Cēsu kaujām šogad apritējuši 98 gadi. Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā Cēsīs notika Cēsu kauju - Varoņu piemiņas dienai veltīts sarīkojums.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs bija sagatavojis aizraujošu orientēšanās spēli Cēsu vecpilsētā “Sajūti Cēsu kaujas!”, kurā īpaši tika aicinātas piedalīties ģimenes un jaunsargu komandas. Spēles dalībniekiem bija jāveic gan praktiski uzdevumi – jāsaliek ieroči, jāizlasa senie avīžraksti u.c., gan jāatbild uz jautājumiem, iepazīstoties ar Cēsu kauju laika liecībām atmiņu stāstos. Veiksmīgākās komandas ieguva aizraujošu balvu – iespēju doties izbraukumā ar Latvijas jūras spēku patruļkuģi “Cēsis”.

Muzeja veidotajās vēstures izziņas teltīs bija iespējams iepazīties ar izstādi par Cēsu kaujām un noskatīties dokumentālo filmu par Latvijas skolēnu dalību Brīvības cīņās. Muzeja darbinieki atbildēja uz apmeklētāju jautājumiem par Cēsu skolnieku rotu un Cēsu kauju norisi. Sadarbībā ar Cēsu jauniešu domi dalībnieki varēja mācīties pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. Ar Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstiem iepazīstināja stāstnieks – Latvijas pirmās armijas karavīrs. Latviešu strēlnieku dziesmu programmu aizgājušā laika gaisotnē palīdzēja iejusties vīru kopa “Vilki”. Pasākuma dalībnieki bez maksas varēja saņemt muzeja sagatavotās izglītojošās brošūras “Kauja pie Cēsīm – kas notika?”

Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam Cēsu kauju izspēli veidoja kauju klubs “Latviešu karavīrs”. Tajā piedalījās 50 dalībnieki, kas attēloja pretējo pušu – vācu landesvēra armijas un latviešu un igauņu spēku sadursmi. Kaujas izspēles radītais troksnis atgādināja par kara postošo dabu, kā arī radīja skatītājos patriotisku uzvaras prieku, paceļot Latvijas karogu.

Skatītāju vidū bija daudz jauniešu, kas bija pasākuma galvenā mērķauditorija un kas atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt Latvijas vēsturi interaktīvā formātā.

Cēsu kauju diena tika organizēta sadarbībā ar Cēsu kauju rekonstrukcijas idejas autoru Renāru Sproģi Vidzemes kultūras programmas īstenota projekta ietvaros . Projekts notika ar Cēsu novada pašvaldības, Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Informāciju sagatavoja Ilona Asare