Arhīva kalendārs

« September 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

No 10. līdz 17. augustam Mālpils novadā, “Vecleitēnos”, norisinājās gadskārtējais, jau sešpadsmitais mākslinieku biedrības “Sidegunde“ plenērs – simpozijs ”Trauslās vibrācijas”.

Līdztekus citām glezniecības tehnikām šogad pastiprināta uzmanība tika pievērsta pasteļglezniecībai. Pasteļglezniecības meistarklasi vadīja gleznotājs Rolands Gross.

Kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča stāstījumā "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā" iepazīstināja ar Mālpils ievērojamākajām vietām, un visi kopīgi devās ekskursijā pa Mālpili un tās apkārtni.

Ievas Paulovičas lekcija "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā".

Gleznotāja Vita Merca nolasīja lekciju “Ainavas kompozīcijas pamatprincipi”, analizēja plenēra dalībnieku paveikto, runāja par mākslu un dalījās atmiņās par saviem skolotājiem.

Starptautisku skanējumu plenēram deva Igaunijas salas Sāremā mākslinieki, kuri ar sajūsmu gleznoja no viņu salas tik atšķirīgās Mālpils ainavas.

Atzīmējot Otto Skulmes 130. dzimšanas dienu, visi plenēra dalībnieki gleznoja ainavu ar Skulmju māju no Mergupes puses, atkārtojot motīvu, kas attēlots Otto Skulmes pēdējā gleznā “Nogāze” (a /e, 1966). 

Simpozijā kopā strādāja visu paaudžu mākslinieki, septītajā plenēra dienā gleznotājiem pievienojās Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 

Plenērā iesaistās Mālpils mākslas skolas audzēkņi.

Plenērā radītie darbi rudenī tiks eksponēti izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam. 

Simpoziju atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži un Mālpils novada dome. 

Projekta kuratore: Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668, informācija: Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com.

Dzelzceļš visos laikos ir bijis nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis. Vietējie iedzīvotāji Bānīti izmantojuši, lai nokļūtu līdz platsliežu dzelzceļam, kā arī lai pārvietotos tuvākajā apkārtnē. It īpaši tas bija noslogots tirgus dienās, kapu svētkos un citās svētku dienās.

Lai sajustu romantisko noskaņu, kāda valda dzelzceļa stacija tirgus dienas vakarā, pirmo reizi Bānīša svētku vēsturē – š.g. 7.septembrī - notiks pasākums vakara vilciena sagaidīšanai Alūksnes stacijā.  No plkst.19:00 varēs baudīt dzelzceļa stacijas romantisko noskaņu, kāda ir jūtama tikai dienās pēc tirgus. Alūksnes Bānīša stacijas vēlo vakaru īpašu darīs Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā, kurš atskaņos populāru pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu mūziku. Muzikāla programma izveidota iedvesmojoties no "Bellaccord Electro" fabrikā 1930.gados izdotajiem ierakstiem.

Vilciens Alūksnes stacijā tiks sagaidīts ar ziepju burbuļu salūtu. Lai salūts būtu īpaši krāšņs, katrs aicināts līdzi ņemt savus ziepju burbuļus.

Programma:
19:00 - Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā ar koncertprogrammu
19:40 - 20:00 Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Alūksnes stacijā. Vilciena sagaidīšana ar ziepju burbuļu salūtu

Pasākums notiek ar Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece
stacija PIE aluksne PUNKTS lv
+371 25669604

 

Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” Amatas novadā sākusi realizēt projektu „Pa Voldemāra Stelberga pēdām”, ko finansiāli atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma.

Voldemārs Stelbergs (12.03.1891. – 24.04.1940.) bija ievērojams kultūras darbinieks un folkloras vācējs pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. V.Stelbergs dzimis Drabešu pagasta „Tauriņos”, mācījies Latvijas konservatorijā vijoļspēli un mūzikas teoriju, kā arī zīmēšanu un gleznošanu pie mākslinieka Eduarda Brencēna. Nozīmības ziņā kā tautas garamantu vācējs minams tūlīt aiz Jurjāņu Andreja, Emīla Melngaiļa un Andreja Krūmiņa. Savācis 2630 folkloras vienības.

