|
Arhīva kalendārs
Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 10. aprīļa sēdē sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu – Latvijas progress atzinīgi novērtēts arī starptautiski.
Kohēzijas politikas investīciju ieviešanas pozitīvo ietekmi un efektivitāti Latvijas tautsaimniecības attīstībā apstiprina arī starptautiski eksperti. Piemēram, šī gada 22. februārī prezentētajā Eiropas Komisijas pētījuma ziņojumā Latvian Research Funding System. Final Report ir uzsvērta ES fondu ieguldījumu nozīmība inovāciju attīstībā valstī; no tiem kompetences centri minēti kā šobrīd sekmīgākā inovāciju atbalsta programma. Tāpat šī gada 3. un 4. aprīlī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas delegācija apmeklēja Latviju, lai iepazītos ar dažiem no spilgtākajiem Latvijas ES fondu projektiem un klātienē uzzinātu Latvijas pieredzi ES fondu vadībā un uzraudzībā. Vizītes laikā Eiropas Parlamenta delegācija guva vienotu izpratni par projektu īstenošanas nepieciešamību un pauda atbalstu izvēlētajiem risinājumiem. Turpinot efektīvu risku pārvaldību, FM prognozē, ka projektu ieviešanas gaita kopumā radīs pietiekami vienmērīgu, sabalansētu naudas plūsmu pa gadiem līdz plānošanas perioda beigām 2023. gadā, efektīvi izmantojot ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju iespējas. Martā uzsāktas atlases energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās un augstākās izglītības jomā, tajā skaitā arī atklāta projektu iesniegumu atlase energoefektivitātes uzlabošanai rūpniecībā. Noslēgusies projektu iesniegumu pieņemšana vairākās projektu iesniegumu atlasēs, kur vislielākā aktivitāte ir atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanas jomā, proti, iesniegto projektu summai pārsniedzot pieejamo ES finansējumu gandrīz trīs reizes. Šobrīd vislielākais progress projektu uzsākšanā ir energoefektivitātes, IKT, izglītības, vides un teritoriālās attīstības un ūdenssaimniecības jomās. Tāpat turpina pieaugt maksājumi par jau veiktām investīcijām. Kopumā martā pabeigti deviņi projekti ceļu pārbūves, uzņēmējdarbības veicināšanas, kā arī degradēto teritoriju revitalizācijas jomās. Īpaši jāuzteic, ka marta mēnesī pabeigto ceļu infrastruktūras pasākumu rezultātā Latvijas reģionos, īpaši Vidzemē un Pierīgā, uzlaboti ceļi 41 km garumā. Tāpat ir būtisks progress Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstības lielā projekta virzībā – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) šī gada 16. martā ir pieņēmusi starplēmumu par projekta apstiprināšanu un līdz ar to projekta dokumentācija ir iesniegta tālāk Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības atbalstītajiem neatkarīgajiem ekspertiem lielā projekta iesnieguma kvalitātes izvērtēšanai. Vienlaikus konstatēts, ka šobrīd ir aizkavējusies Rīgas domes Austrumu maģistrāles pieslēguma ostai izveides 1. kārtas projekta iesniegšana. Projektam indikatīvi paredzēts 47,6 miljonu eiro ES fondu finansējuma, un tas ir 92% no kopā kavēto projektu iesniegumu apjoma. Satiksmes ministrija kā atbildīgā iestāde un projekta īstenotājs risina jautājumu, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu nepieciešamās investīcijas. Gan projektu iesniegšanas, gan izpildes kavējumu gadījumos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra turpina apzināt katra konkrētā projekta situāciju, lai kopīgi ar projektu īstenotājiem rastu iespējami labākos risinājumus investīciju sekmīgā ieviešanā. Lai veicinātu veiksmīgu projektu ieviešanu arī turpmāk, CFLA organizēja pavasara semināru ciklu “Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā” Rīgā un reģionos. Klātienē pulcējot vairāk kā 400 interesentus, šajā reizē semināru ciklā īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu plānošanas un risku vadības jautājumiem. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada martam ir pieejams ES fondu mājaslapā. Savukārt ziņojums Latvian Research Funding System. Final Report pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā.
