Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ)

Vidzemnieki Igaunijā novērtē pašu paveikto viesmīlības jomā

Pagājušajā nedēļā, 26. un 27. martā sešpadsmit pārrobežu kulinārajā tūrisma ceļā "Livonijas garša" pieteikto  objektu saimnieki no Vidzemes un Kurzemes devās uz Igauniju, lai vairāk iepazītu senatnes garšas un ēdamlietas, gūtu atziņas savam darbam un apmainītos ar uzkrāto pieredzi un zināšanām.

Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” nodrošinātajai iespējai,  Igaunijas Pērnavas apkārtnes viesu māju un apskates saimniecību pieredzi saistībā ar vietējās ēdienu kultūras saglabāšanu uzzināja arī deviņi Vidzemes novadu saimnieki no piemājas saimniecības “Vīnkalni” (Beverīnas novads), krodziņa “Pils ķēķis” (Valmiera), lauku mājām “Donas” (Smiltenes novads), Kukaburras maizes muzeja (Smiltenes novads), kā arī Āraišu vējdzirnavām (Amatas novads), restorāna, viesu nama “Lauču akmens” (Limbažu novads).

Latviešu saimnieki kopā ar igauņiem ciemojās pie uzņēmējiem, kuri tūrisma attīstīšanai izmanto kulināro mantojumu. Viesošanās mērķis bija redzēt, kā kaimiņi veicina vietējās ēdienu kultūras un tradīciju saglabāšanu, uzzināt, kā viņiem sokas ar Livonijas laika garšu apgūšanu un popularizēšanu, kā arī kopīgi mēģināt noskaidrot, kādu garšu meklē tūrists – tradicionālu vai pietuvinātu mūsdienām. Brauciena dalībnieki ciemojās Mulgi krodziņā un alus darītavā, Männiku viesu mājā, Klaara-Manni atpūtas namā. Latviešu saimnieki un saimnieces atzina, ka bijis vērtīgi redzēt un dzirdēt, uzzināt ar kādu vērienu saimnieko igauņi, kā viņi atrod savus ciemiņus. Latvieši izteica domu, ka šoreiz ir bijis vērts patiesi salīdzināties ar igauņiem. Gūtais pieredzējums devis iedrošinājumu un vēl lielāku pārliecību par sava izvēlētā ceļa pareizību, sapratni, ka latvieši var lepoties ar savu viesmīlību.

 

Uzņēmēju viesošanās Mulgi alus darītavā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere.

Pieredzes brauciena otrajā dienā notika apvienotais igauņu – latviešu seminārs. Saimniekiem bija iespēja gūt noderīgus “domu graudus” no vairāku runātāju sacītā. Kulinārā mantojuma eksperte un blogere Sandra Ošiņa no Latvijas atklāja, kas tad ir Livonijas garša, kādi produkti ienāca Livonijas laika saimnieču virtuvēs, kādi ēdieni tapa. Kas ir Igaunijas sendienu kulinārais mantojums – par to runāja lektore no Igaunijas Nacionālā muzeja Anu Kannike. Savukārt igauņu mārketinga eksperts Jorgen Sumin klātesošajiem stāstīja par to, kā senatnes virtuves tradīcijas būtu izmantojamas tūrisma produktu mārketingā.

Laviešu un igauņu uzņēmēji gūst zināšanas seminārā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere.

Saimnieki atzina, ka bijis noderīgi satikt citus saimniekus gan tepat no Vidzemes, gan arī kurzemniekus, lai uzzinātu viņu saimniekošanas pieredzi, apmainītos domām par vietēju, senatnes iedvesmotu ēdienu kā tūrisma produktu, saprast to, vai, piemēram, tradicionāla miežu putraimu putra garšotu pašmāju un ārvalstu ciemiņiem? Tāpat bijis labi saprast, ka jāmet pie malas latviskā pieticība, jo Latvijas viesu mājās un krodziņos pasniegtais ēdiens ir garšīgs, ar izdomu, vizuāli skaisti rotāts. Jāsāk arī lepoties ar sasniegto viesmīlības jomā.

Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake@vidzeme.lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

06.04.2018

Notikumi

«Aprīlis 2018»
POTCPSSv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30