18. janvārī Valmierā un 19. janvārī Vaimelā (Igaunijā) norisinājās seminārs un radošā darbnīca koksnes un mēbeļu nozares pārstāvjiem par dizaina nozīmi koksnes industrijas eksportspējas veicināšanai. Seminārs kalpoja kā platforma diskusijai un praktiskai sadarbībai starp dizaineriem, arhitektiem, uzņēmējiem un studentiem, izgaismojot dizaina nozīmi produkta attīstībā un inovāciju radīšanā, kā arī nozarē pastāvošās sadarbības problēmas starp nozares galvenajiem spēlētājiem.

Dalībnieki uzzināja, kā dizains var radīt vērtību produktam, kā arī sniegt citu skatījumu uz jau esošu produktu funkcionalitātes uzlabošanu, tāpat arī iezīmēja būtiskākās zīmola veidošanas tendences, sākot ar izpratni par zīmola stāstu, līdz pat niansēm vizuālās identitātes veidošanā – logo un citos elementos.  Tāpat dalībnieki guva ieskatu, kā dizaina pieeja var palīdzēt sakārtot procesus uzņēmumā, labāk izprast savas mērķauditorijas vajadzības, kā arī uzlabot attiecības starp darbiniekiem, klientiem un biznesa partneriem.

Visaktīvākā domu apmaiņa attīstījās praktiskajā semināra daļā. Dalībnieki uzdeva jautājumus par uzņēmēju praktisku pieredzi produktu attīstīšanā, kā arī neizpalika diskusija par to, kas šobrīd raksturīgs koksnes un mēbeļu nozares attīstībā, būtiskākiem problēmjautājumiem produkcijas realizēšanai, un kā tajā var palīdzēt dizaina pieejas pielietošana. Uzņēmumiem bija iespēja analizēt dizaina jautājumus no sava uzņēmuma un produkta perspektīvas, ekspertu vadībā veicot dizaina auditu.

Viens no semināra runātājiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs norādīja uz problēmu, ka koka būvniecības nozarē nepastāv ciešas sadarbības starp, piemēram, dizaineriem, arhitektiem, uzņēmējiem un pārdevējiem, jo katra no pusēm realizē savus uzdevumus, necenšoties produktam pielikt dizaina pievienoto vērtību. “Lai izbēgtu no zemas pievienotās vērtības un zemu ienākumu slazda, šī paradigma ir jāmaina,” norāda G. Zamurs.

Viņš ir pārliecināts, ka kompetences katrā jomā ir labas, un sinerģijas trūkums tiešā veidā problēmas nerada. “Mūsu dizains ir izcils, ražotāji jomā ir darbīgi un pārdevēji ir profesionāli, tomēr sadarbības trūkums starp jomām traucē izkāpt no zināmas “viduvējības” slazda, pie mums nerodas IKEA un BAUHAUS. Mēs esam veiksmes un zemākās cenas ķīlnieki.” 

Semināra dizaina darbnīcas viena no vadītājām, kura ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja, Aija Freimane atzīst: “Šoreiz seminārs ļoti plašā auditorijā apvienoja mēbeļu un koka konstrukciju ražotājus un citus, kurus interesēja, kā dizains gan stratēģiski, gan zīmola attīstībā ilgtermiņā varētu būt noderīgs katra individuālajā uzņēmējdarbībā un arī Vidzemes reģionam kopumā.” Viņa uzsver, ka pēc praktiskās semināra daļas dalībnieki atzina, ka guvuši izpratni, kā veiksmīgāk veidot savu produktu stāstu un attīstīt ideju, kā arī to, ka būtiski to darīt ar atbildību pret lietotāju. Tāpat dalībnieki guvuši padziļinātu izpratni par mūsdienīgu dizaina domāšanu un produktu stāstu nodošanu mērķa tirgum, un metodēm, kā līdz tam nokļūt.

Seminārs parāda, ka joprojām un varbūt pat vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešams aktualizēt un tādā veidā stiprināt izpratni par dizainu kā procesu, tāpēc šis ir viens no aspektiem, kam īpašu vērību piešķir projekta “Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā” īstenotāji, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju abos reģionos. Aizvadītais pasākums demonstrē, ka, piedāvājot atbilstošas zināšanas un praktiskus rīkus, nozares spēlētājiem ir potenciāls sadarboties un rast jaunus risinājumus attīstībai.

Semināru “Koka sastapšanās ar dizainu un inovācijām” organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus), projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", programmas Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības ietvaros.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 28674617, ieva.bivina@vidzeme.lv.