Arhīva kalendārs
1939. gadā par tautas saziedotajiem līdzekļiem Rūjienā uzstādīts tēlnieka K. Zemdegas veidotais piemineklis "Sējējs" - jauneklis ar sētuvi - veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram, rūjienietim Arturam Alberingam. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados kādā naktī piemineklis tika nogāzts un pazuda bez pēdām. Palika tikai pamatne. No tās izņēma uzrakstu, bet uz postamenta uzlika ģipša pionieri ar balodi rokās.
Piemineklis “Sējējs”. Foto: Inese Kalinka Padomju varas gados skolēniem bija jāapkopj pieminekļa apkārtne. 1977. gadā, kārtējās pavasara talkas laikā, kāda meitene, kurai nepatika grābt, sākusi spārdīt akmeņus. Tos spārdot, viens akmens nebijis izkustināms. Ieinteresējusies meitene rakusi dziļāk, akmens vēl aizvien bijis redzams. Viņa saukusi palīgā zēnus un skolotāju. Visi ņēmuši lāpstas un atraduši divas pieminekļa “Sējējs” daļas. Vienu - kājas līdz ceļgaliem, bet otru pieminekļa daļu - līdz kaklam. Meklējuši vēl, bet galvu neatraduši. Gudri rīkojoties, tā laika pilsētas vadība abas “Sējēja” daļas nodevuši Valsts Mākslas muzejam. Tās tur glabājās līdz Atmodas laikam, kad rūjienieši gribēja atjaunot pieminekli, bet nebija galvas.
(*Aprakstam izmantots Rūjienas Izstāžu zāles vadītājas Līgas Siliņas stāstījums.) K. Zemdegas pieminekļa “Sējējs” galva Rūjas upē. Foto: Guna Ķibere Ko vēl izbaudīt Rūjienā?
K. Zemdegas piemineklis “Tālavas taurētājs”. Foto: rujiena.lv
K. Zemdegas piemineklis “Madonna Orans”. Foto: rujiena.lv
Rūjienas ūdens pumpis. Foto: rujiena.lv
Rūjienas Izstāžu zāle. Foto: rujiena.lv / Japānas istaba. Foto: visit.valmiera.lv Maršruts aizvedīs arī pie Rūjienas saldējuma, kas tiek ražots vecās pienotavas ēkā. Ekskursija un degustācija saldējuma fabrikā jāpiesaka divas dienas iepriekš, zvanot pa tālr. 29403494.
“Rūjienas saldējuma” produkcija. Foto: Facebook/Rūjienas saldējums / Rūjienas pienotava. Foto: latvia.travel Noteikti iegriezies arī SIA "Atspole" mājražotāju veikaliņā, kur iespējams aplūkot un iegādāties Rūjienas amatnieku un mājražotāju darinājumus.
SIA “Atspole” veikaliņš. Foto: Facebook/atspole Dabas baudītājiem turpat, Rūjas upes otrā krastā, izstaigājama aptuveni 2 km garā Rūjas upes palienes taka. Dodoties vēl tālāk uz Igaunijas pusi, noteikti jāpiestāj un jāuzkāpj Ķoņu kalnā. Tas ir lielākais drumlins Latvijā. Par drumlinu dēvē šauru vaļnveida pauguru ar izteiktām nogāzēm. Iemēģini kalnā izveidoto “Akmens izziņas taku”!
Ķoņu kalns, “Akmens izziņas taka”. Foto: rujiena.lv Pavisam tuvu ir arī Ķoņu dzirnavas - vienīgā vieta Latvijā, kur tiek gan malti graudi, gan vērpta vilna, gan šūtas segas un spilveni ar dabīgās aitu vilnas pildījumu. Šeit iespējams baudīt arī gardu maltīti no vietējiem produktiem, izgulēties viesu namā, kur segas un spilveni pildīti ar aitu vilnu. Apmeklējumu gan iepriekš jāpiesaka!
Ķoņu dzirnavas. Foto: industrialheritage.travel Vēl idejas Rūjienas apkārtnes iepazīšanai: http://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=5&l=lv http://www.naukseni.lv/?lang=1&id=233
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI ---
Beļavas (Kārtenes) pilskalns. Foto: visitgulbene.lv Beļavas jeb Kārtenes pilskalns (Beļavas pagasts, GPS 57.286266, 26.774992) ir viens no varenākajiem pilskalniem Gulbenes novadā. Tas ir senais latgaļu pilskalns, kas paceļas 178 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā. Pilskalna apsekošanās atrastais kultūrslānis liecina, ka šis pilskalns ir bijis ilgi apdzīvots, bet tas savukārt vedina uz domām, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākajām Tālavas pilīm. Kārtenes pilskalnā atradās arī viens no Strūves meridiāna loka ģeodēzisko uzmērījumu punktiem. Šeit, tāpat kā Strūves meridiāna loka punktā “Ramkau”, ir triangulācijas tornis. No kalna paveras skaists skats uz apkārtnes ainavām. Pilskalnu tālu redz visā apkārtnē, un tas paceļas 35 metrus pār apkārtējiem laukiem, aizņemdams vairāk nekā 4 ha zemes. Ar pilskalnu saistīts arī kāds nostāsts. Kalnā esot aprakta nauda. Reiz kādam vīram nauda rādījusies sapnī. Zem celma esot jānoliekot sievietes galva, tad nauda došoties rokā. Vīrs nokāvis sievu, nogriezis galvu un pabāzis zem celma. Naudu atradis un pārnesis mājā, bet nokauto sievu vēl ilgi dzirdējuši naktīs pilskalnā raudam.
