Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem (HyTruck)

Vairāk nekā 60 interesentu pieslēdzas starptautiskam vebināram par pašreizējo situāciju ūdeņraža izmantošanā Latvijā (PREZENTĀCIJAS)

Alternatīvo degvielu infrastruktūra, tostarp ūdeņraža uzpildes stacijas, ir priekšnoteikums, lai Latvijas paaugstinātos bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars. Lai to īstenotu, ir nepieciešams gan regulējums, gan investīcijas un inovācijas mobilitātes un enerģētikas jomās. Šoreiz HyTruck ikmēneša starptautiskajā vebinārā tika detalizēti aplūkota situācija Latvijā. Par vairāku projektu aktivitātēm, sabiedrības viedokli un politikas ietvaru ziņoja divu profesionālo ūdeņraža kopienu pārstāvji: Aivars Starikovs no Latvijas Ūdeņraža asociācijas un Kaspars Liepiņš no Latvijas Ūdeņraža alianses.

Aivara Starikova prezentācijā tika apskatīti vairāki aktuāli projekti, tostarp BSR Hydrogen Air Transport projekts par zaļā ūdeņraža pielietojumiem Rīgas lidostā, kā arī sadarbībām ar tādiem uzņēmumiem kā SIA Getliņi Eko, Enerģētikas un transporta kompetences centrs un AS Latvenergo.

 

Latvijas Ūdeņraža Asociācija aicina politikas veidotājus izstrādāt tehnoloģiski neitrālus transporta dekarbonizācijas atbalsta instrumentus un īstenot mērogojamus, uz vienotiem standartiem balstītus pilotprojektus dažādos ūdeņraža vērtību ķēdes posmos.

Kaspars Liepiņš sniedza pārskatu par sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz lielmēroga vēja parku attīstību. Pētījuma centra “SKDS” 2024. gada aptaujas dati liecina, ka par piemērotāku vēja enerģijas attīstības teritoriju tiek uzskatīta jūra, un vēja parku projektus, kuriem nākotnē varētu būt tieša sasaiste ar ūdeņraža ražošanu, kopumā atbalsta ap 77% iedzīvotāju. Taču pagaidām pavisam nedaudz Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi investēt ūdeņraža tehnoloģijās, ja noteicošais izvēles faktors būtu izmaksas.

 

 

Latvijas Ūdeņraža Alianse ir sadarbības platforma dažādu organizāciju un uzņēmumu iniciatīvas ūdeņraža ekosistēmas veidošanā. Viens no vērienīgākajiem projektiem ir Baltijas ūdeņraža ieleja “BalticSeaH2”, kurā iesaistīts arī Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Rīgas Brīvosta.

PREZENTĀCIJAS (angļu valodā): 

Transporta sektors Latvijā veido vairāk ka 30% SEG emisiju (2021. gada dati) un autotransportā dominē dīzeļdegviela – kravas auto segmentā pat 96% (CSDD dati). Tādēļ Latvijas ekonomikas dekarbonizācijai šīs desmitgades lielākais izaicinājums ir tieši transporta joma.

Lai gan atjaunotajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā pasākumu zaļā ūdeņraža ekosistēmas veidošanai ir maz, droši zināms, ka Latvijā šajā desmitgadē Ten-T tīklā tiks uzstādītas vismaz divas kravas auto ūdeņraža uzpildes stacijas. Tiks apsvērta arī ūdeņraža vilcienu iegāde. Kopumā 2030. gadā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas veidos vismaz 1% no enerģijas galapatēriņa transporta jomā.

Vidzemes plānošanas reģions īsteno divus ES finansētus projektus par ūdeņraža izmantošanu transporta nozares dekarbonizācijai: H2Value un HyTruck.

Aktualitāte saistīta ar politikas iniciatīvu kopuma Zaļais kurss uzstādītajiem mērķiem līdz 2050. gadam panākt Eiropā klimatneitralitāti un ES ūdeņraža stratēģijā noteikto mērķi – līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža, kas sniegtu būtisku ieguldījumu rūpniecisko procesu un ekonomikas sektoru dekarbonizācijai. Ūdeņraža ekosistēma Eiropā attīstās pakāpeniski, attīstības tempi valstu un reģionu starpā ir atšķirīgi. Arī Vidzemes plānošanas reģionā tiek meklēti veidi, kā mazināt reģiona ekonomikas ievainojamību, sargājot dabas daudzveidību; tehnoloģiju un eksporta  ietilpīga, ilgtspējīga atjaunīgo resursu  enerģijas ražošana ir viena no reģiona viedās specializācijas prioritārajām jomām.

Plašāka informācija tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv, sadaļā Projekti.

Informāciju sagatavoja: Projekta eksperte Krista Pētersone (krista.petersone@vidzeme.lv), komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa (anita.abolina@vidzeme.lv). 

11.03.2024

Notikumi

«Jūnijs 2024»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930