Arhīva kalendārs
Biksēres muiža, agrāk saukta arī par Libes muižu, atrodas Kāzu kalnā pie Libes upītes gravas. Muižu ieskauj 13 ha plašs parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Muižas ēkas saglabājušās no muižnieka Johana Eduarda Magnusa laikiem. Baronu ļaudis raksturojuši kā ļoti nežēlīgu cilvēku. Varbūt tāpēc muižas parkā ir “Vaimanu vārti”, “Nāves ieleja” un akmens, uz kura vēl tagad saskatāmi muižā pērtu zemnieku asins lāsojumi.
Biksēres muiža. Foto no Madonas novada TIC arhīva No muižas pagalma, kas atrodas kalna galā, paveras brīnišķīgs, plašs skats un var redzēt, kā Vidzemes augstiene pakāpeniski pāriet Austrumlatvijas līdzenumā. Muižas kungu mājā atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde, klētī ir iekārtots senlietu muzejs, parkā ir lielas šūpoles un atpūtas vietas, "geokešinga" jeb slēpņošanas cienītāji var doties 15 slēpņu meklējumos (karte ar uzdevumiem atrodama vietējā veikaliņā “Libe”).
Muižas parka skulptūru dārzs. Foto no Madonas novada TIC arhīva Noteikti izstaigājiet muižas parku un ļaujiet iztēlei vaļu, apskatot tēlniecības simpozijos tapušas 20 lielformāta skulptūras. Tām ir piešķirti daiļskanīgi un tēlaini nosaukumi – “Peldēt saulē”, “Degošie koki”, “Spīguļo, saulīt’”, “Rīts”, “Ilūzija”, “Lidonis” un citi.
Ko vēl apskatīt šajā pusē?
Zāļu deķis no Ozolkalna klēts. Foto: ozolkalnaklets.lv Uzziniet, kā tiek darināti brunči, dvieļi un citas tekstīlijas Ozolkalna klētī, kurai piešķirta “Latviskā mantojuma” zīme.
Biksēres avots. Foto: visitmadona.lv Pa ceļam apstājieties pie Biksēres avota, padzerieties gardo ūdeni un paņemiet arī līdzi – būs veldze visai dienai! Vai zinājāt, ka netālu no Biksēres muižas atrodas Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle? Tas ir muzejs “Jaundilmaņi”, kas iekārtots Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja Aleksandra Bieziņa (1897–1975) dzimtajās mājas.
Īvānu velnakmens. Foto: senvietas.lv Pa ceļam varat apmeklēt seno kulta vietu un mēģināt saskatīt velna pēdu uz Īvānu velnakmens. Maršruts ved pa Vidzemes augstieni, tādēļ kāpšana kalnos un pakalnos šoreiz būs goda lieta. Uzkāpiet arī 260 m virs jūras līmeņa augstajā Rēķu kalnā (kāpšana pa dabisku pļavu blakus slēpotāju pacēlājiem). Blakus ir atpūtas komplekss Rēķu kalns.
Sarkaņu amatu skola. Foto: visit.madona.lv Iepriekš piesakot savu apmeklējumu, paviesojieties Sarkaņu amatu skolā, kā arī Madonas muzeja krātuvē.
“Meistars Sarkaņos”. Foto: facebook.com/meistars.sarkanos Bet dabas veltes veselībai un uzturam iespējams baudīt Māra Dolbes ģimenes uzņēmumā – Meistars Sarkaņos.
Tūrisma informācija Madonas novadā: http://www.visitmadona.lv/lv/ Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Daviņu lielais akmens. Foto: visit.koceni.lv
Daviņu lielais akmens. Foto: svētvietas.lv Kas gan šajā apskates vietā ir tik īpašs? Akmens ir 4 m garš, 2,8 m plats un 1,4 m augsts. Tā virspusē saskatāmi 35 noapaļoti konusveida dobumiņi-bedrītes (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādas raksturīgas Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. Ilgu laiku šo akmeni uzskatīja par vienīgo šāda veida objektu Latvijā, tomēr šobrīd pie mums atrasti apmēram 80 līdzīgi akmeņi, ap 30-40 uzieti kaimiņos Lietuvā, bet visvairāk, ap 2000 - Igaunijā. Viena no senajām teikām par Daviņu akmeni vēsta, ka vecas meitas rakušas Viteķes upīti un uz šī akmens ēdušas pusdienas. Kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upīte tā pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk. Līdz mūsdienām saglabājušies nostāsti, ka uz akmens pusdienojis zviedru karalis. Iedobumiņi palikuši no viņa ēdiena bļodām. Stāstīts arī, ka vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus. Cik iedobumiņu, tik dieviņu. (J. Urtāns.1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi).
