Arhīva kalendārs

« March 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Piektdien, 8. martā plkst. 19.00 notiks priekšpēdējais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” pasākums. Šoreiz Lādezerā viesosies trīs ievērojami horeogrāfi un dejotāji – Olga Žitluhina, Ramona Galkina un Andris Kačanovskis. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot viņu izrāžu fragmentus, kā arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.

Olga Žitluhina un Ramona Galkina rādīs fragmentus no izrādes “Varētu likties, ka esam māsas”, ko abas radījušas gandrīz 2 gadus ilgā kopdarbā ar Austrijā dzīvojošo krievu performances mākslinieku un horeogrāfu Oļegu Suļimenko. Izrādes centrā ir divu atšķirīgu personību smalka saspēle un refleksija par savu privāto un profesionālo pieredzi.

Izrādes "Varētu likties, ka esam māsas" publicitātes foto.

Olga Žitluhina ir viena no laikmetīgās dejas aizsācējām un virzītājām Latvijā. Absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1996. gadā izveidojusi Latvijā pirmo laikmetīgās dejas apvienību “Olgas Žitluhinas dejas kompānija”, ar kuru līdz 2012. gadam radījusi vairāk nekā 20 dejas izrādes. Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas izveidošanas iniciatore un vadītāja (kopš 1999. gada). Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Šogad nominēta Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par savu māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī.

Ramona Galkina absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk nekā 10 gadus dejojusi Rīgas Estrādes koncertu apvienības varietē trupā, bijusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotāja (1996-2012). Strādājusi kā kustību konsultante un horeogrāfe dramatiskā teātra izrādēs. Sertificēta Feldenkraisa metodes speciāliste. Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpilddirektore.

Savukārt Andris Kačanovskis sniegs ieskatu savā topošajā izrādē “Vientuļais gans”, ko pats raksturo kā pseidoromantiskas pārdomas par tēmu “princis baltā zirgā”. Cik daudz patiesības tādos teicienos kā “Ne viss ir zelts, kas spīd” un “Neskati vīru no cepures”? Kas seko pēc tam, kad princis baltā zirgā ir sagaidīts?

Andris Kačanovskis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas un dejas pedagoģijas nodaļu (2002). Papildus dejas izglītība iegūta, piedaloties kursos, meistarklasēs un darbnīcās Latvijā un ārzemēs. No 2003. līdz 2012. gadam strādājis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Dažādu māksliniecisko un izglītības projektu izpildītājs un autors. Izrāde “Future Freak” Ģertrūdes ielas teātrī, ko viņš radījis kopdarbā ar Agati Bankavu, šogad nominēta Dejas balvai kā labākais laikmetīgās dejas iestudējums.

Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi.

Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti.

Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Kopumā notikuši jau 7 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentējuši horeogrāfi un dejotāji Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Rūdolfs Gediņš, Linda Krūmiņa, Elīna Lutce, Alise Putniņa, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga un Ilze Zīriņa.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola.

Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, 29211203 (Inta Balode).

Vidzemes plānošanas reģions izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Pretendentus aicina iesniegt projektu pieteikumus no 2019. gada 4. marta līdz 29. martam.

Jau vienpadsmit gadus Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis Vidzemes kultūras programmu (VKP), un šajā laikā ir pierādījies, ka Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē  un nodrošina  kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot daudzpusīgu kultūrvidi reģionā. Vidzemes kultūras programmas īstenošanā vērojama liela vietējās sabiedrības ieinteresētība. To pierāda gan katru gadu pieaugošais projektu pieteikumu skaits, gan arī atbalstīto projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku un apmeklēju skaits. Konkursā šogad tiks sadalīts finansējums – 85 500 eiro apmērā.

Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2019. gada maija līdz 2019. gada 15. decembrim.

2019. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes:

• Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana, stiprinot vidzemnieku identitāti, atbalstot kopienu iniciatīvas, iesaistot sabiedrību kultūras pasākumu organizēšanā;

• Bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumu norisē, veidošanā un projekta aktivitātēs;

• Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem;

• Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101.

Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums:

“Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” nolikums

Pielikums Nr. 1_pieteikums

Pielikums Nr. 2_ligums

Pielikums Nr. 3_atskaite

Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit.

Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau divpadsmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem.

Pagājušā gadā, sadalot 126 600 eiro, Vidzemes kultūras programmā tika atbalstīti pavisam 59 projekti no konkursā iesniegtajiem 119 pieteikumiem. No 2008. līdz 2018. gadam Vidzemē realizēti pavisam 347 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 676 600 eiro, kas ir būtiska un ievērojama summa reģionālā kontekstā.

Marta vidū plānots informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu, uzsvaru liekot uz prioritāti “Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.

 

Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions izsludinājis kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. VKP 2019 mērķa sasniegšanai noteiktas vairākas prioritātes, viena no tām: “Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.

Šī ir jauna prioritāte, tādēļ, lai palīdzētu sagatavot projektu pieteikumus vērtīgiem un saturiski nozīmīgiem projektiem, aicinām uz semināru š.g. 19. martā, plkst. 10.30 (ierašanās no plkst. 10.00), Bērzaines ielā 5, Cēsīs.

Seminārā esam aicinājuši piedalīties dažādu jomu ekspertus - Ievu Švarcu (UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāju), Aldi Liepiņu (Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu), Ievu Vītolu (Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētnieci, Dr. art). Visiem ekspertiem ir liela pieredze dažādu projektu realizācijā par dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanu.

Seminārā īsi pastāstīsim arī par VKP 2019 projektu pieteikumu sagatavošanu un administratīvo vērtēšanu.

Lūdzam reģistrēties semināram šeit līdz 18. martam, plkst. 10:00.

Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.

Sestdien, 6. aprīlī, Rencēnu pagasta kultūras namā norisināsies amatierteātru radošais festivāls “Ļembasts”. Festivālā dalībniekus iepazīstinās ar dažādām aktiermākslas tehnikām: improvizāciju, skatuves runu, partnerattiecību veidošanu uz skatuves. Festivāla meistarklases vadīs aktieris, Dzīvesprieka skolas pasniedzējs Artūrs Breidaks, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs un aktieris Kārlis Neimanis.

Lai sekmētu Ziemeļvidzemes amatierteātru sadarbību un celtu aktiermākslas meistarību, aktieris Kārlis Neimanis un Rencēnu pagasta kultūras nama amatierteātris “Jautra kompānija” uzsāka organizēt festivālu “Ļembasts”. Šī būs jau trešā reize, kad amatierteātru kolektīvi tiksies, lai aizvadītu intensīvi radošu dienu profesionālu pasniedzēju pavadībā. Festivāla noslēgumā dalībnieki atrādīs iegūtās prasmes kopīgi iestudētās etīdēs.

Festivāla programma:

  • 8.30-9.30 Brokastis, iepazīšanās ar dienas programmu, iesildīšanās
  • 10.00-12.30 Nodarbība
  • 12.30-13.30 Pusdienas
  • 13.30-15.30 Nodarbība
  • 16.00-18.00 Nodarbība
  • 19.00 Noslēgums, apbalvošana, saviesīgs vakars ar mūziku, dejām un stāstiem.

Amatierteātru radošajā festivālā “Ļembasts” aicināti piedalīties kolektīvi (līdz 7 dalībniekiem) no Vidzemes novadiem. Pieteikties var līdz 2019. gada 26. martam, nosūtot pieteikuma anketu uz e-pastu: ilona.kalnina PIE burtniekunovads PUNKTS lv Dalības maksa vienam dalībniekam – 5.00 EUR, par ēdināšanu (brokastis, pusdienas un vakariņas) – 8.00 EUR.

Plašāka informācija: Ilona Kalniņa, Rencēnu pagasta kultūras nama vadītāja, tālr. 29183069,    

e-pasts: ilona.kalnina PIE burtniekunovads PUNKTS lv

 

Amatierteātru radošo festivālu “Ļembasts” organizē Rencēnu pagasta kultūras nama amatierteātris “Jautra kompānija”. Finansiāli atbalsta Burtnieku novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:

Edīte Stērste,
Burtnieku novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv

No 8. līdz 14.aprīlim Valmieras restorānos uzplauks pavasaris, jo norisināsies gardēžu iecienītā Valmieras Restorānu nedēļa. Viesiem tiks piedāvātas Latvijas dabas velšu un vitamīnu bagātas maltītes, lai garšīgi sagaidītu pavasara spirgtumu un košumu.

Restorāni saviem apmeklētājiem sagatavojuši īpašas trīs kārtu maltītes 20 EUR vērtībā. Pavasara garšas aicina izbaudīt pieci restorāni:

Cik salda ir cukurniedru cukura karamele, vai piena salāti ir sniega baltumā, cik daudz meža enerģijas ir zaķskābeņu krēmā, vai melno ķiploku-vinegreta mērcē vadību uzņemas tumšie vai sārtie toņi, cik spirgts ir bērzu sulas un rabarberu tandēms, kas apvienojies sīrupā? Meistari atklās, cik dažāds ir Latvijas dabas piedāvājums. Gardās maltītēs varēs sajust pavasarim raksturīgās garšas – dārzeņus, maurlociņus, sparģeļus, bērzu sulas, rabarberus, zaķskābenes un meža ķiplokus. Garšas kārpiņas lutinās izsmalcināti ēdieni no truša, liellopa un teļa gaļas, kā arī piedāvājumi, ko veidos jūras asaris, zutis, palija un pikša. Savukārt deserta piedāvājumā pavāri pārsteigs ar augļu saldējumu, aveņu, vaniļas un tumšās šokolādes musa kūku, pavasara olu desertu izlasi, kaņepju želejkrēmu, kā arī īpašu desertu ar nosaukumu “Latvijas zeme mostas”.

Lai nobaudītu Restorānu nedēļas piedāvājumus, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Plašāka informācija par piedāvājumiem restorānos, www.visit.valmiera.lv, kā arī restorānu mājaslapās un sociālo tīklu kontos.

Piedzīvo Restorānu nedēļu Valmierā!

 

Informāciju sagatavoja:

Inita Nerātne

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25664420

5. aprīlī, ar jaunu programmu Koncertzālē “Cēsis” viesosies viens no pazīstamākajiem islandiešu mūziķiem Högni Egilsons. Vienīgajā šī pavasara koncertā Baltijā dzirdēsim viņa jaunākos skaņdarbus balsij un stīgu kvartetam, kā arī populārākās dziesmas no debijas solo albuma Two Trains.

"Pēc daudziem gadiem, kas pavadīti atskaņojot elektronisko mūziku, kā arī ceļojot ar debijas albuma programmu un senāk – ar savu grupu GusGus, jutu, ka jāmeklē jauni ceļi mūzikā. Stīgu kvarteta zemais tembrs un skanējums mani vienmēr ir vilinājis. Ticu, ka šī mūzikas forma ir ļoti nozīmīga mūsdienu trauksmainajā tehnoloģiju mirāžu laikmetā. Tās pirmatnējais ceļš un radītās emocijas tagad uzrunā spēcīgāk nekā jebkad,” jaunās programmas tapšanas ceļu raksturo Högni.

 

Koncertā, kas arī šoreiz izskanēs tikai un vienīgi Cēsīs, līdzās Högni uz skatuves dzirdēsim arī mūsu pašu lielisko Sinfonietta Rīga stīgu kvartetu - Kristiāna Širante/vijole, Agnese Kalniņa-Liepiņa/II vijole, Artūrs Gailis/alts un Kārlis Klotiņš/čells.    

Bērnībā Högni Egilsons apguva vijoles spēli, bet pusaudža gados pašmācības ceļā apguva ģitāru un arvien vairāk ieinteresējās par kompozīciju. Drīz vien viņš brīvi pārvaldīja arī klavierspēli un papildināja zināšanas improvizācijā, bet balsi palīdzēja attīstīt dziedāšana vidusskolas korī. Pirms iestāšanās Islandes Mākslu akadēmijā Högni jau bija pazīstams kā talantīgs mūziķis.

Turpmākā Högni muzikālā karjera bija saistīta ar divām pasaules slavu iemantojušām apvienībām - elektroniskās mūzikas apvienību GusGus un indie rock grupu Hjaltalín. Paralēli viņš rakstījis mūziku arī kino un televīzijai. Högni pārstāv izdevniecību Erased Tapes.

2017. gada izskaņā Högni laida klajā savu pirmo solo albumu Two Trains un devās Eiropas koncerttūrē, kuras ietvaros ar vienīgo koncertu Baltijā 2018. gada februārī viesojās arī Koncertzāles “Cēsis” ciklā Ambiente skatuve.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

19.martā Vidzemes plānošanas reģions rīkoja informatīvu semināru par projektu pieteikumu sagatavošanu konkursam “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Šogad Vidzemes kultūras programmā iekļauta jauna prioritāte - sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un uzturēšanā.

Kas tad īsti ir vienotais kultūras un dabas mantojums Vidzemē, kur to meklēt un ko ar to var darīt – par to prezentācijās stāstīja vairāki Vidzemes plānošanas reģiona pieaicinātie speciālisti.

Semināra dalībnieki.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca iepazīstināja ar UNESCO kultūras programmām – pasaules mantojumu, nemateriālo kultūras mantojumu, kultūras izpausmju daudzveidību un dokumentāro mantojumu, rosinot klātesošos domāt par ilgtspējīgu un integrētu mantojuma attīstību. Kā vienu no piemēriem un iedvesmas avotiem I. Švarca pieminēja UNESCO īstenoto projektu “Jauno mantotāju skola”, kurā vidusskolas vecuma jaunieši saistošā veidā tiek iepazīstināti ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, parādot, kā dažādos veidos iespējams iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā. Nodarbību cikla ietvaros jauniešiem un viņu pedagogiem būs iespējams klausīties arhitektu un nozares profesionāļu lekcijas un pieredzes stāstus par kultūras mantojuma mūsdienīgu saglabāšanu un izcelšanu, arhitektūru, dizainu, pilsētplānošanas procesiem, kā arī doties ekskursijās, pašiem restaurēt vēsturisku ēku koka detaļas, veidot mākslas instalācijas pilsētvidē, sadarbojoties ar māksliniekiem u.c. Tāpat Ieva atgādināja arī par Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenoto projektu “Skola 2030”, kas var kalpot par pamatu idejām iesniedzamo kultūras projektu kontekstā, piemēram, īstenojot aktivitātes, kas veicina izpratni par dabas un kultūras vērtību saglabāšanu gan skolēniem, gan pedagogiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš turpināja semināru ar prezentāciju par “Dabas un kultūras mantojumu kopējā ainavas telpā”. Viņš skaidroja, ka katrs kultūras un dabas piemineklis atrodas kādā vietā – unikālā novietnē, un ir neatņemama daļa no kultūrainavas veseluma. Izmantojot ainavisko pieeju kultūras mantojuma aizsardzībā, dabas un kultūras mantojums praksē netiek atdalīts, respektīvi – kultūras mantojums kā uzkrāto resursu kopums ietver arī vidi, kurā šis kultūras mantojums laikam ejot veidojies. Šis varētu būt vēl viens aspekts, kādā uzlūkot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, sagatavojot projektu pieteikumus kultūras programmai.

Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola dalījās ar idejām un stāstīja par savu pieredzi jau realizētajos dabas un kultūras mantojuma projektos. Dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu iespējams īstenot izglītojošās aktivitātēs, piemēram, lekcijās, pārgājienos un ekskursijās. Būtisks, taču nereti piemirsts informācijas avots mantojuma pētīšanas procesā ir vietējie ļaudis – viņu atmiņas par pieredzēto ir autentiska laikmeta liecība. Nevar nepiekrist I. Vītolai, ka Vidzemes kultūras programma 2019 ir laba iespēja un instruments radošu ideju īstenošanai.

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola.

Semināra noslēgumā Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atgādināja par visām četrām ‘Vidzemes kultūras programmas 2019’ prioritātēm: Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana; bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste; radošo industriju attīstība; sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā. Tāpat D. Laiva aicināja projektu pieteikumos pievērst īpašu uzmanību pareizai projekta sastāvdaļu aizpildīšanai, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai projekts tiktu  atbalstīts.

Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva.

Ar projektu pieteikumu sagatavošanas prezentāciju var iepazīties šeit.

Ekspertu prezentācijas:

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Tāpat pieteikumi jāiesniedz arī elektroniski (pdf formātā vienā failā), nosūtot uz e pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.