Arhīva kalendārs
Limbaži ir viena no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām. Hanzas savienības laikā tirgotāji preces veda ar kuģiem un laivām. Vai arī no Limbažiem, kas neatrodas lielas upes krastā? Izrādās, ka ūdenstransportam noderīga bijusi Svētupe un Dūņezers, pa kuriem iekšzemes preces – medu, vasku, labību, ādas – veda līdz jūrai, pārkrāva kuģos un nogādāja uz citām Hanzas pilsētu ostām. Ap 16. gadsimtu Svētupe un Dūņezers aizsērēja, tāpēc vairs netika izmantoti kā ūdensceļi preču transportēšanai.
Vecais ugunsdzēsēju depo. Foto: visitlimbazi.lv Aicinām aizbraukt uz seno Hanzas pilsētu, kuras centra daļas izkārtojums un ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā. Viduslaikos, mērot un ierādot Limbažos apbūves laukumus un ielas, to centru mēģināja iezīmēt kā ideālo apli. Šāds radiālais ielu plānojums Limbažos ir saglabājies līdz mūsdienām.
Viduslaiku ielu plānojums Limbažos. Foto: visitlimbazi.lv Apskatiet pilsētas vēsturiskās ēkas – Viduslaiku pilsdrupas un Limbažu muzeju, kurš atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī!
Limbažu viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis. Foto: visitlimbazi.lv
Limbažu muzejs. Foto: visitlimbazi.lv Limbažu vecpilsētā saglabājusies ievērojama daļa koka apbūves no 18. gs. beigām un 19. gs. sākuma. Ņemot vērā ciešo apbūvi un koka ēkas, pilsētu bieži postījuši ugunsgrēki. Lielākais ugunsgrēks piedzīvots 1747. gadā, kad pilsētā neskartas palika tikai četras mājas. Lai uzzinātu, kā dzēsa ugunsgrēkus, cik bieži tie notika, ko darīja, kad manīja dūmus, jādodas uz Veco ugunsdzēsēju depo. Vecais ugunsdzēsēju depo. Foto: visitlimbazi.lv Staigājot pa Limbažu ielām, sastapsiet rūķus, kuriem būs kāds “sudraba” dekorējums – cepure sudraba tonī, bārda vai sudraba rotājums rūķim rokās.
Rūķi Limbažos. Foto: facebook.com/Visitlimbazi/ Iespējams, kādreiz arī sudrabu veda ar kuģiem uz Limbažiem, bet mūsdienās sudrabs Limbažos ir īpašs. Burtnieku kvartālā atrodas Dzīvā Sudraba Muzejs, kur skatāmas sudraba skulptūras, iespējams uzzināt, cik veselīgs ir sudrabs, kā arī iegādāties sudraba rotas. Kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie „Mīlestības un draudzības vārti”. Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi – tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles –, savukārt mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu zied, simbolizē sievišķo pusi. Ziemas sezonā pats Burtnieku kvartāls iemirdzas Ziemassvētku lampiņās, un tajā tiek veidots egļu mežs. Kvartāla apmeklētāji šeit jutīsies kā pasakā!
Dzīvā sudraba muzejs. Foto: visitlimbazi.lv Vienības parkā sastapsiet apsnigušus Bučotājus. Skulptūras autore ir tēlniece Olga Šilova.
No Limbažiem mājās jāved kāds gardums – ciemakukulis. Tā varētu būt Lielezera maiznīcā svaigi cepta maizīte, cepumi vai piparkūkas, arī kāds īpašs Limbažu siera gabaliņš. Lielezera rudzu miltu piparkūkas. Foto: lielezers.lv / Limbažu siers. Foto: visitlimbazi.lv Ja vēlaties izstaigāties ārpus pilsētas, tad aicinām izvēlēties kādu no pārgājienu maršrutiem. Braucot no Valmieras puses, laba kāju izkustināšana sanāks Augstrozes pilskalna dabas takā, bet ceļā no Rīgas puses ziemas priekus baudīt aicina Bīriņu pils.
Skats no Augstrozes pilskalna. Foto: I. Liepa
Ziemas prieki Bīriņu pils parkā. Foto: birinupils.lv Ja ir sajūta, ka visas takas aizsnigušas, tad Jūrtaka ir baudāma visos gadalaikos. Limbažu novadā tā vijas trīs posmu garumā, sākot no Lauču akmens, kas saukts arī par “Akmeņu karali”, līdz Tūjas molam, aiz kura smilšainā pludmale beidzas un sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala ar veco Ķurmraga bāku un Veczemju klintīm, savukārt no Svētciema līdz Ainažiem atkal citāda piekraste caur Randu pļavām aizved gājēju līdz Ainažu molam.
“Jūrtakas” skats. Foto: I. Liepa, M. Sproģe Ko ieraudzīt, baudīt un pieredzēt Limbažu novadā, skaties http://www.visitlimbazi.lv/lv/ un https://www.visitsalacgriva.lv/. Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI ---
Dodieties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi” un izvēlieties stāstu, ko iepazīt tuvākajās brīvdienās, vai pastāstiet, ja šogad jau kādā no stāstu vietām viesojāties. Publicējiet grupas komentāros savu mīļāko fotomirkli un iespaidus no piedzīvojuma vai citiem ceļotājiem noderīgus ieteikumus. Janvāra sākumā starp akcijas dalībniekiem izlozēsim mugursomu un dāvanas no pārgājienu maršruta “Mežtaka”. Foto: Vidzemes plānošanas reģions Vietu stāsti atklāj Vidzemes unikālo dvēseli un aicina piedzīvot Vidzemi no jauna STĀSTS Nr. 1 aicina uz Piebalgas pusi iepazīt vietas, kur norisinājušies pirmā latviešu romāna – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darba “Mērnieku laiki” – notikumi. STĀSTS Nr. 2 aicina atklāt Strenču apkārtnes mežu noslēpumus un “Vēstuli priedē”. STĀSTS Nr. 3 aizved ceļotājus uz vietu, kur Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā un kur Biksēres muižā reiz saimniekojis negants barons. STĀSTS Nr. 4 vilina uz Bērzaines pagastu izzināt teikām un nostāstiem apvītu senu kulta vietu – Daviņu lielo akmeni, kas ir neparasts dižakmens ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. STĀSTS Nr. 5 iepazīstina ar dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu, kura nāk no Lubānas puses. Indrānu pagastā izveidota dzejas klēts, kur var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju. STĀSTS Nr. 6 vēsta par dvīņu pilsētu Valku-Valgu, kur vienlaikus ar vienu kāju var stāvēt Latvijā, ar otru – Igaunijā. STĀSTS Nr. 7 aizved uz Cēsīm, kur tumšajās vecpilsētas ielās gaismu iededz naktssargs ar lukturi rokās un pilsētas atslēgu saišķi pie jostas. STĀSTS Nr. 8 aicina atklāt industriālā mantojuma liecību Nesaules kalnā Cesvaines pusē – Strūves ģeodēziskā loka punktu. STĀSTS Nr. 9 viesojas Rūjienā, kas ir ne vien saldējuma galvaspilsēta, bet arī lepojas arī ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem, no kuriem katram ir savs vēstures stāsts. STĀSTS Nr. 10 uzved Beļavas jeb Kārtenes pilskalnā un skatu tornī, no kura paveras gleznainās Ziemeļvidzemes ainavas un redzami Pinteļa ezera izliekumi. STĀSTS Nr. 11 vēsta, kā radušās Kazu krāces Valmierā un kāpēc tās nes kazu vārdu. STĀSTS Nr. 12 ļauj sajusties kā bērnībā un izstaigāt Dullā Daukas ceļus Ogres novada Meņģeles pagastā. STĀSTS Nr. 13 aicina ciemos uz Limbažiem – vienu no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām –, kuras radiālais ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā.
Tomēr ar velna duci nekas nebeidzas, jo Vidzeme ir bagāta ar vēstures un leģendu apvītām vietām, un decembrī stāstāmi vēl divi īpaši stāsti.
STĀSTS Nr. 14 izaicinās kāpienam Alūksnes augstienes pauguros, savukārt STĀSTS Nr. 15 novedīs Gaujas senlejā, kur paslēpusies Līgatne.
Atklājiet Vidzemi – cik dažāda tā ir! >> Doties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi”
Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka".
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
--
Baudot Alūksnes augstienes pauguru ainavas, aicinām piestāt pie Opekalna baznīcas, kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa (235 m vjl) uzceltā baznīca Latvijā.
Opekalna baznīca. Foto: J. Nāgelis Alūksnes apkārtnes augstākā vieta ir Dēliņkalns. Dabas baudīšanai kalna virsotnē uzbūvēts 27 metrus augsts skatu tornis. Vai zināt, kā radies Dēliņkalna nosaukums? Teika vēsta: “Reiz tur bijušas Augstumu mājas, kurās saimniekojis stalts puisis Stipris. Kilometru tālāk mitusi meitene Asne. Abi jaunieši samīlējušies. Zviedru laikos meitenē ieskatījies zviedru karalis. Stipris un Asne vienmēr satikušies starp diviem bezvārdu kalniem. Tiekoties atvadu reizē, Asne izstāstījusi Stiprim savu bēdu – viņai jākļūst par karaļa sievu. Abi bēdājušies un raudājuši. Tad pienācis kāds sirmgalvis un jautājis, kāpēc jaunieši raud. Uzklausījis abu stāstus, vecītis teicis: ”Ja jūs gribat, tad varat palikt nešķirami uz mūžu”. Svešais sirmgalvis trīs reizes piesitis ar nūjiņu pie zemes: puisis pārtapis par Dēliņkalnu, Asne - par Meitiņkalnu. Dēliņkalnā uzaudzis dižozols, Meitiņkalnā - jo stalta priede, un abu koku zari saķērušies ciešā tvērienā uz mūžiem. Sendienās kāzu vakarā līgavas nesušas ziedu klēpjus priedei, puiši - dižozolam...”
Dēliņkalna skatu tornis. Foto: visitaluksne.lv Vēl citus stāstus par apskates vietām Dēliņkalna apkārtnē varat izlasīt šeit. Kad apkārtne izpētīta, laiks doties uz aukstāko un augstāko pilsētu - Alūksni! No 10.decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. “MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu. Teiksmas teksta autors ir dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, savu vizīti obligāti rezervējiet iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots).
Dienvidu tornis. Foto: M. Šļivka / MARIENBURGAS Astotais brālis. Foto: A. Cekuls
Ziemas dienas ir īsas, tāpēc ir īstais laiks doties sniegotās un romantiskās pastaigās laternu stundās pa naksnīgās Alūksnes ainaviskajiem parkiem, kas ļaus sajust gadsimtus. Iesakām ziemu baudīt pastaigās pa Alūksnes muižas parku, kas ir kultūras pieminekļu ansamblis, Alūksnes ezera ieskauto Pilssalu ar izgaismotu Dienvidu torni un Tempļakalna parku ar Slavas templi - granīta rotondu - kalna virsotnē. Tempļakalna ielas gājēju tilts priecē ar mūziku. Katrā apaļajā stundā no pulksten 10:00 līdz pat pulksten 22:00 pirmās piecpadsmit minūtes tiek atskaņotas liriskas melodijas, veidojot romantisku skaņas un gaismas performanci.
