Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)

Pieredzes apmaiņa rāda - veiksmīga ir individuāla pieeja atbalsta instrumentu plānošanā uzņēmējdarbības videi

No 28. līdz 29. novembrim programmas "Interreg Europe" projekta EcoRIS3 pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Īrijas pilsētā Korkā, lai iepazītu un salīdzinātu labās prakses pieredzes stāstus no partnervalstīm par zinātnes un pētniecības centru, kā arī augstākās izglītības iestāžu lomu sadarbībā ar uzņēmumiem zināšanu un izgudrojumu pārnesē un komercalizēšanā viedo specializāciju jomās. Darba grupa diskutēja par priekšrocībām un trūkumiem inovāciju vidē partnervalstīs un to, kādi ir galvenie izaicinājumi, lai mazie un vidējie uzņēmumi veiksmīgāk izmantotu pētniecību savas attīstības veicināšanai.

Latvijā, tāpat kā citās partnervalstīs, joprojām ir jāiegulda liels darbs, lai veicinātu pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru. Iemesli, kāpēc šādas sadarbības formas joprojām tiek ieviestas visai reti, visticamāk, ir vairāki un vērtējami dažādās perspektīvās. Redzams, ka lielai daļai uzņēmēju trūkst pilnīgas informācijas par to, kādu atbalstu tie var saņemt no pētniekiem, kā šī sadarbība var palīdzēt uzlabot viņa produktu vai pakalpojumu. Tāpat arī bieži nav skaidra izpratne par sadarbības nosacījumiem. Nereti, baidoties no nesamērīgi lielām izmaksām dažādu investīciju projektu ietvaros, uzņēmēji arī palaiž secen iespējas, kas viņiem ir finansiāli pieejamas. Savukārt veids, kā valsts institūcijas nosaka kritērijus atbalsta instrumentu veidošanā, kā arī piemērošanā uzņēmējdarbības sektoram, būtu jāpadara jēgpilnāks, lai ieviestās aktivitātes būtu ilgtspējīgas arī pēc projektu ieviešanas. Nepieciešams vairāk domāt par kopējām atbalsta infrastruktūrām, ne tikai investēšanu katrā uzņēmumā atsevišķi. Mentoru programmas, apmācības - šīs ir iespējas, kas uzņēmumiem ļauj audzēt savu kapacitāti ilgtermiņā, veidojot stabilu zināšanu, kā arī institucionālās pēctecības bāzi. Tādā veidā fondu nauda ir iespēja, bet radītais pienesums ir fundamentāls – zināšanas un ilgtspēja. 

Viena mēraukla visiem neder 

Šobrīd atbalsts uzņēmējdarbībai Latvijā ir pieejams, tomēr šie pasākumi ir visai standartizēti, tādējādi netieši pieņemot, ka arī katrs uzņēmums iet vienādu attīstības ceļu. Izstrādājot atbalsta instrumentus, samērā formāli tiek definēti uzņēmumiem sasniedzamie rezultāti. Analizējot redzēto pieredzes apmaiņas vizītē Korkā, secināms, ka atbalsta mehānismi veiksmīgi strādā tad, ja tiek analizētas katra uzņēmuma individuālās vajadzības un attīstība, kā arī, ne mazāk būtiski – niša vai nozare, kuru uzņēmums un tā produkti un pakalpojumi pārstāv. Arī Latvijā nepieciešams attīstīt atbalsta mehānismus, necenšoties unificēt visu, bet gan strādāt ar lielāku elastību, piemērojot atbalsta veidus, izprotot uzņēmuma konkrētā brīža vajadzības. 

Labās prakses pieredzes stāsti parāda veiksmīgas sadarbības modeli

Vizītes laikā Korkā projekta pārstāvji apmeklēja Tindāla Nacionālo institūtu (Tyndall National Institute), kas ir paraugs pētniecības centriem IKT jomā, piesaistot finansējumu ap 35 miljoniem EUR gadā. Institūtam ir izveidota plaša sadarbība ar partneru institūcijām gan Īrijā, gan citviet pasaulē. Tiek strādāts pie dažādu tehnoloģiju gatavību risinājumiem. Institūts ļoti daudz strādā pie finanšu piesaistes no ES fondiem, aktīvi apgūstot Horizon 2020 (H2020) programmu. Šobrīd iestāde ir sasniegusi līmeni, kad tiek atbalstīts viens no pieciem iesniegtajiem H2020 projektiem, taču mērķis ir panākt katra otrā projekta atbalstīšanu. Līdz šim institūts ir bijis iesaistīts jau 58 H2020 projektu realizācijā.