Strūves ģeodēziskā loka punkts. Foto: visitgulbene.lv Šogad Gulbenes novadā, atzīmējot Olimpisko mēnesi, tika izveidoti Olimpiskie maršruti, kuros doties gan kājām, gan ar velosipēdiem. Kārtenes pilskalnu var apmeklēt, izejot 17 kilometrus garo Beļavas apli - pārgājienu maršrutu pa Beļavas pagastu. Pavisam netālu no pilskalna atrodas arī 20 metrus augstais Kārtenes skatu tornis, no kura paveras skats uz gleznainajām Ziemeļvidzemes ainavām un Pinteļa ezera izliekumiem. Noteikti ir vērts iegriezties Beļavas muižas kompleksā. Šeit var redzēt pili, saimniecības un dzīvojamās ēkas, dīķi un plašu parku ar dažādu svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Pils 1920. gados pielāgota skolas vajadzībām. Interesanti, ka Beļavas muižā 1683. gadā dzimusi Magdalēna Elizabete fon Hallarte, vēlākā Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu (brāļu draudžu) kustības aizsācēja Vidzemē.
Beļavas muiža. Foto: visitgulbene.lv Savukārt nesteidzīga pastaiga muižas parkā aizvedīs līdz īpašai vēstures liecībai - piemineklim, kas veltīts barona iemīļotajam zirgam.
Piemineklis barona zirgam. Foto: visitgulbene.lv Turpat netālu ir arī Stāmeriena. Tā lepojas ar Stāmerienas pili un tās apkārtnes jaukumiem – parku, ezeriem, Mīlestības ozoliem un mīlestības vārdā celto Stāmerienas baznīcu. Nostāsti vēsta, ka Stāmerienas muižas īpašnieka barona Johana Gotlība Eduarda fon Volfa mīlestība pret kņazieni Sofiju Potjomkinu bijusi tik liela, ka viņš pavēlējis uzcelt Stāmerienā baznīcu.
Stāmerienas pils. Foto: visitgulbene.lv
Stāmerienas Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Foto: visitgulbene.lv Stāmerienu vari arī iepazīt, dodoties 8 km garajā maršrutā Apkārt Stāmerienas ezeram vai izzinot plašāku apkārtni 23 km garajā maršrutā Ap Stāmerienu un Kalnamuižu. Ieskaties www.visitgulbene.lv un uzzini, ko vēl var ieraudzīt un pieredzēt Gulbenes novadā!
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI --- |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rūjiena ir ne vien Saldējuma galvaspilsēta, bet tā arī lepojas ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem. Katram no tiem ir savs vēstures stāsts… Šoreiz viens no tiem – par skulptūru “Sējējs”.
Pilsētā runāja, ka galva esot iemesta Rūjas upē pie tilta. Zemūdens arheologi un ūdenslīdēji to meklējuši vairākas dienas, bet neesot bijis pārliecības, ka galva patiešām ir upē. Noticis kā pasakā - trešās dienas vakarā upes dibenā viens no ūdenslīdējiem sataustījis akmeni ar ausi un beidzot atradis “Sējēja” galvu. 1988. gada rudenī pieminekli salika kopā, un 18. novembrī to no jauna atklāja - ar rētu kaklā un uz kājām.*
Apskati un iepazīsti arī pieminekli 
Iepazīsti omulīgo mazpilsētu, izej pa vienīgo bruģēto ieliņu, padzeries un papildini ūdens krājumus pie Rūjienas un Japānas pilsētas Higašikavas sadraudzības simbola - Rūjienas ūdens pumpja! Savukārt, iegriezties Rūjienas izstāžu zālē vai Japānas istabā ērtāk būs, ja izmēģināsi kājāmgājēju maršrutu 
Šajā sarežģītajā laikā atpūta un pastaigas brīvā dabā sniegs vislabāko iespēju miera, līdzsvara un dzīvesprieka atjaunošanai. Daba ir “spēka avots”, no kura daudz gūt, un kur šobrīd varam justies droši un labi, ievērojot galveno nosacījumu – nedrūzmēties. Izvēloties atpūtai mazāk zināmas vietas Vidzemē, aicinām iepazīt Gulbenes pusi un savos klejojumos piestāt arī pie Beļavas jeb Kārtenes pilskalna. 
