Arhīva kalendārs

« September 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930 

Ja Igaunijā pieaugs saslimstība ar Covid-19, Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotājiem nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija. Šādu lēmumu šodien, 8. septembrī, valdība pieņēma, lai ikdienā šo pilsētu iedzīvotāji varētu brīvi šķērsot valsts robežotu un netiktu ietekmētas pakalpojumu saņemšana iespējas, ģimenes un darba apstākļi.

Latvijas un Igaunijas pierobežas pilsētas Valka un Valga atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas ir viena funkcionālā teritorija, ko nav iespējams pilnībā nodalīt, jo atsevišķi pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir paredzēti gan Valkas, gan Valgas iedzīvotājiem, atrodas tikai vienā robežas pusē.

Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, valdība lēma, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot 14 dienu pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku. Tāpat šiem cilvēkiem ir jābūt deklarētiem šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, 14 dienu pašizolācija būs jāievēro.

Savukārt attiecībā uz pārējo Latvijas pierobežu, valdība pieņēma lēmumu pagājušajā nedēļā, piemērojot īpašu regulējumu pierobežā, lai cilvēki, kuri, piemēram, ikdienā strādā vai mācās Lietuvā vai Igaunijā, varētu to turpināt darīt, ja kaimiņvalstīs saslimstība pieaugtu.

Ja kaimiņvalstīs pieaugs saslimstība, valdības lēmums paredz, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā  (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba būtu jāievēro pašizolācijas principi. Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos:

-          lai pildītu darba pienākumus Lietuvā vai Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu);

-          lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);

-          lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu);

-          lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai);

-          lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres. Tāpat nebūs jāievēro pašizolācija personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Savukārt atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāievēro sekojoši papildu drošības principi:

-          jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku. Izņēmums ir, piemēram, darba vieta vai situācijas, kas saistītas iepriekš minētajiem gadījumiem robežas šķērsošanai;

-          veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktos piesardzības pasākumus;

-          uzturoties sabiedriskās vietās jālieto mutes un deguna aizsegs;

-          parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolāciju un jāsazinās ar ārstu.

Jāuzsver, ka šīs prasības vēl nav jāpiemēro, bet šāda būs kārtība gadījumā, ja saslimšana kaimiņvalstīs pieaugs.

*Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”

 

Anna Strapcāne

VM Komunikācijas speciāliste

tālrunis: 60005509; 28346707

e-pasts: anna.strapcane PIE vm.gov PUNKTS lv 

8., 9. un 10.septembrī SIA “VTU Valmiera” pilsētas maršrutu autobusu vadītāji piedalījās mācībās, lai apgūtu dīzeļa – elektriskā hibrīdautobusa vadīšanu. Deviņi jauni hibrīdautobusi Valmierā pasažierus uzņems jau septembra beigās. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā, nodrošinot videi draudzīgākus autobusus.

Jauno autobusu mācībās iepazina autobusa vadītāji, mehāniķi un tehniskās palīdzības darbinieki. “Šis ir liels solis uzņēmumam autobusu parka attīstībā, kā arī ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas vides saglabāšanā. Arī par pasažieru ērtībām esam daudz domājuši, lai autobusā būtu gan digitālie ekrāni, norādot braukšanas maršrutu, gan pieturvietu norādes audio formātā, gan nolaižama platforma ērtākai iekāpšanai ģimenēm ar bērnu ratiņiem vai cilvēkam ratiņkrēslā u.c. Priecājamies par autobusu vadītājiem, kuri turpmāk pasažierus pārvadās jaunajos autobusos. Redzam, ka darbinieki ir ieinteresēti un vēlas gūt jaunas zināšanas. Pateicamies par šādu attieksmi, un lai labi braucieni!” vēl SIA “VTU Valmiera” Transporta daļas vadītājs Guntis Kamzols.

SIA “VTU Valmiera” līgumu ar Solaris Bus & Coach S.A. par deviņu jaunu dīzeļa – elektrisko hibrīdautobusu iegādi parakstīja 2019.gada izskaņā. Tie būs autobusi, kas daļu nepieciešamās enerģijas spēj saražot bremzējot, tādējādi tie ir videi draudzīgāki, ekonomiskāki un klusāki. Tā kā transportlīdzeklis ar hibrīdpiedziņu bremzēšanas laikā reģenerē enerģiju un veic akumulatoru uzlādi, tas ir piemērots pilsētas maršrutiem, kur bieži jāpiestāj pieturvietās un krustojumos. Uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju. Tādējādi tiek taupīta degviela, sasniedzot, kā uzrādīja testa braucieni, pat 30 procentu degvielas ietaupījumu, kā arī samazinājās izmešu daudzums. Pašuzlādes dīzeļa – elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra.

Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā.

Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas EUR 2835000 apmērā, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums EUR 1906322 apmērā.

Autobusu iegāde tiek īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās Nr.4.5.1.2/17/I/006) ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Apkopojot datus, zināms, ka laika posmā no 2019. gada 21. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam, teju 11 mēnešu laikā ar transportu pēc pieprasījuma Vidzemē pārvadāti  2680 pasažieri, veikti 1250 reisi un kopumā nobraukti 24 060 kilometri. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts “MAMBA” noslēdzas, finiša taisnē ir arī pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” organizēšana divās Vidzemes pašvaldību teritorijās – Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā.

17. septembrī Mazsalacas novadā un 18. septembrī Alūksnes novadā uz noslēguma pasākumiem aicināti vietējie iedzīvotāji, kuri  gandrīz gadu izmantojuši Latvijā inovatīvu mobilitātes pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”.

Lai arī projektā tika noteikts, ka transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu būs iespējams izmantot līdz 2020. gada 30. septembrim, tomēr tā organizēšana bijusi cieši saistīta ar pilotprojekta īstenošanai atvēlēto finansējumu.  Mazsalacas novada teritorijā pieteikt transportu pēc pieprasījuma vairs nevar kopš augusta vidus, savukārt Alūksnes novada iedzīvotāji vēl turpina pakalpojumu izmantot. Iedzīvotāji jau sākotnēji tika informēti, ka šis pakalpojums uzskatāms par īslaicīgu eksperimentu, lai testētu alternatīvu pārvietošanās veidu dzīvotspēju Vidzemē vietās, kur nepietiekami tiek nodrošināts tradicionālā sabiedriskā transporta pakalpojums.

Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona Mobilitātes centra koordinatore: “Lai arī iedzīvotāji zināja, ka šis ir izmēģinājums, sarunās jūtams rūgtums par to, ka atkal ikdienā būs pašu spēkiem jārisina jautājums, kā tikt pie ārsta, uz aptieku vai uz veikalu. Tā kā pakalpojums tika organizēts Eiropas Savienības projekta ietvaros, iedzīvotājiem par braucieniem nebija jāmaksā, tomēr šo aspektu iedzīvotāji ļoti bieži piemin, paužot gatavību maksāt par braucieniem, ja vien tiem tiks saglabāta iespēja brīvi izbraukt no savām sētām, izmantojot šo vai kādu citu alternatīvu mobilitātes risinājumu. Ir skaidrs, ka sabiedriskais transports nekursēs vietās, kur iedzīvotāju skaits ir nepietiekams, taču aktuāls paliek jautājums – vai mobilitātes jautājumi reģionos būtu jāatstāj pašu iedzīvotāju ziņā?”

Transports pēc pieprasījuma katrā no novadiem tika organizēts atšķirīgi – ja Mazsalacas novadā iedzīvotāji pakalpojumu varēja izmantot visā teritorijā un to pieteikt braucieniem darba dienās, tad Alūksnes novadā tika noteiktas konkrētas teritorijas, piesaistot braucienus konkrētām nedēļas dienām.

Vairāk par pilotprojekta ieviešanas gaitu aicinām lasīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija. www.mamba-project.eu, www.vidzeme.lv (PROJEKTI – Transports- MAMBA).

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv . 

Aizvadītā gada oktobra nogalē divos Vidzemes novados – Alūksnē un Mazsalacā -  sāka īstenot pilotprojektu "Transports pēc pieprasījuma", kura laikā iedzīvotāji vietās, kur vairs nekursē autobusi, varēja pieteikt transportu sev vēlamajā maršrutā.

Tagad šis pilotprojekts noslēdzas, un šonedēļ, lai izvērtētu tā rezultātus, Alūksnē un Mazsalacā uz kopīgu tikšanos bija aicināti gan iedzīvotāji, kuri izmantoja šo pakalpojumu, gan arī projekta īstenotāji. 

Mazsalacas Kultūras centra zālē uz pilotprojekta "Transports pēc pieprasījuma" noslēguma pasākumu lielākoties ieradušies cilvēki jau cienījamos gados, jo viņi jau arī bija galvenie, kas izmantoja šo pakalpojumu.

 

"Es braucu uz aptieku, uz frizētavu matus apgriezt īsākus un galvenais – uz pastu pēc pensijas, man vīrs pagājušo gadu nomira, tā jau agrāk braucām abi divi, bet veselu gadu nav, kas ved, tad šis transports bija kā aklai vistai grauds," stāsta seniore.

Katram senioram ir savs stāsts, kā izmantots transports pēc pieprasījuma, taču lielākoties tie ir bijuši braucieni pie ārsta, uz aptieku vai veikalu. Pensionāre Jevgēņija Narņicka, kura darbojas arī labdarības organizācijā, atzīst – šis pakalpojums lieti noderēja arī kovidlaikā.

"Jo mēs visi sēdējām aiz bailēm pa savām mājām, dzīvokļiem un pat nebāzām degunus laukā, bet es varēju aizvest, ko nu katram tur vajag, un visi bija priecīgi un laimīgi, jo mūsu pusē transporta jau praktiski nav," norāda Narņicka.

Princips, kā darbojās šis pakalpojums, būtībā bija vienkāršs – zvans mobilitātes centra koordinatorei, piesakot brauciena mērķi, tālāk tad arī koordinators saplāno maršrutu. Šos zvanus desmit mēnešus pieņēma Marta Riekstiņa, arī viņa atzīst, ka uzklausot cilvēkus, secinājums ir viens, šis pakalpojums laukos daudziem ir ļoti būtisks.

"Es ļoti, ļoti daudz arī uzklausīju cilvēkus, tos kuri ir vientuļi, kuri dzīvo vieni paši, kuriem neviena nav, biju kā cilvēks, ar ko parunāties, nav tuvinieku, tie ir ārzemēs, līdz ar to viņiem ir jāpaļaujas uz kaimiņiem, viņiem visu laiku ir jājūtas no kāda atkarīgiem, kā apgrūtinājumam, līdz ar to, viņi ieslīgst depresijā, ir nelaimīgi, un, manuprāt, mēs ar šo pakalpojumu vismaz nelielu cerību stariņu ieviesām arī viņu dzīvēs," saka Riekstiņa.

Alūksnes un Mazsalacas novadi testa modelim nebija izraudzīti nejauši – tās ir pierobežas teritorijas ar visai nelielu iedzīvotāju blīvumu. Pilotprojekta mērķis bija  noskaidrot, vai "transports pēc pieprasījuma" varētu  kļūt par daļu no pasažieru sabiedriskā pārvadājuma modeļa vietās, kur ir sarucis iedzīvotāju skaits. Transporta eksperte Kristīne Malnača atzīst, ka ir pierādījusies šāda pakalpojuma nepieciešamība.

"Ir pieprasījums pēc kaut kāda alternatīva mobilitātes veida, jo mēs esam konstatējuši pēc šī projekta, ka praktiski tradicionālajā pasažieru pārvadājumu sistēmā ir tādas nenoklātas  vietas,, ir palikušas teritorijas, kurās sabiedriskais autobuss vai nu nekursē, vai nespēj apmierināt cilvēku vajadzības, un transports pēc pieprasījuma lieliski parādīja, bija atsaucība, šis pakalpojums tika izmantots, mēs to redzam kā papildinājumu esošai, tradicionālajai transporta sistēmai," pauž Malnača.

Tā kā šim pilotprojektam bija Eiropas Savienības finansējums, tad braucieni iedzīvotājiem tā laikā bija bez maksas. Cilvēki atzīst, ka būtu gatavi arī līdzmaksājumam, tikai lai būtu šīs iespējas arī turpmāk.

Bet kā būs turpmāk? Šo jautājumu projekta īstenotājiem uzdod vai visi, kas izmantoja šo pakalpojumu. Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede vērtē  – tagad šis jautājums ir politiķu un nozares ministrijas ziņā.

"Mēs runāsim ar nacionāla līmeņa un valdības atbildīgajām amatpersonām, ka šie cilvēki, kas šeit dzīvo, ir tieši tādi paši nodokļu maksātāji kā Pierīgā. Tie cilvēki, viņiem jau bija nolemtība, ka viņi dzīvē nekur vairs neaizbrauks, ja noveiksies, tad varbūt... Bet tagad tā nav, un tagad ir tās bailes, ka mēs viņus atkal nepieviļam, mēs ceram uz visu saprātu, un mēs mēģināsim atrast risinājumu, lai cilvēks būtu mobils un nokļūtu tiešām tur, kur viņam dzīves nepieciešamība prasa; šī problēma mums ir jāmaina," saka Kalniņa-Priede.

Tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai diskutētu par pilotprojektā secināto un rosinātu veidot līdzīgu pakalpojumu laukos, būs nākamceturtdien Rīgā.

Raksts un LR1 ieraksts no raidījuma Pusdiena 20.09.2020: 

 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eksperti-atzist-projekta-transports-pec-pieprasijuma-nepieciesamibu.a374964/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links 

Avots: Gunta Matisone, lsm.lv