Siguldā starptautiskā bioreģiona forumā parakstīts labas gribas memorands par Gaujas Nacionālo parku kā pirmo bioreģionu Latvijā. Tā ir apņemšanās kopīgiem spēkiem visos iesaistes līmeņos veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi. Bioreģiona forums pulcēja kopumā vairāk nekā 240 dalībnieku, tai skaitā uzņēmējus un pētniecības institūcijas, kā arī vairāku starptautisku projektu partnerus.

Šī gada janvārī Vidzemes plānošanas reģions uzsāka dalību Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projektā “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide” (KISMET). Tas palīdzēs pašvaldībām veidot labvēlīgus apstākļus, lai pārtikas ražotāji un patērētāji veiktu ilgtspējīgas pārtikas izvēles. Bioreģiona izveide ir viens no būtiskiem soļiem projekta darbā ar vispārējo izpratni par ilgtspējīgas pārtikas nozīmi un lomu vietējā ekonomikā un sabiedrības veselībā.

Forumā īpaši tika izcelti vairāki būtiski aspekti vietējo īso pārtikas ķēžu veidošanā, kas lielākoties saistīti ar publiskās ēdināšanas iepirkumiem. Zaļajā publiskajā iepirkumā noteikts, ka ēdienu pagatavošanai izmantoto produktu sarakstā var tikt iekļauti tikai tādi pārtikas produkti, kuru piegāde tiks veikta ne vairāk kā 250 km ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ ražošanas) vietas. Lai stimulētu ilgtspējīgas pārtikas pieprasījumu un veicinātu piedāvājumu, projektā KISMET tiks attīstīta sadarbība starp pārtikas sistēmā iesaistītajām pusēm, piedāvājot jaunas zināšanas par īso pārtikas ķēžu veidošanu, inovatīvu produktu ražošanu.

Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.

Ar bioreģiona piemēriem Eiropā un pasaulē dalījās Globālās bioloģisko reģionu alianses izpilddirektors, projekta KISMET pārstāvis Josteins Hertvigs. Kaut arī veiksmes stāsti atšķīrās pēc mēroga un fokusa, tiem bija vienoti kopienas iesaistīšanās, ilgtspējīgas prakses un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas elementi.

“Ir svarīgi saprast, ka bioreģions nav domāts tikai un vienīgi šaurā nozīmē, ar to saprotot bioloģisko lauksaimniecību. Bioreģions ir viss vienlaicīgi – lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, izglītība, tūrisms, mājsaimniecība, attieksme par to, kā dzīvot un saimniekot. Tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar jaunu paradumu veidošanu. Būtiski, ka memorandā nav neviena aizlieguma. Šeit ir tikai aicinājums veicināt, attīstīt, atbalstīt, stiprināt. Tas nozīmē – mācīties dzīvot un strādāt ar jauniem paradumiem,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Forumu organizēja Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Forumu finansiāli atbalstīja Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekti “We Make Transition!” un “KISMET”, pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030”, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.– 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus).