Arhīva kalendārs

« January 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot, tā izsakot viedokli par to, kurām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums 2020. gada Vidzemes kultūras programmas ietvaros. Līdz 13. janvārim to var izdarīt elektroniski internetā un arī klātienē vairākās Vidzemes vietās, aizpildot aptauju papīra versijā.

Aptauja elektroniski pieejama: https://bit.ly/2sgCve3.

Savukārt klātienē šobrīd var nobalsot Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Ābeļu iela 2, Gulbene), Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Dārza iela 11, Alūksne), Alūksnes Kultūras centrā (Brūža iela 7, Alūksne), Alūksnes pilsētas bibliotēkā (Lielā Ezera iela 24, Alūksne), kā arī Alūksnes novada pagastu bibliotēkās un tautas namos. Varakļānu novada bibliotēkās – Varakļānu tautas bibliotēkā (1. maija laukums 4, Varakļāni), Murmastienes bibliotēkā (Jaunatnes iela 14, Murmastiene) un Stirnienes bibliotēkā (Stirnienes muiža, Stirniene). Tāpat Strenču novada bibliotēkās un Klientu apkalpošanas centrā (Rīgas iela 7, Strenči), kā arī Vidzemes plānošanas reģiona birojā Cēsīs (Bērzaines iela 5, Cēsis) un Valmierā (Purva iela 12a, Valmiera). 

Arī šogad Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kā ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā nozarē aktuālas prioritātes. Pirmo reizi Vidzemes plānošanas reģions jautā iedzīvotāju viedokli par, viņuprāt, būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut nolikumā.

Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti – 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – http://www.vidzeme.lv/.

Tālrunis informācijai: Vidzemes plānošanas reģions, +371 64116080.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Gadu, kurā mūzikas pasaule atzīmē Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, ar īpašu koncertu 18. janvārī iesāks arī Koncertzāle “Cēsis”. Ar neparastu personību un talantu apveltītais britu vijolnieks Hugo Tičati (Hugo Ticciati) kopā ar Lietuvas kamerorķestri radījis koncertprogrammu “Bēthovens: Mocarta gars no Haidna rokām”, kurā klausītājiem atklās dižjubilāra muzikālo rokrakstu, ko ietekmējuši izcilie priekšgājēji – Mocarts un Haidns, un mantojumu, kas parafrāzēs turpinās arī mūsdienu komponistu daiļradē.  

"Tičati ir viens no apdāvinātākajiem jaunajiem māksliniekiem. Viņa tēmu interpretācijas atklāj visnegaidītāko un priekpilnāko muzikālo pieredzi. Tā ir tīra bauda atrasties koncertā, kura programmu veidojis Tičati."- Džons Džilhūlijs (John Gilhooly), Vigmora zāles direktors. 

Arī Cēsīm iecerēto koncerta programmu veidojis pats solists, un, ņemot vērā Hugo Tičati radošo pieeju to veidošanā, vakars solās būt jaunatklāsmju un pārsteidzošu muzikālo pavērsienu pilns. Domājams, ka ikvienam būs aizraujoši dzirdēt tik zināmo un iemīļoto Bēthovena “Mēnesnīcas sonāti” klavierēm, aranžētu stīgu orķestrim, turpat līdzās – Alfrēda Šnitkes Pirmā Vijoļsonāte un koncerta izskaņā Haidna Atvadu simfonija. 

“1792. gadā Bēthovens devās uz Vīni, lai tur, runājot komponista tuva drauga, grāfa Ferdinanda Valdšteina vārdiem, “no Haidna rokām uzņemtu sevī nelaiķa Mocarta garu”. Viņš gandrīz nekavējoties ķērās pie Rietumu mūzikas robežu nojaukšanas, pārvēršot pastāvošās muzikālās formas par dinamiskām pārmaiņu nesējām. Šo jauno tendenču priekšvēstnesis savulaik bija Haidna “Atvadu simfonija” ‒ ardievas mūzikai kā aristokrātijas luksusa patēriņa precei. Taču tieši Bēthovens izteica mūzikā jaunās, atnākošās pasaules kārtības centienus. 1946. gadā mūzikas studijas Vīnē uzsāka Šnitke, kurš rakstīja: “Ik mirkli es tur sajutu vēsturiskās ķēdes posmiņu: viss bija daudzdimensionāls. Pagātne bija mūžam tepat blakus mītošu rēgu pasaule, un es biju nevis barbars bez jebkādiem sakariem, bet gan apzinīgs sava mūža uzdevuma pildītājs,” šādi programmu un tajā virknētos skaņdarbus raksturo koncerta solists un programmas autors Hugo Tičati. 