Naksnīgā Alūksne. Alūksnes Jaunā pils. Foto: A. Grīvnieks / Naksnīgā Alūksne. Tempļa kalns. Foto: A. Grīvnieks
Naksnīgā Alūksne. Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca. Foto: M. Šļivka Pēc romantiskas ziemas pastaigas parasti gribas sasildīties un nogaršot ko īpašu. Alūksnes pusē izslavēta zupa ir buljons ar profitroļiem, ko noteikti iesakām nobaudīt. Ziemai Alūksnē ir arī sava īpašā garša. Mājīgās kafejnīcās varat baudīt bārmeņa Ingusa Reizenberga radīto ābolu sulas un viskija tandēma ziemas silto dzērienu. Alūksnes kokteilis ir radīts, lai pilsētā, kur ziema ierodas visātrāk un kupenas ir visdziļākās, ikviens var kārtīgi sasildīties. Savukārt "smeķīgu" stāstu par malēniešu un kaimiņu igauņu draudzību uzzināsiet, nobaudot “Veclaicenes kūkinu” (Kūkins– malēniski kūka). Alūksnes īpašos ēdienus un dzērienu iespējams nogaršot restorānā Jolanta un kafejnīcās Pajumte un Benevilla. Alūksnes kokteilis. Foto: visitaluksne.lv / Veclaicenes kūkins. Foto: A. Cekuls
Buljons ar profitroļiem. Foto: P. Zariņa Lai gūtu vēl citus iespaidus Alūksnes pusē, ieskatieties: https://visitaluksne.lv/ Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI ---
Vai zinājāt, ka Līgatne ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats, kas bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā? Šobrīd industriālais kultūrvēstures mantojums ir daļa no Līgatnes identitātes, kas apvienojumā ar Gaujas senlejas dabas mantojumu padara Līgatni par unikālu vietu atpūtai un vēstures izzināšanai. Foto: Anita Jaunzeme Manufaktūras papīra dzirnavas šeit dibinātas jau 1815. gadā, kad, izmantojot straujās Līgatnes upītes enerģiju un pārveidojot muižas miltu dzirnavas, šeit uzsāka papīra ražošanu no vecām lina lupatām. Pirmā papīrfabrikas ēka atrodas Līgatnes centrā, Spriņģu ielā 1, kur šobrīd mājo restorāns “1815” un kafejnīca "Vilhelmīnes dzirnavas". Papīra ražošanai attīstoties, tika uzbūvēts lielais papīrfabrikas ēku komplekss, kurā papīru ražoja līdz 2014. gadam. Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. Strādniekiem tika piešķirti atsevišķi dzīvokļi koka rindu mājās ar malkas apkuri, par fabrikas piegādāto malku, ūdeni un elektrību nebija jāmaksā, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju. Uz trīs rindu mājām bija viena saimniecības ēka, tautā saukts "brūzītis", kurā mazgāja veļu, cepa maizi un žāvēja gaļu. Ciematā bija sava skola, klubs (mūsdienās kultūras nams), te bijusi arī pirmā boulinga zāle Latvijā, kā arī pašiem sava slimnīca, ambulance un dzemdību nams. Fabrikas dzemdību nama ēku atjaunojis šefpavārs Ēriks Dreibants, un izveidojis "Pavāru māju". Vienā no 19. gs. beigās celtajām koka rindu mājām senajā izskatā atjaunots papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, kur autentiskā vidē var uzlikt uz uguns tējkannu un ar videofilmas starpniecību aizceļot gadsimtu tālā senatnē, lai ieskatītos šejienes strādnieku saimes ikdienā. Vietējiem ir daudz stāstu iz ciemata ikdienas. Nostāstos un teikās par Līgatni un tās apkārtni, kuras apkopojusi R. Vanaga, Leo Balodis stāsta, ka „Pirms pirmā pasaules kara kungiem Līgatnē ir bijusi sava ragaviņu trase, ziemā kur vizināties. Ragaviņas augšā nav vilkuši paši, bet bijuši speciāli vilcēji – kalpi. Lai ragavas labāk slīdētu, ar zirgiem mucās veduši ūdeni un laistījuši trasi. Trase sākusies pie mājas Gaujas ielā 24, tad cauri mežiņam uz Gaujasmalu… “. Mūsdienas tā ir kājnieku taka ar visu aso pagriezienu no tiem laikiem. Atrodiet taku, izvēlaties kurš kungs un kurš vilcējs!
Līgatnes takās. Foto: K. Buškevics
18. decembrī Līgatnē norisināsies Gaismas ilūziju nakts, kad gida pavadībā pa maģisku liesmiņu izgaismotu maršrutu varēs iepazīt ciematu un tā vēsturi. Nokļūsiet pie Rīgas kalna senajām papīrfabrikas strādnieku ēkām, kas vēl šodien ir apdzīvotas, pāri Eižena tiltiņam gar smilšakmens alām maršruts aizvedīs līdz pat lašu nārsta ceļiem pie monumentālās Ānfabrikas klints, kas vareni stāv Līgatnes upes krastā jau gadsimtiem ilgi. Ejot gar Līgatnes kultūras namu, ceļš uzvedīs Lustūža klints virsotnē, kur caur mazu noslēpumainu meža celiņu pavērsies skats uz Līgatnes papīrfabriku. No Skolas kalna kāpsiet lejā un gar Pavāru māju nokļūsiet Līgatnes papīrfabrikas teritorijā, kur gaidīs pārsteigums – gaismas ilūzijas spēle. Vairāk informācijas www.visitligatne.lv. Šo pašu maršrutu varat iziet arī citā laikā, nebūs maģisko lampiņu, bet būs prieks, bagātīgs pieredzējums un dabas baudījums. Ja kājās pārgājienu zābaki un vēlme kārtīgi izstaigāties augšup lejup pa pakalniem, tad jādodas Līgatnes upes līkloču takā. Līgatnes smilšakmens klintiīs ir vairāk nekā 300 cilvēka saimnieciskām vajadzībām veidotu alu, kas kalpojušas kā aukstuma kambari. Lustūža klintsī alas izveidotas pat vairākos stāvos, savukārt no klints augšā izveidotās skatu platformas paveras ainavisks skats uz ciematu.
Līgatnes alas un Līgatnes upes līkloči. Foto: visitligatne.lv Bet, ja dodat priekšroku jau pārbaudītām vērtībām, tad Līgatnes dabas takās jūs sagaidīs savvaļas dzīvnieki un Gaujas senlejas dabas daudzveidība.
Lūsis un staltbriedis Līgatnes dabas takā. Foto: V.Vītola Līgatne ir lieliska pieturvieta arī Mežtakas gājējiem – šeit satiekas krāšņām ainavām bagātie Gaujas senlejas posmi Sigulda - Līgatne un Līgatne - Cēsis .
Pēc kārtīgas pastaigas, laiks maltītei kādā no Līgatnes gardēžu vietām.
Līgatnes gardumi. Foto: visitligatne.lv Radoši noskaņotie, savukārt, var piedalīties atpūtas kompleksa “Zeit” akcijā “Rūķu laiks” – ikviens var kļūt par izstādes “Rūķu stāsts” veidotāju, līdz 22. decembrim aiznesot uz “Zeit” savu izveidoto rūķi. “Zeit” aicina veidot rūķus, dodot otro dzīvi lietām un materiāliem, kas guļ šķūnītī vai bēniņos. Par katru atnesto rūķi var saņemt bezmaksas izlēkāšanos tīklu parkā, un trīs radošākie, unikālākie, lielākie, pārsteidzošākie rūķi 23. decembrī saņems vērtīgas balvas no “Zeit”. “Rūķu stāsts” būs apskatāms atpūtas kompleksa radošajā kvartālā. Vairāk informācijas par rūķu akciju lasiet “Zeit” Facebook lapā.
Ko vēl ieraudzīt, baudīt un pieredzēt Līgatnē: http://www.visitligatne.lv/ Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – 1 pārgājienu mugursoma un 2 dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svinot ziemu un decembri Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions līdz gada beigām pagarina tūrisma akciju #AtklājVidzemi. Sniega un brīvdienu baudītājiem būs iespēja apciemot divas īpašās decembra stāstu vietas Alūksnes un Līgatnes pusē vai izzināt kādu no jau publicētajiem 13 stāstiem, turklāt ikviens Facebook grupā “Atklāj Vidzemi” var dalīties ar savu akcijas laikā īstenoto Vidzemes piedzīvojumu un piedalīties aktīvai atpūtai noderīgu balvu izlozē.
Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē reljefs sapaugurots vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Šajā pusē var spēcīgi izjust gadalaiku maiņu. Alūksne īpaši pievilcīga ir ziemā, kad tā ir ne tikai Latvijas visaugstāk esošā pilsēta, bet arī vieta, kur valda stiprs sals.
