Kultūra

Vidzeme tiek dēvēta par Latvijas kultūras šūpuli, tā ir izauklējusi daudzus izcilus latviešu rakstniekus, dzejniekus, mūziķus un sabiedriskos darbiniekus. Vidzemē kordziedāšanas un latviešu Dziesmu svētku pirmsākums meklējams 19.gs vidū, kad Valkas un Irlavas skolotāju semināros sagatavotie skolotāji kļūst par pirmajiem koru diriģentiem. Dikļos un Cesvainē notiek pirmie latviešu dziedāšanas svētki, kas ir būtisks latviskās identitātes veidošanā. Tieši Vidzemē ir intensīvi veidojusies latviešu nacionālā kultūra – literatūra, tēlotājmāksla un muzikālā daiļrade, arī kultūras aktivitāšu tradīcijas šajā Latvijas reģionā saglabājušās visvairāk. Valmierā darbojas vienīgais profesionālais teātris Vidzemes reģionā – Valmieras Drāmas teātris. Novados teātra mākslu piedāvā amatiermākslas kolektīvi. Kā tradīcija jau ir kļuvušas amatierteātra skates, kas Vidzemes plānošanas reģionā notiek katru gadu.

Par vienu no Vidzemes lielākajām bagātībām var uzsvērt Vidzemes bagāto kultūrvēsturiskā mantojuma esamību. Vidzemes reģionā ir daudzveidīgs un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kultūras mantojumu un ietver vairāk nekā 1000 dažādus objektus – pilis, muižu ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Vidzemes reģionā, saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem,  ir 1894 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, no tiem arheoloģiskie - 871, arhitektūras - 570, mākslas - 419, vēstures – 29 (tai skaitā pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta Dikļos), pilsētbūvniecības – 4 (Alūksnes, Cēsu, Limbažu, Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskie centri), industriālais – 1 (Sestukalna astronomisko novērojumu punkts Ērgļu novadā). Tieši Vidzeme ir dzimtais reģions daudziem ievērojamiem Latvijas kultūras darbiniekiem – Alfrēdam Kalniņam, R.Blaumanim, J.Cimzem, A.Pumpuram, E.Zālītei un citiem. Vidzemē atrodas daudzi interesanti kultūras objekti – V.Ķirpa Ates muzejs, Gulbenes – Alūksnes bānītis, E.Glika Bībeles muzejs, M.Vanagas memoriālais muzejs, Dabas muzejs „Vides labirinti”, Oleru muiža, Ķoņu dzirnavas, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un daudzi citi. Reģiona bagātais kultūrvēsturiskais mantojums kalpo kā pamatresurss kultūras tūrisma attīstībai. Liela daļa kultūras mantojuma pieminekļu ir saistoši tūrisma objekti, kas palīdz labāk iepazīt Vidzemi un tās vēsturi. Runājot par kultūrvēsturisko mantojumu, jāatceras ne tikai kultūrvēsturiskie objekti, bet arī tautas tradīcijas amatu prasmes, kas vēl dzīvo tautas atmiņā un saistās ne vien ar savas nacionālās identitātes kopšanu, bet arī ar potenciālu reģiona nodarbinātībai un specifiska kultūras tūrisma piedāvājuma veidošanai.

Sakārtota kultūras infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums kultūras dzīves attīstībai. Vidzemes reģionā 2008.gadā bija 118 kultūras nami (LR Centrālās statistikas pārvaldes dati). Vidzemē ir lielāks kultūras namu skaits uz 1000 iedzīvotājiem nekā citos reģionos ārpus Rīgas (Vidzemē: 0,5 kultūras nami uz 1000 iedzīvotājiem, Kurzemē un Zemgalē: 0,3, Latgalē – 0,4), neraugoties uz to, ka Vidzemē ir mazāks iedzīvotāju blīvums un lielāka teritorija nekā citos reģionos. Turklāt pasākumu un apmeklētāju skaits, kas notiek kultūras un tautas namos Vidzemē ir lielāks nekā citviet.

Salīdzinot ar citiem reģioniem (ārpus Rīgas), Vidzemes kultūras dzīve ir ļoti aktīva, Vidzemes reģions pēc daudziem rādītājiem apsteidz citus reģionus. Piemēram, amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, Vidzemē krietni pārsniedz pārējo reģionu rādītājus – t.s. 56,4 dalībnieki. Nākamais ir Pierīgas reģions tikai ar 39,4 dalībniekiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tāpat arī amatiermākslas un profesionālās mākslas norišu skaits pilsētās un pagastos Vidzemē ir lielāks nekā citos reģionos, ja rēķina uz 1000 iedzīvotājiem.

Amatiermākslas kolektīvu (mākslinieciskie kolektīvi, pulciņi, kopas) skaits reģionos 2008.g.

Avots: KM Reģionālās kultūrpolitikas un informācijas analīzes nodaļa, 2009,

B.Tjarves grafiks

Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā un reģionos, 2008.g.

Avots: LR CSP, KM Reģionālās kultūrpolitikas un informācijas analīzes nodaļa, 2009, B.Tjarves grafiks

Amatiermākslas un profesionālās mākslas norišu skaits kultūras centros un ar kultūras centriem nesaistītais darbs pilsētās un pagastos uz 1000 iedzīvotājiem reģionā, 2008.g.

Avots: LR CSP, LR Kultūras ministrija, B.Tjarves grafiks

Atšķirīgā ekonomiskās attīstības dinamika dažādās Vidzemes pašvaldībās, kultūras institūciju neviendabīgais pārklājums un piedāvāto pakalpojumu iespējas nosaka krasas atšķirības kultūras pieejamībai un piedāvāto kultūras produktu pakalpojumiem laukos un pilsētās. Salīdzinot patēriņu atpūtai un kultūrai pilsētās un laukos, atšķirība ir diezgan būtiska. Tas nozīmē, ka lauku iedzīvotājiem ir mazāka iespēja kultūras un atpūtas pasākumus apmeklēt tālāk no savas dzīves vietas – tuvākajās pilsētās vai galvaspilsētā. Līdz ar to, valsts līmenī ir būtiski saglabāt līdzsvarotu pieejamību kultūrai („Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam Nacionāla valsts" stratēģiskais mērķis paredz sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem un kā īpašu rīcības virzienu iezīmējot profesionālās mākslas pieejamības veicināšanu visā Latvijas teritorijā).