Arhīva kalendārs

« May 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

Jau septīto gadu Valmiera kļūs par kino un aktīva dzīvesstila galvaspilsētu, aicinot no ziemas miega izvilkt savus velo un doties aizraujošā piedzīvojumā. Šogad Kino Pedālis atgriezīsies savā ierastajā formātā – velo un kino ienāk pilsētā.

6. maijā tiksimies pop up kino naktī, 7. maijā dosimies dažādiem spēkiem piemērotā, interaktīvā velo braucienā, pēc kura sekos Kino Pedāļa burziņš festivāla centrā – Vecpuišu parkā.

Rezervē aizraujošu nedēļas nogali kopā ar draugiem, ģimeni un citiem festivāla faniem!

Kas tevi sagaida?

6. maijā | Kino nakts

Piektdienas vakarā dažādās vietās Valmierā priekškaru vērs pop up kinoteātri. Jā, arī tur, kur kino ikdienā nav sastopams. Šī gada filmu programma būs īpaši plaša, jo tā tiek veidota sadarbībā ar īsfilmu festivālu 2ANNAS. Pop up kinoteātros varēs baudīt gan pašmāju veidotas, gan ārvalstu īsfilmas, kurās velosipēdam atvēlēta īpaša loma.

Detalizētāka filmu programma www.kinopedalis.lv.

7. maijā | Kino Pedāļa velo brauciens

Kino Pedālis ir velo un aktīva dzīvesstila festivāls, kas kļuvis par aizraujošu piedzīvojumu gan jauniem festivāla dalībniekiem, gan ikgadējiem tā piekritējiem. Festivāla laikā būs iespēja doties trīs dažāda garuma maršrutos, izspēlējot interaktīvu spēli par kino, svētkiem, vietām un lietām.

Ģimenes pedālis ~ 12 km

Ģimenes pedālis šogad pirmo reizi vedīs maršrutā uz Pārgauju. Apskatīsim gan stacijas galu un senus mazbānīša ceļus, gan jaunas ielas un atgriezīsimies Vecpuišu parkā, dodoties pa Valmierā iecienītu ceļu – Dzelzs tiltu jeb Dzelzīti. Kopā saripināsim ap 12 kilometriem ģimenes pedāļu.

Puspedālis ~ 25  km

Puspedālis šogad ripos gar abiem Gaujas krastiem uz seno Sīmanēnu ozolu, kur galvenais pārsteigums būs speciāli veidota pārceltuve pāri Gaujai. Jāņem vērā, ka daļa maršruta vedīs pa īstām meža takām, tādēļ maršrutu ieteicams veikt ar meža riteņiem. Šogad puspedālī solām vismaz 25 godīgus kilometrus.

Dižpedālis ~ 50 km

Dižpedālis ietvers visu Puspedāļa maršrutu un papildus izvedīs izzinošā maršrutā pa Gaujas krastu, dārziņu ciemiem, mazajiem ceļiem un mazliet arī neceļiem, apskatot vismaz vienu seno tiltu un vienu no Baltijas dižākajiem kokiem. Solām vismaz 50 dižus kilometrus.

Visi maršruti sāksies un beigsies pasākuma centrā - Vecpuiša parkā, bet tālāk vedīs katrs savā virzienā kopā ar interaktīvu spēli par kino, svētkiem, lietām un vietām.

Kino Pedāļa burziņš

Velo brauciena finišu – Vecpuiša parku – ieskandinās Kino Pedāļa burziņš. Kārlis Būmeisters un “Coco orchestra”, street food, atskats uz festivālu, skrejriteņu sacensības, balvu izloze un kopīga atpūta pēc kopā pavadītās dienas uz velo. Loterijā piedalīsies visi dalībnieki, kuri 7. maijā būs piereģistrējuši savu komandu LOQUIZ lietotnē – visi, kuri būs izspēlējuši interaktīvo spēli.

Pateicoties Valmieras novada pašvaldības atbalstam, festivāls tā apmeklētājiem būs bez maksas, kā arī visas dienas garumā katram būs iespēja iegādāties festivāla suvenīrus –

kreklus un slavenās Kino Pedāļa cepurītes.

Rezervē datumu jau tagad un gatavojies Kino Pedālim!

Viss par un ap festivāla norisi atrodams Kino Pedāļa Facebook lapā vai www.kinopedalis.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Ieva Linda Ābola

Gaujmalas ievas šogad nesteidzas ziedēt, lai uzplauktu tieši 21. maijā, kad Starptautiskajā plostnieku pilsētā Strenčos svinēs 25. Gaujas plostnieku svētkus. Biedrības “Gaujas plostnieki” vīri jau gatavo baļķus, lai trešdien, 18. maijā, pie Spicu tilta sietu plostu un dotos plosta ekspedīcijā lejup pa Gauju. “Plostam jāiet plosta ceļš!” saka Gaujas plostnieki, jo Gaujas ūdeņiem ir milzīga vara, tur vajag vīrus, kam spēks kaulos, lai plostu novaldītu. Plosta ekspedīcija ir unikāls pasākums, un interese par to gadu gaitā ir tikai pieaugusi.

