Tūrisms

Vidzemes plānošanas reģionam ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, lai veiksmīgi attīstītu tūrismu. Tas atrodas netālu no galvaspilsētas, kā arī robežojas ar Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju[1].

Vidzemes plānošanas reģions ir vislatviskākais Latvijas reģions. Gandrīz katrā ģimenē tiek piekoptas arī latviešu tradīcijas, un ar tām reģions labprāt iepazīstina arī savus viesus.

Reģions var lepoties ar to, ka tajā atrodas ievērojamas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, kas rada reģionu pievilcīgu rekreācijas un izklaides tūristiem gan no tuvākiem, gan tālākiem Latvijas un citu valstu reģioniem. Tāpat Vidzemes reģionā ir labi attīstīta ēdināšanas un izmitināšanas infrastruktūra un Ziemā tūristus piesaista ziemas aktīvās atpūtas centri2.

Vidzemes plānošanas reģionā ir 188 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi. Vidzeme ir īpaša arī ar to, ka tajā ir sastopami visi aizsargājamo teritoriju veidi: divi dabas rezervāti, pieci dabas parki, 69 dabas liegumi, viens nacionālais parks, 98 dabas pieminekļi, 4 aizsargājamo ainavu apvidi un viens biosfēras rezervāts2.

Liela reģiona bagātība ir kultūrvēsturiskais mantojums. Vidzemes plānošanas reģionā ir 1894 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļu, kas kalpo kā pamatresurss tūrisma attīstībai. Starp populārākajiem tūristu apmeklējuma objektiem ir Cēsu pils komplekss, Valmieras muzejs, Alūksnes-Gulbenes mazbānītis un Āraišu ezerpils2.

Vidzemes reģionā, projekta „Cult Identity” ietvaros, ir izveidoti divi svētvietu maršruti nelielām autotūristu grupām. Maršrutos ietverti svētavoti, velnakmeņi, svētie kalni un akmeņi, koki, alas, kā arī sala. Viens no maršrutiem ir „Vidzemes augstienes spēka vieta” (maršruta kopgarums – 145km), bet otrs – „Ziemeļvidzemes stāsti un nostāsti” (tā kopgarums – 175km).