Korkā veiksmīgi darbojas arī kopstrādes telpa “Republic of Work” – radoša darba vide, kurā vienkopus strādājot,  esot starp līdzīgi domājošiem, ir iespēja attīstīt savu biznesu. Interesanti, ka meklējot telpas šim biznesam, īpašniekiem viens no svarīgākajiem uzstādījumiem bija tieši ģeogrāfiskais novietojums – tāpēc “Republic of Work” atrodas uz South Mall ielas, kas ir Korkas galvenā uzņēmējdarbības dzīvesvieta. Kafija neierobežotā daudzumā, zibenīgs internets, kvalitatīva biroja tehnika, telpas darbam, atpūtai un dažādiem pasākumiem, biežie kopienas pasākumi – tā ir tikai daļa no kopstrādes telpas priekšrocībām, par ko rūpējas Republic of Work administrācijas komanda, pašu galveno – biznesa attīstīšanu – atstājot uzņēmuma ziņā.

Korkas tehnoloģiju institūts (Cork Technology Institute) ir vadošā augstākās izglītības un pētniecības iestāde Īrijā, ar lielu pieredzi arī uzņēmējdarbības veicināšanā. Centrs uzskatāmi demonstrē veidu, kā tā darbībā stratēģiski integrēta uzņēmējdarbība. Tas atbalsta studentu un mācībspēku uzņēmējdarbību, ir izveidotas naudas balvas studentiem un universitātes darbiniekiem biznesa idejas attīstībai, izstrādāta uzņēmējdarbības atbalsta stratēģija gan kopumā, gan arī atsevišķi studentiem un institūta darbiniekiem. Tāpat arī izveidots akselerators labāko studentu uzņēmumu tālākai attīstībai pēc to inkubācijas. Lai saprastu, vai augstskolas uzsāktā stratēģija strādā, pastāv arī dažādi novērtēšanas mehānismi par to, cik daudz studentu iesaistās uzņēmējdarbībā.

Īrijā vadošais biznesa inkubators "Rubicon", kura darbību finansē gan Korkas Tehnoloģiju institūts, gan valsts aģentūra Enterprise Ireland, kopš 2006. gada darbojas turpat blakus institūtam, studentu pilsētiņā. Tajā šobrīd mājvietu raduši jau 57 iesācējuzņēmumi: tādi, kas vēl tikai cīnās par pirmo klientu, un tie, kas jau iziet starptautiskos tirgos. Interesanti, ka Rubicon uzņēmumiem nav noteikts inkubācijas noslēguma laiks vai citi konkrēti, standartizēti sasniedzamie rezultāti, taču regulāri tiek sekots līdzi un vērtēts to sniegums. Ir radīta atbalstoša vide, piemēram, centrs uztur aktīvu saikni ar inkubatora uzņēmumiem-absolventiem, kas aktīvi iesaistās jauno iesācējuzņēmumu konsultēšanā. Tāpat ir izveidots biznesa eņģeļu tīkls. Ļoti interesanta ir prakse, kad vasarā inkubatorā piedāvā trīs mēnešu intensīvu un uzraudzītu pirms inkubācijas programmu institūta studentu komandām, maksājot arī algu, tā aizstājot vasaras darbu. Vēlāk studentam ir iespēja iestāties biznesa inkubatorā.

No Latvijas puses arī šajā reizē rādījām divas labās pieredzes. Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Dimante stāstīja par ilggadējo sadarbību starp  pētniecības centru un graudu pārslu maisījumu ražotāju – SIA “Felici”. Šeit sadarbība aizsākās pavisam nejauši pirms vairākiem gadiem, kad nozares izstādes laikā satikās pētniecības centra speciālisti un uzņēmējs, kurš vēlējās no vietējām izejvielām radīt inovatīvu un veselīgu produktu. Balstoties uz zinātniski apstiprinātu informāciju par kvalitāti, tika radīti jauni produkti, kas nu jau pazīstami ar zīmolu “Musli Graci”.

Savukārt Vidzemes augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra direktors Kaspars Osis iepazīstināja ar ViA “SmartLabs”. Projekts veidots kā sadarbības platforma starp studentiem, uzņēmēju un organizāciju, kur uzņēmums vai organizācija piesaka problēmu vai izaicinājumu, risinājuma rašanai tiek izveidota multidisciplināra studentu komanda un procesā rasts problēmsituācijas risinājums - produkta vai pakalpojuma prototipa, rekomendāciju, vai citā formā.

Šī bija jau otrā pieredzes apmaiņa starp partneriem no Spānijas, Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas.

Projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ECORIS3)” mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās.

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina@vidzeme.lv.

 

14.12.2017

Notikumi

«Decembris 2018»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31