Arhīva kalendārs

« July 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā).

Lai gan termins “inovācija” ir salīdzinoši jauns, diskusijas dalībnieki atzina, ka jebkurš uzņēmums inovē katru dienu – jaunas idejas rodas un tiek īstenotas nepārtraukti. Diskusijas laikā eksperti norādīja, ka dažas no inovācijām var būt arī tik vienkāršas, ka nereti tās pat neatpazīst.

“Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja un vadītāja, vienlaikus arī Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers” līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa uzsvēra, ka “inovācijas nerodas ministriju kabinetos vai dokumentos. Inovācijas rodas cilvēku prātos.” Tomēr, lai uzņēmumos notiktu mērķtiecīgas un uz attīstību vērstas inovācijas, nepieciešami pieredzējuši un izglītoti darbinieki, ir jāpiesaista un jānotur talanti. “Ja mēs gribam būt inovatīvi, mums ir jānodarbojas ar talantu menedžmentu. Talantu meklēšana ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem inovāciju radīšanai”, secina D. Lejiņa.

SIA “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis un līdzīpašnieks un Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes priekšsēdētājs Jānis Garančs piebilst, ka “Latvijā parasti tiek atbalstītas inovācijas, kas tapušas ar Latvijā pieejamajām zināšanām, taču pasaulē ar mūsu zināšanām vien nepietiek.” Lai sekotu līdzi pasaules tendencēm, SIA “Aloja-Starkelsen” kā Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedrs piedalās starptautiskos projektos un konsorcijos, organizē seminārus, diskusijas, tādējādi veicinot zināšanu pārnesi, tomēr arī atzīst, ka individuālam uzņēmumam jebkura inovācija ir liels ieguldījums un izaicinājums, un ne katram tas ir pa spēkam. J. Garančs uzskata, ka bioloģisks produkts pats par sevi nav nekas īpašs. SIA “Aloja-Starkelsen” pavisam nesen sākuši ražot pelēko zirņu miltus, kas bagātināti ar olbaltumvielām, un tā ir uzskatāma par inovāciju, jo nekur citur pasaulē šādu produktu neražo.

Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš, kurš ir vairāku inovatīvu uzņēmumu dibinātājs, piesaista zināšanas no ārvalstīm, jo Latvijā tik specifisku zināšanu nav – viņa uzņēmumos septiņi speciālisti ir no Rietumeiropas. Viņš uzskata, ka Vidzemē ir nepieciešamas starptautiskas zināšanas – "jebkurā uzņēmumā, arī uzsākot jaunu biznesu, ir jāsaprot, kas šajā jomā notiek pasaulē. Cīņa par talantiem ir ļoti liela. Tomēr Latvijas potenciāls, salīdzinot ar Rietumiem, ir tas, ka zinātnieks šeit var sevi ļoti ātri realizēt." "Protams, lai ārvalstu zinātniekiem Vidzeme būtu pievilcīga strādāšanai un dzīvošanai šeit, būtisks faktors ir dzīves kvalitāte – sākot ar mājokļa, izglītības un medicīnas pakalpojumu pieejamību, izmaksām un beidzot ar vides kvalitāti un kultūras aktivitātēm," papildina Dagnija Lejiņa, vienlaikus norādot, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas start-up uzņēmumi izvēlas savu darbību attīstīt ārvalstīs.  

LR Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle Kristīne Sirmā uzsver, ka daudzas nozares, piemēram, graudkopība jau ir ļoti modernizētas, tomēr attīstība jāturpina,  un par digitalizāciju būtu jādomā teju ikvienai jomai.

Diskusijas dalībnieki gandrīz vienbalsīgi atzina, ka uzņēmumu inovāciju attīstības pamatā ir sadarbība starp uzņēmēju, kam ir ideja, un zinātnieku un informācijas tehnoloģiju speciālistu, kuri zina, kā šo ideju īstenot. Dagnija Lejiņa norāda, ka “tā ir milzīga problēma, ka uzņēmējs, zinātnieks un IT speciālisti nesaprotas, šķiet, ka katrs ir no savas planētas. Bet mums ir jāatrod veids, kā sadarboties un saprasties, lai kaut kas notiktu.”

Diskusijas laikā izskanēja priekšlikums procesam piesaistīt vēl vienu “spēlētāju”, kurš darbotos kā starpnieks un tulks starp dažādu jomu speciālistiem, palīdzot tiem vienam otru atrast un saprasties. Tika pieļauts, ka šāda starpnieka lomu varētu uzņemties Inovāciju brokeris, kurš jau darbojas Vidzemes reģionā. Brokera pienākumos ir konsultēt mazos un vidējos uzņēmējus attīstības jautājumos, piemēram, palīdzēt rast finansējumu jaunām idejām vai meklēt jaunus sadarbības partnerus, aicinot sadarboties gan uzņēmējus, gan zinātnes jomā strādājošos, gan pašvaldības.

Apkopojot diskusijas dalībnieku sacīto, diskusijas moderatore Lilita Sparāne norāda, ka “papildus tam, ka Vidzemes plānošanas reģions dara lielu darbu, ieviešot jēgpilnus projektus reģionā, kas sekmē inovāciju attīstību, pirmkārt, ir jānodrošina atbilstoša vide, kurā uzņēmējs var netraucēti strādāt. “

Savukārt Kristīne Sirmā norāda, ka Vidzeme ar tās mozaīkainavu – laukiem, pļavām, mežiem un ūdeņiem ir resurss iedvesmai un avots idejām, vienlaikus uzsverot, ka “cilvēks tomēr ir pamatu pamatā. Ir jāstrādā ar jauniem cilvēkiem.”

Ir skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd inovācijas Vidzemes reģionā tiek ieviestas, kā teritorijai reģionam joprojām ir milzīgs potenciāls arī tālākai inovāciju attīstībai.

Gatavojoties Vidzemes Inovāciju nedēļai nākamā gada pavasarī, diskusijas par inovācijām un dalīšanās pieredzē plānota arī turpmāk.

Jāatgādina, ka 2020.gadā Vidzemes Inovāciju Nedēļa notiks no 24. līdz 28. februārim innovation.vidzeme.lv.

Foto: Vidzemes plānošanas reģiona arhīvs (Liene Leonoviča)

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Leonoviča

Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā.

liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv

Diskusija tiek organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/).

Jautājumiem: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv

Svinot 10 gadus kopš izveidots Alūksnes novads, 10 gadus kopš aizsākusies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra (diriģents Sandors Līviņš, defile vadītāja Ilze Līviņa) un Marsanēlakotes (Marsannay-la-Cotê, Francija) Mūzikas centra muzikāla sadarbība, 12. jūlijā pulksten 19.00 Alūksnes Kultūras centrā uz starptautisku mūziķu kopkoncertu “Mūzika vieno” aicinās mūziķi gan jau no minētajiem kolektīviem, gan arī Beļģijas un Vācijas.

Alūksniešiem ģimnāzijas pūtēju orķestra draugi – Dižonas piepilsētas Marsanēlakotes Mūzikas centra orķestris un centra vadītājs Sacha Duchaine (Saša Dišeins) ir pazīstami jau no iepriekšējām kolektīva viesošanās reizēm Latvijā.

Sadarbība aizsākās jau 2009. gadā, Marsanēlakotes Mūzikas centra vadītājam, mūziķim Sašam Dišeinam starptautiskā projektā “Mūzika vieno Eiropu” tiekoties ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra jaunajiem mūziķiem. Franču mūziķis vairākkārt pēc tam apmeklēja Alūksni un sadarbība turpinājās. 2011. gadā Alūksnē viesojās Marsanēlakotes džeza bigbends “L’JBB”, savukārt 2012. gadā - Mūzikas centra pūtēju orķestris, kas kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri sniedza brīnišķīgu, emocionālu koncertu Pilssalas estrādē. Gadu vēlāk, 2013. gadā, jaunie Alūksnes mūziķi devās uz Marsanēlakoti, lai piedalītos tās Mūzikas centra 120. gadskārtas svinībās. Tur skaistais kopkoncerts izskanēja atkārtoti klausītājiem Francijā.

Turpinoties sadarbībai, 2015. gadā Marsanēlakotes jaunie mūziķi bija Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra viesi Skolēnu Dziesmu un deju svētkos, kopā muzicējot arī svētku koncertos un izbaudot īpašo Dziesmu svētku fenomenu Latvijā.

Šoreiz, viesojoties Latvijā, kopā ar Francijas mūziķiem būs arī viņu sadarbības partneri no Beļģijas un Vācijas - “Fanfare royale de Samson Brumagne” orķestra (Beļģija) un Šveihas pilsētas pie Mozeles (Vācija) mūziķi, tādēļ šis būs īpašs, Eiropas koporķestris. Iespējams, ka tikšanās Alūksnē kalpos par vēl plašākas muzikālas sadarbības veidošanās sākumu. Iecerēts, ka 2020. gadā kopkoncerts varētu notikt Beļģijā.

- Šis ir īpašs gads un īpašs koncerts, jo pirmo reizi satiksies četru valstu mūziķi un šī tikšanās notiks tieši Alūksnē. Latvijas mūziķiem tā būs lieliska iespēja satikt kolēģus no citām Eiropas valstīm. 10 gadi vienlaikus ir ilgs un īss laiks. Esmu ļoti priecīgs, ka 2009. gadā iepazinos ar Alūksnes pārstāvjiem – mēs kopā esam īstenojuši vairākus projektus un organizējuši koncertus. Ceru, ka šis koncerts būs sākums jaunai sadarbībai, jo man padomā ir vēl citi projekti ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri un Alūksni, - saka Saša Dišeins.

          12. jūlija koncertā Alūksnes Kultūras centrā skanēs pazīstami latviešu, franču, vācu, beļģu un angļu skaņdarbi. Visus skaņdarbus speciāli orķestrim ir aranžējis vai komponējis Saša Dišeins. Dzirdēsim tādas latviešu autoru dziesmas kā “Glāze piena”, “Rīts ir tālu vēl”, “Tu izvēlējies palikt”, “Apēst tevi”, skanēs vācu grupas “Die Toten Hosen” dziesma “Tage wie diese”, viens no grupas “Scorpions” hitiem “Still loving you”, Eltona Džona izpildītā “Take me to the pilot” un citas. Ieeja uz koncertu ir bez maksas.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja Alūksnes Kultūras centra foajē aplūkot Francijas institūta Latvijā piedāvātu fotoizstādi, kas stāsta par Bordo vīniem. Tā būs skatāma, sākot no 8. jūlija līdz pat mēneša beigām. Jāpiebilst, ka pirms koncerta Alūksnes Kultūras centrā būs atvērta arī kafejnīca.

 Alūksniešus aicinām uz Francijas nacionālajai dienai veltītu ceremoniju

Viesojoties Latvijā, mūziķi ne tikai piedalīsies mēģinājumos pirms koncerta un iepriecēs ar muzikālo skanējumu, bet arī iepazīs skaistākās Alūksnes vietas, dosies izbraukumā uz Zeltiņu raķešu bāzi, Jaunlaicenes muižas muzeju, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeju.

Savukārt 14. jūnijā, kas ir Francijas nacionālā svētku diena, pie Alūksnes Jaunās pils ikvienam būs iespēja vērot īpaši šim notikumam organizētu oficiālo ceremoniju no pulksten 12.00 līdz 12.30. Šajā ceremonijā svinīgas uzrunas sacīs Alūksnes novada un Marsanēlakotes pašvaldību un Mūzikas centra pārstāvji, abu pašvaldību pārstāvji arī noliks ziedus pie Mātes tēla. Savukārt pulksten 12.30 turpat pie pils varēs Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas defilē šovu. Aicinām alūksniešus būt šīs oficiālās ceremonijas un koncerta dalībniekiem!

Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste

Evita APLOKA

E-pasts:  evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Tālrunis: +371 26646749, +371 64381502

Vasaras vidū Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus, kuri tiek īstenoti ar „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" atbalstu.

Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Paredzētas meistarklases un dažādi izglītojoši un izzinoši pasākumi sava novada un tradīciju izzinātājiem Naukšēnos, Mazsalacā, Vecpiebalgā, Staicelē, Jaunpiebalgā, Ļaudonā un Lubānā. Oleru muižā būs pasākums "Dārza stāsti", kurā notiks Oleru rūnakmens replikas izgatavošana.

Jūlijā un augustā risināsies daudziem jau labi zināmi, tradicionāli notikumi - nometne “Vītolēni” Gaujienā, latviešu mūzikas svētki Madonā, Ērmaņu muižas danču etnonakts, Mālpils mākslas simpozijs, dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejas dienu pasākums Lubānas novadā.

Jūlija beigās Gulbenē norisināsies starptautisks mākslas festivāls “Divi Jūliji”, bet Cēsīs iecerēts rīkot gleznotāju plenēru. Siguldā notiks grafikas vasaras skola jauniešiem. Rokdarbniecēm būs interesants zeķu adīšanas konkurss Vecpiebalgā.

Interesenti tiek aicināti uz radošiem pasākumiem mākslas telpā “Mala” Cēsīs, savukārt Alūksnes bānīša stacijā gaidīs uz tematiskiem vakariem. Augusta sākumā Ērgļos risināsies radošais festivāls jauniešiem.

26. jūlijā Āraišu arheoloģiskajā parkā būs pārsteidzošais “Mēness ezers”, bet 10. augustā Sēļu muižā – koncerts operas cienītājiem “Figaro”.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram:

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace LaivaVidzemes kultūras programmas koordinatore, tālr. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.



Piektdien, 2019.gada 19.jūlijā, plkst.12.00, Oleru muižā risināsies neformāls seminārs “Dārza stāsti”. Tā ietvaros varēs uzzināt stāstus par vēsturiskiem dārziem un to šodienas risinājumiem, mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumiem, Ziemeļvidzemes dabas vērtībām: ķērpjiem un akmeņiem. Pasākuma apmeklētāji būs aicināti iesaistīties kopējā diskusijā un braši uzdot jautājumus par izprovocētajām tēmām.

Pasākuma plānotā programma un lektori:
12.00 - Mg.oec. Ievas Zemīte - “Mūsdienu dārzu mazo arhitektūras formu izcelsme. Vēsturiskais konteksts. Oleru rūnakmens stāsts”.
13.00 - Mg.geol. Dainis Ozols – “Vidzemes un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā sastopamie minerāli un ieži”, lektora stāstījums un praktiska akmeņu apskate Oleru muižas dārzā.
14.00 - Mg.boil. Rolands Moisejevs – “Ķērpju daudzveidība Latvijas dabā”, lektora stāstījums un praktiska iepazīšanās ar ķērpjiem Oleru muižas dārzā.
15.00 - Ainavu arhitekts Aigars Lauzis - “Mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumi - no Londonas uz Zeltiņiem caur Tokiju.”
Pasākuma nobeigumā Kārļa Zemīša Oleru Rūnakmens pārskats, akmens apstrādes procesa prezentācija, praktiskā pieredzes pārņemšana.

Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos līdz 16.jūlijam e-pastā: olerumuiza PIE gmail PUNKTS com.

Daļa lekciju norises plānota Oleru muižas dārzā, lūdzam izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

Pasākuma ilgums ~ 4 stundas.

Pasākums notiek projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, un to atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži un Rūjienas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Zemīte.

Valmieras pilsētas svētku pirmajā dienā, 26.jūlijā, plkst.16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Edītes Pauls-Vīgneres izstādi “Koronetes”.

Saglaudu galviņu kā cielaviņa, 

Uzliku vizuļu vainaciņu. 

Labā uzvara pār ļauno, laikmeta tumšās ogas, nemirstība, pilsētas žirgtums, zirnekļu tīkls saulgriežu pļavā, jāņtārpiņu mirdzēšana, mūžība dzintarā, sievietes burvība – tik dažādus vēstījumus māksliniece izteikusi, radot vainagus un galvas rotas.

Ideja radās 2013.gadā. “Kad redzēju Annu Boleinu un visas Henrija XIII sievas, arī viņu apģērbu, kroņus un dažāda tipa vainadziņus, mani tas tā fascinēja, ka sāku domāt, lūk, tas būs tas īstais, ko es varētu darīt. Un tagad esmu iegājusi azartā – tikko vienu beidzu, otru sāku,” stāsta māksliniece.

Vairāki kroņi ir veltīti tuviem cilvēkiem: mākslinieces brālim maestro Raimondam Paulam, māksliniekam Ilmāram Blumbergam, gleznotājām Džemmai Skulmei un Ilzei Avotiņai, dziedātājam Donam. Pārējos caurvij dažāda tematika, skatītājā raisot asociācijas un emocijas. Piemēram, no gaiši ziliem stikliņiem veidotais kronītis “Neaizmirsti mani” rada trausluma sajūtu, “Pērlīte” saistās ar ko mīļu un pūkainu, bet pretējas izjūtas rodas, aplūkojot darbu “Maidans”.

Edītes Pauls-Vīgneres darināto vainagu izstāde Valmieras muzejā ir veltījums mākslinieces 80.dzimšanas dienai. Izstādi papildinās Valda Ošiņa Koronešu fotogrāfijas.

Izstādi aplūkot varēs līdz 14.septembrim.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

 

Svētdien, 2019.gada 14.jūlijā Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku - jau piekto reizi norisināsies Livonijas Indriķa diena.

         Visas dienas garumā Rubenes baznīcā un Rubenes ciemā norisināsies pasākumi, kuru laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un izzināt Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu.

            Livonijas Indriķa diena aizsāksies plkst. 10.30 ar skanīgu rīta sveicienu no Rubenes baznīcas tornī skanošā pūtēju ansambļa, kuri aicinās plkst.11:00 doties uz dievkalpojumu Rubenes baznīcā. Dievkalpojumu vadīs Rubenes baznīcas mācītājs Artis Eglītis. Piedalās LNOB solists Arvīds Keinis.

