22. novembrī, Valmiermuižas alus konferenču zālē norisinājās Vidzemes pārtikas klastera „LATINNOFOOD” dalīborganizāciju pārstāvju diskusija. Šajā diskusijas apkopojumā ir četras sadaļas: 1. – Somijas klasteru pieredze; 2. – tūrisma klastera pieredze Latvijā; 3. –Atziņas par esošo situāciju, Idejas Vidzemes pārtikas klastera attīstībai; 4. – Konkrēti veicamie uzdevumi klastera darbības attīstīšanai 2012.g.

1.Pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju – Somijas prakse klasteru darbībā (Aigars Runģis, Andris Špats, Kristaps Ročāns)

• Somijā klasteru sistēma ir ļoti labi organizēta – Somi paši ir ļoti organizēti visās savās klastera aktivitātēs. 
• South Ostorbothnia – reģions (8 pašvaldības), kurā dzīvo mazāk kā 4% Somijas iedzīvotāju, bet kas saražo 12 % no visas pārtikas Somijā. Viss reģions pozicionē sevi kā Partikas provinci „Food province” – pārtikas ražošana ir reģiona prioritāte, tiek realizēts arī  „Food province going global” projekts. Pārtika ir reģiona zīmols. Reģions ir viens no veiksmīgākajiem visā Somijā, kas ir panākts ar mērķtiecīgu darbu, zīmolvedību, valsts, pašvaldību, uzņēmēju un pētnieku sadarbību pēdējo 10 gadu laikā, līdz kam šis bija viens no depresīvākajiem valsts reģioniem, kuru strauji pameta iedzīvotāji. Viss reģions sevi pozicionē caur pārtikas klasteri. 
• Somijā, šajā reģionā darbojas  pārtikas klasteris- Foodwest (darbojas jau 16 gadus). Šī klastera atbalsts ļauj attīstīties tieši MVU. Klasterī pieejamie speciālisti (pārtikas tehnologi augstskolās, zinātnieki, projektu speciālisti) palīdz uzņēmējiem attīstīt idejas. Klasterī uzņēmējiem ir pieejams projektu vadības serviss, atbalsts ES struktūrfondu projektu u.c. projektu  ieviešanā un rakstīšanā, jaunu produktu ieviešanā, izpētē, tirgus izpētē u.c. 
• Somu klasteris darbojas ES struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros (7 gadi), bet reāli plāno savu darbību 10 gadu periodā.  
• Somu klasteris ir ļoti atvērts pārrobežu sadarbībai – ļoti ieinteresēts Vidzemes augstas pievienotās vērtības pārtikas ražotāju piedāvājumā. Somijas klasterim ir svarīga pārrobežu sadarbība, jo notiek zināšanu apmaiņa. 
• Somijā veselīgu pārtikas produkciju lobē valsts līmenī. 
• Somijā ir ļoti augstas pārtikas cenas (pat līdz 5 reizēm augstākas kā Latvijā), bet lielveikalos ir ļoti maz importa preču – pamatā ir pieejams plašs klāsts Somu vietējo pārtikas ražotāju produkcijas. 
• Somijā aktīvi darbojas pie tā kā veselīgu pārtiku padarīt garšīgu un patērētājiem interesantu, piem. zilu kartupeļu izstrāde u.c. 
• Somija nav kā „cita planēta” līdzīgi varam darboties arī Latvijā. 

2. Tūrisma klasteru darbības pieredze (Andris Klepers ( Vidzemes Augstskola))

 Tika ieviesta tūrisma klastera iniciatīva ap Siguldu, kas ir izbeigusies, taču klastera uzņēmēji uz gūtās pieredzes pamata strādā pie jauna – Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera ieviešanas.