Ko vēl apskatīt šajā pusē? Dodoties meklēt Daviņu lielo akmeni, iespējams, pāri mežiem jau pamanījāt slejamies augstāku uzkalnu - tas ir teiksmainais un dziesmās apdziedātais Zilaiskalns.
Zilaiskalns. Foto: visit.valmiera.lv Zilākalna pakājē (vecajā ūdenstornī) ierīkots Zilākalna kultūrvestures un apmeklētāju centrs. Tur iespējams uzzināt Zilākalna un ciemata vēsturi, ar virtuālās realitātes palīdzību pacelties virs Zilākalna, kā arī izbraukt ar sliežu velosipēdiem “ZRailbikes”.
No kreisās: Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, sliežu velosipēds “ZRailbikes”. Foto: visit.valmiera.lv Tālāk iesakām doties uz Dikļiem, kur Zundas rijā 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā, bet 1864. gadā norisinājušies pirmie latviešu dziedāšanas svētki. Dikļos apskatāma Dziesmu svētku ekspozīcija. Un Neikenkalniņā, vēsturisko dziesmu svētku norises vietā ierīkotajā brīvdabas estrādē, varēsiet iejusties dziesmu svētku sajūtās. Ielūkojieties arī Dikļu baznīcā, kur par mācītāju ir kalpojis Juris Neikens, pirmo dziedāšanas svētku organizators!
Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcija. Foto: visit.kocēni.lv No kreisās: Neikenkalna dabas koncertzāle, Neikenkalniņš. Foto: visit.koceni.lv
Dikļu baznīca. Foto: visit.kocēni.lv Ja ceļojat kopā ar bērniem, viņus iepriecinās rakstnieka Vika pasaku tēlu koka skulptūras Vika pasaku parkā.
Vika pasaku parks. Foto: visit.koceni.lv Interesanti būs apskatīt arī atjaunoto Rubenes baznīcu, kur par mācītāju kalpojis Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis.
Rubenes baznīca. Foto: visit.koceni.lv Šajā pusē skatāma vēl kāda savdabīga kultūrvieta - Caurumkrogs, kur izveidota brīvdabas gleznu galerija. Tur aplūkojami 19. gadsimta gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes darbi.
Caurumkrogs. Foto: visit.koceni.lv Pēc dabas svētvietu un kultūrvietu apskates patīkami būs veldzēties Vaidavas ezera pludmalē vai Rancho parkā pie krodziņa "Mazais Ansis" Rubenē.
Vaidavas ezera pludmale, veikparks "Rancho parks". Foto: visit.koceni.lv
Tūrisma informācija: http://visit.valmiera.lv +371 28644530
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Lubānieši lepojas ar saviem novadniekiem – dzejnieci Broņislavu Martuževu, operdziedātāju Jāni Zāberu, mākslinieku Rūdolfu Pinni, Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku un vēl citiem ievērojamiem cilvēkiem. Cik daudz jūs zināt par dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu? Aicinām doties uz "Dārziņu" mājām Indrānu pagastā, kur Broņislavas Martuževas dzejas klētī var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju. Broņislava Martuževa visu savu mūžu dzīvoja saskaņā ar sirdsapziņu un dēvējama par Latvijas nacionālo tīrradni. Pēc Otrā pasaules kara Broņislava Martuževa iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā un, kad viņu sāka tvarstīt čeka, piecus gadus (1946. gada oktobris – 1951. gada 14. februāris) slēpās savās “Lazdiņu” mājās brāļa ierīkotā slēptuvē zem grīdas. Bet viņu atrada, apcietināja, tiesāja un izsūtīja. Ieslodzījumā Broņislava atradās līdz 1956. gada 26. jūlijam.
