ciklu. Ražošanas procesā izmantotais ūdens tiek savākts un atkārtoti izmantots bioenerģijas ražošanai ražotnes vajadzībām, savukārt no ābolu pārstrādes pārpalikumiem kāda kompānija Vācijā ražo jaunas izejvielas citu pārtikas produktu ražošanai. Ražotne plāno nākotnē strādāt tikai ar bioloģiskas izcelsmes āboliem, tādējādi motivējot vietējos ābolu audzētājus pāriet uz bioloģisku ābolu audzēšanu. Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns atzīst, ka šādi apmaiņas braucieni sniedz iespēju klātienē redzēt, kā veiksmīgi tiek īstenota ražošanas automatizācija un bioloģiskās pārtikas ražošana globālajam tirgum: “Tas ir apliecinājums, ka bioloģisku pārtiku ir iespējams ražot lielos apjomos un ļoti moderni, integrējot ilgtspējīgus aprites ekonomikas principus gan ražošanas procesā, gan ūdeņu un atkritumu plūsmas koordinēšanai.”

Turpretim piena konfekšu ražotāji apstiprināja, ka ne visās nozarēs un uzņēmumos digitalizācija un procesu automatizēšana ir iespējama vai pat nepieciešama. Produkta ražošanas procesā pēc konfekšu masas sagatavošanas tālāk darbs norit tikai ar rokām, jo ar iekārtu palīdzību mehāniski apstrādājot masu, izmainās gan gala produkta konsistence, gan garša. Ir nemainīgas vērtības, profesijas un produkti, kuri jāturpina gatavot ar rokām, lai saglabātu izcilu kvalitāti.

Eksperti apmeklēja arī uzņēmumu Plastinvest, kas nodarbojas ar plastmasas atkritumu pārstrādi, tos smalcinot un presējot vairāku kvadrātmetru lielās plāksnēs. Šīs plāksnes tiek izmantotas būvniecībā mitruma izolācijai. Īpašu uzmanība tika pievērsta viņu “pilotiekārtai”, kas atgādināja vecu, metālisku tosteri. Šajā iekārtā uzņēmums testē materiālu kušanu, cietēšanu utt. Tas nozīmē, ka pilotēšanas iekārtām ne vienmēr jābūt augstajām tehnoloģijām, un nav gadiem jāgaida Eiropas atbalsts – ir jābūt radošiem pašiem.  

Projekta ietvaros tiek pilotēta jaunu tehnoloģiju pielietošana bioekonomikas jomā. Kā daļa no projekta aktivitātēm Polijā projekta partneris Reģionālais zinātnes un tehnoloģiju centrs prezentēja dronu, ar kura palīdzību tiks mērīta gaisa kvalitāte, lai samazinātu potenciālo kaitējumu cilvēku veselībai. Vizītes turpinājumā arī Vides risinājumu institūts no Latvijas prezentēja dronu tehnoloģiju, kas tiks attīstīta Vidzemē – tā uzdevums būs nezāļu identificēšana no gaisa, un, balstoties uz iegūtajiem datiem, īpašs robots veiks nezāļu ravēšanas darbu uz zemes.

Eksperti viesojās arī tehniskajā universitātē. Tur par ES naudu iegādātās iekārtas galvenokārt kalpo kā uzskates materiāls studentiem, taču to ekonomiskais izdevīgums diemžēl netiek vērtēts – iekārtu pielietojumam nav tālejošu mērķu. Arī mācību satura ziņā saistībā ar biomasu dominē tikai enerģijas radīšanas pieeja, netiek apskatīta iespēja biomasu izmantot ar lielāku pievienoto vērtību. Te jāpiebilst, ka Vidzemes reģionā šajā ziņā esam soli priekšā, īstenojot projektus saskaņā ar stratēģiju un attīstības plānu, ar mērķi nodrošināt ilgtspējību un sasniegt maksimālo izdevīgumu.   

Vizītes laikā kopā ar norvēģu, poļu, somu un igauņu kolēģiem notika arī kopīgs darbs pie pārrobežu pilotiem, kuru īstenošanā savstarpēji būs iesaistīti vismaz divi reģioni. Arī Vidzeme īstenos vairākus pārrobežu sadarbību projektus, tostarp koordinēs kopējas projekta partneru reģionu bioekonomikas inovāciju labo prakšu publikācijas sagatavošanu, stiprinās nozares klasteru sadarbību starp Latviju un partneru reģioniem, kā arī izstrādās jaunus tehnoloģiskos risinājumus bioekonomikas ieviešanai praksē. Arī turpmāk informēsim par šo aktivitāšu norisi.

Kopumā vizītes laikā tika gūts priekšstats bioekonomikas inovāciju ekosistēmā Swietokrzyskie vojevodistē Polijā, lai varētu tālāk turpināt darbu pie kopējām aktivitātēm projekta aktivitāšu īstenošanā.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Poliju īstenots projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. 

Informāciju sagatavoja:  Liene Leonoviča, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, liene.leonovica@vidzeme.lv, +371 27724884. 

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2CluB" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv, +371 26674261.