Biedrība “Gaujas plostnieki” ir starptautiskās koku pludinātāju asociācijas (Internacional Timber Raftsmen Association) biedre, tā veido sakarus un veicina sadarbību ar citām biedrībām. Draudzība vairāku gadu garumā Gaujas plostniekus saista ar Polijas pilsētas Ulanovas (Ulanow) plostniekiem. Arī šogad Polijas plostnieku delegācija piedalīsies plosta siešanā un kopā ar mums svinēs svētkus.

Lai sagatavotos kārtīgai svinēšanai, piektdien, 20. maijā, plkst. 20.00 būs skaists vakars, dejas un mūzika pie Gaujas kopā ar grupu “Pajūgi”. Vakara romantiku varēs izbaudīt, vizinoties pa Gauju ar pontonlaivu “Made Marija”. Šos priekus varēs baudīt, atvēlot ziedojumu Ukrainas atbalstam.

Svētku rīts iesāksies ar tradicionālo gadatirgu, kurā savas preces piedāvās ap 70 tirgotāji. Gadatirgus piedāvājumā būs rožu stādi, biškopības produkcija, lina apģērbi, dzintara un sudraba rotas, koka izstrādājumi un pinumi, ādas izstrādājumi un visdažādāko pārtikas produktu piedāvājums. Tirdziņā varēs satikt arī mūsu novada mājražotājus z/s “Mežmalas-1” ar smiltsērkšķu produktiem, Sandriņas ievārījumus, iegādāties “Raganiņas Rijas” dabas kosmētiku, lina izstrādājumus no Mazsalacas, austos dvieļus un galdautus no Rūjienas un vēl daudz ko citu.

Rīta agrumā ierūksies motorzāģi un skanēs kalti, jo pie brīvdabas estrādes darbosies kokamatnieki, visas dienas garumā veidojot koka skulptūras. Koka skulptūru izzāģēšanas konkursa tēma šogad ir “Dzīvā daba”. Gatavos darbus vērtēs žūrijas komisija un skatītāji, būs arī pašu konkursa dalībnieku iekšējais balsojums. Labāko darbu autori saņems naudas balvas.

Pirms plosta sagaidīšanas, plkst. 10.00, notiks Strenču Kultūras centra pašdarbības kolektīvu koncerts un būs iespēja izbraukt nelielā izbraucienā pa Gauju ar pontonlaivu “Made Marija”. Jāpiemin, ka brauciens izmaksās 2 eiro. Varēs izmēģināt spēkus virvju trases iekarošanā un plostnieku sporta spēlēs, kā arī vērot ziedu laivu veidošanu un Valmieras Kennelkluba suņu paraugdemonstrējumus. Organizatori sola, ka skatītāji varēs satikt 40 visdažādāko šķirņu suņus. Pasākumā piedalīsies iznesīgie vācu aitu suņi, draiskie labradori un mīlīgie retrīveri, būs arī rotveileri un Stratfordšīras toiterjers. Varēs satikt Bernes ganu suni, bīglu, Velsas korgiju, karaļa Čārlza spanielu, somu Lapzemes suni un pelēko norvēģu aļņu suni.

Plostnieku svētkos allaž saviļņojošs ir brīdis, kad aiz Gaujas līkuma parādās plosts. Svinīgā plosta sagaidīšana ar Strenču pūtēju orķestri paredzēta plkst. 12.00. Tai sekos plostnieku gājiens, karogu pacelšana un plostnieku sumināšana. Svētku sveiciens 25. jubilejā izskanēs YAMAHA mūzikas skolas bundzinieku izpildījumā.

Pēcpusdienā, plkst. 13.00, pie estrādes darbosies akcija “Kūku Kūka 2022”, kurā biedrība “Šūpolēs” aicina piedalīties gan gardo kūku cepējus, gan degustētājus. Akcijas mērķis šoreiz – vākt līdzekļus Ukrainas atbalstam. Svētkos par nelielu ziedojumu varēs baudīt arī “Plostnieku zupu” un “Plosta prieku”.

Dienas pirmā daļa noslēgsies ar grupas “Keksi” koncertu estrādē, kur darbosies arī brīvdabas kafejnīcas ar dažādiem baudāmiem labumiem. Svētkus vadīs Dailes teātra aktieris Andris Bulis.