Projekta gaitā paredzēts  iepazīties un izpētīt V. Stelberga dzīves gaitas, iepazīties ar viņa savākto  folkloras mantojumu. Amatas novada folkloras kopa „Ore” apgūst folklorista savākto materiālu, lai dziesmas un melodijas iekļautu savā repertuārā, atskaņotu koncertos un iepazīstinātu ar tiem plašāku auditoriju.

Ir veikts lauka pētījums, intervēta Anna Kļaviņa, kas bērnībā pazinusi Voldemāru Stelbergu.

Lai apgūtu un popularizētu folkloras mantojumu, biedrības TKIC „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā tiek organizētas kokles spēles nodarbības un etnogrāfiskās dziedāšanas nodarbības.

Projektā iesaistījušās arī novada skolas – Amatas pamatskola, Skujenes pamatskola un Amatas novada mūzikas un mākslas skola.

Projekta noslēgumā paredzēts sarīkojums, kurā uzstāsies folkloras kopa „Ore”, skolu audzēkņi, klausītāji tiks iepazīstināti ar V.Stelberga dzīves gājumu, savāktajām kultūrvēstures liecībām, tautas melodijām un dziesmām.

Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe".

Aicinām 5. oktobrī sākot no pl. 11 uz izglītojošu un radošu piedzīvojumu “Biomuzikālā ekskursija Ziemeru muižā” Ziemeru muižas kompleksa kultūrvēsturiskajā vidē.

Latvijas Universitātes bioloģijas doktores Ilutas Daukškānes vadībā būs iespēja ne tikai dabā apskatīt  retas ķērpju un citu augu sugas, uzzināt par to izcilību un retumu, bet ar īpašu iekārtu palīdzību, dzirdēt šo augu vibrācijas izraisīto unikālo skaņu. Iepazīto augu skaņas tiks ierakstītas un Elizabetes Balčus muzikālajā darbnīcā iegūs oriģināla skaņdarba formu. Ekskursijā iegūto pieredzi un zināšanas varēs izpaust un nostiprināt arī mākslinieču Justīnes Lūces un Daces Lūces radošajās darbnīcās. Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas.

Projektu atbalsta VPR un Valsts Kultūrkapitāla fonds.



Lūgums iepriekš pieteikties t. 29327853 / Egija Silāre

Rudenī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" notikumi. Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus – izstādes, izrādes, koncerti, pasākumi un meistarklases.

Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Interesanta lielformāta gleznu izstāde “Pārvēršanās” apskatāma dabas vidē Cēsīs pie Rūcamavota.

Vidzemes koncertzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ērģeļmūzikas koncerti Alfrēda Kalniņa godināšanai, bet oktobra beigās Vidzemes koncertzālē Saulkrastu jauktā kora "Anima" koncerts "JŪRD.SAKNES.ROOTS". Valmieras koncertzālē Jūs priecēs izrāde “Vecmāmiņu valsts”.

Alūksnes bānīša stacijā vēlie vakari ar ceremonijorķestri un ziepju burbuļu salūtu, Valmierā dzejas nakts, bet Ziemeru muižā – biomuzikāla ekskursija. Valmieras muzejā iespēja apmeklēt novadpētnieku mācību semināra noslēgumu, savukārt Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” viesosies Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novadu bibliotēkās.

Sākoties jaunajam mācību gadam skolu jauniešiem iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs un iegūt jaunas, radošas un interesantas zināšanas un prasmes.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada  septembrī, oktobrī un novembrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!”, turpinot jau pērn sākto prasmju papildināšanu aktiermākslā. Arī teātrī nemitīgi sevi jāpilnveido, lai arvien uzlabotu skatuviskās, aktieriskās, vokālās, plastiskās iemaņas, ko pēc tam caur izrādēm, uzvedumiem, citiem pasākumiem nodot saviem skatītājiem. Šogad savos amata noslēpumos dalīsies Latvijā zināmi aktieri, skatuves mākslas pedagogi, vokālie pedagogi un vizāžisti, lai palīdzētu atklāt tēla veidošanas nianses. Būs nodarbības skatuves kustībā, aktiermeistarībā, vokālajās prasmēs, citās aktierim svarīgās iemaņās.

Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu.