            Pēc dievkalpojuma plkst. 12.30 visi laipni aicināti uz populārzinātnisko konferenci Rubenes baznīcas dārzā (Lietus gadījumā Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas). Konferencē piedalīsies Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors un zinātņu profesors Guntis Zemītis("Sabiedrisko attiecību kampaņas elementi Baltijas kristianizācijā pēc Indriķa Livonijas hronikas ziņām"), Romas katoļu draudzes bīskaps Andris Kravalis("Baznīcas loma un sūtība latviešu tautas garīgās izaugsmes ceļā").

            Tajā pašā laikā ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja piedalīties Kocēnu skautu organizētājās aktivitātes bērniem un jauniešiem turpat Rubenes baznīcas apkaimē.

Plkst. 14:30 Mielasts pie Indriķa.

            Pasākuma noslēgumā plkst. 15.30 Rubenes baznīcā notiks iedvesmojošs koncerts grupas “Radio Trio” izpildījumā. “Radio Trio” apvienojušās trīs dziedātājas – Gabriēla Zvaigznīte, Madara Dzintara-Pluša un Katrīna Anna Vīgante, kuras savulaik satikušās, sadziedoties Rīgas Gospelkorī. “Radio Trio” plašāku atpazīstamību ieguva 2018.gadā, piedaloties šovā “X Faktors”.

            Visas dienas garumā interesentiem Rubenes dievnams būs atvērts apskatei. Ieeja uz visiem Indriķa dienas pasākumiem – bez maksas.

Informāciju sagatavoja: 

Nora Urbāne

Kocēnu novada domes

Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas

Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore

Mob.tel.: 26988129

E-pasts: nora.urbane PIE kocenunovads PUNKTS lv

6.jūlijā Smiltenes novada desmitgades svētku pasākumā Grundzālē “Vieta, kur skan dziesma” izdziedās pazīstami novada vokālisti. Aicināti būt kopā dziesmā un svētku dejā Palsas krastā!

Grundzāles pagastā savulaik skanējuši sievu un vīru kori, ansambļi un dziesma turpina būt visapkārt arī šobrīd. Skanīgās notis izvijas skolas gaiteņos, sporta spēlēs, kā arī saimnieku un saimnieču ikdienas darba gaitās, bet visbiežāk izskan Grundzāles brīvdabas estrādē. Putnu treļļi, vēja stabule, ledus vāka sprakšķi, strautu burbuļošana, bērnu smiekli – šī dziesma tur un visā Grundzālē nebeidzas cauru gadu.

Pirms satiksimies svētku koncertā, plkst.15.30 no Baznīcas laukuma Smiltenē un plkst.16.00 no Grundzāles pagasta pārvaldes aicināti piedalīties ekskursijā “Kas jauns un nemainīgs Grundzālē?”, kurā Grundzāles pagasta pārvaldniece Alda Zvejniece pastāstīs vairāk par pagastu, pagasta iedzīvotājiem, svarīgākajiem paveiktajiem darbiem 10 gadu laikā. Ekskursijas noslēgumā, viesojoties Grundzāles pagasta amatnieces Vaidas Namnieces darbnīcā “Mālotava”, varēs iegādāties arī mākslinieces orģinālos, no māla veidotos darbus. Pieteikšanās ekskursijai pa tālr. 29449680.

Plkst.19.00 svētku koncerts “Vieta, kur skan dziesma” Palsas krastā, kurā Smiltenes novada desmitgadi Grundzāles brīvdabas estrādē izdziedās pazīstami novada vokālisti, to skaitā Jānis Krūmiņš (“Apvedceļš”), Inga Deigele, Dzintars un Kristīne Ziediņi, Jānis Krūmiņš (“Ceļojums”), Signe Baltere, Iveta Ose, Dzintars Strazdiņš un citi.

Pavadošās grupas sastāvā un vakara zaļumballi no plkst.22.00 spēlēs mūzikas veterāni – novadnieki Pēteris Vilks, Juris Paleps, Andis Mincis, kā arī Jānis Miltiņš. Zaļumballē ieejas maksa 3 euro.

Tumsai piesakoties, būs iespēja vērot uguns un ūdens deju Palsas naksnīgajos viļņos “Divu stihiju spēle”, radot iespēju saklausīt dabas un Grundzāles dziesmas īpašākā noskaņā. 

Informācija par pasākuma norises vietu:

Adrese: Grundzāles brīvdabas estrāde, Tilta iela 5, Grundzāle. KARTE

Pasākuma organizators var izdarīt foto un video uzņēmumus pasākuma norises vietā vai tuvākajā apkārtnē (tostarp pie ieejas). Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs apzināties, ka Jūsu attēls var tikt uzņemts un apstrādāts turpmākajiem publicitātes mērķiem. Organizators ir publiska institūcija, kurai ir pienākums informēt sabiedrību par publisku līdzekļu finansētām aktivitātēm. Organizators neapstrādās Jūsu personas datus, ja Jūs neatradīsieties pasākuma tuvumā.

Informāciju sagatavoja,
Inga Kovala
Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;

Mob.tel. 29613117

Šo sestdien, 6. jūlijā, Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu “Mala”, “Zaļo Brīvību”, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem rīko Zero Waste dienu Cēsīs. Tās apmeklētājiem būs iespēja piedalīties plāna izstrādē – kā Cēsīm kļūt pat Zero Waste pilsētu, apmeklēt dažādas labošanas darbnīcas un maiņas tirdziņu.

Šī diena būs veltīta Cēsu un Vidzemes iedzīvotāju, Zero Waste kopienas, pašvaldības pārstāvju un uzņēmēju kopā sanākšanai, lai piedalītos diskusijās un meklētu Cēsīm atbilstošākos Zero Waste attīstības virzienus. Diskusiju laikā Zero Waste plānots apskatīt no dažādām pusēm: ar bezatkritumu principiem iepazīstinās Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīs Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; ar bezatkritumu dzīvesveidu iepazīstinās Baiba Petrenko; ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalīsies mākslas telpas “MALA” vadītāja un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelone; Krišjānis Liepa stāstīs par Repair Cafe pieredzi; savukārt Signe Jānelsiņa iepazīstinās ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu. Pēc diskusijām pasākuma dalībnieki būs aicināti piedalīties darba grupās, lai strādātu ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā – vēlamās darbības pašvaldības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu; Zero Waste dzīvesveida ieviešana; Zero Waste uzņēmējdarbībā un Zero Waste kopienas veidošana.

Visas dienas garumā būs iespējams piedalīties dažādās labošanas darbnīcās. Gatis Kreicbergs vadīs darbnīcu, kurā visi ir aicināti ņemt līdzi savus ierūsējušos vai citādi saplīsušos velosipēdus, jo viņš gan salabos to, kas labojams, gan arī iemācīs, kā to izdarīt pašam. Gatis būs paņēmis līdzi arī savus netradicionālos, pašgatavotos velosipēdus – freakbike ar kuriem būs iespējams izbraukt pāris līkumus pa Cēsīm. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna mācīs bērniem no T-krekliem un citiem nevajadzīgiem audumiem izgatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Repair Café Rīga pārstāvis Krišjānis Liepa kopā ar Cēsu meistariem vadīs apģērba un elektronikas remonta darbnīcu, kur jebkurš interesents ir aicināts piedalīties uz pasākumu līdzi paņemot svārkus, kas jāiešuj, fēnu, kas pēkšņi pārstājis pūst, bikses, kurām ceļgalā ir caurums vai citus atjaunojamus priekšmetus. Galvenais darbnīcas mērķis nav tikai salabot un atjaunot, bet arī iemācīt dalībniekiem, kā to izdarīt pašiem, lai mazāk lietu nonāktu atkritumos, bet vairāk tiktu atkārtoti izmantoti.

Apmeklētāji ir aicināti ņemt līdzi lietas, kas varētu kādam noderēt, bet šobrīd mājās tikai krāj putekļus. No atnestajām lietām veidosies maiņas tirdziņš, kurā varēs gan atstāt lietas, kurām noderīgumu savā ikdiena vairs neatrodat, gan atrast lietas, kas jau sen bija nepieciešamas. Aicinām nest lietas, kas iekļaujas kādā no šīm kategorijām – grāmatas, augi, saimniecības lietas, bērnu mantas, pārtikas produkti, mākslas darbi.

Zero Waste ir dzīvesveida filozofija, kas rosina samazināt saražoto atkritumu daudzumu un veikt apzinātus pirkšanas lēmumus. Cēsis ir pirmā pilsēta, kas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, sākot ar mazām pārmaiņām – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos"

“Kļūt par bezatkritumu pilsētu – tā ir liela un nozīmīga apņemšanās. Ņemot vērā, pasaules klimata krīzes tendences, mēs nevaram neko nedarīt. Tā ir iespēja mums kā pilsētai gan veicināt sabiedrībā atbildīgu attieksmi pret mūsu kopējiem resursiem, gan arī pašiem pārdomāt savas rīcības un tiekties uz atkritumu samazināšanu un resursu atkārtotu izmantošanu, tādējādi rādot piemēru iedzīvotājiem. Apzināmies, ka Cēsīs ir aktīvi, atbildīgi un zaļi domājoši iedzīvotāji, kā arī augoša bezatkritumu dzīvesveida kopiena, un mēs kā pašvaldība vēlamies to atbalstīt,” par iniciatīvas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” uzsākšanas nozīmību stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene.

PASĀKUMU ORGANIZĒ:

- projekts WasteArt

- Vides risinājumu institūts

- Mākslas telpa Mala

- Zaļā brīvība

- Tīri.Labi

Pasākums top, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri Labi. Pilsēta bez atkritumiem”; mākslas telpas “Mala” iniciatīva “Zero Waste diena”; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

WasteArt ietvaros tapusi starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”.  Izstāde apskatāma no ceturtdienas – svētdienai no plkst. 12.00 – 19.00.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

Foruma teātra darbnīca notiks šā gada 11. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā "MALA" (Lenču iela 11), plkst. 17.30-21.30. Darbnīca ir bez maksas.

 

Foruma teātris ir līdzdalības teātra forma, kurā skatītāji un aktieri sadarbojas, lai kopīgi meklētu risinājumu kādai sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai nozīmīgai problēmai vai konfliktsituācijai. Foruma teātris ir viena no Apspiesto teātra (Theatre of the Oppressed) metodēm, kuru izveidoja brazīļu režisors, rakstnieks un skolotājs Augusto Boals un kas jau vairākus gadu desmitus tiek veiksmīgi izmantota kā pilsoniskās līdzdalības metode darbā ar dažādām sabiedrības grupām. Foruma teātris ir sava veida darbā ar pusaudžiem, veicinot to aktīvu iesaisītšanos lielāku un mazāku konfliktsituāciju risināšanā, sava veida sociālā terapija un arī aizraujošas un jēgpilnas izklaides veids. (Vairāk: http://www.theatreoftheoppressed.org/en/index.php?nodeID=3)

Šī būs praktiska darbnīca, kurā mēs, aktīvi darbojoties, iepazīsimies ar Foruma teātra ideju un pamatprincipiem, izspēlēsim dažādas drāmas metodes, kas attīstīs improvizācijas prasmes, palīdzēs labāk saprast dažādās grupas un kopienas, ar kurām katrs ikdienā saskaras, praktizēsim mini forumu uzvešanu un runāsim par veidiem, kā foruma teātri izmantot ikdienas dzīvē un iespējams arī savā profesionālajā darbībā.

Lai piedalītos foruma teātra darbnīcā nav nepieciešama iepriekšēja teātra pieredze, jo šeit tiek nojauktas robežas starp skatītāju, aktieri un režisoru, un ikviens dalībnieks kļūst par “skatieri”. Dalībniekus lūdzam nākt apģērbā, kas ļauj brīvi kustēties.

Darbnīcu vada Liene Jurgelāne.
Liene Jurgelāne ir viena no festivāla "Komēta" organizatorēm, konsultāciju apvienības "New Visions" līdzdibinātāja un mākslinieku apvienības "Library of People” dalībniece. Studē kultūras un sociālo antropoloģiju un jau ilgus gadus vada mācības globālās izglītības jomā, fokusējoties uz jautājumiem par ilgtspēju, varas attiecībām, dzimti/dzimumu un radošo aktīvismu, mācībās bieži izmantojot arī foruma teātra principus un metodes.

Projekts tapis ar VPR, VKKF un LVM finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja.

 

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, aicina interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci 20. jūlijā Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Šogad iepazīstam ņipro ūdens kukaini viendienīti (ephemera vulgata). Vairāk par viendienīšu dzīves ritumu un lomu ekosistēmā, kā ierasts uzzināsim, gan radošās darbnīcas, gan muzikālajā stāstā.

Šī gada muzikālais stāsts attaino viendienītes mūžu – vienu dienu. Tas ir stāsts par dzīvesgājuma nozīmību, lai cik īss tas nebūtu. Mūziķis Ingus Ulmanis skaidro: „Pusotras stundas koncerta laikā mūzika seko viendienītes dzīvības ciklam – ola, kāpurs, subimago, imago, ola. Muzikālā valodā tas ir Līdiskais aplis – tāds kā gaišs skanējums. Centrālā koncerta daļa ”Imago” stadija, attaino senās balles principus, kad katrai dejai bija sava īpašā nozīme.” 

Radošās darbnīcas apmeklātājus gaidīs jau no plkst. 19, savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta. Atgādinām, Dabas koncertzālē ieeja ir bezmakas, un tas notiek brīvā dabā, tādēļ iesakām paņemt līdzi pledus, tūristu paklājiņus, saliekamos krēslus u.c. lietas, lai varētu vakaru izbaudīt bez raizēm.                                                   

Aicinām aplūkot arī Līgatnes novada tūrisma portālu, lai uzzinātu par apskates objektu iespējām. Tāpat, atgādinām, ka tirdzniecība Dabas koncertzālē nenotiek – iesakām paņemt līdzi arī savu piknika grozu. 

Aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Dabas koncertzāles mājas lapā www.dabaskoncertzale.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv/, kā arī mūsu sociālajos tīklos – facebook, twitter un instagram.

Projekts īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Līgatnes novada domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Atbalstu skatuves būvei sniedz BN “Kurši” un PATA Timber. Tehniskais atbalsts no Augstsprieguma sadales tīkliem “AST” un degvielas stacija KOOL.

Papildu uzziņām:

Ieva Upīte 

Dabas koncertzāles pārstāve

e-pasts: ieva.upite PIE gmail PUNKTS com

Tālr. 26447328

Maija Rēna 

Dabas aizsardzības pārvaldes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 26789874

e-pasts: maija.rena PIE daba.gov PUNKTS lv

Vēlā vakarā, gandrīz naktī, 2.augustā plkst. 21.00 Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Vidzemes mūzika vakara gaismā", tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Koncerta norise iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam. Šis ir jau otrais Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais koncerts, tā kā jau veidojas tradīcija gada skaistākajos vasaras mēnešos aicināt limbažniekus un pilsētas viesus uz koncertiem baznīcā. Projekta mērķis bija arī pievērst uzmanību, ka Limbažos ir šāds brīnišķīgs instruments- vairāk kā 100 gadus senas ērģeles. Un tas ir izdevies – 21.jūlijā izskanēs vēl viens koncerts, kurā spēlēs Līva Tomiņa (vijole) un Baiba Betlere (ērģeles). Vēl vairāki ērģelnieki izteikuši interesi par koncertu organizēšanu Limbažos. Pateicoties Limbažu pašvaldības un VKKF atbalstam šoruden notiks ērģeļu motora nomaiņa, kas ir pirmais solis ceļā uz ērģeļu restaurāciju.

Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satiksies čellists no Rīgas, zemgalietis ērģelnieks un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns, jo šeit tiks atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Andrim Riekstiņam un arī pāri visam mūzikas šķelmis Marģeris Zariņš un ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš. Viens dzimis Alūksnē, pa diviem Valmierā un Cēsīs, kā arī divi sapņotāji Jaunpiebalgā, tagad visi izskanēs Limbažos. Mūzikas stilistika gadsimta garumā no romantisma līdz novatorismam šodienā, smalka cilvēka sirds atklāsme līdz Dievišķajai apskaidrībai. To visu kopā liks un savu skatījumu par Vidzemes mūziku radīs izcili pārējo Latvijas novadu mūziķi – latgaliete Ilze Grēvele (soprāns), zemgalietis Aigars Reinis (ērģeles) un rīdzinieks Ēriks Kiršfelds (čells).

Koncerts uzsāksies ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu "Fantāzija". Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa "Bilitis dziesmas" solistei un ērģelēm nonāk līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – te tas skaudri raud J.Vītola "Skicē", te izzīmē "Attēlus" Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā "Ground" jau pavisam citi uzdevumi – čells kļuvis jau par elektrisko čellu, kas ieved mūs jau pavisam mūsdienu pasaulē. Koncerta noslēgumā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".

Vienuviet dažādais un savienotais, personīgais un dievišķais. Un dažādībai vēl rīdzinieks, zemgalietis un latgaliete vienotā koncertprogrammā sarunā par Vidzemes komponistu mūziku. Tas viss kāda vakara gaismā Limbažos.

Ilze Grēvele ir liriskais soprāns. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas diriģēšanas un ērģeļspēles klasi. 2016. g. ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas. Mūzikas akadēmijā, absolvējot Senās mūzikas katedru. ERASMUS apmaiņas programmā Hāgā, Nīderlandē, papildinot savas vokālās prasmes pie pasaulē atzītiem Senās mūzikas pedagogiem. Piedalījusies vairākos baroka operu iestudējumos (Galateja Hendeļa operā "Aciss un Galateja", Astērija Hendeļa operā "Tamerlano"; Vēstnese Silvija un Cerība Monteverdi operā "Orfejs", Līzīte J. S. Baha "Kafijas kantātē"). Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir Baroka mūzikas kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā Senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Šobrīd, paralēli koncertdarbībai, Ilze ir vokālais pedagogs un kormeistare, kas ar augstiem rezultātiem startējusi Pasaules koru olimpiādē 2014.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, pasniedzējs un koncertmeistars JVLMA, kā arī Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolā. Ilgus gadus bijis Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējis arī Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie Ivana Monigeti. Bieži uzstājas dažādos kameransambļos. Veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Lielās mūzikas balvas laureāts (2009).

Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors, Katedrāles ērģelnieks. Līdz 2019.gada janvārim bija Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes ev.lut.baznīcas ērģelnieks, Latvijas Radio kora mākslinieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs. Ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T.Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. 1997.-1998. gadā ērģeļspēlē papildinājies pie prof. L.Lomana (Vācija), H.U.Eriksona, H.Hellstena (Zviedrija), kā arī Uplandes Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. A.Reinis ar panākumiem piedalījies jauno kordiriģentu konkursos, Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā (1999). Sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā. 

Informāciju sagatavojuši: Aigars Reinis un Ingrīda Briede.


Cēsu Mākslas festivālam, kas notiks no 2019. gada 6. jūlija līdz 23. augustam, izveidota īpaša festivāla saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis būs pieejama visu festivāla laiku.

Jaunā lietotne ir gan komu-nikācijas platforma, gan lielisks tehnoloģisks rīks, kas sniegs praktisku palīdzību fes-tivāla apmeklētājiem un pilsētas viesiem. Pateicoties lielajam cilvēku pieplūdumam Cēsīs, pilsētas viesiem vasaras sezonā ne vienmēr izdodas ātri atrast, kur novietot auto, ieturēt maltīti bez ilgas gaidīšanas. Cēsis ir pirmā pilsēta Latvijā, kur pilsētas viesiem palīdzību sniegs virtuāls asistents. Tas palīdzēs pilsētas viesiem ērti, vien-kārši un operatīvi atrast brīvu autostāvvietu, uzzināt, kurā kafejnīcā būs mazāk jāgai-da, lai paēstu. Tādējādi Cēsu un festivāla apmeklētājam būs vieglāk plānot savu laiku un nevajadzēs tērēt enerģiju liekām darbībām, meklējot, kur atstāt auto vai paēst pirms koncerta,” uzsver Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platforma apmeklētājiem palīdzēs orientēties aktuālajos notikumos, atrast pazaudētās mantas, noskaidrot, kur nolikt mašīnu, paēst, novērtēt un dalīties iespaidos par pasākumiem, uzdot jautājumus organizatoriem un iegūt citu ar festivālu saistītu informāciju. Festivāla saziņas platformā būs pieejams arī virtuālais asistents @Vendis kurš veidots ar Kultūras informācijas sistēmu centra uzturētās publiskās pārvaldes virtuālo asistentu platformas atbalstu, izmantojot Tildes mākslīgā intelekta un valodu tehnoloģijas.

Savukārt festivāla organizatoriem tā būs ērta komunikācijas vide ar projektu vadības rīkiem – iespēja dot darba uzdevumus un sekot to izpildei, koordinēt informāciju, koplietot kalendāru, nozīmēt tikšanās, veikt aptaujas un uzreiz iepazīties ar to rezultātiem, ziņot par savu atrašanās vietu, dalīties ar failiem, izplatīt paziņojumus un apmainīties ar datiem savā mobilajā ierīcē.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Saziņas platforma tapusi Cēsu mākslas festivāla organizatoriem sadarbojoties ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft.

Ideja veidot platformu radās 2019. gada aprīlī, Latvijas valsts iestāžu, uzņēmēju un Cēsu novada domes pārstāvjiem apmeklējot Microsoft centru ASV un diskutējot par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām publiskajā sektorā. Ņemot vērā Latvijas izcilās iestrādes valodu tehnoloģiju jomā un darbu pie vienotas valsts pārvaldes virtuālo asistentu platformas, radās doma izveidot eksperi-mentālu saziņas platformu vienam no Latvijas simtgadei veltītajiem notikumiem – šī gada Cēsu Mākslas festivālam,” stāsta idejas iniciatore, Microsoft vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa.

Par Cēsu mākslas festivāla saziņas platformu.

Platformā apvienoti novatoriski tehnoloģiju projekti, kas savstarpēji cits citu papildina:

-           Kultūras informācijas sistēmu centra uzturētā publiskās pārvaldes sektora virtuālo asistentu jeb “čatbotu” platforma, kurā veidots arī virtuālais asistents @Vendis;

-           Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv, kas nodrošina virtuālā asistenta saziņu latviešu valodā;

-           Tehnoloģiju uzņēmuma Tilde mākslīgā intelektā balstītās  valodu tehnoloģijas, kas nodrošina virtuālā asistenta @Vendis darbību;

-           Microsoft grupu saziņas un sabiedrības iesaistes lietotne “Kaizala”, kurā tiek integrēta visa topošā risinājuma funkcionalitāte.

Mākslīgā intelekta apmācībā tika iesaistīti gan Cēsu viesi, kuri iesūtīja viņus interesējošos jautājumus, gan Cēsu Tūrisma informācijas centra dalībnieki, kuri gatavoja atbildes. Asistents turpinās mācīties no festivāla apmeklētājiem.

@Vendis ir virtuālais asistents, kas integrēts lietotnē “Kaizala”. Tā integrācijā cieši sadarbojās Tildes un Microsoft speciālisti. Integrētais risinājums kalpos kā starptautiskas nozīmes piemērs interesentiem Eiropā un citos kontinentos. Tas būs izmantojams citiem pasākumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs – top eksportspējīgs tehnoloģiju produkts, kas pielāgojams saziņai dažādās valodās.

Instrukcija Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformas lejupielādei un lietošanai.

1.         Lejupielādē Kaizala lietotni Google Play vai App Store.

2.         Atver Kaizala lietotni – Izvēlies “Join Group” / “Pievienotie Grupai” – Izvēlies “QR Code” / “QR Kods”.

3.         Noskenē saziņas platformas QR kodu mājaslapā https://www.cesufestivals.com/iesaisties, pasākumu norises vietās, vai jebkur citur, kur tas pieejams. Ņem vērā – platforma sāks darboties Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 6. jūlijā! 

4.         Reģistrējies pasākumam un atzīmē, kurās festivāla specializētās grupās vēlies pievienoties

Festivāla specializētas grupas.

•           Jautā Vendim – jautā visu, ko vēlies uzzināt par festivālu un Cēsīm: kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst un tamlīdzīgi. Uzdod jautājumus organizatoriem vai mākslīgā intelekta asistentam @Vendis. Virtuālais asistents @Vendis palīdzēs Tev arī piereģistrēties festivāla grupās.

•           Cēsu Tērzētava – dalies iespaidos par festivālu ar citiem apmeklētājiem un saņem aktuālākos paziņojumus no organizatoriem, piemēram, par lietus ietekmi uz festivāla programmu.

•           Četras tematiskās grupas: Izstādes Cēsīs, Kafejnīcas Cēsīs,  Koncerti un teātri Cēsīs un Kino Cēsīs, kurās pieejama informācija par katru no festivāla programmas virzieniem.

•           Ja vēlies ko pajautāt virtuālajam asistentam, raksti sadaļā Jautā Vendim vai grupā Cēsu Tērzētava adresējot jautājumu @Vendis.

 

Informāciju sagatavojusi:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151

2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes  (1874–1970) un Jūlija Madernieka  (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.

2019. gads norit STRAUMES zīmē, jo māksliniekam Jūlijam Straumem - 145. STRAUME simboliski ir plūsma, kas ievelk savā tecējumā un aiznes sev līdzi uz vēl neiepazītiem plašumiem - mākslinieku darbos atspoguļotajām latviešu tautas tradīcijām, to variācijām, Austrumu tautu, Kaukāza paklāju kompozīciju un rakstu motīviem, ziedu, augu, putnu un citu formu stilizāciju.

Festivāls organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Pils iela 3, RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10 un BAUDAS Pils parks.

Festivāla noslēgums mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā – Druvienas vecajā skolā muzejā, Vecā skola, Druvienas pagasts. 

Festivāla programmas aktualitātes un iespēja pieteikt savu dalību konferencē atrodama Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mājaslapā: https://www.gulbenesmuzejs.lv/?p=6477

Festivāls tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu (tiek finansēta daļa meistardarbnīcu un izglītojošo programmu). 

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Petrovska
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja
Mākslas un komunikāciju nodaļas vadītāja
T: 28316362

Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!

Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”.  (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")

Projekts tiek īstenots ar VPR un VKKF atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Inga Prauliņa

Projektu vadītāja

Biedrība “Ērmaņu muiža”

tālr.: 26495024

e-pasts: ingii.praulina PIE gmail PUNKTS com

https://hermannshof.blogspot.com

2019. gada 13. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļa Henrija VIII mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau ceturto gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju.

Jau no plkst.13.00 amatnieku un mājražotāju izstādē – tirdziņā varēs aplūkot dažādus latviešu darinājumus (pieteikšanās tirdziņam pa tālr. 26321158). Plkst.13.00 svētku un izstāžu atklāšana: mākslinieces Ingas Pērkons personālizstāde “VasarOTAS ainavas”, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” veidotā tekstilmozaīka “Stāstu sega – Latvijai 100”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), Sniedzes Sproģes privātkolekcija “Alus kausu izstāde” (tikšanās ar kolekcionāri no plkst.13.30) un muižas klētī izstāde “Gaismas un tumsas saspēle”. Svētkus ieskandinās Valmieras kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Trīnes”, dienas garumā izklaides lieliem un maziem: vizināšanās ar katamarānu muižas dīķī, vides atrakcijas bērniem un galda spēles. 