Svētku otrajā daļā no plkst. 21.30 brīvdabas estrādē notiks mūzikas un deju oriģināluzvedums “Gaujas mistērijas” ar Kristapa Krievkalna mūziku mūsdienu deju grupas “Buras” izpildījumā. Edītes Ābeltiņas horeogrāfija, tekstu autore Elīna Krastiņa. Uzvedumā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieris Guntars Grasbergs, mūziķi – Miķelis Vīte, Armands Treilihs, Ēriks Upenieks un solisti Elīna Ose, Laura Leontjeva, Matīss Tučs, Tomass Sergejevs.

Svētku noskaņu turpinās Vakara mūzika laivā uz Gaujas, kurā muzicēs vokālā grupa “Melo`dia”, bet pirms pusnakts iestāšanās sāksies zaļumballe, kura turpināsies līdz rīta gaismai. Zaļumballē muzicēs grupa “Baltie lāči”, ieeja uz balli 5 eiro.

Svētki ir tikai kalna smaile, bet ikdiena ir nemitīga tiekšanās uz tiem. Gaujas plostnieku svētku ilgnoturīgā tradīcija apliecina to, ka Strenčos ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas.

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 64715660

Bērnu čalas, satikšanās prieks un nerimstošais satraukums – pēc gandrīz divu gadu pauzes Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos 3. jūnijā plkst. 19.00 norisināsies Valmieras novada skolēnu dziesmu un deju svētki “Kad klusums skan”, pieskandinot dabas koncertzāli ar instrumentu, soļu un balsu skaņām. Koncerta režisore – Inga Cipe.

Dziesmu un deju svētki ir latviešu vienotības un nacionālās identitātes simbols, tāpēc ir īpaši svarīgi šo vērtību saglabāt un auklēt jau no mazotnes. Tādējādi par norises vietu ir izvēlēts dziesmu svētku šūpulis Dikļi. Tas atgādinās bērniem par to, cik svarīgi ir stiprināt tradīcijas un būt lepniem par savu zemi, dziesmu un deju.

Koncertā uzstāsies ap 900 Valmieras novada skolēnu kolektīvu dalībnieki un viesi. Uz skatuves satiksies tautas deju kolektīvi, mūsdienu deju grupas, pūtēju orķestri un kori. Jaunajiem māksliniekiem būs iespēja dziedāt kopā ar Latvijā pazīstamo grupu “Sudden Lights”. No plkst. 18.30 gaidāms arī svētku gājiens, kas vedīs uz dabas koncertzāli.

Ieeja – bez maksas.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Annija Skudra,

Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu pili ir sācis jaunu putnu tiešraidi – no šodienas ikviens var sekot līdzi norisēm svīru būrī, kas uzstādīts Cēsu pils dienvidu tornī. Tiešraide vērojama Latvijas Dabas fonda “YouTube” kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv.

Svīre, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad izraudzījusi par 2022. gada putnu, ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta. Svīru skaļā sasaukšanās ir ļoti raksturīgs Cēsu pils skaņu ainavas elements, ko var pieredzēt pils viesi.

Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti, svīrei ir garāki, sirpjveida spārni. Svīre lielāko daļu laika pavada lidojumā – tā laikā putns var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt.

Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā, un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks. Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

Cēsu muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš: “Cēsu pils ir ne vien izcils arhitektūras un arheoloģijas piemineklis, bet arī nozīmīga dzīvotne dažādām augu un dzīvnieku sugām. Turklāt mēs tikai pakāpeniski esam sākuši apjaust, cik daudzveidīga un pārsteidzoša ir pils tagadējo iemītnieku pasaule – simtiem naktstauriņu sugu, desmitiem dažādu ķērpju un sūnu, gandrīz visas Latvijā ziemojošo sikspārņu sugas. Šis saraksts būtu turpināms vēl ilgi. Ar savu piemēru cenšamies pierādīt, ka arhitektūras pieminekļa saglabāšanā ir iespējams respektēt arī konkrētās vietas dabas daudzveidību.”

Gundars Kalniņš piebilst, ka, piemēram, pagājušajā gadā sagatavotajā pils mūru konservācijas būvprojektā pirmo reizi iekļauta nepieciešamība saglabāt mūra spraugas, kurās aizvadītajos gados ligzdojušas svīres. “Mūru tehnisko stāvokli šāds risinājums neietekmē, taču skaidri apliecina, ka Cēsu pili un līdzīgus pieminekļus var apsaimniekot, salāgojot dažādu nozaru intereses.”

Vairāk par dabas daudzveidības saglabāšanu Cēsu pilī var lasīt Cēsu pils pārvaldības plānā. Tas skatāms ŠEIT.