|
Arhīva kalendārs
11. septembrī - uzņēmējiem, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem, tostarp, skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un citiem potenciālajiem sadarbības partneriem; 13. septembrī – jauniešiem semināri, kurus organizē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) un tajos sīkāk informēs par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” iespējām. Jaunā Eiropas Komisijas izstrādātā programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” ilgs no 2018. līdz 2020. gadam, un tās īstenošanai visā Eiropas Savienībā būs pieejami 375,60 milj. eiro. Pirmajā programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu konkursā, kura projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 16. oktobris, Latvijas organizācijām un jauniešiem savu ideju īstenošanai pieejami ap 670 tūkstošiem eiro. JSPA informē - lai veicinātu solidaritāti visā Eiropā, EK ir izstrādājusi jaunu starptautisku programmu – “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Tā jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem piedāvā iegūt starptautisku un nacionālu pieredzi brīvprātīgajā darbā, atrast savu pirmo prakses vai darba vietu, kā arī īstenot solidaritātes projektus, ieguldot savu enerģiju un idejas sabiedrībā aktuālu izaicinājumu risināšanā. Visiem interesentiem, kuri vēlas rakstīt un iesniegt projekta pieteikumu uz pirmo programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu iesniegšanas konkursu, JSPA rīko informatīvus bezmaksas seminārus. Uzņēmējiem, nevalstiskā sektora un pašvaldību pārstāvjiem 11. septembrī no plkst. 14:00 līdz plkst. 16:00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) notiks informatīvs seminārs. Pieteikšanās semināram līdz 9. septembrim, aizpildot tiešsaistes reģistrācijas formu: https://goo.gl/forms/WHEgGSOFhOwaPJ1y1 Semināra laikā būs iespējams uzzināt, kā izveidot darba vietu savā uzņēmumā, organizācijā vai pašvaldības iestādē ar “Eiropas Solidaritātes korpusa” atbalstu. Realizējot projektu, jebkura publiska vai privāta organizācija var algot jaunieti vecumā no 18 līdz 30 gadiem, veicinot solidaritāti kā vērtību un sniedzot iespēju jauniešiem uzlabot kompetences un gūt darba pieredzi. Iesaistoties programmā, organizācija var ne tikai risināt sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, bet arī celt organizācijas kapacitāti un saņemt finansiālu atbalstu darbinieka apmācībai, aktivitātēm un projekta vadīšanai. Jauniešiem (18 – 30 gadi) 13. septembrī no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:30 JSPA (Mūkusalas ielā 41, Rīgā, 1. stāvā) notiks mācības “Solidaritātes darbnīcas: Solidaritātes projekti”. Pieteikšanās līdz 10. septembrim, aizpildot tiešsaistes reģistrācijas formu: http://ejuz.lv/kpo. Pasākuma laikā būs iespēja uzzināt, kā programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” ietvaros rakstīt un īstenot Solidaritātes projektus par sabiedrībā aktuālu izaicinājumu risināšanu.
Par “Eiropas Solidaritātes korpusu” “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir Eiropas Savienības programma, kuras mērķis ir veicināt solidaritāti, iesaistot organizācijas un jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem solidaritātes aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”; Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem Eurodesk, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”. Kopējā summa, kas pieejama JSPA administrēto programmu projektu īstenošanai 2018. gadā ir vairāk nekā 6 miljoni eiro.
Informāciju sagatavojusi: Šogad pasākumi notiks 64 vietās visā Latvijā. Programma piedāvā ne tikai iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos, piemēram, izstaigājot Baumaņu Kārļa vietas Limbažos, apmeklējot Dziesmu dienu Dikļos vai Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”, bet arī apzināties, kas ir mantojums, ko radām nākotnei, piemēram, ekskursijā iepazīstot Rīgas pils Kastellas jauno arhitektūru vai izpētot Latvijas Nacionālo bibliotēku kultūras kanona spēlē. Atceroties nozīmīgākās Latvijas atbrīvošanas kara laika norises, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes” piedāvās foto orientēšanos pa Kalpaka bataljona pēdām, savukārt Brāļu kapos tiks iedegts jaunais izgaismojums. Starpkaru periodā sasniegto, būs iespējams iepazīt, apmeklējot skolu programmā celtās ēkas visos Latvijas reģionos, izzinot Ķeguma HES celtniecību, Gulbenes staciju ar dzelzceļnieku koloniju, VEF rūpnīcas ražojumus VEF muzejā un iepazīstot Jāņa Daliņa vietas Valmierā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju “Pikšas” un jaunsaimnieka saimniecību Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Vietas, kas saistītas ar pretošanās kustību, kā arī idejām un kustībām, kas nodrošināja nozīmīgu vērtību saglabāšanu, varēs izzināt: dodoties ekskursijā nacionālās pretošanās kustības vietā – Stompaku purvā, iepazīstot Rundāles muzeja Baznīcu mākslas ekspozīciju un Rūjienas luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu pēc ugunsgrēka 1974. gadā, kas ar Sakrālā mantojuma programmas atbalstu turpinās šogad. Notikumus, kas saistīti ar Atmodu un valsts atgūšanu, izzināt aicinās Slutišķos, atceroties Daugavpils HES projektu, kā arī Tautas frontes muzejā un Salaspilī, daloties atmiņās par Slepenās radio stacijas darbību Augusta puča laikā. Par valsts atjaunošanu un iekļaušanos starptautiskajā apritē būs iespējams uzzināt, iepazīstot Ārlietu ministrijas namu, vai piedaloties Eiropas Savienības mājas fotoorientēšnās spēlē. Atceroties pirmās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas 1995. gadā bija veltītas koka mantojumam Latvijā, pozitīvās izmaiņas varēs novērtēt Kalnciema ielas kvartālā un Žaņa Lipkes memoriālā, baudot latviešu kino. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā apskatāma būs gan tā ekspozīcija – laikmetīgās mākslas darbi ainavā, gan ekskursijās un izstādē varēs uzzināt par Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas pārbūvi.
2018. gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simboliski un vēsturiski nozīmīgs, jo tas iezīmē virkni svarīgu notikumu, piemēram, simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara beigām un vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas, kā arī Trīsdesmit gadu kara sākuma četrsimto gadadienu. Ar mērķi mudināt atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt piederības izjūtu kopīgai Eiropas telpai šis gads pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu. Eiropas kultūras mantojuma dienas kā viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem kultūras mantojuma jomā Eiropā, kuru laikā 50 Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstīs no augusta līdz oktobrim norisinās tematiski, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu rīkoti kultūras pasākumi. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā kopā 1995. gada koordinē un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, katru gadu izvēloties tēmu ko izcelt – šogad tā ir vietas, kas saistītas ar Latvijas valsts dibināšanu un attīstību.
Eiropas kultūras mantojumu dienu programma pieejama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā www.mantojums.lv/EKMD. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, ja kāda papildus aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Alma Kaurāte 67326602, alma.kaurate PIE mantojums PUNKTS lv Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Otrdien, 11. septembrī, MK sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanu. ES fondu atbalsta saņemšanu Latvijā sekmē šī gada 16. augustā no Eiropas Komisijas (EK) saņemts pozitīvs ikgadējais atzinums par ES fondu vadības un kontroles sistēmas efektīvu darbību. Atzīstot Latvijas veiktos vadības un kontroles pasākumus par atbilstošiem, EK kārtējo gadu ir pozitīvi novērtējusi Latvijas ES fondu ieviešanas sistēmu, to nodrošinot atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem. Tādējādi Latvija un Baltijas valstis kopumā ir ne vien vienas no veiksmīgākajām ES dalībvalstīm fondu ieviešanas stratēģiskuma un ātruma aspektā, bet arī kontroles jomā. Līdz šī gada 7. septembrim ir noslēgti 1059 projektu līgumi par 2,9 miljardiem eiro ES finansējuma, kas ir 66,6% no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā atbalsta. No tiem pabeigti ir 86 projekti par 220,6 miljoniem eiro ES finansējuma jaunu ražošanas telpu un infrastruktūras izveides, ēku energoefektivitātes uzlabošanas, ceļu būves, uzņēmējdarbības, dabas un izglītības infrastruktūras, atkritumu šķirošanas un degradēto teritoriju revitalizācijas jomās. Piemēram, jau XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki un skatītāji varēja novērtēt nesen pabeigtā ES fondu projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” posma – skatītāju tribīņu atjaunošanas un paplašināšanas ar 10 400 skatītāju sēdvietām Daugavas stadionā – rezultātus. Vienlaikus Alūksnē ar ES fondu atbalstu notiek aktīva kultūrvides attīstība – ir ierīkota multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, tiks vēsturiskā apjomā atjaunots Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis un tā trīs stāvos izveidota inovatīva ekspozīcija par pils vēsturi un sadzīvi cietoksnī; restaurēts Paviljons-rotondra Tempļa kalna pilskalnā, Alūksnes muižas parkā restaurēts Mauzolejs un uzstādīta interaktīva projekcija, sniedzot vēstījumu par vietas vēsturi un personībām. Tāpat vērts pieminēt programmu “Praktiskas ievirzes pētījumi”, kuras 2. kārtā ir vērojama īpaši liela projektu iesniedzēju aktivitāte – līdz projektu iesniegšanas beigu termiņam 2018. gada 3. septembrī ir saņemti 186 projektu iesniegumi. Visvairāk pētījumu paredzēts veikt dabaszinātņu nozarēs – 35% no kopējā ieceru skaita, 25% no iesniegumiem pētniecību plānots veikt inženierzinātnēs, medicīnā – 23%, lauksaimniecībā – 11%, savukārt sociālajās zinātnēs – 6%. Savukārt šī gada sākumā Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām rada iespēju jaunas programmas izveidei, kura ir paredzēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Tās mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas. Projektu iesniegumu atlase jau ir uzsākta, un no Eiropas Sociālā fonda nevalstiskajām organizācijām projektu īstenošanai pieejams finansējums 4,2 miljonu eiro apjomā. Vienlaikus, FM uzsver, ka ES fondu iespēju izmantošanā jāievēro arī noteikti ieviešanas disciplīnas nosacījumi. Tas attiecas uz projektu īstenošanas ikgadējiem plāniem un noteikto iznākumu un mērķu savlaicīgu sasniegšanu. No katra projekta gaitas ir atkarīgs, vai Latvija kopumā sasniegs ikgadējos rādītājus, kas noteikti EK apstiprinātajā darbības programmā. Tādēļ FM katru mēnesi apkopo projektu ikmēneša plānu izpildes informāciju un informē valdību. Tas dod iespēju iesaistītajiem veikt savlaicīgus risku pārvaldības pasākumus gadījumos, kad konstatētas būtiskas negatīvas nobīdes no plānotā. Vērtējot projektu ieviešanas datus līdz šī gada septembrim, FM konstatē, ka 2018. gadā atsevišķās nozarēs, tādās kā energoefektivitāte, vides aizsardzība, izglītības infrastruktūra, joprojām ir izaicinājums sasniegt plānošanas perioda starpposma mērķus. Energoefektivitātes investīciju pietiekamu progresu objektīvi kavēja uz laiku apturētās investīcijas ilgstošas aprūpes iestādēs līdz brīdim, kad EK atzina šādus projektus par atbilstošiem. Tāpat, piemēram, atkritumu jomā ticis mainīts ieviešanas modelis, balstoties uz tirgus situāciju. Tādēļ MK atbalstīja priekšlikumu FM sadarbībā ar iesaistītām iestādēm steidzami izstrādāt darbības programmas grozījumus par konkrēto jomu investīciju 2018. gada finanšu mērķa samazināšanu. Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu no sešām programmu koncepcijām pirmās trīs jau ir apstiprinātas MK un iesniegtas donoriem apstiprināšanai, pēc kuras ministrijas varēs izstrādāt konkrētu investīciju plānu projektu atlasei un uzsākšanai. Tās ir: programmas "Korekcijas dienesti" koncepcija, kas paredz 15,3 miljonu eiro atbalstu atbilstošas infrastruktūras izveidei un personāla apmācībām, un programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcija, kas paredz 16,5 miljonu eiro investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanai un vēsturiski piesārņotu vietu sanācijai. Tāpat MK apstiprināta programmas „Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” koncepcija, kas paredz atbalstu 17,7 miljonu eiro investīcijas ekonomisko noziegumu apkarošanai un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanai. Pārējās trīs programmu koncepcijas ir plānots apstiprināt MK šī gada laikā. Paralēli esošā perioda investīciju veicināšanai FM aktīvi veido Latvijas pozīciju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada, iesaistot nozaru ministrijas, sociālos un sadarbības partnerus koordinētai un kopīgai nacionālo interešu aizstāvībai. Šī gada 13. septembrī Rīgas Kohēzijas konferences ietvaros Baltijas valstis paudīs savu nostāju attiecībā uz nākamā ES fondu plānošanas perioda nosacījumiem, kā arī Kohēzijas politikas plānotāji un Latvijas finansējuma saņēmēji apspriedīs, kādas ir esošās vajadzības un kādās jomās investīcijas sniedz vislielāko atdevi. Vairāk informācijas par Riga Cohesion conference: https://cohesion.lv/. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada augustam ir pieejams ES fondu mājaslapā.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||