Arhīva kalendārs

« June 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

Jūnija vidū – 16. un 17. jūnijā gaidāmas divas ceļojošā festivāla pieturvietas – 16. jūnijā Vadātājs viesosies Raunas Mazajā skolā, kā pazīstama senā Raunas pils muižas pārvaldnieka ēka, savukārt 17. jūnijā Vadātājs dosies uz Ziemeru pils muižu Alūksnes novadā. Ieeja festivālā bez maksas, sākums abās norises vietās – plkst. 16.00.

Raunas Mazajā skolā festivāla programmā gaidāma komiķa Rūdolfa Kugrēna jaunākā izrāde „Prieks”, Nadjas Bokovikovas dejas un verbālās mākslas simbioze „Dievs vārdā Ņižinskis”, kas veltīta diženajam krievu dejotājam Vaclavam Ņižinskim (krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā), koncertus sniegs dziedātājs, komponists, ģitārists Kārlis Kazāks un basģitāriste Maija Ušča, kā arī alternatīvās folkmūzikas grupa „Jūk”, kurā sadarbojas zināmi alternatīvās scēnas mūziķi, kurus vieno aizraušanās ar  alternatīvo, tumšo folk un kantrī – mūziku, kuru Latvijā dzird reti, neraugoties uz latviešu mīlestību pret skumjām un sērām. Atšķirībā no daudziem citiem kolektīviem, grupā "Jūk" ir trīs dziesmu autori un solisti – Sniedze Prauliņa (balss, flauta), Edgars Šubrovskis (balss, ģitāras, bass) un Oskars Jansons (balss, ģitāras, bandžo); grupā spēlē arī Dina Skreitule (vijole, piebalss) un Raitis Viļumovs (sitamie instrumenti). "Jūk" savā versijā spēlē arī citu autoru dziesmas - koncertos var dzirdēt Haralda Sīmaņa, Soundarcade, Māra Šverna, klasiskās un tautas mūzikas skaņdarbus, kuras dalībnieki ir Edgars Šubrovskis, Oskars Jansons, Sniedze Prauliņa, Dina Skreitule un Raitis Viļumovs. Bagātīgu programmu sagatavojis arī Raunas Tūrisma informācijas centrs – Mazajā skolā būs skatāmas mākslas un vēstures priekšmetu ekspozīcijas, Rīgas dizaina mākslas vidusskolas 2. fotogrāfu kursa izstāde, būs iespējams piedalīties Raunas mākslas studijas aktivitātēs un radošajās darbnīcās, kā arī organizētā ekskursijā apskatīt bijušās muižas telpas un tajā ierīkotās darbnīcas.

Ziemeru muižā savukārt būs skatāma komiķes Aivas Birbeles solo stendapa izrāde, mūziķa un komponista Edgara Mākena solo koncerts, ar lekciju/diskusiju „Latvijas nenovērtētākās filmas” piedalīsies kino profesionāle Agnese Logina un kino režisore Liene Linde. Programmu kuplinās arī mūziķe Elizabete Balčus, kas pārstāvēs muižas īpašnieku ģimeni. Vakara noslēgumā arī Ziemeru muižā uzstāsies grupa „Jūk”.

Festivālā, kā jau ierasts, skatāma arī filmu programma – šogad LKA Nacionālās Filmu skolas jaunāko īsfilmu izlasei dots nosaukums „Kāpēc apklusa mūzika?”. Tajā iekļauti maģistra studiju programmas trešā semestra mācību darbi – etīžu cikls „Kino gleznas” (2018), ko veidojuši režisori Signe Birkova, Elita Kļaviņa, Marta Elīna Martinsone, Ieva Norvele, Māris Bezmers, Gunta Gaidamaviča, Adriāna Roze, Dāvis Dreimanis un Jānis Jozauskis un kura ietvaros kinovalodā pārtulkotas dažādas latviešu un pasaulslavenu mākslinieku gleznas. Programmu papildina bakalaura programmas studentes Tīnas Zariņas komēdija „Augstāk, tālāk, stiprāk” (2017) un režisora Rinalda Zelta diplomdarbs „Silts klusums” (2016), kā arī režisores Diānas Daukstes komiskā dokumentālā filma „VOVAS”, kas šopavasar izrādīta Rīgas Pasaules filmu festivālā.

Ceļojošais mūzikās un mākslas festivāls „Vadātājs” ir draudzīgs gan ģimenēm ar bērniem, gan jauniešiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, un festivāls gaida ikvienu, kuram ir interese par mūsdienu kultūras aktualitātēm. Festivālu organizē biedrība „HI” un to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Informāciju sagatavojusi:

Dita Ābola

Projekta vadītāja

facebook.com/CelojosaisFestivalsVadatajs

No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiks īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Projekta ietvaros Amatu mājā notiks amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši  apgūs iemaņas darbā ar vilnu, koku , mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu un stāstītprasmi.

Apgūtās prasmes un pašu izveidotos „rekvizītus”  /pasaku tēlus un citus priekšmetus/ bērni izmantos, paši izveidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Darbnīcas vadīs Drabešu muižas Amatu mājas amatu meistari un māksliniece Dace Liepa, filmas teksts un mūzika tiks ierakstīti profesionālā skaņu studijā „Lauska”.

24. maijā Amatu mājā tika aicināti Amatas novada skolu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar projekta ideju un aicinātu skolu jauniešus  iesaistīties projekta īstenošanā. Māksliniece – animatore Dace Liepa izstāstīja un parādīja, kā top un izskatās bērnu veidota animācijas filma, amatu meistari iepazīstināja ar savām prasmēm un bērnu iespējām izgatavot lelles, dažādus priekšmetus un  „rekvizītus” pašu veidotai filmai.

Tikšanās gaitā tika  izveidots darba plāns turpmākajai projekta realizācijai.

Projekta noslēgumā paredzēta amatu darbnīcās izgatavoto priekšmetu izstāde un filmas pirmizrāde.

Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, tas guvis finansiālo  atbalstu  „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā.

 

Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Inese Roze 

 


Ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansējumu tiks realizēts projekts “Sibīrijas dziesmuklade”. Strenču novada pašvaldības mantojumā nonākusi izsūtījumā Sibīrijā tapusi dziesmu klade. Dziesmas pierakstītas Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Kladē pavisam apkopoti 178 dziesmu teksti latviešu valodā un atsevišķas dainas lietuviski. Dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Zem katras dziesmas ir datums un gads, kad tā rakstīta. Atsevišķām dziesmām arī pierakstīti teksta autora iniciāļi. Dziesmu klades izcelsme un tās autors pagaidām ir nezināms.

Pētot kladē ietvertās norādes – datējumus, autoru iniciāļus, meklējot attiecīgi arhīvos pieejamos represēto sarakstus, būs interesanti uzzināt dziesmu klades likteņstāstu. Pētot kladē ietveros dziesmu tekstus, būs noderīgi apzināt to popularitāti mūsdienās. Lai identificētu dziesmu melodijas, tiks apklaušināti vēl dzīvi palikušie tā skarbā laika  liecinieki, kuri šīs dziesmas dziedājuši, vai dzirdējuši dziedam. Pierakstītas dziesmu melodijas, tādējādi neļaujot tām aiziet aizmirstībā, kaut nedaudz paildzinās šo dziesmu dzīvi. Mūsdienās izdotajās  dziesmu kladēs parādās arvien jaunāku laiku dziesmas, tādas, kas populāras “šodien”. Dziesmas, kuras dziedāja tolaik, nepelnīti tiek aizmirstas un aiziet mūžībā kopā ar mūsu senčiem.

Projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā taps dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts klades likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un  aizmirsto dziesmu melodijas. Savukārt šāds izdevums būs kā cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem un kā dokumentāla liecība, kas padarīs pieejamu iespēju jaunajai paaudzei un tiem, kas nav piedzīvojuši šo skarbo vēstures posmu, labāk izprast savas tautas likteņstāstu. Vienlaikus pagarinās daudzu dziesmu mūžu, vecākās paaudzes dziesmu dziedātājiem atsvaidzinās atmiņā dziesmas, bet jaunākiem - iemācīs jaunas. Projekta ietvaros plānots publicēt  arī manuskripta digitālo versiju –virtuālo dziesmu kladi.

Salīdzinot dziesmu kladē ietvertos dziesmu tekstus ar to oriģināliem, ir redzamas atšķirības. Tas ļauj secināt, ka  dziesmu kladē ietvertās dziesmas pierakstītas pēc atmiņas. Atsevišķu dziesmu teksti un, domājams, arī melodijas tapušas izsūtījumā, tādējādi uzskatāmas par sava veida folkloru. Dziesmu klade nenoliedzami ir tā laika dokumentāla liecība. Kladē ierakstītās dziesmas ir kā sajūtu liecinieces, ļauj pārliecināties par izsūtījumā tālu no Dzimtenes nonākušo cilvēku noskaņojumu. Tajā atspoguļota plaša jūtu gamma – sākot ar smeldzi par zaudēto Dzimteni, līdz uzmundrinājuma pilnām jautrām dziesmiņām. Šeit labi iederas  latviešu teologa un filozofa Voldemāra Maldoņa apcerējumā “Kāpēc latvieši dzied?” rakstītais: Dziesmas un dziedāšana ir dvēseles aktīvās estētiskās, darbīgās skaistuma gaumes darinājums. Cik dvēseles dziļumi neizsmeļami, cik dvēseles aktivitāte neierobežota, tik liela dziesmu bagātība. Jādzied gribot negribot, lai kāds mūžs, lai kāda vēstures gaita tautai, lai kāda sociālā iekārta tagadnē un nākotnē. Asaras līdzēt līdz ļaunās dienās, tomēr labāk dziedāt nekā raudāt: jo likteni ar raudāšanu neatraudās. Aktīvas, estētiskas baudas vajadzīgas, jo tā patīk dvēselei. Patika uzsūc sevī nepatiku un tādēļ remdē sāpes. Visu sāpīgo arī dziesma neatņems. Tomēr priekam vairāk spēju vadīt dzīvi, nekā bēdām. Dziesmu prieks spēj ļaunu dienu pabīdīt zem kājām, bēdas noslīcināt ūdenī”.

Arī tālu no Dzimtenes izsūtījumā Latvieši spēja radīt un kopt latviskas kultūras vidi, saglabājot nacionālo identitāti. Fascinējoši ir tas, ar kādu rūpību dziesmas kladē ierakstītas, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni, nodota mantojumā, taču vientulīgi stāv plauktā nepelnīti nenovērtēta.

 

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja

Iveta Ence,

Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja,

e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 šogad tiek atbalstīts projekts „Piebalgas mantojums”, kas ir tradicionālās dziedāšanas, instrumentu spēles un danču meistarklašu kurss Jaunpiebalgas folkloras kopai un dejotājiem. Projekta mērķis ir apzināt, iedzīvināt un popularizēt folkloras ekspedīcijās pierakstīto Piebalgas tradicionālo mantojumu (tautas dziesmas un danči), tādejādi bagātinot Vidzemes reģionam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

11. un 12. jūnijā sākas pirmais instrumentu un danču meistarklašu bloks, kur plānots iedzīvināt pirmos 10 izvēlētos dančus.

Kopas dalībnieki apgūst akordeonaspēli, mandolīnas, vijoles un bubina spēli, pie postfolkloras kopa “Rikši” dalībniekiem, bet deju rekonstrukcijas meistarklasi vadīs Lāsma Skutāne. Otrs meistarklašu sadarbības bloks notiks 10., 11.augustā.

Tradicionālās dziedāšanas meistarklasi vada Lauma Bērza, sniedzot zināšanas folkloras kopas dalībniekiem par tradicionālās dziedāšanas vokālām prasmēm un, balstoties uz folkloras pētījumiem, veic konkrētu Piebalgā pierakstītu dziesmu rekonstrukciju. Dziedāšanas meistarklases notiek no maija līdz decembrim.

Jauniegūtās zināšanas un prasmes projekta dalībnieki pirmo reizi prezentēs koncertā 11. augustā, kas kuplinās izstādes – gadatirgus „Izvēlies Piebalgu” kultūras programmu. Visi laipni aicināti skatīt un baudīt! 

 

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja Ieva Damroze

 

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā no plkst. 18:00 Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”. 

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas. 

Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

2018. gada 16. jūnijā ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 Āraišos notiks brīvdabas pasākums „Zaļā brīvdiena”, kas šogad iekļauts arī Latvijas simtgades festivālā „Latvijas Goda aplis”. Zaļā brīvdiena aicina visus, kam patīk atpūta brīvā dabā.

Te notiks dažādas meistarklases, pieredzes stāsti - ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, ārstniecības un ēdamo augu brīvdabas seminārs (Lektori –ARTŪRS TEREŠKO, ULDIS MILLERS, ANTA KUČERE), Botāniskais pārgājiens pa Āraišu apkārtni ārstniecības augu iepazīšanā ar zāļu sievu LĪGU EGLĪTI, dažādi pārsteigumi no GUNDEGAS SKUDRIŅAS komandas, tekstilmākslinieces, audējas, dabas zālīšu pazinējas ANNELES SLIŠĀNES meistardarbnīca, augu krāsošanas meistardarbnīca ar apģērba un tekstiliju ANETI KARLSONI, bērza tāšu pīšanas meistardarbnīca ar tautas daiļamata meistari VIZMU ZVIRBULI, zāļu un ziedu paklāja veidošana Goda saimnieku cildināšanai (vainagu pīšanas darbnīca), pirts slotu gatavošanas meistardarbnīca, „Izzini mežu” meistardarbnīca, darbosies ZAĻAIS tirdziņš – Amatas novada (arī apkārtējo kaimiņu novadu) mājražotāju un amatnieku darinājumu tirgus, Ezera ekskursijas ar plostu, Āraišu arheoloģiskā parka ekskursijas zinoša gida pavadībā.

Jums būs iespēja ievīt savu vēlējumu Latvijas kontūrā, relaksēties Dabas SPA, gūt enerģiju no zemes dzīlēm, baudot Zemes mātes kokteiļus, varēs nobaudīt oglēs ceptus dabas našķus un citas dabas veltes talantīgu Latvijas šefpavāru veikumā, varēs sadzirdēt Latvian Voices meiteņu skanīgās balsis putnu pavadībā, Ikviens klātesošais varēs būt dzirkstele kopīgi iedegtā Āraišu goda apļa ugunskurā. 