Spoguļvirsmas "Slēptuve". Foto: Lubānas TIC Dzejnieces pēdējā dzīvesvietā (1974-2012) – „Dārziņu" mājās Indrānu pagastā – Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA rosina apmeklētājus paviesoties Broņislavas Martuževas dzejas klētī un iejusties bunkura gaisotnē, kādu brīdi pasēžot scenogrāfa Ivara Novika veidotajā tērauda spoguļvirsmas “Slēptuvē”, kas ierīkota pie klēts. Tur ikviens var mēģināt iztēloties, ko nozīmē piecus gadus slēpties slēptuvē. Pasēdēt pilnīgā tumsā un mazas lampiņas gaismā lasīt dzeju, kuru Martuževa rakstījusi tai laikā.
Ko vēl apskatīt šajā pusē?
Iesakām doties uz operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālo muzeju - Vecais ceplis , kas ierīkots senā no laukakmeņiem celtā namā Aiviekstes krastā. Lubānas amatnieku centrā labprāt uzņem ciemiņus, dalās amatnieku prasmēs un piedāvā iegādāties amata meistaru darinājumus. Akmeņu parkā "Vaidavas" aplūkojama viena no Latvijas lielākajām akmeņu kolekcijām (ap 5000 akmeņu), kas izvietota apmēram 2 ha platībā. Aiviekstes upes krastā ierīkota dabas taka Aiviekstes ozoli ,kur, iepriekš piesakoties, iespējams izmēģināt loka šaušanu, šķēpa mešanu un citas aktivitātes. Tur ir izveidota arī akmens laikmeta apmetne. Apmeklētājiem ir iespēja atgriezties daudzu gadu tūkstošu senā pagātnē un iejusties kādreizējā Aboras apmetnes cilvēka ādā. Apmetnē atrodas ar ādām aplikts slietenis, kurā aplūkojami akmens laikmeta māla trauki, kaula, akmens, koka un krama darbarīki un ieroči, daži tā laika mūzikas instrumenti. Tur arī var mēģināt iegūt uguni, berzējot divus koka gabalus vai šķiļot divus kramus. Viesojoties piemājas saimniecībā Rozas, iespējams iepazīt dažādus putnus, iegādāties olas un putnu spalvas. Apskatāmi gan mājputni (vistas, zosis un pīles), gan eksotiskie putni (strausi, fazāni un citi). Lubānas vīnotavā vīndaris Oskars Žvagins piedāvā apskatīt vīnotavu, pastāstīt par tās darbību, degustēt vīnus un destilātus un iegādāties produkciju. Aktīvās atpūtas centrs Lubānas mototrase piedāvā ne tikai motobraukšanu dažādās trasēs, bet arī izbraucienu pa Aiviekstes upi ar kuģīti, zvejas laivas īri un izbraucienus ar motorlaivu, kā arī baudīt apkārtnes ainavas, braucot a motociklu un kvadraciklu, kā arī citas atpūtas iespējas. Bet varbūt Lubānas apkārtni izvēlēsieties iepazīt pavisam citā veidā – meklējot slēpņus. Tie aizvedīs pie baznīcas, ģimnāzijas, tiltiem, uz “Vārnu perēkli”, ievedīs “24 pēdas purvā”… Ainavisko apkārtni var arī iepazīt, dodoties laivojumā pa Aivieksti.
Akmeņu parks “Vaidavas”. Foto: lubanaspuse.lv | Lubānas amatnieku centrs. Foto: lubanaspuse.lv
Loku šaušana Aiviekstes ozolu takā. Foto: lubana.lv | Saimniecība “Rozas”. Foto: lubana.lv
Tūrisma informācija Lubānā: +371 26374962
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI
--- |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vai zināt, kur var redzēt, kā Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā? Vai esat ko dzirdējuši par Biksēres muižu? Dodamies uz Madonas pusi – ir vērts to redzēt un uzzināt visu pašiem!
Ja vēlaties pabūt teikām un nostāstiem apvītā vietā, dodieties uz Bērzaines pagastu, kur atradīsiet senu kulta vietu - 