Hugo Tičati ir laikmetīgās mūzikas aizrautīgs interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstremu, Albertu Šnelceru, Pēteri Vasku, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un citiem mūsdienu komponistiem. Sev veltītos vijoļkoncertus Tičati spēlē vai visos pasaules kontinentos. Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un arī tādām marginālijām, kā kinētiskā gleznošana vai akmeņu līdzsvarošana. Tičati virtuozo vijoļspēli Latvijas klausītāji varēja baudīt pirmā “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” festivāla noslēguma koncertā “Tālā gaisma”, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada koncerts, kā arī vairākās programmās otrajā latviešu komponistam veltītajā festivālā 2019. gada aprīlī. 

Lietuvas kamerorķestris ir viens no izcilākajiem un starptautiski atzītākajiem Lietuvas orķestriem. Savā vairāk nekā piecdesmit gadu pastāvēšanas laikā tas viesojies Amerikā, Dienvidāfrikā, Austrālijā. Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Orķestris muzicējis tādās Eiropas atzītākajās koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Musikverein, Romas Accademia Nazionale di Santa Cecilia, Leipcigas Gewandhaus. Starp izciliem diriģentiem, kas vadījuši Lietuvas kameroķestri, īpaši izceļama sadarbība ar leģendāro Seru Jehudi Menuhinu (Yehudi Menuhin). Šobrīd apvienību raksturo ne tikai augstākie mākslinieciskās ekselences standarti, bet arī jaunas un radošiem meklējumiem bagātas orģinālprogrammas. 

Ludviga van Bēthovena mūzikas gads Koncertzālē “Cēsis” turpināsies ar Andreja Osokina un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu 14. martā, atskaņojot Bēthovena Piekto klavierkoncertu, un rudenī - sestajā starptautiskajā festivālā “Čello Cēsis”, kurā izskanēs visas Bēthovena Sonātes čellam spožā vācu čellista Leonarda Elšenbroha un ukraiņu pianista Alekša Grinjuka  interpretācijā.

 

Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Informāciju sagatavojusi: 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2019” projektu realizācija. Tās ietvaros no 2019. gada maija līdz decembrim jau divpadsmito gadu tika īstenoti dažādi kultūras pasākumi, kuros bija iesaistīti vēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotāji.

2019. gadā “Vidzemes kultūras programmas” (VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Pagājušajā gadā kā jauna prioritāte tika noteikta “sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”. VPR rīkotajā seminārā piedalījās vairāk kā 50 interesenti, uzklausot ekspertus un rosinot saturīgas diskusijas.

Pavisam 2019. gadā tika saņemts 131 projektu pieteikums par kopējo summu 479 354,93 EUR. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 58 projekti, to realizācijai sadalot 85500,00 EUR. Jāpiebilst, ka projekta finansējumu prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji.

Tradicionāli plaša bija koncertu programma, iepazīstinot vidzemniekus ar zināmām un mazāk dzirdētām kompozīcijām. Godinot Alfrēdu Kalniņu 140. dzimšanas dienā, Cēsīs notika divi ērģelmūzikas koncerti. Limbažu baznīcā sveču gaismā bija iespēja baudīt latviešu komponistu skaņdarbus ērģelēm. Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notika Saulkrastu kora biedrības ANIMA rīkotais koncerts “Līvu sasaukšanās”. Atjaunotajā Alūksnes dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī klausītājus priecēja neparasti vakara koncerti, un iespējams, ka tā kļūs par jauku tradīciju arī turpmāk. Bet tradīcijām bagāti ir Madonas mūzikas svētki un greznie Opermūzikas koncerti Sēļu muižā. Vasaras sezonā dažādi kultūras pasākumi notika arī populārajā Cēsu alus brūzī. Šeit risinājās ne tikai izklaidējoši, bet arī izglītojoši notikumi. 2018. gadā VKP atbalstu guva Strenču novada pašvaldības projekts “Sibīrijas dziesmuklade”, bet 2019.gadā Strenčos koncertā tika izdziedātas kladē apkopotās dziesmas. Savukārt, Ziemassvētku laikā Cesvaines vidusskolas aulā izskanēja kokļu ansambļu koncerts. 

