Klasteru sadarbības veicināšana uzņēmējdarbības attīstībai Ziemeļu un Baltijas valstu reģionos

Atskaite par Vidzemes pārtikas klastera „LATINNOFOOD” uzņēmēju pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju

Atskaite par Vidzemes pārtikas klastera „LATINNOFOOD” uzņēmēju pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju 01.09.2011. – 04.09.2011. projekta ”Promotion of cluster cooperation for the business development in Nordic-Baltic region” ietvaros.  

Pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju šī gada 01.09.2011. – 04.09.2011. devās četru „LATINNOFOOD”  klastera uzņēmumu vadītāji/pārstāvji:

  • Aigars Runģis SIA „Valmiermuižas alus”;
  • Gundega Sauškina , Baiba Melece SIA „Lienama Alūksne”;
  • Normunds Audzišs SIA „Dimdiņi”, SIA „Skrīveru saldumi”;
  • Andris Ansis Špats pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas”

Pieredzes apmaiņas brauciens notika saskaņā ar  Somijas partneru pārtikas klastera  koordinējošās institūcijas „Foodwest”  sagatavoto dienaskārtību (pievienota pielikumā).

Atskaite sagatavota trīs daļās:

  1. Gūtā pieredze un informācija par katru apmeklēto uzņēmumu un „Food Fair”;
  2. „Foodwest” pārtikas klastera prezentācija/ diskusija – nākotnes sadarbības iespējas ar Vidzemes plānošanas reģionu un uzņēmumiem;
  3. LATINNOFOOD uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciena novērtējums un ieteikumi.

 

1. Gūtā pieredze un informācija par katru konkrēto apmeklēto uzņēmumu un „Food Fair”.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tika iegūta informācija par 5 dažādiem Somijas Ostorbothnia provinces (reģiona) pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas (izņemot piena ražotāju) bija pielāgoti Vidzemes uzņēmēju darbības jomai un interesēm (saldumu ražotājs, ogu/sulu ražotājs, alus darītava, kāpostu tīteņu ražotājs). Tāpat tika apmeklēts arī Kauhajoki pilsētas ikgadēji rīkotais Somijas pārtikas ražotāju gadatirgus/izstāde „Food Fair”.

 

SIA „Ojalan pakari” (saldumu ražotājs, beķereja un kafejnīca) uzņēmuma apmeklējums

SIA „Ojalan pakari” uzņēmums darbojas jau no 1920.gada un ietver sevī pārpirktus 4 mazos uzņēmumus: beķereju, bāru, saldumu (kūku) veikalu, kafejnīcu.  Pamatā piedāvā Somijā ražotu produkciju – 160 dažādus produktus. Uzņēmumā kopā strādā 35 darbinieki (no kuriem 8 beķerejā). Gada apgrozījums kopā visos 4 uzņēmumos ir 2,4 miljoni eiro. Produkciju (saldumi, kūkas pamatā ar rokām gatavoti) pārdod gan savā kafejnīcā, gan citām kafejnīcām.

Uzņēmums pamatā funkcionē no savas peļņas, atbalsts ko tas iegūst no publiskā sektora ir nelieli līdzekļi no Somijas reģionālās attīstības programmas MVU (programmas pārtikas MVU sekcijas ietvaros), kā arī iespēja piedalīties Kauhajoki pilsētas uzņēmēju naktī. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka tendences Somijas pārtikas tirgū ir ar vien lielāka atteikšanās no konservantiem un „E” vielām – pāreja uz ekoloģiski tīru pārtiku, pēc kuras aug pieprasījums. Somijā cilvēki ar vien mazāk pērk ļoti saldus, neveselīgus produktus, bet dod priekšroku saldumiem ar dabīgu garšu (konfektes ar ogu garšu, ogas kūkās utml.), daļēji tas ir arī tāpēc, ka skolās tiek propagandēta dabiskā pārtika un atteikšanās no ļoti saldiem ēdieniem. Pati beķereja saviem izstrādājumiem ar ogām iepērk dzērvenes no Kanādas (jo tās izmaksā lēti), tāpat arī izmanto parastās meža brūklenes, kas ir populāras (Latvijas veikalos tādas nemaz pat nepārdod). 

 

„Vaissi”  (kāpostu tīteņu ražotājs)

Uz šo uzņēmumu devās tikai N.Audzišs kopā ar „Foodwest”  vadītāju. Kā N.Audzišs norādīja, tad šis ir uzņēmums, kas ražo kāpostu tīteņus, taču izejvielas (kāpostus) pats neaudzē, bet iepērk no vairākiem kāpostu audzētājiem Somijā, jo ļoti lielas ir apstrādājamās zemes izmaksas (daudz lielākas kā Latvijā). Cenas par kādām uzņēmums pārdod savu galaprodukciju ir apmēram 5 reizes augstākas kā šādiem pašiem produktiem Latvijā. Uzņēmumam ir tieša pieeja tirgot savu produkciju divās lielākajās Somijas lielveikalu ķēdēs. N.Audzišs norādīja, ka šī tikšanās ar „Vaissi” uzņēmēju esot bijusi ļoti noderīga, jo ir iespējama reāla sadarbība (iespēja šim uzņēmumam pārdot Dimdiņu produkciju). N.Audzišs jau ir ieplānojis individuālu atkārtotu vizīti šajā uzņēmumā.

 

„Kukkasmäen marjatila” (ogu audzētājs/ ogu sulu ražotājs)

Ģimenes uzņēmums, kurā sulu ražošanā un uzņēmuma vadīšanā nodarbināti tikai divi cilvēki (vīrs un sieva), bet sezonā pie ogu novākšanas tiek nodarbināti 30 – 40 sezonas strādnieki. Pašreizējā situācijā uzņēmums darbojas uz pieejamās ražošanas jaudas robežām. Lai palielinātu tās, viņiem būtu darbā uz  sulu ražošanu jāpiesaista vēl viens cilvēks uz pilnu slodzi, kas ir ļoti augstas izmaksas (darbaspēka nodokļi ir ļoti atšķirīgi Somijā pilnas slodzes vai sezonas darbiniekiem, tādēļ sezonas strādniekus uzņēmumam nodarbināt izmaksā salīdzinoši lēti (daudz mazāki nodokļi), kas būtu ļoti nepieciešams arī Latvijā, kā norādīja uzņēmēji).  Uzņēmuma ražotne ir izveidota izbijušā govju fermā (šī esot plaša prakse Somijā, kur neizmantotas ēkas laukos tiek pārveidotas par dažādām mazām ražotnēm, jo izmaksas to darīt ir salīdzinoši mazas). Uzņēmums 20 gadus atpakaļ ir uzsācis zemeņu audzēšanu, bet  10 gadus atpakaļ arī uzsācis pārtikas pārstrādi (ogu sulu ražošana).  Sulas tiek pamatā  pārdotas rudenī un ziemā, kamēr vasarā pārdod ogas svaigā veidā. Uzņēmumam ir 30 000 ogu stādu. Gada apgrozījums ir 160 000 eiro. Uzņēmums strādā ar aptuveni 10% izaugsmi gadā. Produkcijas ražošanai izmanto tikai Somijas ogas. Uzņēmums sadarbojas ar citu MVU, kas ražo sukādes – viņiem tiek pārdotas „sausās” ogas, kas paliek pāri pēc sulu izspiešanas. Galvenais uzņēmuma klients ir publiskais sektors – skolas un bērnu dārzi ir galvenie sulu pircēji. Skolām un bērnudārziem sulas iepērk Somijas pašvaldības, kas bieži vien notiek ES struktūrfondu līdzekļu ietvaros. Uzņēmējiem nākas startēt pašvaldību iepirkuma tenderos (sākot no Somijas iestāšanās ES, līdz tam šie tenderi nebija nepieciešami). Pēc Somijai pielāgotajām ES prasībām Tenderis ir obligāts, ja iepirkuma  summa ir vismaz 30 000 eiro. Kā norādīja uzņēmuma īpašnieki tad tenderu iepirkuma procedūras dokumentu ziņā esot ļoti sarežģītas un laikietilpīgas, tādēļ ļoti noderīga ir  „Foodwest” un reģiona uzņēmumu līderu grupas sniegtā palīdzība mazajiem uzņēmumiem – šīs organizācijas palīdz reģiona MVU pieteikties tenderos, sagatavot nepieciešamo dokumentāciju un juridisko pusi, kas savādāk pašiem MVU būtu ļoti problemātiski. Vidzemes uzņēmēji norādīja kā arī VPR varētu darboties līdzīgi – palīdzot uzņēmējiem tenderiem konkursos un noformēt dokumentāciju (sevišķi, kas skar ES projektu finanses).

 

Piena ražotāju ferma

Šis uzņēmums tika iekļauts programmā no Somijas puses, taču kā norādīja Vidzemes uzņēmēji, tad tā apmeklējums, lai gan interesants, tomēr bija lieks un viņu konkrētajai darbībai nav bijis noderīgs (Tomēr šis ir uzņēmums, kura darbība ir veiksmīgas uzņēmumu kooperācijas piemērs).

Ferma nodarbojas ar govju audzēšanu piena ražošanai. 80 govis fermā, kas esot diezgan liels skaits pret vidējo Somijas rādītāju – 27 govis fermā. Piena cena par litru ir ļoti līdzīga cenām Latvijā – svārstās ap 40 eiro centiem. Izmantojamās zemes izmaksas Somijā esot ļoti dārgas. Reģiona lauksaimniecības uzņēmumi ļoti lielu atbalstu gūst no ERAF un ESF fondiem un lauku attīstības programmas. Atbalsta maksājumi šajā reģionā ir augsti, jo tas atrodas ES ziemeļos un tādēļ pēc dabas nosacījumiem ir viens no īpaši atbalstāmajiem reģioniem.

Uzņēmumā darbojas 4 cilvēki. Uzņēmums aktīvi sadarbojas ar reģiona profesionālajām skolām praktikantu piesaistē, kā arī ar pamatskolām nodrošinot bērniem ekskursijas fermā. Uzņēmums darbojas kooperatīvā ar vēl diviem citiem uzņēmumiem
(neplāno sadarbību paplašināt piesaistot vēl citus). Kooperatīvā darbojas šis uzņēmums (piena ražotājs), ferma, kas audzē buļļus (kaušanai un apsēklošanai), cūku ferma. Kopīgi tiek izmantota tehnika lauku apstrādei, lopbarības un siena ievākšanai, kā arī lauku uzturēšanai. Tāpat piena ražotājs savus buļļus pārdod buļļu audzētājam. Šādi sadarbojoties visi trīs uzņēmēji ļoti ietaupa uz tehnikas uzturēšanas un zemes apsaimniekošanas izmaksām, ka arī ātrāk  un efektīvāk savus laukus apsaimnieko.

 

Mallaskosi brewery (alus brūzis Seinajoki pilsētā).

Informācija par brūža darbību un paredzētā ekskursija izvērtās tikai īsā vizītē, jo paši brūža īpašnieki nebija ieradušies, un brūzi mazliet izrādīja alus brūža bārmenis. Mūsu grupas pavadone Ruusa Kangas teica, ka par šo ziņos savam priekšniekam Seinajoki uzņēmējdarbības centra vadībā, jo šāda attieksme viņasprāt stipri bojājot reģiona un pilsētas tēlu.  Kā norādīja A.Runģis, tad Valmiermuižas alus brūzis esot pat nedaudz lielāks ar līdzīgu saražoto apjomu, kā arī piemērots ekskursijām (šajā brūzī papildus ražošanai bija tikai bārs). Konkrētā alus darītava ražo gan divu dažādu veidu alu gan arī sidru.

 

„Food Fair” (Somijas pārtikas ražotāju MVU gadatirgus/ izstāde Kauhajoki piepilsētā)

Konkrētā izstāde/ gadatirgus netālu no Kauhajoki pilsētas (apmēram 18 tūkst iedz. pilsēta) tika organizēts jau 21 gadu. Katru gadu šī izstāde notiek 3 dienas nedēļas nogalē, septembrī. Izstāde notiek pašvaldībai piederošā vēsturiskā 19.gs. Somu lauku fermas kompleksa ēkās kā arī tās apkārtējā teritorijā. Apmeklētāju skaits šogad esot apmēram 14 000 pa trim dienām kopā. Izstādē piedalās 160 pārtikas ražotājuzņēmumi (dod degustēt savu produkciju un pārdod to), no kuriem 50% ir tieši reģiona uzņēmumi, bet ir arī uzņēmumi no pārējās Somijas. Izstādē pamatā piedalās mazie, ekoloģiskie nišas pārtikas produktu ražotāji, no kuriem lielākā daļa savu produkciju piedāvā tikai specializētos veikalos vai līdzīgos tirgos nevis lielveikalu ķēdēs. Šajā izstādē netiek pielaisti piedalīties lielie uzņēmumi tādi kā „Atria” (lielākais Somijas un Ziemeļu reģiona gaļas ražotājs, kas darbojas šajā reģionā), vai „Valejo” (lielākais Somijas piena produktu ražotājs, arī šī reģiona uzņēmums). Tāpat arī parasti nepiedalās uzņēmumi no citām valstīm. Šo izstādi iniciēja un katru gadu organizē Kauhajoki pilsētas pašvaldība. Pašvaldībai pieder ēkas un zeme kurā notiek izstāde, pašvaldība apmaksā visus pakalpojumus (elektrību, ūdeni, apsardzi, organizāciju utt.). Savukārt uzņēmēji izīrē no pašvaldības vietu saviem stendiem (70eiro par m2). Kā norādīja „Food Fair” vadītāja, pašvaldības darbiniece Kirsti Vuori, tad 21 gada laikā nevienu gadu uzņēmumu maksājumi par vietas īri nav noseguši pašvaldības iztērēto izstādes uzturēšanai un organizācijai (apmaksāts no pašvaldības tekošā gada budžeta – nekādu citu sponsoru). Tomēr lai gan izstādes izmaksas atstāj pašvaldību mīnusos, ir aprēķināts, ka 3 dienu laikā kopējā nauda ko izstādes apmeklētāji atstāj pašvaldības teritorijā pārsniedz pašvaldības tēriņus izstādes uzturēšanai, kā rezultāta kopumā pašvaldība pat finansiāli iegūst (uz Food Fair dodas cilvēki no apmēram 350 km rādiusa ap Kauhajoki, un katru gadu arvien palielinās attālums no kura cilvēki ierodas, pamatā apmeklētāji ir no citām Somijas pilsētām, vietēji iedzīvotāji šo pasākumu apmeklē maz).  „Food Fair” esot arī ļoti nozīmīga sabiedrisko attiecību loma reģionam, pilsētai un reģiona uzņēmējiem – tas esot plaši atspoguļots arī reģionālajos medijos.

„Food Fair” piedāvā uzņēmējiem ne tikai iespēju prezentēt sevi un pārdot savu produkciju, bet arī  piedāvā dažādus seminārus nacionālajiem pārtikas MVU. Katru gadu uz šo izstādi esot ļoti liela konkurence no uzņēmēju puses un pašvaldībai nākas nodarboties ar nopietnu atlasi, jo pieejamās platības ir ierobežotas, bet papildus lielo telšu īre izmaksā ļoti dārgi. Lēmumu par „Food Fair” rīkošanu pilsētas dome pieņem reizi 4 gados nākamo 4 gadu periodam. Vidzemes uzņēmēji izteica interesi piedalīties šajā izstādē ar Latvijas/Vidzemes stendu. Kirsti Vuori norādīja, ka ārzemju uzņēmēji pamatā šeit nepiedalās un individuāli šādas iespējas mūsu uzņēmējiem nav, taču ir iespējams VPR sadarbībā ar „Foodwest”  noorganizēt Vidzemes uzņēmēju stendu, kas ir turpmākās VPR un „Foodwest” sadarbības jautājums. Kirsti Vuori izteica arī lielu interesi kā pašvaldības pārstāve un „Food Fair” rīkotāja ierasties pieredzes apmaiņā kopā ar „Foodwest” pārstāvjiem Vidzemē. Viņu ieinteresēja iespēja redzēt Latvijas mazos pārtikas uzņēmumus, kā arī viņa varētu padalīties savā ilggadējā pieredzē pašvaldībai organizējot „Food Fair” un atbalstot reģiona pārtikas ražotājus.

 

 

 2. „Foodwest” pārtikas klastera prezentācija/ diskusija – nākotnes sadarbības iespējas ar Vidzemes plānošanas reģionu un uzņēmumiem

„Foodwest” prezentēja Salme Haapala. Diskusijā piedalījās arī Ruusa Kangas un „Foodwest” vadītājs Antti Väliaho. Prezentācijai sekoja diskusija par Somijas klasteru pieredzi, „Foodwest" piedāvātajiem pakalpojumiem uzņēmējiem, sadarbības iespējām starp VPR un „Foodwest”, pārtikas klastera attīstīšana Somijas pieredzē.

„Foodwest” ir 16 gadus vecs. Tas darbojas kā uzņēmums un savā darbībā ir neatkarīgs no saviem īpašniekiem (valdes), kas ir dažādi privātie uzņēmēji, universitātes un pašvaldības

25 % „Foodwest” budžeta sastāda publiskais finansējums, bet 75% tas nopelna pats par saviem pakalpojumiem (darbojas ar peļņu, patstāvīgi ir līdzekļi ko investēt). „Foodwest” darbojas divās daļās – viena daļa darbojas kā uzņēmums, kas pārdod savus pakalpojumus un kompetences uzņēmumiem par tirgus cenām (ne tikai Somijas, bet arī, piemēram, Polijas un Japānas uzņēmējiem, „Danone”, „Master food” u.c.). Otra daļa darbojas kā nacionālais ekspertīzes centrs ēdiena attīstīšanā (food development). Šī „food development” struktūra darbojas kā viens no 13 Somijas klasteriem. Somijas klasteri darbojas Somijas valsts klasteru programmas ietvaros un lēmums par programmas finansēšanu tiek pieņemts ik uz 7 gadiem – ES finanšu periodu. Klasteri nav tieši atkarīgi no ES finansējuma, taču klasteru ekspertīzes centri realizē vairākus ES finansētus projektus. 2013.gada esošā finanšu perioda beigās Somijas valdībai arī būs jālemj par nākamā 7 gadu perioda klasteru programmas turpināšanu. 2014.gada vidū jau  jābūt gataviem visiem nākamā perioda projektu pieteikumiem, tādēļ šis nav labs laiks jaunu projektu uzsākšanai, bet ir ļoti labs laiks jaunu projektu plānošanai, kurus uzsākt 2014.gadā. Pārtikas klasteris pašlaik nodarbojas ar projektu plānošanu, taču tā kā pēdējo vēlēšanu rezultātā bija grūti nodibināt jauno Somijas koalīcijas valdību, ministrijas ir iekavējušās ar vadlīnijām nākamajam periodam. Ir skaidrs, ka valsts klasteru programma tiks pagarināta arī nākamajā periodā, taču vēl nav zināms kāda tā izskatīsies – kādas būs izmaiņas. „Foodwest” kā patstāvīga institūcija neizzudīs arī gadījumā ja programma tiks pārveidota un tā plāno pieteikties arī projektiem, kas nav saistīti ar klasteru programmu. „Foodwest” ir ļoti labi kontakti ar Somijas ekonomikas ministrijas klasteru programmas koordinatori un arī  Somijas inovāciju un tehnoloģiju aģentūru (kā Latvijas LIAA) kas arī  piešķir finansējumu riskantām un inovatīvām idejām attīstības projektu ietvaros, kā arī palīdz atrast ārzemju partnerus. Šī Somijas aģentūra arī sadarbojas ar LIAA un citām Baltijas reģiona valstu aģentūrām pārrobežu projektos. Somijas klasteru programmu administrē valdība, kas arī piešķir klasteriem finansējumu. Klasteri savukārt piesakās programmai un tiem ir jābūt gataviem aktivitāšu plānam, kā arī ikgadējam budžeta plānam. Katru gadu jāpiesakās nākošā gada finansējumam un jāatskaitās par iepriekšējo gadu, un katru gadu aktivitāšu plāns var tikt mainīts.  Somijas klasteru programma ir atšķirīga no vairāku citu Eiropas valstu klasteriem. „Foodwest” šī gada vizītē Ungārijā tika apmeklēti divi klasteri atšķirīgās pilsētās. Abi klasteri bija cieši saistīti ar universitātītēm un pašvaldībām, tie abi darbojās pēc modeļa, ka tiem ir 20 -40 pārtikas uzņēmumi, kā klastera biedri, kas maksā noteiktu samaksu  klastera uzturēšanai. Klastera koordinatori – izpētes un attīstības organizācijas darbojas daļēji no šīm iemaksām, daļēji no cita finansējuma. Šie koordinatori darbojas pēc „bottom-up” principa. Ungārijas klasteros augstskolu studenti, kas izstrādā jaunus pārtikas produktus tos pēc tam komercializē un rada jaunus MVU, līdzīgi kā biznesa inkubatori.