Būtiskākās atziņas:

• Klasteris nav projekts
• Klasterī pamatam – kodolam – ir jābūt uzņēmējiem
• Klasterim nav obligāti jābūt teritoriāli ierobežotam
• Klasterim vajag specializāciju
• Klastera ietvaros sekmīgi var darboties „mini klasteri”- sadarbības grupas kopīgu projektu realizācijā, vai atsevišķu tirgu apgūšanā. Visam klasterim kopīgi nav obligāti nepieciešams fokusēties uz kādu vienu konkrētu tirgu vai projektu. Vienlaicīgi var darboties paralēli projekti un tirgu apgūšana.
• Darbošanās klasterī iesaistītajām pusēm dod labu kopējo skatījumu.
• Klasteris rada sadarbības tīklu, tajā veidojas kopīgas partnerības, kas nes labumu un saglabājas pat tad, ja klastera vairs nav.
• Ir jāizvērš sadarbība un partnerība  starp dažādiem klasteriem. Pārtikas ražotāji un tūrisma uzņēmēji var kopīgi sadarboties.
• Bankas var būt kā partneri klasterim
• Lai noturētu klasteri, sākumposmā vajag pirmos, taustāmos rezultātus.
• Klasteris ārzemniekiem (investoriem, klientiem) var būt nozīmīgāks kā individuāls MVU – sekmīgs klastera zīmols palīdz uzņēmējiem.
• Ārzemnieki, kas nesaredz klastera uzņēmumus kā tiešos konkurentus, var būt ļoti labi sadarbības partneri.
• Polijas pieredze rāda, ka klasterus var ieviest arī administratīvi – pašvaldības „no augšas”.
• Būtiskākie klasteru ilgtspējas izaicinājumi:
  • Vairāki iesaistītie partneri gaida īstermiņa atdevi no ilgtermiņa partnerības, tādi, kas neredz ilgtermiņa izdevīgumu ātri var atkrist no klastera.
  • Klastera dalībnieki vairāk gaida no citiem vai koordinatora, nekā rīkojas un iegulda paši.
  • Ir jāapsver diferencētas dalības maksas ieviešana klasterī  - lai dalībniekiem ir sajūta, ka viņi ir iesaistīti un tiem rūp klastera attīstība.
  • Klastera vājākie uzņēmumi var bremzēt stiprākos.
  • Klastera koordinatoram vajag finansiālo un zināšanu kapacitāti.

3. Atziņas par esošo situāciju. Idejas Vidzemes pārtikas klastera attīstībai

• Vidzemes reģiona prioritātēm ir jābūt  kokam un pārtikai.
• Latvijā ir slikta zinātnes un uzņēmēju zināšanu un vajadzību  apmaiņas struktūra, tikai 1/3 zinātnes potenciāla tiek izmantota. Klasterim jāpalīdz veidot šī zināšanu apmaiņa. Klasteris var konsolidēt zināšanas. 
• Ļoti svarīgi ir turpināt un attīstīt klastera pārrobežu sadarbību ar jau esošajiem un jauniem partneriem. 
• Klasterim ir jāpalīdz uzņēmējiem nonākt līdz zināšanu avotiem – pētniekiem,  vajadzīgajām laboratorijām, izpētes projektiem u.c. 
• Klasterim jāpiedāvā projektu vadības serviss. 
• Jāuzsver klastera unikalitāte – augstas pievienotās vērtības, nišas pārtikas produkcija. Jādefinē perspektīvās nozares. 
• Klasteris ir jāpozicionē kā unikāls piedāvājums investoriem. 
• Klasterim jāfokusējas uz pārtiku ar augstu pievienoto vērtību. 
• Klasteris var būt darbaspēka un investoru pievilināšanas stratēģija Vidzemei un klastera uzņēmumiem. 
• Klasteris  var kļūt par Vidzemes konkurētspējīgo priekšrocību. 
• Rietumeiropā sen jau nav diskusijas vai klasteri ir labi vai slikti – tur tos ievieš un atbalsta. 
• Klasterim jāapkopo informācija, un jāpadara tā pieejama par to – kur pazvanīt uzņēmējam, ja ir vajadzība pēc konkrēta pētījuma vai informācijas, vai pētniekam, ja viņš vēlas realizēt kādu konkrētu projektu. 
• Vācijas alus klastera pieredze rāda, ka tas var ietvert arī saistītās nozares – piem. mašīnbūvi (alus ražošanas iekārtas), pārtikas blakus produktu radīšanu. 
• Vidzemē var būt arī „Meža klasteris” – meža produkti gardēžiem. Vidzemei ir augsts potenciāls šajā nozarē. 
• Latvijā ir potenciāls plašāk attīstīt „bez cukura” pārtikas tehnoloģijas. 
• RSU vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kas varētu ražot pārtiku pacietiem ar rīšanas traucējumiem 
• Krīzēs tieši MVU var izdzīvot, kamēr lielie uzņēmumi nē. Klasteris var būt kā MVU atbalsts. 
• Vajag progresīvo PVN pārtikai. Klasteris var darboties arī kā Vidzemes pārtikas uzņēmēju lobijs šī un līdzīgu jautājumu virzīšanai. 
• Uzņēmējiem ir jābūt klastera kodolam.
• Piesaistot jaunus partnerus, labāk jāpiesaista 10 mazus, bet ieinteresētus darboties klasterī,  nevis vienu lielu, kam būtu tikai īstermiņa interese.
• Klasterim jākļūst par  oficiālu biedrību.
• Iespējams izvērst pētījumu par to, vai un kā Vidzeme var apgādāt sevi ar pārtiku – kāds ir reģiona pašpatēriņš
• Vai attīstīt sadarbību ar VRG?

• Problēmas ar ko saskaras klastera dalībnieki:
  • Nepietiek apgrozījuma investīcijām
  • Valsts nodokļu politika
  • Pašlaik pārāk mazs apgrozījums un komersantu skaits, lai kvalificētos valsts klasteru atbalsta programmai.
  • VPR ierobežota finansu kapacitāte
• Piesaistot vienu lielu uzņēmumu klasterim var iegūt lielāku kopīgo apgrozījumu , lai kvalificētos valsts atbalsta programmai.
• Jāpiesaista klasterim LLU pārtikas tehnologus
• Jāattīsta klastera mājas lapa kurā ir visu dalībnieku kontakti, caur kuru var viegli atrast uzņēmēji zinātniekus, kurā publicē aktuālo informāciju par kopīgiem projektiem. Interaktīvā karte ar visu dalībnieku atrašanās vietām, profiliem un piedāvāto produkciju/pakalpojumiem.
• Sasaistīt uzņēmēju vajadzības ar RSU un ViA studentu pētījumiem – iesniegt uzņēmējiem nepieciešamo pētījumu sarakstu, lai studenti pēta savos BD, MD un disertācijās tieši šīs tēmas.
• Aktivizēt sadarbību ar Igaunijas klasteriem
• Nepieciešamas regulāras tikšanās, katru reizi citā klastera institūcijā (reizi mēnesī, vai reizi 2 mēnešos)
• RSU – piedāvā  pārtikas pētījumus, tehnoloģiju pētījumsu, laboratorijas u.c. ViA – mārketinga pētījumus.
• VPR jāsaglabā klastera koordinatora loma.

4. Konkrēti veicamie uzdevumi klastera darbības attīstīšanai 2012.g.

• Izvedot klasteri kā oficiālu biedrību
• Iesaistīt klasterī jaunus dalībniekus – pārtikas ražotājus, biznesa inkubatoru uzņēmumus, LLU pārtikas tehnologus.
• Piesaistīt klasterim bankas kā partnerus.
• Aktivizēt sadarbību ar ārzemju partneriem – primāri ar Somijas un Igaunijas klasteriem.
• Sagatavot partnerības piedāvājumu Nīderlandes klasterim
• Izveidot skaidru klastera pozīciju – zīmolu, mārketinga stratēģiju (healthy vai high added value food? )
• Sasaistīt RSU un ViA studentu pētniecību ar uzņēmēju vajadzībām
• Pabeigt Nordic- Baltic pieredzes apmaiņas projekta (brauciens uz Zviedriju) otro kārtu (līdz maija beigām).
• Izstrādāt klastera mājas lapu
• Regulāras klastera dalībnieku un pieaicināto personu tikšanās. (nākamā tikšanās februāra 1.nedēļā)
• Klastera dalībnieku tikšanās ar Swedbank ekonomistu M.Kazāku (iespējams janvārī)
• Definēt klastera ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rādītājus.
• Apkopot klastera dalībnieku idejas par turpmāko attīstību
• Apkopot uzņēmēju pieprasījumu RSU un ViA studentu pētnieciskajiem darbiem

Diskusijas apkopojumu sagatavoja:
Kristaps Ročāns
Projekta speciālists
ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2007.-2013. gadam speciālists