Tiem, kas vēlējās aktīvāk līdzdarboties un uzzināt vai iemācīties jaunas prasmes, bija iespēja izmantot plašo meistarklašu un nodarbību piedāvājumu. Tie bija gan konkursi, arodu prasmju apgūšana un meistardarbnīcas rokdarbniekiem un folkloras  zinātājiem, gan meistarklases profesionālu mākslinieku, mūziķu un dejotāju vadībā. Jau atkārtoti VKP atbalstu saņēma mazsalacieši lībiešu valodas un kultūras nodarbībām. Ar senām tradīcijām pazīstama mūzikas nometne “Vītolēni”  Gaujienā, kas pagājušajā gadā notika jau 17 reizi, apvienojot muzikālos bērnus un jauniešus. Senas tradīcijas ir arī ģitāristu sesijai, kas notiek Praulienas skolā un daudzu gadu laikā atklājusi ne vienu vien talantīgu mūziķi. Atkārtoti VKP atbalstu saņēma jauniešu radošais festivāls "Optižūns" Ērgļos Pārsteigumkalnā, kur bija iespējams novērtēt jauno filmu režisoru veikumu un baudīt dažādu mākslas nozaru sintēzes projektus. Varakļānu mūzikas un mākslas skolā notika radošā nedēļa jauniešiem un pedagogiem, tur kopīgi mācījās visi.

Jaunie grafikas mākslinieki pulcējās Siguldā, lai pavadītu aizraujošu laiku grafikas vasaras skolā un mācītos jaunas prasmes, kā arī attīstītu savus talantus. Radošās darbnīcas, sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību, notika Zvārtavas pilī un Gaujienas muižā, kur bērnu un jauniešu auditorijai bija iespēja gūt jaunas zināšanas vizuālajā mākslā profesionālu mākslinieku un mākslas pedagogu vadībā. Bet Cēsu teātra aktieriem otro gadu bija iespēja “rakt dziļāk”, iegūstot jaunas zināšanas un attīstot talantus profesionāļu vadībā.  

Valmierā notika dzejas nakts ar aktīvu apmeklētāju līdzdarbošanos – dzejas slams un dzejas breiks. Pasākuma rīkotāji cer, ka šī varētu kļūt par jauku tradīciju. Tie, kas vēlējās aktīvāk izkustēties, piedalījās danču etnonaktī Ērmaņu muižā, kur muzicēja folkloras kopa “Tarkšķi”. Projekta ietvaros izdota arī “Tarkšķu” dziesmu burtnīca. Lai popularizētu folklorista Voldemāra Stelberga mantojumu, notika pasākumi Amatas novadā. Jau otro gadu VKP atbalstu saņēma arī dzejniecei Broņislavai Martuževai veltītais pasākumu cikls Lubānas novada “Dārziņos”, kur atrodas dzejnieces dzimtās mājas.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā “Vēveros” notika novadpētnieku seminārs un mācību ekspedīcija, paplašinot novadpētnieku zināšanas, prasmes un izpratni par kultūras mantojumu un kultūrvēsturisko ainavu, to dokumentēšanu un popularizēšanu, sadarbību ar valsts, reģionālajām un lokālajām institūcijām, kultūras iestādēm. Vietējā kultūrvēstures mantojuma izzinošas ekskursijas notika arī Auļukalna muižas apkārtnē, bet Ziemeru muižā bija iespēja piedalīties biomuzikālā ekskursijā, kur papildus kultūrvēstures vērtībām bija iespēja atklāt jaunas, neapzinātas dabas vērtības. Oleru muižā “dārza stāstu” ietvaros tika izgatavota rūnakmens replika, kā arī klātesošajiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par mazajām arhitektūras formām ainavu dārzos un to simbolisko nozīmi.