Plkst.14.00 Sēļu muižas estrādē Ramatas pagasta amatierteātris izrādīs G.Drezdovas sadzīves komēdiju “Kāzas Bazūnēs”, režisore Gunta Maskaviča. 

Plkst.16.00 Uz Mīlestības saliņas senās mūzikas koncerts “ANGLIJAS  KARAĻA HENRIJA VIII MŪZIKA SĒĻU MUIŽĀ”. Piedalās: Lenards Gotlubs (lauta), Dārta Treija (balss, blokflauta), Lauma Liepiņa (viola da gamba). Anglijas karalis Henrijs VIII ir viens no pazīstamākajiem karaļiem Anglijas vēsturē. Koncertā skanēs viņa autordarbi, kas saglabājušies un atrodami manuskriptā "Henrija VIII dziesmu grāmata" (Henry Vlll' s songbook), kas izdota ap 1518. gadu. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Lenards Gotlubs - viduslaiku un renesanses lautas spēlmanis - kopā ar senās mūzikas profesionāļiem, muzicējot uz 16. gs. atbilstošiem instrumentiem, atklās mūzikas monarha -  Henrija VIII - jūtas, kādas vadīja karali valdnieka pienākumos un pirmajās mīlas dēkās. 

Vēlajā pēcpusdienā, kad Sēļu muižas parkā koki tonēsies dažādās krāsās un dīķī atmirdzēs saules stari, aicinām sajust tās emocijas, kas pirms piecsimt gadiem valdījušas Anglijas galmā! 

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam. Sarīkojuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.


Informāciju sagatavojusi: 

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Cēsu Mākslas festivāls šovasar notiek no 6. jūlija līdz 18. augustam. Pirmajā festivāla nedēļā  apmeklētāji aicināti uz kino programmas “Kalni” atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu “Tuvās un tālās solodziesmas”. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes.

Pēc vērienīgās atklāšanas aizvadītajā nedēļas noaglē, Cēsu Mākslas festivāls uzņem apgriezienus un aicina ielūkoties pirmās nedēļas spilgtākajos notikumos.

Piektdien, 12. jūlijā, Koncertzāles “Cēsis” kino zālē plkst. 19.00 un 20.00 Latvijas mākslu augstskolu jaunieši aicina piedalīties trimdas dzejas lasījumu performancē “Laika vilciens”. Desmit jauni cilvēki, kas ikdienā apgūst dažādu mākslu disciplīnas, ir satikušies, lai īstenotu savu redzējumu par trimdas dzeju un latviešu dzejniekiem trimdā. Laika vilciena stāstu ir veidojušas Alise Zeidaka un Dārta Cīrule. Jaunā komponiste Agita Reķe ir radījusi performancei īpaši veidotu skaņu partitūru, savukārt scenogrāfiju un vizuālo noformējumu ir  īstenojuši māksliniece Megija Jēkabsone un video mākslinieks Emīls Alps.  Starp Laika vilciena pasažieriem un dzejas lasītājiem būs jaunieši, kas ikdienā darbojas dažādu teātru studijās un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie dramaturgi.

Vakara turpinājumā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm tiks atklāta Cēsu Mākslas festivāla kino programma. Pēdējos gados šī festivāla sadaļa pierādījusi, ka spēj kino gardēžiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Šovasar kino režisora Jāņa Putniņa veidotā filmu izlase dažādos veidos pieskarsies kalnu tematikai.

Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Turklāt kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule,” programmu raksturo Jānis Putniņs.

Piektdienas vakarā skatīsimies filmu “Ceļotāji un bruvji” (Austrālija/Butāna/ Lielbritānija, 2003). Šī ir režisora un budistu lamas Khences Norbu otrā pilnmetrāžas filma. Izraudzītais ceļojuma filmas žanrs ļauj skatītājiem atklāt Butānas satriecoši skaistās dabas ainavas. Jaunais ierēdnis Dondups, norīkots ārkārtīgi skaistā, bet izolētā ciemā, sapņo par došanos uz Ameriku. Rodoties pirmajai iespējai, viņš gadījuma mašīnā dodas uz pilsētu – kopā ar ābolu pārdevēju, mūku un vecu vīru, kurš ceļo kopā ar savu meitu Sonamu. Pa ceļam mūks izstāsta Dondupam stāstu par kādu citu jaunekli, kurš devies tālas zemes meklējumos – tas ir stāsts par iekāri, greizsirdību un slepkavību. Stāsta nobeigums liek Dondupam  aizdomāties pašam par sevi un savu augošo aizraušanos ar Sonamu. 

Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 18.00 būs iespēja baudīt festivāla mūzikas programmas otro koncertu “Tuvās un tālās latviešu solodziesmas”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums.

No trimdas komponistiem koncertā skanēs arī romantisma pārstāvju Ādolfa Ābeles un Helmera Pavasara, kluso vientuļnieku Haralda Berino un Eduarda Šēnfelda, tautas mūzikas sakņu racējs Volfganga Dārziņa, Longīna Apkalna, Ņujorkas skaņugleznotāja Arnolda Šturma un ASV dzimušā Imanta Mežaraupsa dziesmas.

Koncertā dzirdēsim piecas lieliskas operbalsis. Latviešu vokālo kamermūziku izpildīs Laura Teivāne, Ieva Parša,  Juris Vizbulis, Rihards Millers un  Krišjānis Norvelis.

Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē “Cēsis” skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”. Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.

Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.

Atgādinām, ka sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft, Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots Cēsu Tērzētava un Jautā Vendim grupās. Lai pievienotos Kafejnīcas Cēsīs, nepieciešams veikt reģistrāciju.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Informāciju sagatavojusi:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr. 26171151

Šī gada 13. jūlijā pulcēsimies Zaubes ezera krastos, kas būs pārtapuši savvaļas garšu piedzīvojumā. Tas ir festivāls domu biedriem, kam daba un kulinārija sirdī. Tā ir dalīšanās ar paaudžu paaudzēs mantotām savvaļas produktu izmantošanas un gatavošanas prasmēm kopā ar profesionālu pavāru mūsdienu garšu piesitienu. Festivāls ir par cieņpilnu attieksmi pret dabu, tās bagātību novērtēšanu un saprātīgu izmantošanu, dalīšanos ar zināšanām un tradīciju turpināšanu.

Festivāla programma ir garšām un emocijām bagāta. Festivāla diena ritēs tās vadītāja Māra Grigaļa vadībā, sulīgās garšas papildinot ar tik pat gardiem jokiem. 

Festivāla konkursu un sacensību sadaļā visas garšas un emocijas ir bez maksas. Konkursā “Smeķīgākā brūkleņu zapte” var piedalīties ikviens bez iepriekšējas pieteikšanās, līdzi ņemot burciņu sava gardākā brūkleņu ievārījuma. Tāpat arī “Kartupeļu mizošanas un rīvēšanas sacensības” pulcēs visus piedalīties gribētājus, iepriekš savu dalību nepiesakot. Tradicionāli lielākos kārumniekus pulcēs konkurss “Dansukker labākā lauku torte 2019” ar šī gada tēmu “mežs”. Sacensība par labākās lauku tortes titulu norisināsies “Jonathan restaurant” šefpavāres un toršu meistares Inas Poliščenko vadībā. Konkursā piedalīsies 30 cepējas, no visdažādākajām Latvijas vietām.

Profesionālu “Pavāru sacensībās” pavāri sacentīsies medījuma gatavošanā uz dzīvās uguns un rezultātu vērtēs kompetenta žūrija, kurā būs tādi pazīstami pavāri kā Ingmārs Ladigs, Dzintars Kristovskis un Sandra Pazāne. Šogad sacensībās piedalīsies arī komanda no Baltkrievijas un Latvijā dzīvojošu brazīliešu komanda.


Savas prasmes gatavot savvaļā demonstrēs Priekuļu tehnikuma studenti kopā ar pasniedzējiem.  

Visās festivāla zinību pieturās iespējams piestāt bez maksas. Apmeklētājus sagaidīs “Kustības par labu alu” lekcija “Alus darīšanas aizsākumi un kā brūvēt alu mājās”, Vairas Kārkliņas dalīšanās pieredzē lekcijā “Dabas elementi savvaļas augos un to pielietojums veselības uzlabošanai”, LLU docentes Dr. Ilgas Gedrovicas lekcija “Alternatīvā ēdienkarte. Rīkosimies gudri šodien labākai rītdienai”. Apmeklētāji tiks nedaudz izaicināti, piedāvājot slieku izmantošanu uzturā un restorāna “Jāņoga” sarūpēto skudru pastēti. 

Darbosies Latvijas Dabas muzeja meža lietu taustīšanas stūrītis, dzīvnieku balsu atpazīšana un miniatūra sēņu izstāde, bet LLKC makšķerēšanas izziņas teltī mazie varēs izmēģināt makšķerēšanas prasmes, bet lielie izzināt un uzzināt noderīgas copes lietas.

Savvaļas garšas piedzīvojums būs baudāms gan par velti, gan par draudzīgu samaksu. Maksas sadaļu veido mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” delikateses, medījumu cepšana uz akmeņiem, zivju kūpināšanu, vegānā virtuve “Gardā pupa” savvaļā, Zaubes savvaļas garšu alus, #ViedāSkujene skuju garšu produkti un ugunskurā gatavotas nātru maizītes, sēņu zupu piedāvās lustīgie meistari no “Laimes ligzdas”. 

 Kopā ar Ingmāru Ladigu varēs iemācīties dažādus gatavošanas trikus darbojoties “Dabas ugunskura meistarklasēs” .

Bez maksas būs baudāma ugunskurā gatavota jēra un “Divu māsu virtuve” mērcīšu un savvaļas augu marinējumu degustācija, ūdens kliņģeru gatavošana un “Veselības laboratorija” stipro dzērienu garšas. 

Festivālā būs iespēja baudīt izbraucienus Zaubes Augšezerā, izmantojot SUP dēļu un “RUPUČU” laivu nomu. Aktīvo aktivitāšu kārotāji varēs izmēģināt precizitāti šaušanā ar loku, kas paredzēts ikvienam, bet stiprākajiem būs iespēja sevi pierādīt arī šaušanā ar medību lokiem.  Dzīvnieku mīļotāji varēs vizināties zirga pajūgā, kā arī izmēģināt ko nebijušu - piedzīvojumu ar DodĶepu.lv haskijiem.

Mazākos pasākuma kārumniekus gaidīs arī karuselis un lidojošo pūķu darbnīca (bez maksas). Gan lieliem, gan maziem - “Lauku tēja” dabas mandalu veidošana, dabas rotu darbnīca un kukaiņu viesnīcu darbnīca. 

Neizpaliekošs būs garšu tirdziņš, kas visas dienas garumā piedāvās rūpīgi atlasītu, bagātīgu savvaļas un tuvākās apkārtnes garšu klāstu.  

Par festivāla atmosfēru rūpēsies grupa “Rahu The Fool”, Zaubes jauktais koris un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.  

Roberto Meloni priecēs un aizraus pavāršovā “DOLCE ZAUBE” uz savvaļas skatuves kopā ar dabas draugu Māri Olti. 

Festivāla dienas noslēgumā mīļākie deju soļi zaļumballē kopā ar grupu “Stradivari” visas nakts garumā. 

 

Festivālu rīko Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar zaubēniešiem (medniekiem, makšķerniekiem, pavāriem, toršu un maizes cepējiem, dekoratoriem, alus darītājiem u.c.)

 

Festivālā programma: http://www.wildfoodfest.lv/festivals/festivala-programma-2/

 

Informāciju sagatavojusi: 

Indra Paseka

Festivāla SA speciāliste

Lūgums iepriekš pieteikt savu dalību festivālā, lai varam nodrošināt bezmaksas mediju ieeju.

indra.paseka PIE gmail PUNKTS com, 28339843

 

29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.

Semināra priekšlasījumu tēmas organizatori – Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs – bija izvēlējušies, lai apvienotu novadpētnieku izglītošanu un redzesloka paplašināšanu ar lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšanu, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšanu.

Kopā abās dienās tika aplūkotas šādas tēmas:

1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 

3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. EDGARS ŽĪGURS (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs)

4) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). AGITA LAPSA (Valmieras integrētā bibliotēka)

5) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

6) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

Lai arī seminārs ir aizvadīts, tomēr projekts kopumā turpinās līdz rudenim un semināra dalībniekiem ir iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. 

Savukārt 17.jūlijā projekta īstenotāji rīko atvērto ekspedīciju, kurā ar iepriekšēju pieteikšanos var piedalīties arī citi interesenti. Pieteikšanās: Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219. 

Semināra attēlu galerija: https://www.historia.lv/galerija/novadpetnieku-macibas-seminars-ar-lauka-praksi-vecpiebalgas-veveros-29-30062019

 

Semināru atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.


Informāciju sagatavojis:

Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826

No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu.

Jaunieši  attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs.

Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. 

Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā…
          Nometni organizē biedrība Vītolēni sadarbībā ar Gaujienas pagasta pārvaldi un kultūras iestādēm, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Apes novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, SIA Vidzemes papīrs, SIA Very Berry,  Latvijas Galda Hokeja Federācija, Situation Balticum  no Zviedrijas u.c.  

Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē- Gaujienā!” 

Nometnes vadītāja Ilze Dāve, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

Ineta Riepniece, Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja


 

Informāciju sagatavojusi:

Ineta Riepniece
T. 29247772


No 28. jūlija līdz 3. augustam Madonā ar sešiem koncertiem un meistarklasēm jaunajiem mūziķiem atzīmēs 22. latviešu mūzikas svētkus. Kā ierasts, šie svētki ļaus pārliecināties par latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas daudzveidīgumu un rokrakstu dažādību — no Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas līdz Pēterim Plakidim, Andrim Dzenītim un visjaunākajiem skaņražiem. Topošajiem mūziķiem un komponistiem šie svētki ir iespēja slīpēt prasmes pie izciliem meistariem. Koncertos uzstāsies pianists Reinis Zariņš, klavierkvartets Quadra, meistarklašu pasniedzēji, pianists Aldis Liepiņs, baritons Armands Siliņš, mecosoprāns Ieva Parša.

Koncertā 28. jūlijā 16.00 svētkus atklās pianists Reinis Zariņš ar Romualda Grīnblata “Iespaidiem” un “Sonāti” — darbiem, kas rakstīti 20. gs. 50. un 60. gados, Tālivalda Ķeniņa komponētajām “Šūmaņa parafrāzēm un fūgu” un Andra Dzenīša “Astoņstūri”. 

Ķeniņa un Dzenīša skaņdarbus līdzās Imanta Zemzara un Jura Karlsona rakstītajiem dzirdēsim arī 29. jūlija kamermūzikas koncertā 20.30, kur spēlēs klavierkvartets Quadra. Tā sastāvā Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres). 

Jaunas tradīcijas sākums ir pianistes Agneses Egliņas ierosinājums šogad meistarklašu vadītājiem sagatavot koncerta programmu, kuru būs iespēja noklausīties arī nometnes dalībniekiem. Tas notiks 30. jūlijā 18.00 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Meistarklašu vadītāji šogad ir Agnese Egliņa (klavieres), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Rasa Kumsāre (vijole), Juris Kļaviņš (čells) un Hanss Bloks (trompete). 

31. jūlija koncerts mūzikas skolas Laimas zālē veltīts Andra Dzenīša mūzikai. Pianists Aldis Liepiņš, dziedātāji Armands Siliņš un Ieva Parša atskaņos “Vīriešu dziesmas” un “Dagdas paralēles”. 

Jauno komponistu meistarklases šogad vadīs Linda Leimane, Rolands Kronlaks un Krists Auznieks. Kursus vainagos jaunradīto skaņdarbu koncerts, kas izskanēs 1. augustā 20.30 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Mūziķu vidū ir Reinis Zariņš (klavieres), Rihards Plešanovs (klavieres, midi), Jānis Porietis (trompete), Ilmārs Bērziņš (mežrags), Pēteris Trasuns (alts), Toms Timofejevs (kontrabass) un Edgars Vaivods (sitaminstrumenti). 

Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Vidzemes jauno talantu atbalsta fonda un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas organizētā nometne Daba pilna mūzikas, kas ik gadu pulcē jo vairāk dalībnieku. Noslēguma koncertā “Daba pilna mūzikas” Madonas kultūras namā uzstāsies nometnes dalībnieki, mūzikas skolu audzēkņi. Koncerta laiks — 3. augustā 15.00. 

Koncertu abonementus un biļetes var iegādāties “Biļešu Paradīze” kasēs, biļetes iespējams nopirkt arī norises vietās pusstundu pirms koncerta. Vairāk informācijas par koncertiem meklējiet vietnē www.musicmadona.lv. Svētkus organizē Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži un Madonas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojis:

Dāvis Eņģelis

Jau otro gadu ar VPR, LVM un VKKF atbalstu Vecpiebalgā 20. jūlijā notiks zeķu adīšanas konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”. Konkursa mērķis ir rosināt interesi par zeķu adīšanas vēsturi un valkāšanas tradīcijām, tādējādi veicinot kultūras mantojuma pētniecību un tradīciju saglabāšanu.

Pie konkursa nolikuma izstrādes un tehnisko rakstu zīmējumiem, kas raksturīgi Piebalgai, strādā Latvijas nacionālā kultūras centra eksperte Linda Rubena, kas piedalīsies žūrijas komisijā kopā ar Aiju Jansoni – Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas  muzeja etnogrāfi, kura ekspedīcijās pētījusi un apkopojusi zeķu adīšanas tradīcijas dažādos novados, arī Piebalgā un tās apkārtnē.

Sakarā ar lielo ieinteresētību piedalīties konkursā eksperte Linda Rubena rosina šo konkursu ieviest kā tradīciju rīkojot to katru gadu Vecpiebalgas svētku laikā.

Par konkursa dalībnieku var kļūt ik viens interesents parādot savas prasmes un izbaudīt Piebalgas skaistumu. Ar konkursa nolikumu var iepazīties vecpiebalga.lv vai www.lnkc.gov.lv


 

Informāciju sagatavojusi:

Dagnija Kupče

 

Biedrība „Mazsalacas draugi” īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019.gada projektu konkursa  projektu lībiešu aktivitātēm Mazsalacas novadā. Biedrība pieteiktajā projektā „Lībiešu valoda skan Salacas krastos” paredz kopt Salacas krastos esošo Mazsalacas Lībiešu pilskalnu, apgūt kultūrvēstures zīmes Skaņākalna dabas parkā un likt skanēt senajai, pirmo Latvijas iedzīvotāju valodai – lībiešu valodai skaistajos Salacas upes krastos. 

Projekta mērķis ir izzināt Mazsalacas lībiešu kultūrvēsturi, veicināt jauniešu interesi par Latvijas pirmiedzīvotājiem - lībiešiem, apgūt lībiešu valodu un rūpēties par senās lībiešu zemes dabas vērtībām Salacas krastos. 

Projekta laikā lielu vērību veltīsim lībiešu valodai

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda. Tā ir nokļuvusi UNESCO atzīto apdraudēto valodu pulkā. ANO Ģenerālā Asambleja 2019. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pamatiedzīvotāju valodas gadu. Projekta visu aktivitāšu laikā mērķgrupas tiks iepazīstinātas ar šo savdabīgo somugru valodu, parādīsim tās ietekmi mūsu latviešu valodā.

17. jūlijā Mazsalacas Amatu mājā no plkst. 16.00 līdz 18.00 organizēsim lībiešu valodas meistarklasi „Pēteris Dambergs  (1919 - 1987) un lībiešu valoda”. Meistarklasi vadīs lībiešu valodas skolotāja, Rīgas lībiešu ansambļa „Līvlist” dziedātāja Dagmāra Ziemele, kas jau vairākus gadus skolēnus vidusskolā iepazīstinājusi ar lībiešu valodu, dziesmām, rotaļām un tautas tērpiem.

Pasākuma laikā skanēs lībiešu valoda dziesmās un dzejā, tiks lasīta P.Damberga dzeja. Amatu mājas apmeklētāji tiks iepazīstināti ar jaunāko lībiešu tautas tērpu izdevumu, ko sagatavojusi lībiešu kultūrvēstures zinātāja Zoja Sīle.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 1.15/197. biedrībai „Mazsalacas draugi” ar Vidzemes plānošanas reģionu noslēgts 2019. gada 21. maijā.


Informāciju sagatavojusi:

Lilita Kalnāja

Mazsalacā reizē ar pilsētas svētkiem jau devīto gadu tiks svinēta Mazsalacā dzimušā amatnieka, velosipēdu izgatavotāja Gustava Ērenpreisa jubileja. Pilsētas svētku pasākumi sāksies jau ceturtdien, 18. jūlijā, bet svētku kulminācija – velosvētku parādes brauciens un vakara koncerts ar Martu Kristiānu Kalniņu - sestdien, 20. jūlijā. Bellacord platēm un Alfrēda Vintera “Mazajam pasta balodītim” skanot, ar veclaicīgiem velosipēdiem un eleganti tērptiem dalībniekiem ļausim piedzīvot šo priekpilno rosību un sajust, kāda bija dzīve pirms simts gadiem. Izvēloties savu velosipēdu un tērpu, ikviens aicināts parādīt, kāds radošums katrā no mums mīt!

Ceturtdien, 18. jūlijā, pilsētas svētku svinības sāksies ar velo-foto orientēšanos, izstādes “Mazsalacas vidusskolas devums Latvijas Kultūrai 100 gados” atklāšanu un erudīcijas spēli “Prātvēders”.

Piektdien, 19. jūlijā, tematiskās vakariņas “Smieklīgi garšīga mazā sestdiena”. Pasākuma apmeklētājus izklaidēs Comedy Latvia komiķi Rūdolfs Kugrēns un Denis Tulpe, varēs nobaudīt Naukšēnu vīnus un brīnumgardas uzkodas no vietējiem Ēdiendariem. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 12. jūlijam.

Sestdien, 20. jūlijā, svētku kulminācijas diena iesāksies ar amatnieku darinājumu tirdziņu, mūsdienīgām aktivitātēm bērniem un acu priekam - 20. gadsimta kostīmu tērpu izstādi. Varēs izmēģināt savus spēkus velo ruļļos, roku laušanās sacensībās un seno velosipēdu veiklības braucienā. Pārbaudīsim, cik drošs un izveicīgs ir gan velosipēds, gan tā vadītājs. Jau trešo gadu norisināsies divi velo parādes braucieni: īsākais pirmsskolas vecuma bērniem un kopējais līdz Valtenberģu muižai, kurā varēs doties ikviens neatkarīgi no vecuma. Šī gada pārsteigums - sadarbībā ar Mazsalacas novada sadraudzības pilsētu Hārzevinkelu (Vācijā) un zemnieku saimniecību “Liepas” – CLAAS kombaina vilkšanas sacensības.

Aktīvās dienas noslēgumā Lībiešu pilskalna estrādē izskanēs svētku vakara koncerts ar Martu Kristiānu Kalniņu, Putnu balles solistēm Līvu Kalniņu un Kristiānu Stirāni, pianistu Jāni Miltiņu un perkusionistu Ivaru Kalniņu. Vakara gaidītākais mirklis – sadarbībā ar SIA Ērenpreiss Original notiks Ērenpreiss velosipēda izloze un svētku izskaņā dejas zaļumballē ar grupu “Krauja’s band”.

Pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu retro atmosfēra, šarmanti, eleganti un krāšņi tērpti dalībnieki un uzpucēti senlaicīgie velosipēdi – svētki ikvienam par godu G.Ērenpreisam! Hip, hip, urrā un tiekamies Mazsalacā!

2018. gadā Mazsalacas pilsētas svētku un velosvētku “Ērenpreisam 127” parādes brauciens pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu - 246, no kuriem 39 bija pirmsskolas vecuma bērni. Vairāk informācijas par svētkiem mājas lapā www.mazsalaca.lv

Teātra režisora un mūziķa Vladislava Nastavševa solokoncerts notiks šā gada 18. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā MALA (Lenču iela 11) plkst. 20.00. Koncertos mākslinieks savas dziesmas izpilda, spēlējot klavieres un dziedot. Repertuāru veido Nastavševa paša sacerētās dziesmas, kas bieži dzirdētas teātra izrādēs.

Projekts tapis ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts meži finansiālo atbalstu. 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Auniņa
+ 371 26101945
epasts: rozapujene PIE gmail PUNKTS com

Etno un folkmūzikas draugiem Iecavas „Tarkšķi“ Kristīnes Kareles vadībā dziedās, spēlēs un vadīs tautas dančus ikgadējā jūlija pēdējās sestdienas Etnonaktī 27. jūlijā no 19:00.  „Tarkšķu“ repertuārā - senākās tautas dejas, kā arī jaunāku laiku pilsētu folklora un ziņģes. Etnonakts jaunums - aktīvai lietošanai tiek izdota dziesmu burtnīca ar „Tarkšķu“ dziesmām. Nošu rakstu veidojis mūziķis Jānis Amantovs, dizainu maketējusi māksliniece Dace Liepa.

Daudzskaitlīgās folkloras kopas "Tarkšķi' ' aizsākums ir Rīgā 1992.gadā (Iecavā no 2002. gada). Kopa regulāri un aktīvi piedalās festivālos, konkursos un koncertos. Sadarbībā ar mūzikas izdevniecību „Lauska“ iznākuši skaņu albumi: „Ganos“ (2013) un „Smukā meitiņ' “ (2018).

„Tarkšķu mandolīnisti” ir kopas jaunākais atzars, kurā savu renesansi piedzīvo ilgu laiku piemirstie tautas mūzikas instrumenti ar savu unikālo skanējumu - mandolīnas.

Dalībniekiem un klausītājiem Etnonaktī paredzēts laiks arī brīvajai skatuvei – iespējai muzicēt, izmēģināt jaunas dziesmas – solo, instrumentāli, ar draugiem, ģimenēm. Dažādu etnosu, valodas, tradīciju, artefaktu, tautas tērpu lietojums – gaidīti, bez ierobežojumiem!

Informācija par pasākumu: https://www.facebook.com/events/772114626500093/

Ieeja brīva.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, Vidzemes plānošanas reģions.

 

Biedrība  “Ērmaņu muiža”

Adrese: “Ērmaņu muiža” Alūksnes novads, Malienas novads, LV-4359, Latvija

Reģ. nr. 40008162368 biedrību un nodibinājumu reģistrā 2010.g. 7. jūlijā Rīgā.

E-pasts: hermannshof PIE gmail PUNKTS com 

Koordinātas: 57.351, 27.132

Mājas lapas: www.Ermani.LV, https://www.facebook.com/ErmanuMuiza, http://hermannshof.blogspot.com, http://ermanumuiza.blogspot.com

Vikipēdija.LV