|
Arhīva kalendārs
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) diskusija notiks 2. augustā plkst. 11 LPS ēkā Rīgā, Mazajā Pils ielā 1, 4. stāva zālē. Diskusiju būs iespēja skatīties arī LPS tiešraidē. Diskusijas mērķis ir izrunāt LR VARAM pieprasījumu (par investīciju vajadzībām, lai reģionālās attīstības investīciju plānošanā balstītos uz reālām pašvaldību vajadzībām pēc teritoriju attīstībai nozīmīgām investīcijām un pilnvērtīgi sagatavotos nākamajam plānošanas periodam) un saņemt atbildes uz plānošanas reģionu un pašvaldību jautājumiem un metodiskās vadlīnijas informācijas sagatavošanai. Diskusijas tiešraide tiks translēta LPS vietnē: http:// www.lps.lv/Pasakumi/Tiesraide/. Tiešraides laikā būs iespēja uzdot jautājumus, sūtot tos uz e-pasta adresi tiesraide PIE lps PUNKTS lv. Jautājumus var iesūtīt arī iepriekš uz e-pasta adresi andra. feldmane PIE lps PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Andra Feldmane, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Līdz 31. augustam 22 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā turpinās Jauniešu garantijas papildu uzņemšana jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ir bez darba. Mācības bez maksas pieejamas 32 darba devēju pieprasītās profesijās, kuras var apgūt viena gada laikā.
“Jauniešu garantija Latvijā norit jau ceturto gadu ciešā sadarbībā ar darba devējiem. Profesiju klāsts pirms katras uzņemšanas ir saskaņots ar uzņēmējiem, un mācību laikā jaunieši dodas kvalifikācijas praksē, tādējādi pēc iespējas ātrāk sagatavojot darba tirgum nepieciešamos speciālistus. Šis ir arī viens no sekmīgākajiem projektiem Eiropas Savienībā, jo šogad iekļuvis Eiropas Komisijas konkursa Regio Stars 2018 finālā, kurā apbalvo veiksmīgākos, inovatīvākos un iedvesmojošākos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotos projektus,” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane. Lai pieteiktos mācībām, jauniešiem jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem un nestrādājošiem. Potenciālie audzēkņi var būt vakarskolas skolēni, iegūt vidējo izglītību tālmācībā vai studēt nepilna laika studiju programmās augstskolā. Jaunieši var būt reģistrējušies arī Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji vai bezdarbnieki un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu. Reflektanti nevar atrasties akadēmiskajā vai bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī būt pilna laika studenti. Lai pieteiktos mācībām, nepieciešama pamatizglītība, vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība, taču var būt iegūta arī augstākā izglītība. Mācību laikā jaunieši saņem stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja ir sekmīgi, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus un bezmaksas vietu dienesta viesnīcā. Savukārt kvalifikācijas prakses laikā programma apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja tas nepieciešams. Šovasar uzņemšana notiek tādās profesijās kā lietvedis, šuvējs, apdares darbu strādnieks, kokapstrādes iekārtu operators, manikīra un pedikīra speciālists, frizieris, vizāžists, elektromontieris, lokmetinātājs, atslēdznieks, virpotājs, zobārsta asistents, māsas palīgs, dārzkopis, fotogrāfs, kā arī pavāra palīgs, konditora palīgs un citās profesijās. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā. VIAA veiktās absolventu aptaujas liecina, ka iegūtā izglītība palīdz mazināt jauniešu bezdarbu - pusgadu pēc izlaiduma 72% jauniešu strādā, turklāt puse no viņiem – projektā iegūtajā profesijā. Iegūtās prasmes ir konkurētspējīgas - vairāki Jauniešu garantijas audzēkņi sevi izcili parādījuši gan nacionālajos, gan starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos, piemēram, SkillsLatvia un WorldSkills. Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta. Informāciju sagatavoja: Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. “Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Papildus, lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019. gada 31. martam ir jāinformē EK par “lielo” projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve “A1” un Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra pilnīgu pabeigšanu, sasniegtajiem mērķiem un objektu funkcionālo izmantojumu. Saskaņā ar Veselības ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto informāciju, ir sekmīgi noslēgusies projekta Paula Stradiņa slimnīcas būve “A1” ieviešana, kas paveikta noteiktajā termiņā atbilstoši “lielā” projekta nosacījumiem. Pēc ziņojuma saņemšanas EK pieņems lēmumu par veiktā 24 miljonu eiro ERAF līdzfinansējuma saglabāšanu. Līdzīgi arī projektā Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra tā īstenotājam Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) līdz 2019. gada janvārim ir jānodrošina projekta mērķu pilnīga sasniegšana, lai nezaudētu piešķirto 75,8 miljonu eiro KF finansējumu. FM skatījumā šis projekts joprojām ir augsta riska zonā, jo atlicis ļoti maz laika projekta pabeigšanai un vēl darāmo darbu ir pietiekami daudz, lai konstatētu būtisku riska līmeņa samazinājumu. Tādēļ FM aicinājusi RBP un Satiksmes ministriju kā atbildīgo ministriju ar īpašu atbildību un rūpību sekot progresam un veikt pēc iespējas biežāku risku pārvērtējumu un pasākumus to mazināšanai. Paralēli iepriekšējā perioda pabeigšanai notiek intensīva esošā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieviešana. Jūlijā no EK ir saņemti kārtējie maksājumi – 15,2 miljonu eiro ESF un 66,6 miljonu eiro ERAF finansējuma par līdzšinējo progresu ES fondu projektu ieviešanā. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada jūlijam ir pieejams ES fondu mājaslapā. Ar 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju sasniegumiem Latvijā detalizētāk var iepazīties ES fondu mājaslapā sasniegto rezultātu, finanšu progresa un perioda slēgšanas sadaļās. Informācijas sagatavotājs:
"Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (EYE) ir ES apmaiņas programma, kas dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem un pieredzējušajiem uzņēmējiem strādāt kopā un iegūt pieredzi no abpusējās sadarbības. Jaunajiem uzņēmējiem, kuri gatavojas uzsāk savu biznesu vai arī nesen ir to uzsākuši, ir iespēja apgūt vai uzlabot biznesa vadīšanai nepieciešamās prasmes, mācoties un strādājot pie pieredzējušā specialista ārpus Latvijas. ES daļēji sedz uzturēšanās izdevumus, kas sniedz iespējas gūt pieredzi Eiropā vai pat ārpus tās tieši jaunajiem uzņēmējiem. Savukārt pieredzējušajiem uzņēmējiem tiek piedāvāta lieliskā iespēja rast “svaigas” idejas sava biznesa uzlabošanai, strādājot ar motivētu jauno uzņēmēju. Viņam var būt īpašas prasmes vai zināšanas tādā jomā, kuru Jūs nepārzināt, kas var papildināt Jūsu pieredzi. Lielākā daļa uzņemošo uzņēmēju bija tik apmierināti ar gūto pieredzi, ka pēc tam nolēma uzņemt pie sevis citus jaunos uzņēmējus. Tāpat abām pusēm ir iespēja vairāk uzzināt par ārvalstu tirgiem, dibināt sakarus ar ārvalstu partneriem, paplašinot kontaktu tīklu un attīstīt biznesu citās valstīs. Kā Latvijas kontaktpunkts, EYE ietvaros mēs organizējam un koordinējam Latvijas uzņēmēju apmaiņas braucienu formalitātes, kā arī organizējam ārvalstu jauno uzņēmēju uzņemšanu pieredzējušos Latvijas uzņēmumos. Pieredzes apmaiņu jaunie uzņēmēji var plānot no 1 līdz 6 mēnešiem. Svarīgi, lai jaunajam uzņēmējam būtu vai nu uzsākta biznesa ideja vai skaidrs biznesa plāns, kas paredz jauna produkta vai pakalpojuma attīstību. EYE programmas ietvaros apmaiņā ir iespējams doties kādā no 36 programmas dalībvalstīm. Sakot ar šo gadu Eiropas Komisija ir uzsākusi pilotprojektu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem “Global””, kura ietvaros ES jaunajiem uzņēmējiem ir iespējams doties uz ASV, Singapūru vai Izraēlu, lai viena līdz trīs mēnešu laikā strādātu un mācītos pie pieredzējušiem šo valstu uzņēmējiem. Pieredzes apmaiņa ir iespējama praktiski visās jomās: reklāma un pārdošanas veicināšana, mediji, izglītība un apmācības, arhitektūra, tūrisms, piegādes ķēdes un loģistika, automobiļu ražošana, medicīna, lauksaimniecība, agrorūpniecība un pārtikas ražošana, linkopība, komercpakalpojumi, IT, celtniecība, metālapstrāde, radoša ekonomika, vides aizsardzība, atkritumu pārstrāde, energoefektivitāte, alternatīvā enerģija, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, juridiskie konsultāciju biroji un daudzas citas jomas. Jūs varat piedalīties EYE programmā kā jaunais uzņēmējs, ja vēlaties veidot savu biznesu vai arī esat uzņēmējs ar pieredzi līdz 3 gadiem. Apmaiņas programmai var pieteikties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un ir nodzīvojušas Latvijā ne mazāk par 180 dienām kā patstāvīgie iedzīvotāji. Eiropas Komisija nodrošina finansiālo atbalstu jaunajam uzņēmējam uzturēšanās izdevumu segšanai apmaiņas laikā (600 -1100 EUR mēnesī atkarībā no valsts, uz kuru dodaties). Piesakoties, nepieciešams iesniegt CV, motivācijas vēstuli un biznesa plānu. Papildus informācijai lasiet informāciju brošūra jaunajiem uzņēmējiem. Bet ja esat mazā un vidējā uzņēmuma pārstāvis vadošā amatā ar uzņēmējdarbības pieredzi vairāk par 3 gadiem, varat pieteikties programmai kā uzņemošais uzņēmums. Lai uzņemtu pie sevis jauno uzņēmēju, ir nepieciešams tikai aizpildīt tiešsaistes pieteikumu, pievienojot savu CV un motivācijas aprakstu. Lasiet vairāk lasiet informācijas brošūrā pieredzējušajiem uzņēmējiem. Lai pieteiktos apmaiņas braucienam uz ārzemēm vai uzņemtu pie sevis jaunos uzņēmējus no Eiropas vai citām programmas dalībvalstīm, kā arī saņemtu papildus informāciju, lūdzam sazināties ar Latvijas kontaktpunktu LECSA vai arī aizpildīt elektronisko pieteikumu (pie Intermediate Organisation, izvēloties LECSA). Zane Zeibote: zzeibtote1 PIE gmail PUNKTS com tel. (+371) 29417214, Latvijas kontaktpunkta pārstāve un EYE SEE P projekta vadītāja Latvijā Denīze Ponomarjova: denize.ponomarjova PIE gmail PUNKTS com; tel. (+371) 28241115, Latvijas kontaktpunkta pārstāve un EYE SEE P projekta koordinatore Latvijā Vairāk par programmu: http://lecsa.eu/event/erasmus-for-young-entrepreneurs-eye/ Seko līdzi programmas EYE aktualitātēm arī sociālajos tīklos: https://www.facebook.com/EYEprogramme/ Trešdien, 15. augustā, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) uzsāk trešo pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā ikviens strādājošais un pašnodarbinātais no 25 gadu vecuma var pieteikties mācībām 11 tautsaimniecības nozarēs, līdz 17. septembrim iesniedzot pieteikumu kādā no 70 izglītības iestādēm visā Latvijā. Iespējas izmato jau vairāk nekā 8000 nodarbināto “Kopš pirmās pieteikšanās kārtas izsludināšanas pērn rudenī šajā projektā iesaistījušies jau vairāk nekā 8000 strādājošo. Līdz šim pieprasītākās tautsaimniecības nozares, kurās arī ir visvairāk mācību dalībnieku, ir elektronisko un optisko iekārtu ražošana un IKT, kā arī būvniecība. Trešā pieprasītākā ir transporta un loģistikas nozare, kas strauji attīstās. Šīs ir Latvijas ekonomikai prioritāras nozares, kurās kvalificēta darbaspēka trūkums ir visaktuālākais. Strādājošo iedzīvotāju iesaistīšanās, kā arī izglītības nozares un darba devēju sadarbība šī projekta īstenošanā ir pozitīvs signāls darba tirgum, kas apliecina, ka iecere ir attaisnojusies,” stāsta VIAA direktore Dita Traidās. Mācību dalībnieku vidū 66% ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem, savukārt vairāk nekā trešā daļa ir vecumā no 45 gadiem, kas ir prioritārā projekta mērķauditorija. 10% visu izglītības ieguvēju ir vecumā no 56 gadiem, kas apliecina Latvijas darbaspēka gatavību mācīties mūža garumā. Šajā kārtā vairāk nekā 100 dažādu prasmju 11 nozarēs Kopumā šajā kārtā iedzīvotāji var izvēlēties apgūt ap 100 dažādas prasmes un kvalifikācijas, ko izglītības iestādes piedāvā mācīties vairāk nekā 400 dažāda garuma un satura izglītības programmās. Visvairāk mācību iespēju šajā kārtā ir elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un IKT nozarē, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī transporta un loģistikas nozarē. Piedāvāto mācību nozaru klāstā ir arī ēdināšanas pakalpojumi un tūrisms, kokrūpniecība, enerģētika, būvniecība, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana, drukas un mediju tehnoloģijas, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība. Strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un jaunajiem vecākiem darba attiecībās Lai pieteiktos mācībām, iedzīvotājiem jābūt sasniegušiem 25 gadu vecumu, strādājošiem vai pašnodarbinātiem. Pieteikties var arī jaunie vecāki, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības. Ja uz vienu vietu būs vairāki pieteikumi, īpašas priekšrocības uzņemšanā būs strādājošajiem vecumā no 45 gadiem, kuri strādā konkrētās Profesiju klasifikatora pamatgrupu profesijās, personām vecumā no 50 gadiem, kuras Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam” saņēmuši rekomendāciju mācībām, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Mācību dalībniekiem jānodrošina 10% līdzmaksājums, ko var finansēt arī darba devējs. Strādājošajiem ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu mācību maksu pilnā apmērā sedz ES fondi un valsts, kā arī ir iespēja saņemt transporta izmaksu kompensāciju, ja šādas izmaksas rodas mācību laikā. Savukārt nodarbinātie ar invaliditāti var saņemt kompensāciju asistenta vai surdotulka pakalpojumiem, kas radušies mācību laikā. Mācīties var vienu reizi Tā kā projekta laikā jaunu profesiju vai zināšanas strādājošie var apgūt tikai vienu reizi, NVA 28 filiālēs ir iespēja saņemt karjeras konsultāciju, savukārt 81 projekta sadarbības pašvaldībā ir pieejami pieaugušo izglītības koordinatori, kuri var sniegt informatīvu atbalstu. Pieteikšanās notiek izglītības iestādēs, iesniedzot mācību pieteikumu klātienē vai elektroniski, nosūtot to e-pastā. Plašāku informāciju par mācību programmām, izglītības iestādēm, pieteikšanās kārtību un citiem praktiskiem jautājumiem iespējams atrast vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv. ES fondu pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam un veicinātu gan strādājošo konkurētspēju, gan darba produktivitātes pieaugumu. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Līdz 2022. gada 31. decembrim tajā tiks ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro.
Papildu informācija: Zane Ieviņa Kampaņas “Tuvāk jaunam darbam!” sabiedrisko attiecību speciāliste P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības T. (+371) 26278178 arita.sila PIE prae PUNKTS lv
Kristīne Keiča VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 67785461, Mob.: 28628088 e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv">kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv
Programma paredzēta jauniešu organizāciju pārstāvjiem, kā arī pārstāvjiem organizācijās, kas pārstāv kādu no bioekonomikas jomām Baltijas jūras reģiona valstīs, tai skaitā Latvijā. Iesaistīties aicināti interesenti, kuriem rūp bioekonomikas jomas atjaunināšana un kuri vēlas radīt inovācijas tieši šajā jomā, kā arī vienlaikus vēlētos piedalīties starppaaudžu dialogā. Pasākumos tiks nodotas gan zināšanas par nozari, gan arī sniegts ieskats nākotnes vīzijās, vajadzībās un izaicinājumos. Tāpat tiks aplūkotas jauniešu iesaistes metodes. Vienlaikus pasākuma laikā būs iespēja savstarpēji dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī veidot jaunus kontaktus. Pieteikšanās ir atvērta līdz 2018. gada 22.augustam. Dalība pasākumā ir bez maksas (iekļautas arī viesnīcas izmaksas), taču dalībniekiem pašiem jāsedz ceļošanas izdevumi (izņemot jauniešu organizāciju pārstāvjus). Digitālais kick-off pasākums: 2018. gada 24.oktobrī Modulis nr.1: 2018. gada 21.-23.novembris, Stokholma Tiešsaistes sesija: 2019. gada 10.janvārī Modulis nr.2: 2019. gada 21.-23.janvāris, Viļņa
Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām iepazīties ar Zviedrijas Institūta mājaslapu. Pieteikšanās dalībai šeit. Papildu informācijai sazināties: Gabor Schneider, gabor.schneider PIE si PUNKTS se, Tel: +46-8-453 78 59,
Informācijas avots: https://www.balticsea-region-strategy.eu
Pasākums tiks translēts internetā, saiti uz pasākumu publicēs nedēļu pirms pasākuma INEA tīmekļvietnē. Lai saņemtu piekļuvi informācijas dienas tiešsaistei un pēc tam arī tās ierakstam, dalībniekiem būs jāreģistrējas INEA tīmekļvietnē. Reģistrācija būs atvērta no 3. septembra. Darba kārtība pieejama ŠEIT. VIAA kontaktpersona: Ministru kabineta šā gada 28. augusta sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi ES fondu atbalsta programmā “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”, kas paredz plašākas atbalsta iespējas gan uzņēmumiem, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas, gan pētniecības organizācijām, kas iesaistās pētījumu rezultātu komercializācijā, kā arī paplašinātas iespējas jaunuzņēmumu attīstībai Latvijā. “Ciešākas sadarbības veidošana starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem kopīgu inovācijas projektu īstenošanai ir būtisks virziens, kurā strādā Ekonomikas ministrija. Šī struktūrfondu programma ir atbalsts gan Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai - pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās, gan uzņēmumiem sadarbības veidošanai ar pētniecības organizācijām u.c. ārpakalpojumu sniedzējiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts atbalsts pētījumu rezultātu komercializācijai - zinātniskajām institūcijām vienam tehnoloģiju pārneses un ar saimniecisku darbību nesaistītam pētniecības projektam atbalsts būs pieejams līdz 600 000 EUR ar maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti līdz 90%, ja projektam piemīt augsts komercializācijas potenciāls. Tāpat noteikts, ka turpmāk komercializācijas stratēģiju varēs izstrādāt gan