Īpaši gribētos uzsvērt Latvijas goda saimnieku “tējas stundu” – tikšanās ar Amatas novada goda saimniekiem un Latvijas goda apļa īpašajiem viesiem, kad kopīgi veidotā brīvdabas bibliotēkā (sadarbībā ar Ģikšu bibliotēku), varēs piedalīties diskusijā “Es PATS saimnieks savā zemē, gan no vēsturiskā skatu punkta, gan no patriotiskā un praktiskā. Goda saimnieku vārdus uzzināsiet jau pavisam drīz.

Ieejas maksa pasākumā:

Dienas programma,

no plkst. 1100 – 1900:

Pieaugušie – 5,00 EUR

Bērni, pensionāri, studenti – 3,50 EUR

Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie un 1-2 jaunieši (līdz 18 g.v.) – 10,00 EUR

Noslēguma koncertuzvedums:

Pieaugušie –5,00 EUR

Bērni, pensionāri, studenti – 2,00 EUR

Dienas programma,

no plkst. 1100 – 1900– 7,00 EUR

Pilnas dienas programma, no plkst. 1200 – 2300: Pieaugušie – 8,00 EUR 

Bērni, pensionāri, studenti -  4,00 EUR

Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie un 1-2 jaunieši (līdz 18 g.v.) – 15,00 EUR

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Sausiņa, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja

Apvienojoties diviem iemīļotiem pasākumiem – Jāņu ielīgošanas svinībām „SAULGRIEZIS” Valmiermuižā un etno-eko festivālam „SVIESTS” Cēsīs – 2018. gada 16. jūnijā etnofestivāls „SVIESTS” notiks Valmiermuižā. Zem festivāla nosaukuma slēpjas gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti”, tradicionālo amatu prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu koncerts, uguns rituāls un vakara koncerts mūsdienīgās etnoskaņās.

Šī gada festivāla, kurš sakrīt ar Latvijas simtgades svinībām, tēma ir „baltu ciltis”. Papildu skanīgākajām latviešu etno un folkgrupām pasākumā būs iespējams dzirdēt arī dienvidu kaimiņtautu mūziķus, kuru valstis atrodas bijušajās baltu cilšu teritorijās – Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Tādējādi iezīmējot, kā veidojusies latviešu kultūras daudzveidība, kādas ir līdzības un atšķirības ar tuvākajiem kaimiņiem.

Festivāls atspoguļo tradicionālo kultūru un dažādas tās izpausmes – mūziku, amatniecību, arī kulināriju – visu, kas balstās savā tiešajā, vietējā vidē un tradīcijā. Īpaši akcentē mūziķus, kuriem tieši seno elementu iekļaušana mūsdienu mākslinieciskajās izpausmēs ir izdevusies īpaši veiksmīgi. Dienas kulšanas laikā apmeklētājiem tiks piedāvātas dažādas amatnieku un kulinārās darbnīcas, kā arī tautas muzikantu koncerts, kurā uzstāsies folkloras kopas „Lāns” un „Ore”. Sev saistošas nodarbes meistarnīcās atradīs kā mazi, tā lieli. Tostarp būs iespēja izzināt sviesta kulšanu, siera siešanu, seno alus darīšanu, karašu cepšanu māla krāsnī, zemes krāsns veidošanu un zivs gatavošanu. Tāpat jaunas iemaņas varēs gūt senā alus darbnīcā, rotu un senās keramikas, kā arī koka amatniecības un ādas apstrādes meistarnīcās. Darbosies arī muzikālā meistarnīca un izzināsim baltu ciltis!

 

 Vakara kulšanas laikā „Pērkonvīru” izpildījumā latviešu tautas melodijas un dziesmas dzirdēsim ar bagātīgu sitamo instrumentu pulsāciju, radot brīžiem grandiozu, jaudīgu, brīžiem – intīmu un lirisku skanējumu. Mūs priecēs arī baltkrievu etnotrio „Troitsa”, kuru līderis ir ar varenu un spēcīgu balsi apveltīts šamanis. Postfolkloras mūziķi „Zari” pie mums viesosies no Liepājas – viņi katrs ir dažādi, tāpēc ienes kopīgajā mūzikā savu skanējumu. Savukārt apvienībā „Brāļi un māsas” tik tiešām apvienojušies brāļi un māsas! Viņiem ir plaša pieredze uz etnomūzikas skatuves. Tāpat nevar nepieminēt mūsdienu folkloras grupu no Viļņas – „Spanxti”, kas jaunrada lietuviešu un latviešu mitoloģiskās folkloras un dzejas interpretācijas, kā arī atdzīvina rituālos tekstus hetu, senskandināvu un citās vecajās indoeiropiešu valodās. Kārtīgi izlustēties varēs pie muzikantu apvienības no Sanktpēterburgas „Otava Yo” humora pilnajiem skaņdarbiem. Kā vakara kulminācija būs uguns rituāls un lielās uguns skulptūras „Sviesta ķērne” aizdegšana, lai visi kopā sāktu gaidīt vasaras saulgriežus un to maģisko nakti.


Plašāka programma: šeit

Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, „Valmieras Namsaimnieks”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””. Kulinārās meistardarbnīcas norisināsies „Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam” līdzfinansēta projekta „Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” ietvaros.

Papildus informācija: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798

Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju šovasar, 27.-28.jūlijā, organizē pirmo starptautisko tekstilmākslas festivālu „Divi Jūliji”, kas būs veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970).

Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi. Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam.

Festivāls tiks organizēts piecos blokos, apdzīvojot teju visu Gulbenes vēsturiskā centra teritoriju un piedāvājot aktivitātes visai ģimenei:

ZINĀŠANAS 27.jūlijā Vecgulbenes muižā notiks starptautiska zinātniska konference „Divi Jūliji. Pirmie cīruļi” par J.Madernieka un J.Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem. Konferencē uzstāsies lektori no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas ar šādām tēmām: „Jūlija Straumes kolekcija Tbilisi Tautas mākslas muzejā” (Gruzijas Tbilisi tautas mākslas muzeja direktore Irina Košoridze); „Persiešu paklāju motīvi un elementi” (mākslas vēsturnieks, eksperts Irānas Tebrīzas Islāma mākslas universitātē Karims Mirzaee);  „Jaunatklāt tradīcijas – Jūlijs Madernieks. Atpakaļ nākotnē – Jūlijs Straume” (Lielbritānijas Sentendrūsas Universitātes mākslas vēstures skolas vecākais lektors Džeremijs Hovards); „Latvijas ornamenta meklējumos” (vēstures zinātņu doktors, Ekonomikas un Kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš); „Persiešu un baltu rakstu salīdzinājums” (Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ieva Krūmiņa); „Jūlija Madernieka grafiskā dizaina rokraksts kā spilgta un neatņemama mākslinieka radošās darbības izpausme” (Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja mākslas vēsturniece Rūta Rinka).

PRASMES Ikviens interesents varēs piedzīvot „Ekoloģiskas prāta darbnīcas”, kurās Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētnieces Anetes Karlsones vadībā varēs krāsot vilnu dabas krāsvielās. Savukārt Madonas novada Sarkaņu Amatu skolas aušanas pulciņa vadītājas, Tautas daiļamata meistares aušanā Ineses Mailītes meistarklasē būs iespēja aust segu P.Viļumsona stellēs. Viktora Ķirpa Ates muzeja speciālistu meistardarbnīca „No aitas sprogas līdz vilnas dzijai” piedāvās vilnas vērpšanu, plucināšanu, kāršanu, šķeterēšanu. Limbažu muzejs būs sarūpējis izstādi „No vilnas līdz dzijai” un lekciju-stāstījumu „No vilnas līdz dzijai” par aitu, vilnu, dziju, no kāda un kāpēc.

TRADĪCIJAS Svarīga ir arī zināšanu un prasmju nodošana, tāpēc tiks organizēta meistarklase „Tradicionālās vilnas veltnēšanas tehnikas, pirtslietu darināšana” un Latviešu tautas lietišķās mākslas meistaru darbu izstāde „Es izaudu gultas deķi zaļu ziedu rakstiņiem”, kurā būs aplūkojamas tautas lietišķās mākslas studiju “KALME” (Alūksne), „SMILTENE” (Smiltene) un „SAGŠA” (Gulbene) segas.

RADOŠUMS Festivālu papildinās mākslas plenērs „Mana Vidzeme”, kurā piedalīsies 15 profesionāli mākslinieki no Latvijas un būs vairākas glezniecības meistarklases. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un Maģistra programmas studenti-meistari piedāvās meistardarbnīcas „Eksperimentālo paklāju darbnīca” un „Netradicionālo paklāju darināšanas paņēmieni”. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras un Dizaina nodaļas pasniedzēji un maģistrantūras studenti sarīkos savu darbu izstādi, kas tapuši studiju procesā pētot un izmantojot J.Straumes un J.Madernieka atstāto kultūras mantojumu. Interesantas būs arī Rīgas Porcelāna muzeja porcelāna apgleznošanas darbnīcas.

BAUDAS Sirdij un dvēselei festivāla apmeklētājiem tiks piedāvātas latviešu un citu tautu kolektīvu uzstāšanās (Gulbenes novada folkloras kopas, Rīgas Vācu kultūras biedrības un Dobeles Vācu kultūras biedrības kolektīvi). Neatņemama sastāvdaļa būs arī amatnieku tirgus un tematiskas gastronomiskas aktivitātes.

„Kamēr vien cilvēks cilvēkam nodos senču gudrībā balstītās tradīcijas, tikmēr mēs būsim mentāli spēcīgi un nesaplūdīsim ar globālās pasaules varenumu, bet būsim pilnvērtīgi savā individualitātē, vienlaicīgi papildinot pasaules mākslas tradīcijas. Organizējot festivālu, mēs veicināsim ne tikai Latvijas kultūrvides saglabāšanu un attīstību vietējā un starptautiskā kontekstā, bet arī sabiedrības līdzdalību mūsu valsts kultūrtelpas veidošanā. Pasākuma norisē plānojam iesaistīt tekstilmākslas meistarus, mākslas vēsturniekus, ekspertus, pētniekus, māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm,” atklāj festivāla organizatore, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.

Plašāka informācija par festivālu: www.gulbenesmuzejs.lv.

Informāciju sagatavoja:
Gunta Kalamane,
Vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste
Gulbenes novada pašvaldība

Šovasar gaidāma virkne „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumu - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

 

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem. Gadsimta garākai Līgodziesmai aicināts pievienoties ikviens dziedāt gribētājs gan Latvijas novados un pilsētās, gan sadziedāšanās zibakcijā Rīgā, Doma laukumā.

Saullēkts ar Stiprajām sievām un kultūras ministri Daci Melbārdi

Līgodziesmas maratons 21.jūnijā līdz ar saullēktu plkst. 4:29 sāksies Latvijas Radio 2 studijā – pirmo dziesmu dziedās brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” Igetas Gaiķes vadībā. Stipro vārdu dziedājumam pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde.

„Latviešu tautas dziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien ir iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā. Tādēļ kopā ar ‘Stiprajām sievām’ dosimies uz Latvijas Radio studiju, lai dziedātu un uzsāktu maģisko saulgriežu laiku,” aicinot pievienoties gadsimta garākajai Līgodziesmai, norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem

No plkst. 5:45 līgodziesma sāks apceļot Latvijas novadus, dienas laikā mērojot teju 4000 kilometrus. Ar Latvijas Radio žurnālistu, Latgales multimediju studijas kolēģu un reģionālo korespondentu starpniecību līgošana sāksies Vidzemē no Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, pēc tam vīsies cauri Ainažiem, Valmiermuižas alus darītavai Burtnieku novadā, Jercēnmuižai Strenču novadā, Cēsu pils parkam, Barkavas pamatskolai Madonas novadā. Tālāk dosies uz Latgali, viesojoties Eversmuižas parkā Ciblas novadā, Sarkankalnā Rēzeknē, Preiļu kultūras centrā un Daugavpils cietoksnī. Zemgalē Gadsimta garākā Līgodziesma skanēs Leimaņu tautas namā Jēkabpilī, Aizkraukles kultūras namā, Ogrē pie promenādes uz peldošās skatuves, Iecavas tirgus laukumā, Bauskas pilskalnā, Tērvetes brīvdabas estrādē. Savukārt Kurzemes pusē līgotāji aicināti pievienoties Kapelleru namā Saldus novadā, Durbes pilskalnā, Cieceres ezera krastā Brocēnos, piestātnē pie Pāvilsotas muzeja, Suitu tikšanās vietā Jūrkalnē, Ventspils Lielajā laukumā un Rojas jūras zvejniecības muzejā. Dodoties atpakaļ galvaspilsētas virzienā, gadsimta garākā Līgodziesma tiks dziedāta arī pie Tukuma pils torņa, Horna dārzā Jūrmalā, Pēternieku ciemā Olaines novadā un Meža ielā Jaunmārupē.

Dziesmas skandinās arī tautieši pasaulē

Gadsimta garākajā Līgodziesmā piedalīsies arī tautieši Vācijā, Īslandē, Luksemburgā, Īrijā un Kanādā, tiešraidē izdziedot savu līgotni un līdzdalot izjūtu par svētku skandināšanu pasaulē. Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, kura līdzdarbojās ārzemju latviešu koru uzrunāšanā, atzīst: “Latvija ir tur, kur ir latvietis. Un kur ir latvietis, tur ir dziesma. Tā ir stīga, kas mūs vieno ar savējiem, lai kur mēs šobrīd katrs dzīvotu”. Līgodziesmas dziedās folkloras kopa “Rīta rasa” (Berlīne), Reikjavīkas latviešu amatierteātra dziedātāji, Luksemburgas folkloras kopu “Dzērves”, Īrijas latviešu koris “LA’IR” un Toronto ansamblis “Skanda”.

Saulrieta sadziedāšanās zibakcija Doma laukumā

 Dienas izskaņā plkst. 22:00 gadsimta garākā Līgodziesma atgriezīsies galvaspilsētā, aicinot ikvienu rīdzinieku, Dziesmusvētku dalībnieku, garāmgājēju pievienoties sadziedāšanās zibakcijai Doma laukumā. No Latvijas Radio balkona Ints Teterovskis diriģēs zibakcijas kopkori, izdziedot skaistākās līgotnes – “Kas dziedāja Jāņu nakti”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Jāņu vakars” u.c. Zibakcijas kopkorim pievienosies arī Ciblas folkloras kopa “Ilža” un “Ducele”. Diriģents Ints Teterovskis atgādina, ka Saulgriežos nedrīkst nedziedāt! Dziedāšana ir labākais veids, kā sevi sakārtot un likt mūsu dvēselēm un sirdīm gavilēt vienā tonī. “Mēs katrs savā stūrītī jau šad tad dungojam, bet atnākt šeit, Doma laukumā, kas nav nemaz tik pierasta vieta un lieta, būs neaizmirstama pieredze. Līgo tulkojuma viens no variantiem ir “lai top!” un, lai kaut kas taptu, ikvienam ir roka jāpieliek,” aicina diriģents.

Gadsimta garākās Līgodziesmas mērķis ir atspoguļot līgošanas unikālo tradīciju, vienlaikus stiprinot tautas pašapziņu, piederības izjūtu un saliedētību. Līgodziesmas ceļam būs iespējams sekot līdzi arī internetā – Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un sociālajos tīklos @LatvijasRadio2.

Gadsimta garākās Līgodziesmas projekta norises vietas

Latvijas Radio 2 ir klausītākā radiostacija Latvijā, kas raida populāro latviešu mūziku kopš 2000. gada. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades pasākumu ietvaros.

Papildu informācijai:
Ieva Aile
Komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 29104676 | ieva.aile PIE latvijasradio PUNKTS lv

Šogad ar Madonas novada pašvaldības, VKKF atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” un A/S Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu, glezniecības plenērs tiek organizēts Madonas pilsētā, no 20. jūnija līdz 27. jūnijam. Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība aicina visus interesentu iesaistīties plenēra aktivitātēs. Plenēra noslēgumā paredzēts izveidot izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.

Izstādes tēma ir “100 krēsli Madonā”, iekārtot izstādi muzejā ir laikietilpīgs process, tāpēc aicinām interesentus darbu par tēmu “KRĒSLS” izveidot līdz 22.jūnijam un iesniegt muzejā vai Madonas mākslas skolā. Par projekta līdzekļiem ir iegādāti 100 gleznošanas audekli, tāpēc aicinu katru, kurš sevī jūt radošo iedvesmu un vēlas piedalīties izstādē, saņemt vienu audeklu gleznošanai Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā.

Ideja par krēsliem radās, kad ar domu biedriem ritinājām dažādas sarunas par   Latvijas simtgadi, par svinēšanas nozīmību, kā arī nevilšus aizskārām domu par svētku smagumu un citreiz šķietamo bezmērķību. Nelielā diskusija šoreiz ir pāraugusi reālā darbībā - projektā ar nosaukumu “100 krēsli Madonā”. Ar ideju meklēt atbildi sevī – ko man un manā dzīvē simbolizē Krēsls.

Jo krēsli var būt tik dažādi - no sēdmēbeles līdz statusa simbolam. Šķiet nav arī spēcīgāka varas vizuālā simbola kā krēsls, kas pēc skaidrojuma ir tik vien kā sēdēšanai domāta mēbele ar atzveltni, kas pēc definīcijas visbiežāk paredzēta vienam cilvēkam.

Nav spēcīgāku izteiksmes ieroču kā māksla, mūzika un kultūra kopumā. Velkot paralēles nonākam pie Latvijas varas 100 Saeimas krēsliem un katra latvieša individuālajām pārdomām pirms šī gada vēlēšanām.

Arī viena no Latvijas kultūras kanona dizaina vērtībām ir latviešu etnogrāfiskais sēdeklis – stulpiņš.  Krēsla daudzveidība un idejiskā daudzslāņainība ir radījusi  interesi par katra radoša cilvēka pieeju un risinājumiem. Veidojot darbus katrs varam attēlot savu redzējumu, savu šī brīža emocionālo saikni un   sajūtu. Vai  Krēsls būs dizaina objekts,  dejas un kustības līnija, vai     asociāciju virkne  to redzēsim izstādes atklāšanas dienā 27. jūnijā plkst.15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.

Gaidīsim radošās interpretācijas par tēmu Krēsls. Darbi var būt veidoti dažādās tehnikās.

Izstādē aicinām piedalīties bērnus, jauniešus, profesionālus māksliniekus, iesācējus, mākslas mīļotājus un visus interesentus.

Projekta organizatori nodrošina ar vienu audeklu darba radīšanai. (T. 28615694)

Organizē:

Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Atbalsta:

Madonas novada pašvaldība, AS “Latvijas valsts meži”, VKKF, Vidzemes plānošanas reģions

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore


Vasaras saulgriežus sagaidot, laikā no 16. jūnija līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kopā pulcējot 4000 dalībniekus - 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas. Festivāla tēma 2018.gadā ir “Ziedēšana. Jāņi”.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna stāsta: “Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas – un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas – pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, Jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, Jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla “Baltica” kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienas kontekstā.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” tiks atklāts sestdien, 16.jūnijā, kad Rīgas kanāla malās sadziedāsies novadi, Vecrīgā būs iespēja piedalīties orientēšanās sacensībās, Pasaules tirdzniecības centra “Rīga” koncertzālē skanēs Teicēju un muzikantu koncerts. Plkst.17.00 festivāla dalībnieki dosies gājienā, bet plkst.18.00 Brīvības laukumā notiks festivāla lielkoncerts “Šurp, Jāņa bērni!”. Kopā festivāla ietvaros - no 16.jūnija līdz 21.jūnijam, notiks vairāk nekā 20 pasākumi, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents.

Festivāls noslēgsies 21.jūnijā ar Vasaras saulgriežu sagaidīšanu Rīgā un Latvijas novados - Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā. Gada īsākajā naktī Rīgā, 11.novembra krastmalā uz trim skatuvēm būs iespēja dzirdēt Jāņu melodijas, sadziedāties un apdziedāties, uzpīt visgreznākos vainagus un apgūt siera siešanas prasmi, būs spēles un rotaļas. Varēs dzirdēt Jāņu stāstus, zīlēt ar tautas dziesmām, sakāmvārdu gudrības salikt stāstos un ar Jāņu zālēm izzināt nākotni. Būs iespēja visiem kopā iedegt Jāņugunis, pavadīt sauli, klausīties grupas „Iļģi” koncertu un dancot visu cauru nakti muzikantu “Alas vecās mēbeles”, “Ceiruļeits”, “Skandinieki” un “Kokle” pavadībā, lai būtu modri un spirgti līdz nākamajiem Jāņiem. Bet tiem, kam prāts uz dancošanu vairs nenesīsies, būs iespēja līgot, stāstīt un klausīties. Lai sagaidītu sauli, visi dosies pāri Daugavai un raudzīs, kā saulīte rotājas.

Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties te – www.festivalbaltica.com. Ieeja Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” pasākumos bez maksas. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ieeja saskaņā ar muzeja cenrādi.

Starptautiskais festivāls “Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības - dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību, un citas tautas kultūras izpausmes formas. Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Latvijā pirmais festivāls “Baltica” notika 1988. gadā, ievadot Nacionālās neatkarības kustību. 

Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aizkraukles novadu, Ādažu novadu, Cēsu pilsētu, Dagdas novadu, Daugavpils pilsētu, Jelgavas pilsētu, Kocēnu novadu, Līgatnes novadu, Siguldas pilsētu, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu, Ventspils novadu un Viļakas novadu. Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Origo un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā.

Publicitātes fotogrāfija:
autors Reinis Oliņš

Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985; 29181396
Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
www.lnkc.gov.lv

No 15. līdz 17.jūnijam Valmierā norisināsies Baltijas valstu stīgu orķestru festivāls, pilsētā pulcējot ap 100 bērniem un jauniešiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolām.

 

Festivāla mērķis ir piedāvāt bērniem un jauniešiem saistošu programmu, lai veicinātu viņu interesi muzicēt, tāpat arī gūt pieredzi, kā notiek stīgu orķestru attīstība citās valstīs. Festivāls dod iespēju dzirdēt dalībnieku pārstāvēto valstu komponistu skaņdarbus, kā arī rosina iedzīvotāju interesi apmeklēt stīgu orķestru koncertus.

Katru dienu norisināsies viens koncerts, kas būs lieliska iespēja dzirdēt vijoļu, altu un čellu “kopkora” izpildījumā Baltijas valstu komponistu skaņdarbus. “Katrs orķestris, izvēloties savas valsts komponista mūziku, iepriekš pārējiem dalībniekiem izsūta nošu materiālu. Pirms festivāla visi cītīgi mācās. Interesanti, ka izvēlēto skaņdarbu diriģēs konkrētā orķestra vadītājs. Tā ir ne tikai lieliska iespēja iepazīt dažādus autorus, bet arī strādāt dažādu diriģentu vadībā,” stāsta Dace Zariņa, Valmieras Mūzikas skolas čella skolotāja.

15.jūnijā pēc iekārtošanās mītnes vietā dalībnieki tiksies kopmēģinājumā, savukārt plkst.19.00 Valmieras pilsdrupu estrādē notiks Tallinas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestra koncerts. Festivāla otrajā dienā, 16.jūnijā, dalībnieki iepazīs Valmieru un apkārtējos novadus, pedagogiem notiks metodiskais seminārs, bet plkst.16.00 pie Valmieras Mūzikas skolas pāri Gaujas ūdeņiem skanēs dalībnieku apvienotā orķestra koncerts. Trešajā dienā, 17.jūnijā, jau tradicionāli par koncertvietu tiek izvēlēta baznīca. Valmierā klausītāji gaidīti plkst.14.00 Sv.Sīmaņa baznīcā.

“Visi laipni aicināti uz koncertiem! Sajūta šajās dienās ir īpaša. Iepazīstam citu valstu komponistu skaņdarbus, kopā muzicējam, gūstam pieredzi, kā stīgu orķestriem veicas citur, iegūstam jaunus draugus. Tas ir diezgan iespaidīgs skats un skanējums – tik daudz jauniešu vairāku diriģentu vadībā kopā izpilda īpaši festivālam atlasītus un apgūtus skaņdarbus,” aicina D.Zariņa.

Festivāls norisināsies jau astoto gadu, norises vietām mainoties. Valmieras Mūzikas skola Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu uzņems trešo reizi.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Mob. tālr.:26443410

Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad notiks no 3. līdz 5. augustam, sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu - pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi pieaugušajiem, gan mūzikas teātra izrāde jauniešiem, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Festivāla izrādes nu jau tradicionāli tiek veidotas teātrim neierastās vietās pilsētvidē, šoreiz - rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Savukārt, Hanzas laukumā taps īpaša pilsēta, kur būs atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, arī kino un mūzikas vakari.  Biļetes uz festivālu jau pieejamas.

Viena no šī gada festivāla īpašajām iezīmēm būs Latvijas un ārvalstu teātra profesionāļu sadarbības projekti. Šoreiz tādi būs trīs – laikmetīgā opera “Nezināmais nezināmais”, ko veido režisors Viesturs Meikšāns sadarbībā ar britu komponistu Oliveru Kristofu Lī (Oliver Christophe Leith), vācu dramaturgu Korneliusu Paede (Kornelius Paede), izciliem latviešu operas solistiem Armandu Siliņu un Ievu Paršu, kā arī citiem teātra un mūzikas profesionāļiem. Šis darbs vienlaikus ir vairāku festivālu kopprojekts, Valmieras vasaras teātra festivālam sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un alternatīvo kamermūzikas festivālu “Sansusī”.  

Starptautiskās sadarbības ietvaros mūzikas teātra izrādi “Pavasaris” jauniešiem, bet ne tikai, agrākā maizes kombināta teritorijā veidos jaundibinātā teātra trupa “Kvadrifrons” (aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Ance Strazda, dramaturgs Evarts Melnalksnis) un mūzikas teātra režisore Alisja Goigelina (Alicia Geugelin) no Vācijas.

Bet bērniem sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un apvienību “Lone Twin” no Lielbritānijas būs iespēja piedalīties radošo darbnīcu un izrāžu sērijā “Nezvērs”, kuras laikā bērni radīs paši savu Nezvēru – tā izskatu, dzīvesstāstu, raksturu un sapņus, un vedīs pastaigā pa Valmieru, lai iepazīstinātu to ar savu pasauli, pilsētu un pieaugušajiem.  

Bērniem, jauniešiem un ģimenēm festivāls šogad piedāvās vēl trīs darbus – divi no tiem savā veidā turpinās pagājušā gadā pirmizrādītos darbus, kas šogad notiks jau citā noskaņā un vietā. Skatītāju īpašu atsaucību guvusī muzikālā izrāde “Traktopera” ar papildinātu “aktieru” sastāvu jeb traktoru piedalīšanos šogad notiks pļavās pie jaunajiem Valmieras daudzdzīvokļu namiem netālu no dzīvnieku patversmes. Savukārt radošā komanda režisores Paulas Pļavnieces vadībā tukšā baseinā meklēs, kur pazudis Viktors Sapropelis izrādē ar tādu pašu nosaukumu. Bet Latvijas Kultūras akadēmijas studenti kopā ar režisori Māru Ķimeli aicinās piedzīvot kopīgu pasaku pasaules brīnumu Studentu šķūnī muzeja garšaugu dārza teritorijā “Latviešu tautas pasaku virtene”. Turpat vakaros notiks arī “Dokumentāli stāsti” jauniešiem no 14 gadu vecuma un pieaugušajiem, kas ļaus iepazīt 12 dažādus cilvēkus, ko kopā ar pedagogu Elmāru Seņkovu dokumentējuši un pētījuši režijas studenti un jaunie aktieru kursa absolventi.  

Viens no vērienīgākajiem festivāla darbiem šogad būs Fantāzija par brīvību “Mušas”, režisora Kārļa Krūmiņa adaptācija Ž.P. Sartra lugai ar tādu pašu nosaukumu, kas notiks senajā lopu laidarā Valmiermuižā ar vismaz 500 skatītāju sēdvietām. Tā būs gaidīta atgriešanās vietā, kur pirmajā festivāla gadā notika Raiņa “Spēlēju, dancoju” un kas šoreiz ļaus skatītājiem pieredzēt vides un satura mijiedarbību caur izrādi, kurā galvenais varonis iestājas pret varas centieniem diktēt cilvēku dzīves, pasaules uztveri un morāles kritērijus.

Kā pētījumu par prāta uzliktajām barjerām, komforta un baiļu slazdiem un paralēlo pasauļu satikšanos izrādi “Inuaki reptilis manī” veidos režisore Inga Tropa. Savā veidā kā detektīvs, tajā pašā laikā ironisks, iestudējums tiks izrādīts neesošā psihoterapteita kabinetā kādā no Valmieras biroju ēkām. 

Bet jaunu mājvietu festivāla laikā teju autentiskā vidē radīs Valmieras teātrī iestudētā Mārtiņa Eihes izrāde “Meža meitas”, kas no bunkura teātra telpās pārcelsies uz mežu Gaujas stāvo krastu apkaimē. Tas būs skaudrs un dokumentāls stāsts par padomju okupācijas laiku un latviešu sievietēm, kas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no varas iestāžu aresta un represijām.

Būtiska festivāla sastāvdaļa arī šogad būs brīvdabas kino programma, muzikāli piedzīvojumi, kā arī norises festivāla centrā, kas būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Visas festivāla dienas tur plānoti atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, kas tiks izziņoti atsevišķi. Centrs tiks ierīkots sadarbībā ar biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” rīkoto Starptautisko vasaras skolu “FestivaL’and”. 

Valmieras vasaras teātra festivāls notiks trešo reizi, līdz šim ik gadu pulcējot vairāk nekā 5000 apmeklētāju. Festivālu rīko Valmieras teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kā arī  Latvijas valsts simtgades programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas un biedrības “Staro 100” festivāla “Latvijas Goda aplis” finansiālo atbalstu.  

Biļetes izrādēm jau pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs, Valmieras teātrī, kā arī internetā www.valmierasfestivals.lv, www.vdt.lv un www.bilesuparadize.lv

 

Informāciju sagatavojusi:

Lija Ozoliņa

Valmieras vasaras teātra festivāls

festivals PIE valmiera PUNKTS lv

+371 2654 8855

www.valmierasfestivals.lv

facebook.com/valmierasfestivals

Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” (Salacgrīva) sācis nopietnu gatavošanos 28 Vidzemes bibliotēku apmeklējumam “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai, kas no septembra līdz pat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūras ābeci bibliotēkās!”

Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības veicināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotēkas, lai astoņos tematiskajos lokos jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, mācības turpinot Rīgas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visa pamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas.

Projekta ietvaros mūsu pusē šīs nodarbības notiks Pāles un Liepupes bibliotēkās (cikls “No Svētupes līdz Liepupei”). Bet ārpus projekta tikšanās ar skolēniem notiks gan Ainažu, gan Salacgrīvas bibliotēkās.

Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertās bibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika izkārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni), “Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems, Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona, Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās” (Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē” (Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!” (Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna).

Tikšanās laikā bibliotēkās tiks demonstrēta videofilma “Salacas plostnieki”, stāstīts par mūsu novada zvejniecības tradīcijām, skolēnus mudinās apmeklēt Salacas nēģu tačus, novada muzejus un randu pļavas. Kopā ar Bibliokuģa komandu būs tālbraucēji kapteiņi, zvejnieki un zivju apstrādātāji – mūsu novada izcilās personības.

 Šīs aktivitātes tradicionāli atbalsta Salacgrīvas novada dome.

 

Informāciju sagatavojis Gints Šīmanis.

Ar mežradznieka Daiņa Tarasova spēlētām melodijām Dabaru ezerā Vecpiebalgas novada Taurenē aizsācies Klusuma pārgājienu ar Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanos turpinājums. Arī šajā vasarā Gaujas klausīšanās piektdienu vakaros saulrietā notiks visas Gaujas tecējumā īpašās dabas un kultūrvēstures vietās un noslēgsies 17. augustā ar norisēm abos Gaujas galos – pie izteces avotiem Amatas novadā un ieteces jūrā Carnikavas novadā.

Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur būs iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustisku instrumenta saspēli. Katrā no klausīšanās vietām būs savi īpaši pārsteigumi, jo vasaras vakari var tīt teiksmainā skaņu, krāsu un garšu miglā, bet var arī iedvesmot kopīgai dziedāšanai, sarunām pie ugunskura vai kopā klusēšanai ar tuviem un pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Kā Gauja caur Vidzemi strāvo, tā ūdeņu un mūzikas straumes caur dvēselēm. Un saplūst vienā ritmā.

Klusuma, mūzikas un Gaujas klausīšanās turpināsies:

22. jūnijā plkst. 21.00 pie “Ķemeru” mājām  Lejasciemā Gulbenes novadā;

29. jūnijā plkst. 21.00 Virešu pagastā Apes novadā;

13. jūlijā plkst. 21.00 pie Sietiņieža Kocēnu novadā;

20. jūlijā plkst. 21.00 pie Gūdu klintīm Līgatnes novadā;

27. jūlijā plkst. 21.00 pie Velnalas Siguldas novadā;

3. augustā plkst. 21.00 pie Katlapu ieža Inčukalna novadā;

10. augustā plkst. 21.00  pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos;

17. augustā plkst. 20.00  Gaujas labajā krastā pie dārzkopības sabiedrības „Kāpas”  Carnikavā.

17. augustā plkst. 20.00 Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem

 

Vairāk www.facebook.com/klausiesgauju/.

Projektu realizē biedrība “Ozollīči”, Amatas, Vecpiebalgas, Gulbenes, Apes, Līgatnes, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldības un  Dabas aizsardzības pārvalde.

Projekts notiek ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Inga Krišāne

Projekta "Klausies Gauju 2018" vadītāja

ingakrisane PIE inbox PUNKTS lv

Šī vasara un rudens būs īpaši piesātināti un aktīvi, jo Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja muzikāli izglītoties, apgūt jaunas un pielāgotas rokdarbu prasmes, kā arī sadarboties un sadraudzēties ar citām sabiedriskajām organizācijām un to biedriem. Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija sadarbībā ar Cēsu pilsētas pensionāru biedrību "Cēsu pensionāri" un organizāciju „Cēsu bērnu un jauniešu centrs” gatavos kultūras programmu par godu Starptautiskajai invalīdu dienai, kas norisināsies 2018. gada 1. decembrī Cēsīs.

No 2018. gada 1. jūnija Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas telpās tiks organizētas dažādu pielāgotu rokdarbu nodarbības, kurās piedalīties aicināts ikviens interesents, bet tumšajos rudens vakaros notiks iedvesmojoši stāstu vakari, kuros galvenie varoņi būs cilvēki ar invaliditāti ar bagātu dzīves pieredzi un neticamiem sasniegumiem profesionālajā un personīgajā jomā.

Projektā paredzēts aizsākt un iesakņot Starptautiskās invalīdu dienas atzīmēšanas tradīcijas, lai iesaistītu aktivitātēs cilvēkus ar invaliditāti, izmantojot viņu prasmes, zināšanas un talantus, kas pēc tam būs aplūkojami dažādās mākslinieciskajās formās plašākai sabiedrības daļai. Līdz ar projekta īstenošanu veicināsim cilvēku ar redzes traucējumiem nepiespiestu integrāciju sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Sandra Smona

Latvijas Neredzīgo biedrības projektu vadītāja

E-pasts: sandra.smona PIE gmail PUNKTS com, mob.nr. 28880203

www.lnbiedriba.lv

No 24. jūlija līdz 4. augustam Valmierā notiks starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola FestivaL’and, kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Latvijas un citām valstīm starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu. Vēl šonedēļ, līdz 22. jūnijam, vasaras skolai aicināti pieteikties arhitektūras, pilsētplānošanas, dizaina, vizuālo mākslu un citu saistīto jomu studenti no Latvijas. Festivāla centrs Hanzas laukumā būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem, tur atradīsies ēdināšanas un atpūtas zona, notiks atklāšanas koncerts, brīvdabas kino un koncertvakari, kā arī dažādas radošas un sportiskas aktivitātes.

