Marta beigās Vidzemes plānošanas reģiona projekta "Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas" (HISTCAPE) komanda devās uz Portugāles Douro ielejas apgabalu, lai piedalītos kārtējā projekta uzraudzības komitejas sanāksmē un konferencē par kultūras vēstures mantojuma aizsardzību un atjaunošanu. Vadības grupas sanāksmē tika pārrunāti aktuālākie jautājumi budžeta grozījumu jautājumā, par atskaišu iesniegšanas kārtību un sasniegtajiem rādītājiem projektā kopumā.Tāpat tika izrunātas detaļas par nākamo tikšanos maijā beigās Austrijā.

Konference norisinājās klosterī Mosteiro de Tibães, kas atrodas netālu no pilsētas Braga. Klosteris ir ievērojams kultūrvēstures mantojums. Šobrīd klosteris pilnībā atjaunots, pieejams interesentiem kā apskates objekts un arī pilda papildus funkcijas, piedāvājot viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumus, organizējot koncertus un citus kultūras pasākumus. Konferences norises vieta kalpoja par lielisku piemēru, kā Portugālē attiecas pret jautājumiem par mantojuma saglabāšanu, ne vien to atjaunojot, bet arī iedodot otro dzīvi, piedēvējot tam jaunas, šī brīža situācijai pietuvinātas, funkcijas un statusu.

Konferencē tika pieaicināti dažādi kompetenti eksperti – ainavu arhitekti, arheologi, pašvaldību arhitekti, vēstures mantojuma aizsargājošo iestāžu pārstāvji, lai diskutētu par aktuālāko ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā, apsaimniekošanā. Douro ielejas apgabalam ir raksturīga Vidusjūras kultūrai tipiskā ainava ar vīnogu laukiem upju krastos un aptuveni 250 gadu ilga pieredze to apsaimniekošanā un aizsardzībā. 

Iepazīstoties ar vairākiem piemēriem sev raksturīgā mantojuma saglabāšanā un apsaimniekošanā, galvenā atziņa ir sistemātisks, pārdomāts, plānots, ilgtermiņā balstīts darbs, saglabājot kultūras mantojumu, taču tajā pat laikā domājot par tā funkcionalitāti un spēju pastāvēt, sevi atpelnīt mūsdienu apstākļos. Lielisks piemērs bija no no Guimarães pilsētas, kurā atjaunots pilsētas vēsturiskais centrs. To atjaunojot, pirmkārt, tika domāts par vietējo iedzīvotāju un viņa ērtībām. Lai nesadārdzinātu dzīvošanu vēsturiskajā centrā, ēkas tiek atjaunotas tā, lai tiktu saglabāts mantojums, taču, lai būtu arī viegli uzturamas un nesadārdzinātu īri. Tāpat svarīgi ir savienot senlaicīgo ar mūsdienu nepieciešamībām un iespējām, lai nodrošinātu ēkas dzīvotspēju. Kā svarīgu faktu arhitekts minēja tieši funkcionalitāti un to, ka nevar skatīt lietas atrauti vienu no otras, ja, piemēram, ir vēlme atjaunot dzirnavas, tad tām arī jāveic sava funkcija – jāražo milti un jācep maize. Tādējādi nodrošinot savu pastāvēšanu un  sniedzot arī kādu pienesumu vietējam iedzīvotājam un ekonomikai.

Projekta aktivitātes palēnām ieiet noslēguma fāzē. Vairāki partneri ir jau pārņemuši vai drīzumā būs pārņemuši kādu no projektā identificētajā labajām praksēm. Tāpat tikšanās laikā partneriem bija jāprezentē savas labās prakses ieviešanas plāna izstrādes progress, kā arī tika pārrunāta partneru labo prakšu ceļveža izstrāde. Jau ziņojām, ka projekta noslēgumā tiks izdota projekta rokasgrāmatu, kurā būs atrodama informācija par projekta partneru labākajām praksēm kultūras mantojuma un ainavu aizsardzībā un apsaimniekošanā. Rokasgrāmatā tiks iekļauta informācija par rīcības plāniem, kas definē aktivitātes, lai pārņemtu citu partneru pieredzi savos reģionos, kā arī par Eiropas Savienības politikas rekomendācijām turpmākai projekta rezultātu izplatīšanai un ieviešanai.

Rokasgrāmata būs pieejama ikvienam interesentam, kas strādā kultūras, tūrisma, ainavu, uzņēmējdarbības u.c. savstarpēji saistītās jomās.

Projektu „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757,e-pasts: lelde.abele@vidzeme.lv.