"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā.

“Esam spēruši pirmos soļus, lai industriālā mantojuma celtnes un objekti, kas savas funkcijas zaudējuši, pārtop par jauniem tūrisma objektiem, aizraujoši iepazīstinot ar savu vēsturi. Igaunijā mūsu piedāvājumu – doties nedēļas nogaļu tūrēs – izmantoja aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, savukārt Latvijā industriālā mantojuma objektos uzņēmām vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. Lielā iedzīvotāju interese apliecina, ka mums jāturpina industriālā tūrisma objektu sakārtošana un maršrutu pilnveide, tāpēc strādājam pie ceļveža izveides gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja (Kurzemes plānošanas reģions).

Āraišu vējdzirnavas un Gulbenes–Alūksnes bānītis ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands", VPR foto

Šī tūre bija pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tika pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Apmeklētājiem bija pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti, no kuriem daži ikdienā nemaz nav pieejami, piemēram, Liepājas ūdenstornis un Valdgales vējdzirnavas. Ērtības labad visi objekti bija apvienoti piecos reģionālos maršrutos, kuros bija iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi, senu ražotņu ēkas, muzeji un dzelzceļa mantojuma objekti.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis (VPR foto); Baložu kūdras bānītis (RPR foto)

Vidzemnieki atklāja piecu secīgo nedēļas nogaļu tūri, objektos uzņemot teju 1700 viesu. Visapmeklētākie objekti bija Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Gulbenes–Alūksnes bānītis un Gulbenes depo.  Rietumigaunijas trumpis bija bākas, Rīgas reģionā apmeklētāji deva priekšroku virknei ražotņu un to muzejiem, savukārt Dienvidigaunijā vislielāko interesi ceļotāji izrādīja par dzirnavām. Kurzeme bija viens no visapmeklētākajiem reģioniem, kur paviesojās gandrīz 6400 viesu, un priekšroka tika dota bāku un ūdenstorņu iepazīšanai.

Šī tūre tika rīkota projektā "Industriālais mantojums", ko īsteno ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Šajā projektā nepilnu divu gadu laikā būs atjaunoti, uzlaboti vai no jauna izveidoti 25 industriālā mantojuma tūrisma objekti Latvijā un Igaunijā, no kuriem 4 atrodas Vidzemes plānošanas reģionā.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenēta sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto.

Ķoņu dzirnavas  papildinājušas savu tūrisma piedāvājumu ar ekspozīcijas telpu, kur tiek izrādīti vilnas izstrādājumi un apmeklētāji var iesaistīties interaktīvās izzinošās spēlēs par vilnas apstrādes procesu un dzirnavām.

Unikālais dzelzceļa objekts “Gulbenes–Alūksnes bānītis” Gulbenes depo ēkas pirmā stāva koridorā izveidojis tematisku ekspozīciju par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, kā arī piedāvā viesiem pavizināties ar nule uzbūvēto 20. gadsimta sākuma retas ozolkoka konstrukcijas šaursliežu drezīnu.

Zilākalna ūdenstornī vēl noris darbi –  tur top ekspozīcija, kurā interesenti ar virtuālo briļļu palīdzību varēs doties ekspozīcijas lidojumā virs Zilākalna un iepazīties ar seno tautu sadzīvi, kalna nostāstiem un teikām, nonākot Zilākalna stacijā, no kurienes ceļojums turpināsies, traucoties senajā dzelzceļa bānīša vagonā.

Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:

mājas lapā industrialheritage.travel un

Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālrunis: +371 29266757, lelde.abele@vidzeme.lv

Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge@vidzeme.lv

Rakstā izmantota Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.