Festivāls šogad notiks jau trešo reizi no 3. līdz 5. augustam. Tas attīstās kā pilsētvides laboratorija, identificējot vietas, kas uz laiku kļūst par īslaicīgām skatuvēm teātra izrādīšanai, tādā veidā paplašinot ikviena pilsētas lietotāja pieredzi, veidojot atšķirīgu ierastās vides uztveri. Šogad festivāls sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu – pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi, gan mūzikas teātris, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Izrādes tiek veidotas teātrim neierastās vietās, šoreiz – rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Vasaras skola, savukārt, veltīta idejai par mūsdienīgu pagaidu arhitektūru un labiekārtojuma elementiem kā katalizatoru sākotnēji nemanāmiem, bet nozīmīgiem pārmaiņu procesiem pilsētvidē.

Festivāla direktors Reinis Suhanovs: “Tā kā festivāls notiek pilsētvidē, blakus mākslinieciskā satura un formas meklējumiem, mums ir būtiski rosināt arī domāšanu par pilsētvidi caur atšķirīgu prizmu, un sadarbībā ar arhitektiem un dizaineriem centīsimies atrast ideālo festivāla pilsētu – telpisku ciematu, kurā ir patīkami atrasties teātra mākslas cienītājiem, izrāžu apmeklētājiem.”

Sadarbībā ar augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti vasaras skolas darbnīcas un meistarklases vadīs vietējie un ārvalstu arhitektūras, plānošanas, ainavu arhitektūras un scenogrāfijas jomu profesionāļi: arhitekts, scenogrāfs Didzis Jaunzems, igauņu arhitekts Ralfs Loeke, ainavu arhitekts, urbānists Aigars Lauzis, scenogrāfs un būvgaldnieks Rūdolfs Bekičs, mākslinieks Andris Eglītis, arhitekte Dina Suhanova, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes vadītājs, arhitektūras pētnieks Jānis Dripe.

Piesakoties jāaizpilda pieteikuma anketa un jāiesniedz savs radošās darbības un dalības motivācijas apraksts: https://goo.gl/forms/SqBQEZR2QrEDE0D92. Vasaras skolas noslēgumā tiks izsniegts sertifikāts kā apliecinājums par dalību un kredītpunktu (3 ECTS) saņemšanu.

Plašāka informācija angļu valodā par vasaras skolu mājas lapā: http://www.festivaland.org/. Vairāk par Valmieras vasaras teātra festivālu un programmu: http://www.valmierasfestivals.lv/

Vasaras skolu un festivāla centru organizē un atbalsta: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Valsts izglītības attīstības aģentūra, biedrības “Staro 100” festivāls “Latvijas Goda aplis”, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programma, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts simtgades programma, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras teātris, aktīvā tūrisma centrs EŽI, uzņēmums “Byko-Lat”, Valmiermuižas alus darītava un citi.

 

Informāciju sagatavojusi:

Lija Ozoliņa

Valmieras vasaras teātra festivāls

festivals PIE valmiera PUNKTS lv

+371 2654 8855

www.valmierasfestivals.lv

facebook.com/valmierasfestivals

2018. gada 2. novembrī ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vestienas tautas namā tiks izstādītas 100 Staņislava Sladzevska fotogrāfijas.

St. Sladzevska  atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950.–1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika  režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien? 

Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950.–1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēckara gados un vēlāk. Kultūras mantojums  veidos  izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās  attēlotās situācijas pēckara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū,  viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības  un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela.

 

Izstāde tiek rīkota ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Jolanta Bardziņa, Vestienas pagasta pārvaldes Kultūras pasākumu organizatore

Sēļu muiža aicina lielus un mazus līgotājus 22. jūnijā līdzdarboties svētku veidošanā un svinēšanā kopā ar zinošām saimniecēm, folkloristu Ernestu Spīču, postfolkloras grupu "Rikši" un citiem tradīciju zinātājiem. Būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus.

Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā tika atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”.

Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas.

Informāciju sagatavojusi:
Ināra Blūma Sēļu muižā, Sēļu pagasta Tautas nama vadītāja, tālr. 26321158


Latvijas Muzeju biedrība un Latvijas muzeji no 5.jūnija līdz 31.augustam aicina piedalīties vasaras akcijā “Apceļo Latvijas muzejus”.

Akcijā piedalās visi Latvijas muzeji, lai ikvienu aicinātu apmeklēt muzejus, ieraudzītu sev saistošo un pastāstītu par to arī citiem – draugiem, paziņām, sociālo tīklu sekotājiem. Akcijas mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas muzejos, kā Rīgā, tā ārpus tās, Latvijas pierobežā, kā arī vidienē, veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt to “šarmu”.

Aicinām akcijā iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesus, kam ir interese  iepazīt muzeju stāstus, izzināt kultūras mantojumu un novada vēsturi. Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook vai Instagram.  Akcijas galvenā platforma ir sociālā tīkla Facebook lapa  www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus, bet šajā gadā savus stāstus var publicēt arī Instagram  kontā.  Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam savā Facebook profilā, laika līnijā jāievieto foto no apmeklētā muzeja un jākomentē piedzīvoto, redzēto un uzzināto. Tāpat jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta, izmantojot sociālā tīkla Facebook rīku ar vietas atzīmēšanu vai arī ierakstot konkrētu muzeju, piemēram, @Limbažu muzejs. Instagram kontā visiem stāstiem noteikti jāpievieno mirkļbirka #apcelolatvijasmuzejus, kā arī konkrētā muzeja mirkļbirka, piemēram, #lnmm vai #madonasmuzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājas lapā www.muzeji.lv .

Lai būtu vieglāk izvēlēties, uz kurieni doties, ir iespēja izmantot Latvijas Muzeju biedrības izveidoto karti: http://ej.uz/apcelomuzejus.

Kā norāde par dalību akcijā muzejos būs izvietota akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanas zīme jeb logo.

Uzvarētāji tiks noteikti, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par 5 apmeklētiem muzejiem.

Šajā gadā balvu fondā ir brīvbiļetes no dažādiem Latvijas muzejiem, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Daugavpils M.Rotko mākslas centra, I.Ziedoņa muzeja, radošās nodarbības grupai līdz 10 cilvēkiem tādos muzejos kā Memoriālo Muzeju apvienības muzejos, Latvijas Nacionālais vēstures muzejā, Oskara Kalpaka muzejā “Airītes”, Talsu novada muzejā, muzeju izdevumi un katalogi, kā arī specbalvas no Latvijas Muzeju biedrības.

Iepazīsim Latvijas muzejus, to izstādes un ekspozīcijas, izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru, aplūkosim arī sezonālos muzejus, kuri atvērti tikai vasarā!         

 

Zane Grīnvalde

LMB valdes priekšsēdētāja