ārpakalpojuma veidā, gan pētniecības organizācija saviem spēkiem, attiecinot darbaspēka izmaksas. Papildus tiek paredzēts jauns atbalsta pasākums, kas paredz, ka pētniecības organizācijas varēs pretendēt uz atsevišķu atbalstu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijai vienam projektam līdz 25 000 eiro ar maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti līdz 90%. Inovāciju vaučeru plašākai izmantošanai paplašināts vaučeru atbalsta pakalpojuma atbalsta saņēmēju loks, ietverot tajā arī lielos uzņēmumus, palielināta maksimālā atbalsta intensitāte līdz 85% un esošās atbalstāmās darbības tiek papildinātas ar ārējā eksperta izvērtējumu par produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma attīstīšanas potenciālu, kā arī dizainera pakalpojumu jauna produkta, procesa un stratēģijas izstrādei. Vienlaikus paredzēts, ka turpmāk augsti kvalificētus darbiniekus varēs piesaistīt visi komersanti, tai skaitā jaunuzņēmumi. Tāpat līdz ar grozījumiem ieviests jauns t.s. “iepazīšanās vaučera” atbalsta pakalpojums, kas nepārsniegs 5 000 eiro – šo atbalstu piešķirs, ja komersants iepriekš nebūs saņēmis atbalstu sadarbībai ar pētniecības organizācijām. Mazajiem un vidējiem komersantiem atbalsta intensitāte 100% apmērā un lielajiem komersantiem 85% apmērā. Vienlaikus grozījumi paredz ieviest jaunu atbalsta pakalpojumu, nodrošinot to uzņēmumu projektu finansēšanu, kas startējuši Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” apakšprogrammā “Mazo un vidējo komersantu instruments” un šīs apakšprogrammas 1.fāzē saņēmuši Eiropas Komisijas (EK) Izcilības sertifikātu (Seal of Excellence), bet ierobežoto līdzekļu dēļ EK tos nav finansējusi. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumi varēs pieteikties LIAA un iesniedzot attiecīgo Izcilības sertifikātu, saņemt līdzvērtīgu finansējuma apjomu, kādu tiem būtu piešķīrusi EK. Kā zināms, atbalsta programmas „Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” mērķis ir atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, kā arī sekmēt inovāciju ieviešanu, sniedzot tiem atbalstu tiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kuri tehnoloģiju pārneses ceļā attīsta jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas. Programmas ietvaros finansējums tiek novirzīts trim prioritārajiem virzieniem: zinātnisko ideju komercializācijai; uzņēmēju ideju komercializācijai un atbalsts start-up uzņēmumiem. Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr.692 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Informāciju sagatavoja:
Mērķtiecīgi plānojot investīcijas gan valsts, gan pašvaldību izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, īpaši gatavojoties jaunā mācību satura ieviešanai, Izglītības un zinātnes ministrija no ES struktūrfondu līdzekļiem nodrošinājusi 282 milj. eiro lielu finansējumu skolu infrastruktūras modernizācijas projektu īstenošanai visos izglītības posmos – no sākumskolas līdz koledžām un augstskolām. Rīgas Franču licejs un Ikšķiles vidusskola skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadu sagaidīs jaunās telpās. Franču liceja ēkas atjaunošanas kopējās izmaksas ir gandrīz 8,8 milj. eiro, no kuriem 6 milj. eiro ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Atjaunotajā liceja ēkā Kr.Valdemāra ielā 48 turpmāk mācīsies 7.