Somijas klasteros ražojošie uzņēmumi nedarbojas kā klasteru biedri, jo šeit tā ir valsts programma, pie tam konkurence ražojošo uzņēmu starpā ir ļoti augsta un tie baidās savas inovācijas dalīt ar citiem. Klasteru biedri ir tikai uzņēmumi un institūcijas, kas nodarbojas ar attīstību un izpēti. Šīs kompānijas klastera ietvaros darbojas no valsts un reģionālā finansējuma. Somijas klasteri darbojas kā starpnieki starp ražojošiem uzņēmējiem un izpētes/ produktu attīstības organizācijām.  „Foodwest” darbojas vairāk kā 20 darbinieku un tam ir divi biroji – galvenais Seinajoki un otrs Tamperē. „Foodwset” klasteris koordinē/ pārvalda produktu izstrādi, tirgus izpēti (klientu izpēte), konsultē uzņēmumus kvalitātes vadībā ISO 2200 uc., ēdiena drošībā, pārstāv Somijas pārtikas ražotājus ārvalstu tirgos – pagājušogad „Foodwest” pārstāvēja Somijas pārtikas ražotājus un to jaunos produktus Ķīnas „World expo” un ir nodibinājis kontaktus Ķīnā. „Foodwest” ir iniciējis Somijas ēdiena drošības vadības asociāciju, kurā ir 20 biedri, kas visi strādā pārtikas drošības jomā (nav pārtikas ražotāji). „Foodwest” darbojas ne tikai Somijā, bet visā Baltijas jūtas reģionā. „Foodwest” darbojas arī ar dažādiem attīstības projektiem – ne tikai saviem, bet arī palīdz citām organizācijām to projektu realizācijā. „Foodwest” ir plašs sadarbības tīkls ar dažādiem uzņēmumiem un institūcijām. Tas sadarbojas ar Kuortanes (pilsēta reģionā) Sporta institūtu (nodarbojas ar F1 pilotu apmācību), Seinjaoki augstskolu (Seinajoki university of applied sciences) un tās centru, kurš piesaista reģionam 17 dažādu specialitāšu (t.s. pārtikas, tirgus vadības) profesorus no dažādām Somijas augstskolām (šo centru finansē uzņēmēji un ES struktūrforfondi), veselības centru. „Foodwest” arī palīdz ar saviem resursiem un kompetenci universitātes pārtikas tehnoloģiju studentiem pētniecībā.  „Foodwest” sadarbojas arī ar reģionālo uzņēmējdarbības centru, kurš attīsta reģionālo uzņēmējdarbību, palīdz plānošanā uc., kuru finansē un uztur Seinajoki pašvaldība.

Tirgus izpēte ir viens no galvenajiem pakalpojumiem, ko sniedz „Foodwest”, kas ir piemērots dažādam kompānijām. Lielajiem pārtikas ražotājiem uzņēmums piedāvā, piemēram, pircēju dzīves stila  segmentāciju, u.c., kas ir dārgi pētījumi, taču sniedz atšķirīgus rezultātus no parastās tirgus segmentācijas. Kvalitātes vadībā „Foodwest” konsultē pārtikas uzņēmumus par dažādu kvalitātes standartu ieviešanu, kā arī darbojas kā ārējais auditors, kas ir ļoti svarīgi uzņēmumiem, kas grib iziet eksporta tirgos, jo tajos ir ļoti svarīgi šādi sertifikāti. Somijā nav valsts sertifikātu pārtikai (izņemot organiskos produktus). „Foodwset” palīdz uzņēmējiem arī ar 3D modelēšanu jaunu ražošanas telpu vai iekārtu izvietošanai/ izstrādei. „Foodwest” ir Somijas pārtikas klastera vadošais eksperts tirgus izpētē (consumer understanding).

 

„Food province” ir kā Ostorbothnia reģions sevi pozicionē Somijā, jo šajā reģionā tiek saražoti 12% no visas Somijā saražotās pārtikas, kamēr tur dzīvo tikai 4% valsts iedzīvotāju, tādēļ šis reģions ir ļoti produktīvs šajā ziņā. Šajā reģionā ir daudz lauksaimnieku un pārtikas ražojošu uzņēmumu (apmēram 170 pārtikas ražotāju, no kuriem „Atria”, „Valejo”, „Altia” ir lielākie, un ir daudz mazo ģimenes uzņēmumu (10.cilv.), un 10 vidējas kompānijas ar vairāk kā 30 cilv. – šo segmentu vajadzētu lielāku, jo tām ir izaugsmes un eksporta kapacitāte). Reģions pozicionē sevi kā tādu, kur ciešā sadarbībā darbojas pārtikas ražotāji, attīstītāji, publiskais sektors un pētniecība, radot jaunus produktus veselīgam dzīvesveidam.

 Reģionā ir 19 pašvaldības, no kurām dažas ir lielas. Tās savstarpēji sadarbojas, vairākas reģiona pašvaldības pēdējo gadu laikā ir tikušas apvienotas. Valdība ļoti aktīvi vēlas panākt pašvaldību apvienošanos, padarot tās lielākas, jo mazajām nav kapacitātes attīstīties patstāvīgi un tās daļu budžeta saņem no valsts.

„Foodwest” biroja telpas atrodas Seinajoki pilsētā  vairākstāvu ēkā, kas agrāk piederēja gaļas ražotājam „Atria”. Šajās telpās „Foodwest” darbojas jau 13 gadus.  Ēkā ir ne tikai biroju telpas bet arī t.s. ”pilot kitchen” un „pilot factory” – telpas ar aprīkojumu, kuras pārtikas ražotāji var īrēt  izmantot savu produktu izstrādei. Piena un maizes produktu izstrādei „Foodwest „ piedāvā aprīkotas telpas profesionālajā vidusskolā, ar ko tas sadarbojas. „Foodwest” sniedz arī apmācības uzņēmējiem pārtikas ražošanā, attīstībā.

             „Foodwest” paredzēts 2 gadu laikā uzcelt jaunu ēku ar konferenču telpām, auditorijām un restorānu – pārtikas attīstīšanas centru , kurā visi „Foodwest” sadarbības pārtikas uzņēmēji varētu vienuviet prezentēt savu produkciju, kā arī testēt savus produktus un jaunas ražošanas inovācijas. Tur būs pieejamas arī laboratorijas ēdiena izpētei, kas pašlaik ir pieejamas universitātē.

„Food province going global” ir projekts ko koordinē „Foodwest” un Seinajoki uzņēmējdarbības centrs. Projekta mērķis ir popularizēt „Food province” reģionu ārzemēs, kā arī  aktivizēt starptautisko sadarbību, popularizēt veselīgu ēdienu un dzīvesveidu. Projektā tiek veikta sadarbība starp augstskolām, skolām, uzņēmumiem.

 

„Foodwest” direktors izrādīja ielu interesi par Vidzemes uzņēmēju kultivētajām dzērvenēm un brūklenēm un ogu audzētāju uzņēmumiem, kā arī par kultivēšanas un ražas ievākšanas tehnoloģijām.  Salme Haapala bija ienteresēta Andra Špata uzņēmēju kontaktos Somijā, lai varētu ar tiem sazināties. Uzņēmēji un „Foodwest” pārstāvji vienojās, ka Latvijas pārtikas produkti ir labi pārdodami Somijas tirgū, jo garšas un ēdiena gatavošanas tradīcijas abās valstīs ir līdzīgas, un Somija var būt Vidzemes uzņēmēju noieta tirgus. „Foodwest” pārstāvji arī izrādīja lielu interesi turpmāk sadarboties ar Vidzemes uzņēmējiem, pie tam šim klasterim ir sakari ar visiem Somijas pārtikas ražotājiem, un informācija par tirgu un izpētes kapacitāte, kas var noderēt mūsu uzņēmējiem un VPR. Tāpat viņi ir ieinteresēti zināt, kad un kādas pārtikas ražotāju izstādes notiek Latvijā. Braucot vizītē uz Latviju, „Foodwest” ir ieinteresēti apmeklēt arī Vidzemes uzņēmumus, kā arī paņemt līdzi dažus pārtikas ražotājus no Somijas. Attīstot VPR sadarbību ar Zviedrijas partneriem, ir arī iespējams izmantot „Foodwest” kontaktus Zviedrijā (konkrēti Malmē). Sadarbības ietvaros ar Somijas pārtikas klasteri ir iespējama jauno uzņēmēju abpusēja pieredzes apmaiņa, kā arī „Foodwest” var piedāvāt dažādus seminārus Latvijas uzņēmējiem.

Februārī Seinaojoki arēnā norisināsies „Food and life expo” kā arī starptautisks „Food deevelopment” seminārs. Expo ir pārtikas uzņēmumu izstāde, kas tieši tendēta uz ārzemju uzņēmumiem (bijuši gan Vācijas, gan Ķīnas u.c valstu uzņēmēji). Vidzemes uzņēmēji var pieteikties dalībai šajā izstādē caur „Foodwest”, kas var palīdzēt ar organizatoriskiem jautājumiem.

 

Salme Haapala ir runājusi ar Lailu Gercāni no VPR par „Foodwest” pārstāvju vizīti Latvijā. „Foodwest” pieteicās vienam ES projektam par „Food safety development”, kas neizrādījās veiksmīgs, bet, paralēli šim projektam, tika attīstīts cits projekts - „Food pilot” kopā ar Zviedrijas, Polijas, Igaunijas un Latvijas partneriem pāris gadus atpakaļ. Šogad Somijas puse „Foodwest” ir saņēmusi finansējumu šī projekta turpināšanai. Mērķis projektā ir izveidot Baltijas jūras reģionu aptverošu tīklu (network) ar pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdzētu šī reģiona valstu uzņēmumiem izprast citu valstu tirgus un patērētāju vēlmes, lai atvieglotu tiem eksportēšanas iespējas. Šī tīkla ietvaros „Foodwest” kā Somijas puse varētu darboties kā padomdevējs/ konsultants Latvijas uzņēmējiem, kas sūtītu savus produktus uz Somiju, un viņi izvērtētu tā pārdošanas iespējas Somijas tirgū, kā arī varētu palīdzēt ar juridiskajiem jautājumiem un katras Baltijas jūras reģiona valsts niansēm, palīdzot mūsu uzņēmējiem sagatavot atbilstošu dokumentāciju un ievērot nepieciešamos standartus ieiešanai tirgū. „Foodwest” ir lietas kursā, ka nevienai no projektā iesaistītajiem partneriem (izņemot Somiju) tagad nav pieejams finansējums tā turpināšanai, bet Somijas puse varētu par saviem līdzekļiem iespējams noorganizēt atsevišķas tikšanās, lai turpinātu projekta attīstīšanu. Darbs pie tā ir sācies nesen, tā kā ES iesniegtais projekts par Food safety neguva atbalstu paredzētā „Foodwest” vizīte un tikšanās ar VPR Rīgā augustā tiek pārcelta uz vēlāku laiku – iespējams novembri vai decembra sākumu. Projekta pieteikumā kā partneri ir Latvija, Somija, Zviedrija, taču iespējams ka varētu uz kopīgo tikšanos Rīgā pieaicināt vēl kādas valsts pārstāvi. Somijas puse, ja nepieciešams, var nosegt daļu šīs tikšanās izmaksu (tsk. ceļošanas izmaksas).  Šajā Baltijas Jūras reģiona tīkla „Foodwest” grib iekļaut ne tikai pakalpojumu sniedzējus, bet arī uzņēmējus.

 

 

3. LATINNOFOOD uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciena novērtējums un ieteikumi.

Kopumā pieredzes apmaiņas braucienu uzņēmēji vērtēja kā izdevušos un noderīgu. Brauciena organizācija un laiki visus apmierināja. Kā liels pluss tika novērtēts brauciena īsais laiks nedēļas nogalē, kas nelika viņiem būtiski mainīt savus ikdienas plānus vai iekavēt tekošos darbus. Sūdzību par izmaksām nebija. Visi uzņēmēji izrādīja lielu interesi piedalīties ar savu produkciju „Food and life expo” februārī. VPR var darboties kā koordinators sadarbībā ar „Foodwest” lai uzņēmējiem nodrošinātu šajā expo dalību.

 

Konkrētie vērtējumi un ieteikumi no uzņēmējiem:

N.Audzišs bija ļoti apmierināts ar vizīti „Vaissi” kāpostu tīteņu ražošanas uzņēmumā, norādīja, ka sadarbība ar šo uzņēmumu turpināsies, jau ir ieplānots individuāls atkārtots brauciens ar iespēju parādīt arī savu produkciju un dibināt reālu sadarbību. Pozitīvā pieredze no brauciena ir iepazītais Somijas tirgus un somu pirktspēja – somi ir gatavi maksāt daudz vairāk par produktiem, ko var piedāvāt Latvijas ražotāji, jautājums ir kā ieiet viņu tirgū? Šī lieta jārisina caur „Foodwest”. Nepieciešams caur „Foodwest” iegūt partnerus Somijā, kā arī Somijas tirgus un patērētāju analīzi. Iegūts vispārējs skatījums par Somijas tirgu un iedzīvotāju pirktspēju. Ir nepieciešams vairāk informācijas par „Foodwest” piedāvātajiem pakalpojumiem un to izmaksām.

A.A.Špats atzīmēja, ka viņam jau ir bijusi sadarbība ar atsevišķiem mazajiem  Somu uzņēmējiem, viena atziņa – MVU ar savu produkciju ir grūti iekļūt Somijas lielveikalu ķēdēs. Somijā ir ļoti dārgas zemes, un tās resursu viņiem trūkst. Somijā ļoti populāŗi ir produkti ar antioksidantiem, tādēļ caur „Foodwest” vajag runāt par Latvijas lētās zemju un bioloģiskās produkcijas izmantošanu, lai palīdzētu Vidzemes uzņēmējiem iekļūt Somijas tirgū. Ir nepieciešams „Foodwest” sniegt jau labi sagatavotus izejas datus par mūsu produkciju un uzņēmējdarbību, lai būtu iespējama precīza un lētāka tirgus analīze un šo datu tālāka nokoordinēšana. „Jādod tieši izejas cipari, lai pārbauda un var dabūt labu raksturojumu, dot pliku produktu nav izdevīgi.”  VPR ar „Foodwest” aktīvi jāattīsta pārrobežu sadarbības projekti, kuros jāiesaista Vidzemes uzņēmēji. Sadarbībā un mūsu uzņēmēju prezentācijā jālieto pareizie atslēgas vārdi: vitamīnu produkcija; dabīga produkcija; new taste; natural.

A.Runģis norādīja, ka  viņam bija interesanti, jo pirmoreiz brauc šādā pieredzes apmaiņas braucienā tieši kā ražotājs. Viņš esot ieguvis apliecinājumu (sevišķi „Food Fair”), ka mazās nišu specializācijas uzņēmumi reāli strādā praksē un var būt veiksmīgi. VPR būtu jāfokusējas tieši uz šādu MVU atbalstu, jo tie ir spējīgi dzīvot. Attiecībā par gūto pieredzi, A.Runģis atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi pozicionēt savu produkciju, kombinējot „Health + taste”, uzsverot, ka veselīgs ēdiens var būt arī garšīgs. „Foodwest” organizācija, lielais fokuss uz sadarbības tīklu veidošanu, kā arī reģiona sevis pozicionēšanās kā „Food province” ir lietas, kas Latvijas gadījumā trūkst un būtu jāievieš.  A.Runģis pieredzes apmaiņas braucienu nosauca [ar iedvesmojošu, galvu izvēdinošu pasākumu, kas ļauj uz lietām holistiski paskatīties.”

G.Sauškina un B.Melece norādīja, ka jau iepriekš bijušas Somijā tieši ogu/ sulu ražošanas uzņēmumos, un šajā ziņā neko īpaši jaunu neuzzināja un gribēja ļoti redzēt tieši ogu vīna ražotājus, ko gribēja redzēt arī A.Runģis. Cerēja vairāk iegūt informāciju par ogu šķirņu audzēšanu. Somijas mazo uzņēmumu darbība esot ļoti līdzīga Latvijas MVU darbībai, tādēļ tieši šī segmenta uzņēmumu atbalsts un to skaita pieaugums dotu Vidzemei ļoti daudz, kā arī fokusēšanās tieši uz pārtikas ražotājiem.

Uzņēmēji uzsvēra, ka Latvija no Somijas pieredzes var mācīties ļoti veiksmīgo reģiona pozicionēšanos, MVU atbalstu, kas ietver sadarbības tīklu veidošanu, kurā pašvaldības, valsts, uzņēmumi, augstskolas un izpētes institūti strādā roku rokā vienā klasterī, kam ir koordinējošā vienība. LATINNOFOOD gadījumā VPR obligāti jāsaglabā koordinatora loma, citādi pašu uzņēmumi sadarbība nebūs noturīga, jo tie ir pārāk aizņemti, lai paši uzturētu klasteri. Vidzemes klasterim vajag paplašināt sadarbības tīklu, iesaistot vairāk uzņēmēju, augstskolas, pašvaldības, biznesa inkubatorus kā arī bankas vai riska kapitālistus/biznesa eņģeļus, jo uzņēmēji pašlaik saskaras ar problēmu, ka bankas nav gatavas dot kredītus ražošanas jaudu palielināšanai un jaunu produktu izstrādei. Klasteris būtu stabilāka vienība, uzticamāka bankām – ļautu piekļūt finansēm, kā arī mērķtiecīgi attīstīt zīmolus. Uzņēmēji atzinīgi novērtēja ne tikai pieredzes un zināšanu apmaiņu ar Somijas pusi, bet arī savā starpā, kas bija ļoti intensīva. Uzņēmējiem nepieciešams vairāk informācijas par „Foodwest” piedāvājumu klasteriem kā tādiem, kā arī par pašu projektu kurā tie darbojās (kā sākās, kas finansē u.c.).

 

Ieteikumi nākamajām ārzemju pieredzes apmaiņām:

  • Jānodrošina iespēja paņemt līdzi savu produkciju demonstrācijai – jādomā par iespēju ceļot ar prāmi, nevis lidmašīnu;
  • VPR jābūt uzstājīgākiem, veidojot dienaskārtību ar partneriem, vairāk uzsverot tieši uzņēmēju vēlmes;
  • Vēlme apskatīt lokālos ogu vīnu ražotājus( tieši mazās vīna darītavas, kas nodarbojas arī ar tūrisma biznesu ap darītavu);
  • Vēlme apskatīt meža medījumu gaļas pārstrādes uzņēmumu, briežu dārzu (interesē tieši gaļas pārstrādes process);
  • Interesē tieši ogu šķirņu audzēšana un selekcija;
  • Vēlme apmeklēt alusdarītavas, kas ražo citus produktus - ne tikai alu, bet arī vīnu, sidru.
  • Vēlme redzēt uzņēmumus, kas ir inovatīvi, „dīvaini”, piedāvā “know how” produkciju.

 

Papildus ieteikumi:

VPR vajag kontaktēties ar „Gateway Baltic”, kas ir uzņēmums – eksperts eksporta jautājumos.  Tāpat var kontaktēties ar Ventspils Augstskolas pasniedzēju Valdi Avotiņu (strādājis LIAA), kas nodarbojas ar tirgus izpēti un mārketinga pētījumiem. Vidzemes Augstskola arī varētu nodarboties ar tirgus izpēti un mārketinga pētījumiem, būtu jāattīsta Vidzemes uzņēmējiem nepieciešamo pārtikas ražošanas profesionāļu apmācība Augstskolā.

 

Kopumā pieredzes apmaiņas braucienu var vērtēt kā veiksmīgu. VPR ir ļoti plašas sadarbības iespējas ar „Foodwest”, liela nozīme būs tālākām sarunām un tikšanās reizei Latvijā. „Foodwest” pieredze ir plaši izmantojama attīstot Vidzemes pārtikas klasteri. Vidzemes pārtikas klastera koordinēšana, starptautisko sakaru veidošana un sadarbības tīkla uzturēšana var būt viena no galvenajām funkcijām, kā VPR var pamatot savu nepieciešamību un svarīgumu reģiona uzņēmējdarbības atbalstā. Turpinot klastera attīstīšanu jādomā par iespēju tajā piesaistīt ne tikai uzņēmējus, bet arī Vidzemes Augstskolu, bankas, riska kapitālistus, kā arī Vidzemes pašvaldības.

 

 

 

Atskaiti sagatavoja pieredzes apmaiņas brauciena koordinators Kristaps Ročāns, Cēsīs 13.09.2011.

 

22.09.2011

Notikumi

«Jūnijs 2024»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930