Informācijas sagatavotājs:
Šī gada 13. aprīlī Rīgā iesniegšanai Eiropas Komisijai tika parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nostājdokuments par ES fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, lai veicinātu pilsētvides attīstību. Tajā tiek pausta vienota nostāja, ka pēc 2020. gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām. “ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020. gada būs pieejams – tas ir skaidrs. Tomēr līdz ar to šobrīd ir ļoti svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt Eiropas Komisijai savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk, lai tie nes maksimālu labumu valsts iedzīvotājiem. Tādēļ ir tapis šis dokuments, kurā paužam vienotu Latvijas deviņu lielo pilsētu un Finanšu ministrijas kā ES fondu Vadošās iestādes nostāju,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Savukārt Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors, uzsver, ka “ne tikai Latvijā, bet visās ES dalībvalstīs problēmas ES fondu ieviešanā rada pārlieku liela birokrātija. Mūsu mērķis ir rosināt ES fondu ieviešanas prasības padarīt elastīgākas un pielāgot šodienas izaicinājumiem. Nākotnē šis jautājums kļūs vēl aktuālāks, jo pilsētas kļūst individuālākas, ar savām atšķirīgām vajadzībām un mērķiem. Mums jādara viss, lai turmāk pilsētās varētu veiksmīgi īstenot ES fondu projektus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, lai Brisele mums visiem asociējas kā palīdzīga roka nevis kā birokrātija.” Instruments pilsētvides attīstībai, saukts arī par integrētajām teritoriālajām investīcijām, ir mūsdienīga pieeja ES fondu ieviešanā – tajā nepieciešamais atbalsts tiek plānots atbilstoši konkrētās teritorijas vajadzībām, aptverot dažādas nozares. Tas ir piemērotākais nākotnes risinājums, kā visefektīvāk ES fondu ieguldījumus plānot un ieviest vietējo iedzīvotāju labā. Vairāk informācijas par ieguldījumiem pilsētvides attīstībā – paveikto un nepieciešamo – skatīt šajā prezentācijā. Nostājdokumentā pausts, ka nākotnē ir jāvirzās uz vēl efektīvākiem ES fondu plānošanas un ieviešanas risinājumiem. Tādēļ pēc 2020. gada pilsētvides attīstībai ir jābūt vieglāk īstenojamai, paplašinot iespējas katrai no pašvaldībām piemeklēt un savstarpēji kombinēt nepieciešamos risinājumus tās attīstībai. Tāpat nepieciešams noteikt elastīgus sasniedzamos rādītājus, lai nodrošinātu iespējas ES fondu ieviešanas laikā atbalsta sadalījumu piemērot aktuālajai situācijai. Šādi tiktu palielināta teritorijai piesaistīto investīciju efektivitāte, veicinot arī reģionālo, nacionālo un ES līmeņa mērķu sasniegšanu. Atbildot uz katras konkrētās teritorijas vajadzībām, tiek sakārtoti ne vien reģioni, bet arī visa valsts un ES. Nosakot teritoriālo attīstību kā atsevišķu prioritāti, tiktu veicināta pilsētu un pašvaldību dalība ES fondu stratēģiskajā plānošanā un projektu iesniegumu atlases kritēriju izstrādē. Šādi arī tiktu palielināta uzticība pašvaldībām un efektīva iedzīvotāju interešu īstenošanu gan teritoriālo stratēģiju izstrādes procesā, gan ieviešanā. Jau ziņots, ka šī gada maijā EK publicēs priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta pēc 2020. gada sadalījumam. Tam gatavojoties, dalībvalstis, organizācijas un citas iesaistītās puses aktīvi veido un pauž savu pozīciju par Kohēzijas politikas nākotni, kur īpaši svarīgs ir pašvaldību un iedzīvotāju viedoklis. Šī gada februārī kopīgu aicinājumu EK saglabāt spēcīgu ES Kohēzijas politiku un veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem ir parakstījuši visu trīs Baltijas valstu finanšu ministri. Informācijas sagatavotājs: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||