Amatierteātris savā pilsētā, novadā, pagastā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī arī pašiem jāpilnveidojas, lai radītu arvien kvalitatīvāku sniegumu. Ir svarīgi rīkot radošās meistarklases amatierteātru aktieriem, jo spraigajā ikdienā pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstīšanai un kopējām nodarbībām. Mācīšanās darot ir visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai.

Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Nodarbības ieplānotas 21.un 22. septembrī; 5.un 30.oktobrī; 2.un 3.novembrī. Par norises vietām un pasniedzējiem informēsim katru dalībnieku individuāli.

Projekta „Skatuve. Teātris. Roc dziļāk II!” nodarbību plānojums

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja projekta vadītājs Jānis Gabrāns.

Izstāde mežā ”PĀRVĒRŠANĀS”, kā Kārļa Skalbes pasakā -  koka dvēselē pārvērties ceļinieks, gleznotājs caur saviem darbiem skatītājam liek redzēt un izjust to, ko jutis cits mākslinieks, tikai citā laikā, citā interpretācijā. Vietas izvēli noteikusi likumsakarība. K. Skalbe šūpulis kārts netālu no Gaujas iztekas, savukārt glezniecības  izstādē - Skalbes domas, pārdzīvojumi  - atkal Gaujas krastos, tikai citādā plūdumā. Tādejādi akcentējot mūžīgo mainību, bet saglabājot nemainīgo – cilvēka dvēseli un radošos garu.

Izstādē "Pārvēršanās" apskatāmi 11 darbi, kurus gleznojuši mākslinieki- Jānis Dukāts, Jānis Blanks, Ansis Rozentāls, Dāvis Ozols, Reinis Liepa, Ritums Ivanovs un dēli, Rasmus un Krišjānis, Zīle Ziemele, Signe Vanadziņa, Laima Bikše.

Izstādi mežā Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs organizējusi biedrība "Art Cēsis" ar Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu Kultūras un Tūrisma centra un Cēsu pašvaldības atbalstu. Plenēra darbnīcas vadītājs, gleznotājs Ritums Ivanovs. Lielformāta darbi  gleznoti uz “Latvijas finiera” speciāli sagatavota saplākšņa ar firmas “Caparol” krāsām. Tieši šo  materiālu izmantošana nodrošina gleznu ilglaicīgu eksponēšanu brīvā dabā. 

Jaunatklāšanas pasākums "Pārvēršanās" notiks 7.septembrī pulksten 16.00, Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs. Izstādes atklāšanā Sarkano klinšu takā Kārļa Skalbes pasakas lasīs Gundars Āboliņš.

Informāciju sagatavojusi: Inese Ciekure, biedrības "Art Cēsis" vadītāja.

Pagājušajā gadā ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu tapa unikālas Sibīrijā pierakstītas dziesmu klades manuskripts. Manuskriptā  ietverts īss klades autora likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas. Dziesmu kladei tapa arī  digitāla versija – virtuāla dziesmu klade (issuu.com/sibirijas_dziesmuklade).

Ar “Vidzemes kultūras programmas 2019” atbalstu finansējumu guvusi koncertprogrammas izveide, kurā iekļautas Sibīrijas dziesmukladē pierakstītās dziesmas.

12. septembrī plkst.17.00 Strenču pilsētas bibliotēkā notiks pasākums “Es vēlos mājās pārnākt…”, kura apmeklētāji tiks iepazīstināti ar manuskriptu un virtuālo dziesmu kladi. Pasākuma laikā dziesmuklades manuskripta tapšanā  iesaistītie dalīsies pieredzē par tā izveidi.  Vēstures skolotāja Sarmīte Krūze pastāstīs par pieredzēto vēstures liecību apkopošanā, dziesmu klades autoru un viņa likteņgaitām. Būs dzirdami dziesmu teicējas Ainas Šomases dziedājumu fragmenti. Mūzikas skolotāja Inga Čukure pastāstīs par to, kā tapa nošu pieraksts.

Pasākuma laikā tiks atskaņota projekta ietvaros sagatavotā koncertprogramma Valmiermuižas muzikantu izpildījumā.

 

Pasākuma koncertprogramma finansēta “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajā “Vidzemes kultūras programmā 2019” projektā “Izdevums Sibīrijas dziesmuklade”.

Projekta vadītāja: Iveta Ence, Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja.

Projekta "Vidzeme iekļauj" komanda aicina 16.septembrī plkst.17.30 uz fotoizstādes "Neērtie bērni" atklāšanu Gulbenes novada bibliotēkā. 

 “Neērtie bērni” ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Viņu diagnozes ir visdažādākās: bērnu cerebrālā trieka, Dauna sindroms, autisms, epilepsija, Spina bifida, garīga rakstura traucējumi un ļoti retas ģenētiskas saslimšanas (dominantā distrofā bulozā epidermolīze, KCNQ2 un Helsmoortel-Van Der Aa sindroms). Fotoprojekts, kam bija plaša rezonanse virtuālajā vidē, interneta portālos, radio un presē, pilnā apjomā joprojām aplūkojams fotogrāfes lapā: https://www.facebook.com/kosumbildes. Fotogrāfiju izstāde ir skaists paveiktā darba kopsavilkums.

Arita Strode – Kļaviņa ir ģimenes un svētku fotogrāfe, kura dzīvo Jelgavā un strādā visā Latvijas teritorijā (fotografē kāzas u. c. svinības, kā arī privātas fotosesijas). “Neērtie bērni” ir viņas otrā fotogrāfiju izstāde. Pirmā – “Neparastie latgalieši” – 2018. gadā apceļoja visus Latvijas novadus. Ideja veidot fotogrāfiju ciklu “Neērtie bērni” radusies, iedvesmojoties no līdzīga projekta ārzemēs – tur smagi slimi bērni tika fotografēti kā tēli no animācijas u. c. filmām, ar pēcapstrādes palīdzību pārvēršot viņus īstos supervaroņos un iepriecinot gan pašus bērnus, gan viņu ģimenes. Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte, vispirms saredzot bērnu un tikai tad viņa diagnozi. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.

Fotoprojektā piedalījušās ģimenes no Rīgas un apkārtnes novadiem, Jelgavas, Tukuma un Gulbenes. Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti ticis izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, tika saņemtas vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!" Fotogrāfiju izstāde “Neērtie bērni”  jau apceļojusi Jelgavu, Tukumu un Preiļus. Izstāde no 16.septembra apskatāma Gulbenes novada bibliotēkā un tuvākā gada laikā apceļos vēl citas Latvijas pilsētas: Vilci, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Salaspili, Smilteni, Madonu u. c. cerībā, ka šīs fotogrāfijas darīs sabiedrību kaut mazliet atvērtāku, saprotošāku un cilvēcīgāku.

Informāciju sagatavoja: Arita Strode - Kļaviņa

Vairāk informācijas par projektu "Vidzeme iekļauj":

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai popularizētu lokālo vēsturi un novadpētniecību, paplašinātu novadpētnieku redzesloku un celtu darba kvalitāti, kā arī veicinātu sadarbību starp pētniekiem, muzejiem, krātuvēm un dažādām ar kultūras mantojuma saglabāšanu, dokumentāciju un aizsardzību saistītām valsts institūcijām, Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv ir uzsākusi un kopš 2017.g. īsteno ilgtermiņa projektu “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!”.

Projekta ietvaros jau notikuši vairāki novadpētniekiem paredzēti semināri un kopš 2018.g. Historia.lv reizi gadā rīko Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumus.

2. lasījumi norisināsies 2019. g. 3.oktobrī Valmieras muzeja izstāžu zālē. Sākums – plkst. 10.00. Dalība – brīva.

PROGRAMMA

9.30–9.50.
Reģistrācija. Kafija. 

10.00–10.15
Lasījumu atklāšana.

10.15–10.50
VPR/KKF finansētais projekts “Novadpētnieku mācības un kultūras mantojuma apzināšanas ekspedīcijas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas “Vēveros” un tuvākajā apkārtnē”: mērķi, risinājumi, rezultāti...
Valters Grīviņš, Historia.lv redaktors un projekta vadītājs
Jautājumi un atbildes.

10.50–11.25
Lokālā vēsture – “Lielās vēstures” “pameita”?
Antra Grūbe, Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja
Jautājumi un atbildes.

11.25–12.00
Saikavas aptiekas kolekcija – 20. gs. lauku aptiekas vēsture.
Ilze Gaujēna, Madonas novadpētniecības muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.00–12.35
Agrārā reforma Jaunmoku muižā.
Ingrīda Vistopola, Jaunmoku pils muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.35–13.10
Pusdienas pārtraukums

13.10–13.45
Valmieras Latviešu biedrība: mazpilsētas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās pašapziņas veidotāja (1872-1919).
Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzejs
Jautājumi un atbildes.

13.45–14.20
Tekstilijas un ar tām saistītie dzīvesstāsti. Tekstiliju semantika.
Lilija Jakubenoka, Aizkraukles muzejs
Jautājumi un atbildes. 

14.20–15.00
Amatas pagasts senajās kartēs (17.gs.-20.gs.) un mūsdienās
Edgars Žīgurs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Jautājumi un atbildes.

Lasījumos tiks filmēts un fotogrāfēts pasākuma publicitātes vajadzībām.

 

Informācija: 
Valters Grīviņš, Historia.lv
redakcija PIE historia PUNKTS lv
29151826

14. septembrī Vestienas pagasta “Gretēs” notiks pirmajam latviešu botāniķim Jānim Ilsteram veltīta Augu diena.

PASĀKUMA PROGRAMMA

Programmu sagatavoja Biruta Nebare, biedrības "Mūžizglītība "Gretēs"" valdes priekšsēdētāja.



Teātra trupas KVADRIFRONS izrāde “Vecmāmiņu valsts”, kas pirmizrādi piedzīvoja šovasar, sarunu festivāla LAMPA ietvaros, uzsāk savu rudens ceļojumu pa Latvijas pilsētām. Pirmā izrāde notiks 2. oktobrī Koncertzālē Valmiera, savukārt 19. oktobrī “Vecmāmiņu valsts” būs skatāma Kuldīgā, festivāla “Teātris ir visur” ietvaros. Līdz šī gada beigām izrāde viesosies arī Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Pateicoties British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstam, izrāde būs skatāma bez maksas. Ieeja ar iepriekšēju pieteikšanos, vietu skaits ierobežots.

Gandrīz dokumentālajā izrādē „Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un reģionālo pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Izrāde veidota, balstoties uz intervijām ar izrādes aktieriem un viņu vecmāmiņām - par to, kā viņi jūtas savās attiecībās viens ar otru, kā ikdienā sadzīvot ar dažādām, ar novecošanu saistītām problēmām, piemēram, ierobežotu mobilitāti un diskrimināciju. Arī par to, kā šie izaicinājumi ietekmē visu ģimeni.

Šī ir izrāde par vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. „Vecmāmiņu valsts” ir veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem.

Izrādes radošā komanda līdz idejai par izrādi nonāca kopīgu diskusiju rezultātā, reflektējot par savām attiecībām ar vecvecākiem un secinot, ka katram tajās ir kādi izaicinājumi. Izrādes tapšanā izmantotas tās dalībnieku atmiņas par savām vecmāmiņām un pašu vecmāmiņu aizraujošie, amizantie, skumjie, līksmie un neparastie stāsti. Izrādē skarta arī novecošanas tēma, gan personīgā, gan plašākā – visas sabiedrības aspektā.

Pieteikšanās izrādei Valmierā, aizpildot pieteikuma formu internetā: https://ej.uz/vecmaminuvalstsvalmiera

Radošā komanda:
Režija: Paula Pļavniece
Aktieri: Reinis Boters, Klāvs Mellis, Ance Strazda, Āris Matesovičs , Jana Ļisova, Ance Kukule, Jānis Kronis, Samira Adgezalova
Dramaturgi: Justīne Kļava, Evarts Melnalksnis
Komponists: Jēkabs Nīmanis
Dziesmu tekstu autori: Cēsu 1. pamatskolas skolēni
Scenogrāfija un kostīmi: Marija Rozīte-Vītola
Gaismu mākslinieki: Mareks Lužinskis, Jānis Sniķers
Gaismu mākslinieka asistents: Kārlis Staņa
Fotomāksliniece: Odeta Katana (Odeta Catana, ROU)
Producentes: Sandra Lapkovska, Inese Tone
Tehniskais direktors: Kārlis Tone
Īpašs paldies Matīsam Budovskim.

Atbalstītāji un sadarbības partneri:
British Council Latvia, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, VSIA Rīgas cirks, Latvijas Jaunā teātra institūts, ES platforma “Radošā Eiropa”, Magic Carpets. 

Informāciju sagatavoja Inese Tone / inese PIE kvadrifrons PUNKTS lv

Vairāk informācijas: www.kvadrifrons.lv un https://www.facebook.com/KVADRIFRONS/

Kultūras mantojuma aizsardzības darbs nav iedomājams bez profesionālas restaurācijas. Restaurācijas procesā speciālisti sabiedrībai atdod no pamestības un iznīcības izglābtas kultūras vērtības, kurās ieguldīta profesijas mīlestība, uzticība vērtību saglabāšanai, neizsīkstoša enerģija, rūpīgs un pacietīgs darbs, vēlēšanās pēc iespējas vairāk atklāt par objektu un nesteidzoties, atbildīgi un prasmīgi no jauna izcelt šīs vērtības apbrīnošanai.

2019.gadā Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma “Restaurācija”  izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, stiprinātu profesionalitāti, veicinātu autentiskuma izpratni un oriģinālās substances informatīvās un sajūtu radošās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu.

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi norisināsies no 13.-15. septembrim. Ekskursijās, sarunās un meistarklasēs būs iespēja iepazīt, gan paveiktus darbus kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas biržas un restaurācija, Burtnieku luterāņu baznīcas atjaunošana trīsdesmit gadu garumā, gan iepazīties ar restaurācijas procesu, piemērām, vērojot Limbažu vecā rātsnama sienu gleznojumu atjaunošanu vai apmeklējot praktiskas nodarbības par vēsturisko būvgaldniecības izstrādājumu saglabāšanu Berķenelē. Durvis vērs un pie sevis uzņems arī kultūras pieminekļu saimnieki – varēs izstaigāt atjaunoto Dobeles mūzikas skolu; Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā būs iespējams doties skolēnu vadītās ekskursijās; par restaurācijas procesu, pieredzi un iecerēm būs iespējams aprunāties arī Tāšu muižā, Nurmuižā, Rīgas Jēzus baznīcā, Rāmavas muižā, Vecpiebalgas Vēveros un citur.Eiropas kultūras mantojuma dienas atklās 12. septembrī ar konferenci, kurā līdzās nozares ekspertiem no Latvijas tādiem kā Pēteris Blūms, Zaiga Gaile, Ilmārs Dirveiks un Dace Čoldere, uzstāsies arī viens no Eiropā zināmākajiem autentiskuma jēdziena ekspertiem Juka Jokilehto, Īrijas restaurācijas arhitekte Graine Šefrija, kuras pēdējais veikums 2019. gadā tika nominēts Mīsa van der Roes balvai, kā arī Velsas kultūras mantojuma pārvaldes Kultūrvēsturiskās vides nodaļas direktore Katrīna Robertsa. Konference no “Trīs brāļiem” 10.00-17.00 būs vērojama tiešraidē https://mantojums.lv/.

Pasākumu programma Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, atsevišķas aktivitātes par samaksu norādītas pasākumu programmā. Dalībai dažos no pasākumiem iepriekš jāpiesakās. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tās notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

Papildus informācija:

Alma Kaurāte

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes

Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste

67326602, alma.kaurate PIE mantojums PUNKTS lv

http://www.mantojums.lv

 

 

Valmieras muzeja Izstāžu namā 20.septembrī plkst.17.00 atklās igauņu mākslinieka Tonu Noorita (Tõnu Noorits) fotodarbu izstādi “Ceļotājs laikā”.  

Fotogrāfs un publicists Kaupo Kikkas par mākslinieku raksta: “Tonu Noorits ir aizraujoša parādība Igaunijas fotogrāfijas ainavā, un nav šaubu, ka viņa darbi ir pelnījuši daudz plašāku uzmanību. Viņš ir izvairījies no tradicionālajiem igauņu mākslas veidiem un īstenojis savu stingro redzējumu, kas ne vienmēr ir viegli saprotams. Viņš vienlaikus ir lielpilsētas cilvēks un provinces zēns.”

Personālizstādē “Ceļotājs laikā” (“Wanderer in Time") autors izceļ iestudētu fotogrāfiju. Taču līdzās tai skatāmi arī ainavu elementi, portreti un nejauši uzņemti attēli.

Tonu Noorits, jau 35 gadus darbojoties fotogrāfijas mākslā, atpazīstamību guvis gan Igaunijā, gan starptautiski. Kopš 1980.gada ir bijušas 35 personālizstādes, 12 grupu izstādes Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un citviet. Vairākkārt piedalījies dažādos konkursos un saņēmis apbalvojumus. Arī izstādē Valmierā būs aplūkojami vairāki starptautiski apbalvotie darbi.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

Š.g. 13. septembrī plkst. 15.00 Gaujienas pilī, atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotās vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS”.

LMS radošajās darbnīcās “MANTO. MANTOJUMS” Gaujienas pils vēsturi un mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte un pedagoģe Ineta Riepniece, mākslinieces un pedagoģes Māra Kārkliņa un Vizbulīte Jaukule, vizuālās mākslas pedagoģe Dace Lazdiņa.

Radošajās darbnīcās tiks sniegts ieskats heraldikā, arhitektūrā, kā arī vitrāžas mākslā un tēlniecībā, saistībā ar pasākuma norises vietu – Gaujienas pili. Radošās darbnīcas iecerētas un radītas, lai rosinātu izprast vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas, radošās domas citādākus aspektus. Radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti un novadpētnieki.

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

 

Informāciju sagatavoja:
Igors Dobičins, tel.: 26628302

Koncertzāle “Cēsis” jauno sezonu kā ierasts iesāk ar festivālu Čello Cēsis, kas norisināsies no 13. – 15. septembrim. Īpaši festivālam veidotās unikālās programmās dzirdēsim čella spēles meistarus un jaunas skatuves zvaigznes no Amerikas, Vācijas, Japānas un Latvijas. Gaidāmi koncerti gan mūzikas gardēžiem, gan klasisku vērtību cienītājiem, gan mazajiem klausītājiem.

Piektdien, 13. septembrī plkst.19.00 piekto Starptautisko festivālu Čello Cēsis atklās amerikāņu čelliste, izcilā Ņujorkas ansambļa Bang on a Can All-Stars soliste Ešlija Bāsgeita (Ashley Bathgate) un lieliskais latviešu pianists Reinis Zariņš. Ešlija lielākoties atskaņo laikmetīgo mūziku, kas izaicina viņu pašu un iedvesmo publiku klausīties un pieņemt ko jaunu. Viņas pārsteidzošā talanta un aizrautīgā izpildījuma valdzināti, Amerikas komponisti Bāsgeitai veltījuši neskaitāmus jaundarbus.

Bāsgeita un Zariņš ir pazīstami kopš studiju laikiem Jeila universitātē (ASV), un Čello Cēsis festivālam izveidojuši koncertprogrammu, kurā skanēs moderna, laikmetīga amerikāņu komponistu mūzika.

Es Reinim vaicāju, ko viņš vēlētos spēlēt - vai tā būtu klasika? Viņš atbildēja, ka vēlētos atskaņot tieši laikmetīgo mūziku, kaut ko no mana repertuāra. Mūsu idejas un temperamenti saplūda kopā daudzās diskusijās, jo Reinis vēlējās vairāk dzirdēt manu minimālistisko repertuāru, mūziku no Bang on a Can, bet es savukārt vēlējos dzirdēt viņa ieceres. To visu apvienojām koncertā, kurā parādās gan mūsu muzikālā gaume, gan skaņdarbi, kas abus izaicina darīt kaut ko savādāk,” par programmas tapšanu stāsta Ešlija Bāsgeita.

Festivāla turpinājumā, sestdien, 14. septembrī, plkst.10.00 interesenti aicināti uz Ešlijas Bāsgeitas atklāto meistarklasi.

Rīta cēlienā no plkst. 11.00 – 14.00 koncertzāles restorānā “Epikūra dārzs būs iespēja baudīt vēlās brokastis čella noskaņās”.

