Otrdien, 18. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Laikā, kad noslēdzies ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods, ir apstiprināti ES fondu investīciju nosacījumi par 4,1 miljardiem eiro no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā un vērojams īpaši dinamisks progress atbalsta ieviešanā.

Statistika liecina, ka līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro jeb par 79% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 18. aprīlim Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 36% no pieejamā finansējuma jeb 1,6 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 6,8% finansējuma jeb 300 miljoniem eiro. Progress vērojams galvenokārt veselības veicināšanas, uzņēmējdarbības, zinātnes un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas jomās.

2017. gada maksājumu plānu izpilde līdz februāra beigām pārsniedz plānoto, sasniedzot 40,6 miljonus eiro jeb 110,6% no plānotā, pateicoties apjomīgiem maksājumiem valsts un reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektos. 70% no naudas plūsmas tomēr tiek prognozēta gada otrā pusē, tādēļ katru mēnesi CFLA un FM turpinās rūpīgi uzraudzīt maksājumu plānu izpildi.

Šobrīd tiek aktīvi slēgti dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un izbūves, kā arī veselības veicināšanas pasākumu un pakalpojumu pieejamības pašvaldībās projektu līgumi, tādējādi veicinot Latvijas ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Līdz 2017. gada marta beigām ir pabeigta projektu īstenošana, kā piemēram, valsts galveno autoceļu segu pārbūve un nestspējas palielināšana Latgalē, ieguldot no Kohēzijas fonda 28 miljonus eiro.

Vienlaikus MK noteikumu to izstrādes gaitā radušies kavējumi ir ietekmējuši iespējamos projektu atlašu uzsākšanas un līgumu slēgšanas termiņus, kā arī naudas plūsmu. Tādēļ turpmākās ES fondu ieviešanas paātrināšanai CFLA sadarbībā ar citām iestādēm veic pienākumus pēc iespējas ātrāk nekā noteikts normatīvajos aktos vai rīcības plānos. Projektu izvērtēšana notiek paredzētos termiņos vai pat atsevišķos gadījumos pat līdz 6 reizēm ātrāk par pieļaujamo termiņu. Vienlaikus katra procesu paātrināšanas iespēja tiek rūpīgi izsvērta, lai ar sasteigtu rīcību vai nepārdomātiem lēmumiem neradītu negatīvu risku iestāšanos nākotnē.

Ierobežotas projektu iesniegumu atlases (IPIA) projektu ieviešanas plānu izpildes statuss līdz 2017. gada februāra beigām liecina, ka projektu īstenotāji savos plānos ir pārāk optimistiski un nav pietiekami izvērtēti iespējamie riski projektu ieviešanā, līdz ar to tiek konstatēti kavējumi un naudas plūsmas pārplānošana. 13% projektu skaita ziņā rada 84% no finanšu plāna negatīvām novirzēm. Tādēļ šobrīd plānotajiem vai esošajiem IPIA projektu īstenotājiem ir dota iespēja ar rūpību un atbildību pārskatīt un aktualizēt projektu ieviešanas plānus. Pēc 2017. gada 15. aprīļa tos plānots apkopot FM, publiskot un turpināt uzraudzīt projektu plānu izpildi.

Vienlaikus, kā iepriekš ziņots, līdz ar FM un Valsts kases sagatavoto noslēguma dokumentu iesniegšanu Eiropas Komisijā šī gada 31. martā veiksmīgi tika noslēgts Latvijas pirmais pilnais un līdz ar to panākumiem bagātākais ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods. Noslēguma dokumentu iesniegšana apliecina Latvijas spēju efektīvi pārvaldīt ES fondu ieviešanas sistēmu.

ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods Latvijai ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības celšanā. Ikkatrs valsts iedzīvotājs ikdienā saskaras ar ES fondu atbalsta rezultātiem – modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur. ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā sasniegtie rezultāti ir aplūkojami šajā infografikā.

Attiecībā uz 2007. – 2013. gada plānošanas perioda projektiem, kuriem ir sniegta iespēja sasniegt mērķi un funkcionalitāti pagarinātā termiņā ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. martam, lai nodrošinātu investīciju projektu ilgtspēju, arī pēc perioda noslēguma tiks turpināta pastiprināta un koordinēta uzraudzība.

Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem.

Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu, kā arī ar 2017.gadu reizi mēnesī pārskatus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz š.g. martam, kā arī FM prezentācija ir atrodama ES fondu mājaslapā.

ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.

Informāciju par komersantiem pieejamo ES fondu atbalstu finanšu instrumentu formā sniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Informāciju par ES atbalstu lauksaimniecībai, lauku attīstībai, tūrismam un zivsaimniecībai sniedz Lauku atbalsta dienests.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv">lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv