Varakļānu novada tautas tērpa rekonstruēšana un izgatavošana

Projekts „Varakļānu novada tautas tērpa rekonstruēšana un izgatavošana" 

Rekonstruēts Varakļānu novada tautastērps 

       Biedrība "Latgales tradicionālās kultūras centrs "Latgaļu sāta"" jau divus gadus atpakaļ uzsāka vākt informāciju Varakļānu novada sieviešu tautas tērpa rekonstruēšanai. Līdz mūsdienām autentisks novada tautas tērps nav saglabājies, tāpēc no fondiem un literatūras, no kontaktiem ar etnogrāfijas speciālistiem un audējiem, pamazām tika savākti materiāli, kas deva iespēju Dekšāru pagasta un Varakļānu audējiem tautas tērpu rekonstruēt.

       Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas atbalstam ideja tika īstenota. 8.martā Varakļānu kultūras namā projekta īstenotāji Marika Zeimule un Dainis Mjartāns prezentēja veikto darbu - rekonstruētu 19.gs.Varakļānu novada sieviešu goda tērpu. Projekta ietvaros notikušas konsultācijas ar Latvijas nacionālā vēstures muzeja eksperti I.Ziņģīti, "Senās klēts" vadītāju M.Grasmani, audēju I.Ratnieci, kā arī ar etnogrāfijas speciālistiem Rēzeknē un citviet Latvijā. Projekta īstenotāji analizējuši Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Latvijas nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas fondos pieejamos materiālus. Apzināta un analizēta 20/30.gadu literatūra, kā arī trimdas latviešu izdevumi. Izveidota sadarbība ar Varakļānu rokdarbniecēm.

       Kā izteicās biedrības "Latgaļu sāta" vadītāja Marika Zeimule: "Mēs ceram, ka restaurējot Varakļānu novada sieviešu goda tērpu, esam devuši stimulu mūsu tautastērpa atdzimšanai un tas rotās Varakļānu novada dziedātājus un dejotājus. Vēlamies uzsvērt, ka Varakļānu etnogrāfiskais novads stiepjas tālāk nekā pašreizējās administratīvās robežas un sevī ietver arī Dekšāru pagastu."

       19.gs.Varakļānu novada sieviešu goda tērps pieskaitāms Krustpils etnogrāfiskais novadam. Tajā ietilpst Vidzemes vidiene, Augšzeme un mūsdienu Latgales rietumu daļa. Krustpils novada mākslinieciskā kultūra ir bijusi tik liela, ka tā ietekmējusi visus apkārtējos (Odzienas, Kalsnavas, Mētrienas, Barkavas, Atašienes, Stirnienes, Varakļānu, Rudzātu un Vārkavas) pagastus. Tāpēc minēto pagastu tautas tērpos ir redzamas visnotaļ lielas līdzības. Līdz mūsdienām Latvijas nacionālā vēstures muzeja fondos saglabājušies divi Varakļānu villaiņu paraugi. "Latgaļu sātas" tautas tērpa izgatavotājas, restaurējušas Varakļānu villaines paraugu ar celos augstu apaudu (celaini). Villaines garums ir 200 cm, platums - 85 cm. " Analizējot Latvijas nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas fondus projekta īstenotāji uzgāja vienīgo Varakļānu novada sieviešu goda tērpa jostas paraugu. Jostu noauda varakļāniete Veronika Locāne.

       Vislielākā neskaidrība bija par Varakļānu novada brunču rakstiem. Līdz šim bija zināms viens kvalitatīvs paraugs, kas atrodas Latvijas nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas fondos. Veicot pētījumus Varakļānu novada sieviešu goda tērpa restaurēšanai tika atrasts vēl viens brunču drēbes paraugs pie audējas Rēzeknē. Viņa savukārt šo paraugu ieguva no kādas audējas Viļānos, kas to dēvēja par Varakļānu brunču rakstu. Lai iegūtu skaidrību, brunču drēbes paraugs tika parādīts Latvijas nacionālā vēstures muzeja ekspertei I.Ziņģītei, kas atcerējās, ka savulaik ar identisku paraugu pie viņas bija vērsusies kāda audēja no Dagdas, nosaucot to par Varakļānu brunču rakstu. Ņemot vērā, ka vairākas personas šo rakstu apzīmējušas par Varakļānu brunču rakstu, tad projekta īstenotāji iesaka Varakļānu sievas goda tērpu gatavot pēc jaunatrastā brunču raksta parauga. Tajā veiksmīgi savijas kopā zaļā, sarkanā un dzeltenā krāsa, kas ļoti labi saskan ar krāšņo goda villaini.

       Papildu informācija:

Biedrība "Latgales tradicionālās kultūras centrs "Latgaļu sāta""

Tālr. 29386454