-12.klašu skolēni, tāpēc licejā mācību procesu būs iespējams organizēt vienā maiņā. Savukārt Ikšķiles vidusskolas jaunā piebūve palielina vidusskolas ietilpību ar 16 jaunām un moderni aprīkotām klašu telpām, īstenotā projekta izmaksas ir 3,3 milj.eiro, no kuriem 2,4 milj. eiro ir ERAF finansējums. “Ministrija ir nodrošinājusi milzīga apjoma investīcijas pašvaldībām, lai visā Latvijā vairāk nekā 100 skolās atjaunotu, būvētu un veidotu modernu, skolēniem un skolotājiem ērtu skolu vidi. Aktīva jaunu skolas ēku būvniecība notiek Ādažos un Siguldā, arī daudzas citas skolas Rīgā un Latvijā piedzīvo patīkamas pārmaiņas. Tā ir daļa no mūsdienīgas skolu tīkla attīstības programmas. Tās ir iespējas, kas skolēniem un jauniešiem ļauj mācīties mūsdienīgā un ērtā vidē, ar modernām tehnoloģijām un mācību kabinetiem, drošu un plašu sporta un fizisko aktivitāšu klāstu. Īpaši svarīgi tas ir vidusskolā, lai nodrošinātu jauniešiem izvēles iespējas specializēties padziļinātai mācību priekšmetu apguvei,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Vispārējā izglītība Vispārizglītojošo skolu infrastruktūras modernizācijai ministrijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) izdevies piesaistīt gandrīz 143 milj. eiro, paredzot modernizēt 100 - 115 vispārējās izglītības iestādes un uzlabot mācību vidi aptuveni 50 000 skolēniem. Šobrīd pašvaldības ir noslēgušas 33 vienošanās par projektu īstenošanu, kuros tiks ieguldīts 91 milj. eiro ERAF finansējuma, kā arī pašvaldību līdzfinansējums. Projektu īstenošanas rezultātā vispārējās izglītības iestādēs tiks rādīta moderna, ergonomiska un higiēnas prasībām atbilstoša mācību vide, kas papildināta ar mūsdienīgu mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) aprīkojumu. Jau šobrīd ir pabeigtas un nodotas ekspluatācijā vairākas ar ERAF atbalstu modernizētas vispārējās izglītības iestādes - izbūvēta jauna Salaspils 1. vidusskolas ēka, modernizēta Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Līvānu 1. vidusskola, Ludzas pilsētas ģimnāzija. Lai nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu attīstību izglītības ieguves laikā, modernizēti skolu sporta laukumi (Ogres 1.vidusskola, Gulbenes valsts ģimnāzija, Krāslavas Valsts ģimnāzija), kā arī izbūvētas un labiekārtotas vispārējo izglītības iestāžu dienesta viesnīcas Ludzā, Gulbenē, Cēsīs, kas ir īpaši nozīmīgs priekšnoteikums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā. Profesionālā izglītība Arī profesionālās izglītības jomā 2018./2019. mācību gads būs spraigs - tiks celtas jaunbūves, rekonstruētas jau esošās profesionālās izglītības iestāžu telpas, kā arī labiekārtota pieguļošā teritorija un iegādāts jauns mācību aprīkojums. Kopējais pieejamais finansējums šo pasākumu īstenošanai ir 104,2 milj.eiro, ko veido 88,6 milj.eiro ir ERAF finansējums un 15,6 milj. eiro - valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējums Īstenojot projektus, pilnībā tiks modernizēti 60 - 80% profesionālo izglītības iestāžu. Šobrīd būvdarbi norit deviņās profesionālās izglītības iestādēs, papildus tam šogad būvdarbus plānots uzsākt vēl 18 profesionālās izglītības iestāžu objektos. Līdz 2018. gada beigām plānots pabeigt Rēzeknes tehnikuma multifunkcionālās zāles būvniecību, Ogres tehnikuma dienesta viesnīcas pārbūvi, Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikuma Preiļu filiāles dienesta viesnīcas pārbūvi. Augstākā izglītība ERAF finansētie infrastruktūras un aprīkojumu modernizācijas projekti rit arī Latvijas augstskolās un koledžās, īpaši tajās, kas nodrošina STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īstenošanu. Augstskolu un koledžu STEM programmu infrastruktūras modernizāciju projektos tiek investēti 50 milj. eiro ES fondu līdzekļu. Lielākie un vērienīgākie darbi rit Latvijas Universitātē, kas īsteno projektus vairāk nekā 12 milj. eiro apmērā. Koncentrējot augstskolas resursus un STEM studiju virzienus LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, universitāte kļūs par vienu no vadošajām universitātēm Baltijas reģionā. Savukārt otra lielākā augstskola - Rīgas Tehniskā universitāte īsteno infrastruktūras modernizācijas projektu 11 milj. eiro apmērā ar mērķi koncentrēt visu tehnoloģiju studiju programmas un aprīkojumu. Modernizētā infrastruktūra veicinās papildu studentu piesaisti STEM studiju programmās, nodrošinās Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, kā arī veicinās augstākās izglītības eksporta spēju un ārvalstu studentu piesaisti. Infrastruktūras investīciju projektu ieviešana ir ļoti būtiska gan izglītības nozares, gan Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Skaista un ērta vide, kā arī šodienas izglītības prasībām aprīkoti mācību kabineti un laboratorijas ir pamats daudziem izglītības sistēmas reformas aspektiem – skolu tīkla sakārtošanai, mācību kvalitātes un jauna mācību satura ieviešanai, jauniešu interesei par profesionālo un augstāko izglītību, īpaši STEM jomās. IZM uzsver, ka ir ļoti svarīgi piesaistītos ES struktūrfondu līdzekļus izmantot lietderīgi un vislielāko uzmanību pievērst paveikto darbu kvalitātei. Tāpēc ministrija jaunajā mācību gadā pastiprinātu uzmanību vērsīs uz pašvaldību un izglītības iestāžu īstenoto projektu ieguldījumu un to atbilstību kopīgi izvirzītajiem mērķiem par modernu, kvalitatīvu un pieejamu izglītību.
Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Savienības (ES) programma "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem" (Erasmus for Young Entrepreneurs), piedāvā Latvijas ‘topošiem vai jaunajiem uzņēmējiem’ iegūt vērtīgu pieredzi savas biznesa idejas attīstībai, dodoties līdzfinansētā apmaiņas braucienā pie kāda ārvalstu uzņēmuma ES valstīs vai ārpus tās. Papildus, EYE programma piedāvā vērtīgu iespēju arī ‘pieredzējušiem uzņēmumiem’ Latvijā – uzņemt pie sevis ‘jaunos uzņēmējus’ no programmas dalībvalstīm. Sākot ar 2018. gadu, Latvijas Universitātes (LU) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC) sadarbībā ar biedrību “Latvijas Eiropas Kopienas Studiju Asociācija” (LEKSA) atvēris jaunu kontaktpunktu, kas organizē un koordinē Latvijas uzņēmēju apmaiņas braucienus EYE ietvaros.
Baltijas Līderības programma tēmā Jaunatne un Bioekonomika tiek īstenota ar mērķi iesaistīt jauno paaudzi bioekonomikas sektorā. Tieši jauniešiem (līdz 30 gadiem) ir būtiska nozīme sektora atjaunošanā, tādējādi nodrošinot veiksmīgāku pāreju no fosilo uz atjaunojamo resursu sabiedrību/ekonomiku. Šobrīd vēl trūkst nepieciešamā saikne ar konkrēto mērķgrupu, kā arī labas metodes, kā jauniešus iesaistīt procesā. Tāpēc Zviedrijas institūts sadarbībā ar citiem projekta partneriem attīstījuši apmācību programmu, lai risinātu nepietiekamo jauniešu iesaisti bioekonomikas nozarē Baltijas jūras reģionā.
Ceturtdien, 13. septembrī, no plkst. 14.30 līdz 17.15 pēc Centrāleiropas laika Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) rīko virtuālu informācijas dienu enerģētikā. Tās tematika aptvers gaidāmos Apvārsnis 2020 projektu konkursus šādās jomās: atjaunojamie energoresursi, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, baterijas.