Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. FM un Eiropas Komisija (EK) brīdina par riskiem 2018. gada mērķu sasniegšanā energoefektivitātes, vides, izglītības un sociālās iekļaušanas, tai skaitā veselības jomās un aicina tajās paātrināt ES fondu investīciju ieviešanu.

FM atkārtoti brīdina par snieguma rezerves 6% no jomai jeb prioritārajam virzienam atvēlētā finansējuma zaudēšanu vai pat maksājumu apturēšanu. 2018. gada mērķu – ES fondu maksājumu pieprasījumu summa attiecīgās jomas projektos – neizpildes gadījumā iespējama papildu finansējuma 6% apjomā nepiešķiršana konkrētajai jomai. Savukārt būtiskas neizpildes gadījumā, ja novirze no mērķa ir virs 35%, var tikt apturēti ES fondu maksājumi. Uz šiem riskiem norāda arī EK savā vērtējumā par ES fondu ieviešanas ziņojumu 2017. gadā.

Papildu finansējuma summas 6% apmērā minētajās nozarēs ir:

• 17,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta energoefektivitātes jomā,
• 38,2 miljoni eiro ERAF un Kohēzijas fonda investīciju vides jomā,
• 31,4 miljoni eiro ERAF un Eiropas Sociālais fonda (ESF) finansējuma izglītības jomā,
• 14 miljoni eiro ESF sociālās iekļaušanas, tai skaitā veselības jomās.

Maksājumu apturēšanas risks minētajās nozarēs nav augsts, tomēr tas ir arvien pieaugošs ES fondu ieguldījumos infrastruktūrā. Vienlaikus infrastruktūras attīstības projektos apjomīgākie maksājumi tiek veikti pēc būvniecības sezonas beigām – gada pēdējos mēnešos. Tādēļ prognozējams, ka papildu maksājumi no šī gada jūlija līdz decembrim ievērojami uzlabos ES fondu ieviešanas progresu. Līdz ar to īpaši nepieciešams paātrināt to projektu ieviešanu, kuru ietvaros plānoti būvniecības darbi.

Ņemot vērā projektu ieviešanas progresu 2017. gadā, nozaru ministrijām ir sniegti priekšlikumi pārdalīt ES fondu resursus no jomām, kur finansējumam ir zems pieprasījums, uz efektīvākām aktivitātēm. Tādējādi sadarbībā ar nozaru ministrijām divu mēnešu laikā tiks sagatavoti rīcības plāni ES fondu ieviešanas paātrināšanai, kas tiks pārrunāti ar EK.

Tāpat tiek ieviesti jauni mehānismi ieviešanas plānu un maksājumu disciplīnas nodrošināšanai. Kā ziņots, 26. jūnijā MK tika apstiprināti FM virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto ES fondu projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu. Grozījumi nosaka, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) var samazināt ES fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu par starpību, kas pārsniedz 25% no plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafikā paredzētā, kā arī nepagarinās projekta īstenošanas termiņu, ja tas būs virs 6 mēnešiem.

Lai nodrošinātu atbilstošu pārejas posmu šo normu piemērošanai, ir paredzēts, ka visiem finansējuma saņēmējiem vēl līdz 2018. gada 31. augustam ir iespēja pārskatīt projektu īstenošanas termiņus un iepriekš sniegtos maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikus, objektīvāk saplānojot projekta ietvaros paredzamo finanšu plūsmu, un iesniegt CFLA priekšlikumus izmaiņām.

CFLA projektu līmenī turpina izglītot un konsultēt projektu ieviesējus, lai kopīgi atrastu piemērotākos risinājumus projektu ieviešanas procesu paātrināšanai un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Projektu ieviešanas procesu pilnveide veidojas ciešā sadarbībā un pielāgojoties aktuālajiem apstākļiem, lai nodrošinātu sekmīgu ES fondu ieviešanas rezultātu.

Vienlaikus jāuzsver, ka ES fondu ieviešana ir ilgtermiņa investīcijas programma un tieši ar ES fondu atbalstu tiek īstenoti ap 80% no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam uzdevumiem. Šajā ES fondu plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem plāniem un strukturālajām reformām.

Tā kā tiek īstenotas ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, atsevišķos gadījumos fondu ieviešanai ir nepieciešams vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Neskatoties uz ES fondu ieviešanas progresu mēneša vai gada griezumā, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā.

Veicot efektīvu risku pārvaldību, FM prognozē, ka projektu ieviešanas gaita kopumā radīs pietiekami vienmērīgu, sabalansētu finanšu plūsmu pa gadiem līdz plānošanas perioda beigām 2023. gadā, efektīvi izmantojot ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju iespējas.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada jūnijam ir pieejams ES fondu mājaslapā.

ES fondu mājaslapā pieejams arī ziņojums par ES fondu ieviešanu 2017. gadā.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656,
E-pasts: lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv