“Atmodas laikā ļoti populārs bija citāts no Tengiza Abuladzes filmas “Grēku nožēlošana”: “Kam vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi?” Šobrīd, kad reti saprotam, kam vajadzīgs templis, Laimas glezniecība ar savu attīrīto emociju un harmonisko gaismas piesātināto krāsu ir īsti aktuāla. Mākslinieces templis ir vieta, kur jūtīga dvēsele satiekas ar dabas un apkārtējās pasaules vitālo vai trauslo skaistumu. Viņa soli pa solim iet grūto glezniecības ceļu, maz aizraujoties ar sev svešiem vai tīri ārišķīgiem paņēmieniem. Manuprāt, viņas galvenā tēma ir impresionistiska gaisma, formai pakārtota līniju ekspresija un kustības ilūzija. Ar katru nākamo izstādi mākslinieces rokraksts, pamatā atpazīstams, kļūst arvien atbrīvotāks, kas liek uztvert viņas gleznas kā ārkārtīgi jūtīgas un profesionāli nobriedušas mākslinieces apzinātu ceļu,” par Laimu Akmentiņu raksta gleznotāja Agnija Ģērmane.

Par savu izstādi Laima stāsta: “Braucot un ejot pa mūsu ceļiem, atklājas tik pazīstamie Latvijas ainavas ritmi. Zeme. Arumi. Pļavas. Skatienu piesaista pats ceļš – nostaigāts, peļķēm, bedrēm un sīku akmentiņu rakstiem izrakstīts. Zemes siltums, materialitāte. Debesis un zeme. Dabas un cilvēka “raksti” ainavā rodas, pazūd un veidojas no jauna. Gan sāpīgi, gan brīnumaini skaisti. Klusums ar vēja pūsmu.”

Laima Akmentiņa glezno akrila un eļļas tehnikās. Vasarās māksliniece bieži uzturas sava vectēva – dzejnieka Kārļa Eliasa – dzimtajās mājās Kauguru pagasta “Svitkās”, tādēļ viņas darbos bieži sastopami Valmieras apkārtnes un Vidzemes motīvi.

Māksliniece glezniecību studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagoģijas maģistre (Latvijas Universitāte). Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre.

Valmieras muzejā būs skatāmi glezniecības darbi, kas tapuši laikā no 2015. līdz 2017.gadam. Izstāde būs atvērta līdz 2.jūlijam.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.:26443410

01.06.2017