Jaunpiebalgas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi veica pētījumu par savas skolas ainavas vēsturi un iegūtos rezultātus apkopoja digitālā albumā. 2019. gadā tika uzsākta arī Ļaudonas teiku takas izveide ar informatīvajiem stendiem, bet Drustos vasaras garumā notika dažādu pasākumu cikls “Drustu bagātības meklējot”. Savukārt, Staiceles pusē, veicot pētījumu par svinēšanas vietām un tradīcijām, tika apzinātas kādreiz tik populārās zaļumballes un zaļumsvētku svinēšanas vietas.

Dažādas radošās darbnīcas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem risinājās pie Burtnieku ezera, atgriežoties senajā akmens laikmeta pagātnē. Akmens laikmetā  atgriezās arī Lubānas ezera apmeklētāji, piedaloties ceļotāju dienas ietvaros rīkotajos koncertos, darbnīcās un laivu braucienā pa ezeru. Ķoņu pagasta dārgumu meklētāji varēja doties pārgājienos un piedalīties radošās meistarklasēs, labāk iepazīstot savu novadu un tā bagātības.

2019. gadā VKP atbalstu saņēma projekti, kas saglabā atmiņas par Vidzemei svarīgiem cilvēkiem. Šeit būtu jāpiemin cimdu Jetes piemiņas istabas izveide Dzērbenē, pirmā latviešu botāniķa Jāņa Ilstera piemiņai augu diena Vestienā. Bet seminārā “Dzimta ar saknēm”, kas notika Līgatnē, katrs varēja mācīties sastādīt savu dzimtas koku un meklēt senču radu rakstus.  

Ar VKP atbalstu vidzemniekiem bija iespēja vērot divas lieliskas izrādes – teātra trupas “Kvadrifrons” izrādi “Vecmāmiņu valsts” Cēsīs un Valmierā, kas liek dziļi aizdomāties par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos, kā arī sabiedrības novecošanos. Maģiska režisores Beatrises Zaķes izrāde “LETTI” pilnmēness naktī notika Āraišu arheoloģiskajā parkā, un tajā piedalījās kopienas teātris un interesentu grupa, kopīgi radot unikālu pasākumu. Multimediāla ekspozīcija ar zīmīgu nosaukumu “Iededz gaismu Stāmerienas pilī ”notika atjaunotās pils atklāšanas pasākumā.

Mākslas baudītājiem 2019. gadā tradicionāli bija iespēja piedalīties un apmeklēt starptautisko simpoziju Mālpilī. Starptautisks mākslas festivāls “Divi Jūliji” jau otro gadu notika Gulbenē, bet Kārļa Skalbes daiļrades motīvi tika pārvērsti lielformāta mākslas darbos un bija skatāmi Cēsīs, dabas vidē pie Rūcamavota.

Pagājušajā gadā savu simtgadi atzīmēja Cēsu centrālā bibliotēka, un visa gada garumā notika izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas darbībai tās pastāvēšanas laikā. Novembrī, kad svinam valsts svētkus, bibliotēkā notika īpašs svinīgais sarīkojums. Pagājušajā gadā ar VKP atbalstu tika sagatavots makets ceļveža – albuma, kas stāsta par Gauju, “No Elkas kalna līdz jūrai” izdošanai, kā arī izdota grāmata par Emīlu Dārziņu “Melanholiskais valsis”. Bet grāmatu mīļotāji Salacas upes tuvumā visa gada garumā varēja ceļot kopā ar bibliokuģi “Krišjānis Valdemārs”, kurš apciemoja bibliotēkas Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novados.

Ļoti interesantu rakstu sēriju visa gada garumā varēja lasīt reģionālajos laikrakstos “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”, kas stāstīja par dažādiem dabas un kultūras mantojuma pieminekļiem.

Arvien lielāku popularitāti gūst stāstnieku kustība, kas pievērš uzmanību lasītprasmei un stāstu stāstīšanai. VKP atbalstīti stāstnieku pasākumi notika Gulbenes novada bibliotēkās, Burtniekos un Oleru muižā.

Novēlām ikvienam kultūras projektu realizētājam stāstīt par saviem labajiem darbiem, jo kopā ir paveikts ļoti daudz. “Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros notikuši vairāk kā 280 dažādi pasākumi un aktivitātes, projektu īstenošanā bijuši iesaistīti 3141 dalībnieks un pasākumu apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 35320. Izdota viena grāmata (1200 eks.), viena folkloras dziesmu burtnīca (300 eks.), sagatavoti divi grāmatu manuskripti un dizains.

Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts ar aizvadītajā gadā sasniegtajiem rezultātiem, īstenotajiem projektiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu reģionā.

Informāciju sagatavojusi:
Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore
tālr. 25670756
dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Vai zināji, ka Valmierā maratons notiek arī janvārī? Starts un finišs ir uz Valmieras Kultūras centra skatuves, bet ceļš vedīs gan uz dažādām vietām Latvijā, gan ārvalstīs, ļaujot pat paceļot laikā. To, izpildot dažādus skaņdarbus septiņu stundu garumā, īstenos Starptautiskā ziemas mūzikas festivāla dalībnieki koncerta-maratona laikā, kas norisināsies 18.janvārī no plkst. 9.00 līdz 17.00 Valmieras Kultūras centrā.

Maratonu atklās Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Tāpat dzirdēsim Valkas Mūzikas skolas, Limbažu Mūzikas skolas sagatavotus priekšnesumus, Vīlandes zēnu kori, Panevēžas stīgu orķestri un Panevēžas Mūzikas skolas audzēkņu uzstāšanos.

Mākslinieki nav ierobežoti skaņdarbu izvēlē, turklāt būs iespēja baudīt gan solo uzstāšanos, gan grupu un ansambļu priekšnesumus, skanēs instrumentālā mūzika, dziedājumi, arī žanru ziņā programma būs daudzveidīga.

Līdzjutēji aicināti atbalstīt maratona dalībniekus visu ceļu vai arī izvēlēties sev vēlamo laiku. Programma būs skatāma Valmieras Mūzikas skolas mājaslapā vms.valmiera.lv.

Valmierā ziemai ir sava skaņa, ko tā ik gadu atklāj īpašā festivālā. Arī 2020.gadu sākam skanīgi – no 13. līdz 19.janvārim Valmierā norisinās Starptautiskais ziemas mūzikas festivāls. Šoreiz tam izvēlēts vadmotīvs “Gadsimti spēlējas”. Programma skatāma Valmieras Mūzikas skolas mājaslapā un Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra”.

Starptautiskā ziemas mūzikas festivāla organizatori ir Valmieras Mūzikas skola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras 5.vidusskolu.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

 

 

 

 

Kultūras ministrija (KM) aicina apbalvojumiem pieteikt bērnus un jauniešus  vecumā no 10 līdz 25 gadiem, kuri 2019. gadā guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos, skatēs un izstādēs.

Ar augstāko apbalvojumu kultūrizglītības nozarē – Kultūras ministrijas apbalvojumu tiek novērtēti Latvijas bērnu un jauniešu sasniegumi starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs iepriekšējā kalendārajā gadā mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarēs. Kultūras ministrijas apbalvojuma pretendenti ir arī pedagogi un koncertmeistari, kuri gatavojuši bērnus un jauniešus starptautiskajiem konkursiem, izstādēm un skatēm, ja šie konkursu dalībnieki ieguvuši godalgotu vietu.

Kultūras ministrijas apbalvojums tiek piešķirts ik gadu kopš 1998. gada, un šai laikā apbalvojumu saņēmuši, piemēram, tādi izcili Latvijas talanti kā Vestards Šimkus, Vineta Sareika, Elza Leimane-Martinova, Jānis Šneiders un  Daniils Bulajevs.

Pieteikumu pieņemšana līdz 2020. gada 12. februārim. Pieteikumi jāiesniedz Latvijas Nacionālajā kultūras centrā personīgi vai jānosūta pa pastu (Kultūras ministrijas Balvas konkursam, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Pils laukums 4, Rīga, LV - 1365). Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā www.km.gov.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapas www.lnkc.gov.lv Kultūrizglītības sadaļā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 2020. gada 15. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Svinīgās ceremonijas laikā tiks pasniegtas arī Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balvas izcilākajiem kultūrizglītības pedagogiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Miheloviča
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29568684
gunta.mihelovica PIE lnkc.gov PUNKTS lv
www.lnkc.gov.lv

Ir izsludināta pieteikumu pieņemšana Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Šo sarakstu veido vērtības, kas uzskatāmas par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.

2020. gadā pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30. maijs.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.

Šobrīd Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau ierakstītas 19 vērtības, ieskaitot Dziesmu svētkus un Suitu kultūrtelpu, Ieviņa ermoņiku spēli un Siguldas spieķu darināšanu, Pededzes pareizticīgo iedzīvotāju kāzu tradīcijas un Lībiešu kultūrtelpu.

Informācija par pieteikuma sagatavošanu pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: www.lnkc.gov.lv - Nozares -> Nemateriālais kultūras mantojums -> Elementu pieteikšana.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iesniegtos pieteikumus izvērtēs Nemateriālā kultūras mantojuma padome, pieaicinot ekspertus.

 

Informāciju sagatavoja:
Gunta Miheloviča
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29568684
gunta.mihelovica PIE lnkc.gov PUNKTS lv
www.lnkc.gov.lv
 

Sestdien, 1. februārī, Koncertzālē “Cēsis” pirmo reizi Latvija uzstāsies britu čelliste, dziedātāja un dziesmu autore Ajanna Vitera-Džonsone (Ayanna Witter-Johnson) ar grupu. Viņa ir rets, bet izcils piemērs tam, kā iespējams veiksmīgi apvienot klasisko un alternatīvo R&B mūziku. Ajannas koncerts “Čello Cēsis_Modern” ieskandinās septembrī gaidāmo sesto starptautisko festivālu Čello Cēsis.

 

“Ajanna Vitera-Džonsone ir īstena mūsu laiku māksliniece. Viņa ir mūziķe, ko šobrīd vajadzētu klausīties pilnīgi visiem. Viņā ir uguns,” The Guardian.

Vitera-Džonsone dzimusi Lielbritānijā un ar izcilību absolvējusi prestižo Londonas Trīsvienības Labana mūzikas un dejas konservatoriju un Ņujorkas Manhatenas Mūzikas skolu. Aijanna raksta pati savu orģinālmūziku, kā arī darbojusies akadēmiskās mūzikas laukā, veidojot aranžijas tādiem orķestriem kā Londonas simfoniskais orķestris (London Symphony Orchestra) un BBC simfoniskajam orķestrim (BBC Symphony Orchestra).

2011. gadā klajā nāca divi Ajannas mini albumi, Truthfully un Black Panther; tiem sekoja plaša koncertturneja pa Lielbritāniju un Eiropu, mūzika koncertprogrammai The Planets un nominācija MOBO mūzikas balvai. Pateicoties muzikālajai meistarībai, unikālajam vokālam, bezkompromisa dziesmu tekstiem un spējai prasmīgi interpretēt skaņdarbus čellam, Ajanna spēj uzrunāt gan klasiskās mūzikas, gan urbānās kultūras cienītājus.

Ajannas debijas albums Road Runner klajā nāca 2019. gadā. Tajā dominē basa līnijas, džezs un R&B melodijas. Mākslinieces čells, klavieres un neatkārtojamais dvēseliskais dziedājums uzbur viņas dzīves svarīgākās ainas. Albums izseko ceļam, ko mērojusi šī dziedātāja, dziesmu autore un čelliste, kurai, šķiet, bez piepūles izdodas atrast savu taku muzikālajā spektrā no klasiskās mūzikas līdz eklektiskam soul. Viteras-Džonsones čella skanējums līdzās ierastajam samtainajam plūdumam ieguvis arī zināmu raupjumu, Ajannai spēlējot gan klasiskajā manierē ar lociņu, gan klaudzinot kā sitamo instrumentu.

Koncertā Cēsīs dzirdēsim Ajannas orģinālmūziku un skaņdarbus solo čellam.

Ajannas Viteras-Džonsones koncerts ieskandinās rudenī gaidāmo sesto starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas notiks no 18.-20. septembrim, Koncertzālē “Cēsis”. Pilna festivāla programma tiks izziņota 3. februārī un sākta biļešu tirdzniecība.

Biļetes uz koncertu “Čello Cēsis Modern / Ayanna Witter-Johnson” nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova, Koncertzāles “Cēsis”, Mārketinga un komunikācijas vadītāja, E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv