Novembra vidū projekta „BUILD UP Skills FORCE” pārstāvji Agris Kamenders (Rīgas plānošanas reģions) un Aija Rūse  (Vidzemes plānošanas reģions) devās uz Briseli, lai tiktos ar pārējiem stratēģiskās iniciatīvas „Build up Skills” projektu ieviesējiem no visas Eiropas un apmainītos pieredzēm, kā arī apmeklētu Ēku energoefektivitātes direktīvas (Energy Performance of Buildings Directive) dalībvalstu sanāksmi.

Šādas sanāksmes ir būtiskas, lai katrs iniciatīvas ieviesējs pastāstītu par sava projekta attīstības gaitu, gan arī uzklausītu citu pieredzi un kopīgi strādātu pie problēmjautājumu risināšanas. Tikšanās laikā tika organizētas vairākas darba grupas, kurās tika diskutēts par būtiskiem jautājumiem, kas tieši ietekmē projektu veiksmīgu ieviešanu. Sarunās tika rastas gan jaunas idejas, kā risināt pašmāju problēmsituācijas, gan tika dibināti arī kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, īpaši vēršoties pie tiem, kuru pieredze lieti varētu noderēt veiksmīgai projekta ieviešanai Latvijā.

Interesanta pieredze uzklausīta jautājumā par būvlaukumā strādājošo kvalifikācijas diferencēšanu – Igaunijā strādājošo kategorijas jau ieviestas, savukārt Īrijā ir nodoms ieviest t.s. strādnieku pases, kurās tiek veikti ieraksti par apmācībās iegūtajām zināšanām. Tādējādi radīts stimuls arī strādniekiem būt ieinteresētiem savu zināšanu un kvalifikācijas celšanā par energoefektīvu būvniecību, jo kļūstot par speciālistiem, no tā atkarīgs gan prestižs, gan arī atalgojums. Tāpat tika diskutēts par to, cik specifiskām šādām apmācībām būtu jābūt, lai tās spētu sniegt nepieciešamās zināšanas par energoefektīvu būvniecību, kā tās integrēt profesionālās izglītības sistēmā, kā arī, vai šādai izglītībai vispār būtu pieprasījums.

Darba grupu laikā tika paskatīti arī jautājumi par iespējamiem finansēšanas modeļiem – no kādiem avotiem varētu segt šādu apmācību programmu ieviešanu, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams piesaistīt un cik efektīvi darbotos pašu strādnieku līdzmaksājumu sistēma. Lai arī pēc sākotnēji piešķirtajiem Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem varētu rosināt strādniekus iesaistīties apmācībās ar pašu līdzfinansējumu, diskusijās vairākkārt tika pausta pārliecība, ka šādā gadījumā jābūt konkrētam motivējošajam faktoram – piemēram, pēc apmācībām tiek iegūts sertifikāts, kas garantē arī lielāku atalgojumu. Tāpat darba grupās tika diskutēts par būvniecībā strādājošo iegūtās izglītības un prasmju atzīšanu starp vairākām valstīm. Piemēram, ja strādnieks ieguvis pēc mācībām Latvijā sertifikātu, to atzītu arī darba devējs būvlaukumā Zviedrijā.

Ņemot vērā, ka vairākās valstīs projekta ieviešana ir tikai uzsākšanas fāzē, vairākas valstis izteica vēlmi tikties atkal pēc kāda laika un apmainīties ar projekta ieviešanas stratēģijām tad, kad būs izstrādāti konkrēti risinājumi par apmācību ieviešanu, metodēm, kā arī izstrādāts plāns, kā radīt pieprasījumu pēc kvalitatīva darba veicējiem.

Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders@rtu.lv ; tālr. 29145442

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: anita.abolina@vidzeme.lv; tālr.29454752