Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām (Accessible Hiking Trails)

Visiem vienādas iespējas atpūtai dabā - seminārā spriež par “Mežtakas” un “Jūrtakas” pieejamības uzlabošanu

Saulkrastu novada kultūras namā “Zvejniekciems” 7. novembrī norisinājās Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (turpmāk – “Accessible Hiking Trails”) darbseminārs. To rīkoja projekta sadarbības partneri  - Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” un Vidzemes plānošanas reģions. Pasākums vienkopus pulcēja gan valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, tūrisma speciālistus, gidus, gan nevalstisko organizāciju pilnvarotos un citus interesentus ne vien no Vidzemes, Rīgas un Pierīgas, bet arī no citiem Latvijas reģioniem un Igaunijas.

Semināra mērķis bija diskutēt par Mežtakas un Jūrtakas pieejamības uzlabošanu. Šīm pārgājiena takām jābūt pieejamām un drošām ikvienam dabu mīlošam cilvēkam - ne tikai aktīvajiem un labi trenētajiem, bet arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm ar maziem bērniem, senioriem.

Darbseminārs Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošanai Saulkrastu novada kultūras namā “Zvejniekciems” 

Semināru atklāja biedrības “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Viņa iepazīstināja ar projektu “Accessible Hiking Trails” un tajā plānotajiem risinājumiem Latvijā un Igaunijā, lai iesaistītu sociālās grupas, kurām līdz šim bijušas ierobežotas iespējas doties dabā.

Seminārā  dalībnieki varēja uzzināt vairāk par Eiropā gūto praktisko pieredzi pieejamības uzlabošanai dabas takās un apskates vietās. Tajā dalījās ārvalstu eksperti no Norvēģijas, Itālijas, Lielbritānijas un Igaunijas. Christian Hellevang no Norvēģijas vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas iepazīstināja ar Norvēģijas apņemšanos pilnībā ieviest universālo dizainu līdz 2025. gadam. Viņu pašvaldības un novadi neatlaidīgi strādā pie tā, lai ēkas, ārtelpa, un atpūtas vietas brīvā dabā atbilstu universālā dizaina principiem. Pieredzes apmaiņā svarīgi ir pašvaldību tīklojumi. Izskanēja doma, ka universālais dizains uzlabo pieejamību visiem, tas neattiecas tikai uz cilvēkiem ar invaliditāti. Bieži cilvēki pat nepamana, ka daudzviet ir nodrošināts universālais dizains – tas vienkārši tur ir un veido labu pieredzi ikvienam.

Atšķirībā no Norvēģijas, kur pielāgo vidi, Itālijā turpretī vairāk domā par apmeklētāju iespēju pielāgošanu un specifiskiem tehniskiem risinājumiem, piemēram, vadāmiem ratiņiem, lai padarītu pieejamas apskates vietas un takas. Par šo savu pieredzi pastāstīja Angelo M. Latorre no Itālijas pārgājienu federācijas. Viņš arī iepazīstināja klātesošos ar Itālijas dabas taku klasifikācijas sistēmu. Tur taku atbilstība pieejamības prasībām tiek izteikta 10 punktu skalā, norādot, kādām sabiedrības grupām takas ir piemērotas.

Meelis Joost no Igaunijas cilvēku ar invaliditāti organizāciju apvienības iepazīstināja ar dažādu sabiedrības grupu gaidām un vajadzībām, kā arī iespējām samazināt barjeras, kas traucē pieejamībai, piemēram, kultūrvēsturiskās vietās. Viņš arī pastāstīja par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Access Routes”, kas ir vērsts uz taku un apskates vietu pieejamību.

Jack Cornish no labdarības organizācijas “Ramblers” Lielbritānijā stāstīja par savu organizāciju, kura apvieno pastaigu un garo pārgājienu cienītājus. Šai organizācijai ir svarīga loma taku tīkla aizsargāšanā,  paplašināšanā un uzlabošanā, veidojot to visiem pieejamu. Tā daudz strādā kopā ar vietējām pašvaldībām un brīvprātīgajiem. Organizācija veic dabas taku monitoringu ar mērķi fiksēt aktuālo stāvokli, gājēju skaitu un citas lietas. Tas palīdzēs veikt nepieciešamos uzlabojumus. Runātājs uzsvēra, ka iešana dabā ir nodrošinājums katra veselībai, un arī ieguvums valsts ekonomikai. Lielbritānijā to lēš 2 miljardu eiro apmērā ik gadu.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Steen Kobberø-Hansen no Eiropas kājāmgājēju asociācijas. Šī organizācija 2023. gadu ir pasludinājusi par garo distanču pārgājienu maršruta E9 gadu. Maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet Jūrtaka ir E9 daļa Baltijas valstīs. 

Vakara pārgājiena dalībnieki Saulkrastos 

Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties divos pārgājienos. Vakara pārgājienā dalībnieki devās gar jūru Saulkrastos, bet nākamajā dienā, 8. novembrī, mēroja garāku ceļu no Lilastes līdz Carnikavai. Pārgājiena dalībnieki varēja baudīt jūras piekrastes dažādību 10 kilometru garumā. Pārgājiena noslēgumā Carnikavas Novadpētniecības centrā visus gaidīja uz ugunskura vārīta zupa, un muzeja vadītāja Olga Rinkus pastāstīja par Carnikavu, zvejniekiem un viņu dzīvesveidu laiku lokos.

Pārgājiens no Lilastes līdz Carnikavai 

_____

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Eva Meijere, projekta “Accessible Hiking Trails” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25665567, eva.meijere@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake@vidzeme.lv

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

10.11.2023

Notikumi

«Jūnijs 2024»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930