Dienas turpinājumā, plkst. 14.00 koncertā “Cello Ritmico”, festivāla apmeklētāji aicināti ieklausīties čella saspēlē ar dažādiem sitaminstrumentiem. Kopā ar izcilo latviešu čellistu Ēriku Kiršfeldu muzicēs nu jau labi pazīstamais ansamblis Perpetuum Ritmico. Koncertprogrammā skanēs spoži mūsu laikmetā radīti skaņdarbi. Pasaules elpu jutīsim unikālā ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa kompozīcijā “Sniegs jūnijā” un amerikāņu avangarda mūzikas pārstāvja Džona Keidža, itāļu čellista, komponista Džovanni Solimas skaņdarbos. Līdzās tiem dzirdēsim latviešu komponistu Ērika Ešenvalda, Kristapa Pētersona un Lindas Leimanes skaņdarbus.  Komponistei klātesot, festivālā pirmatskaņojumu piedzīvos Anitras Tumševicas jaundarbs “Vecā kalna noslēpums”.

Čello Cēsis kulminācijā, Galā koncertā “Māsas Balanas. Glāss un Prokofjevs” dzirdēsim divas talantīgas latviešu mūziķes, kas šobrīd mirdz uz lielākajām pasaules skatuvēm gan kā solistes, gan spēlējot duetā – čellisti Margaritu Balanas un vijolnieci Kristīni Balanas. 2010. gadā Nīderlandes Dejas teātris komponistam Filipam Glāsam pasūtīja mūziku baletam “Gulbja dziesma”. Tā vietā, lai sarakstītu klasikas formas darbu dejas izrādei, Glāss radīja dubultkoncertu, kurā divi solisti (čells un vijole) ir kā vadošo dejotāju avatāri. Amerikāņu komponista Filipa Glāsa Dubultkoncerts vijolei un čellam skanēs ,Kristīnes un Margaritas Balanas, Lietuvas Nacionālā Simfoniskā orķestra un diriģenta Roberta Šervenika sniegumā.

Koncerts būs īpašs, jo Glāsa mūziku atskaņošu pirmo reizi, kā arī šī būs mūsu dueta debija atskaņojot dubultkoncertu Latvijā. Ļoti priecājos, ka šis notikums ir tieši festivāla Čello Cēsis ietvaros. Glāsa dubultkoncerts nav viegls, bet tas ir ļoti skaists – mūzika tevi ievelk, jūties pacilāts, it kā lidotu,” atklāj čelliste Margarita Balanas.

Galā koncertā dzirdēsim arī festivāla īpašo viesi - japāņu izcelsmes Vācijā dzīvojošo čellistu Danjulo Išizaka, kura sniegumā skanēs Sergeja Prokofjeva Sinfonia Concertante – skaņdarbs, kas ticis veltīts vienam no leģendārākajiem čellistiem mūzikas vēsturē, Mstislavam Rostropovičam.

Festivāla trešajā dienā, 15. septembrī – kamermūzika un programma bērniem. Plkst. 13.00 Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā sastapsies mūzika un glezniecība. Dzirdēsim brīnišķīgu čella un klavesīna saspēli, kur baroka laikmeta un mūsdienu mūzikas repertuārā satiksies seni draugi un domubiedri – klavesīniste Aina Kalnciema un Vācijā dzīvojošais čellists Ramons Jaffe. Mūziķu veidotā koncertprogramma klausītājus aizvedīs mūzikas vēstures piepildītā ceļojumā no senajiem Baha un Hendeļa skaņdarbiem, līdz mūsu laikabiedru Pētera Vaska, Jura Karlsona un paša čellista Ramona Jaffes oriģināldarbiem. Čelliste Margarita Balanas koncerta noskaņu ietērps krāsās, gleznojot.

Bet jau plkst. 15.00 iepazīt čellmūziku aicināti jaunākie klausītāji. Vara Klausītāja muzikālajā izrādē “Tanabata jeb teika par divām zvaigznēm” kā sapnis īstenībā, mūzikā, zīmējumos un dejā tiks izstāstīta sena japāņu teika par debess karaļvalsts dzīvi. Tūkstoš gadu senais stāsts par mīlestību un debesu spīdekļiem atklāsies brīnumainākā spēlē, kas pasaku tēlus uzburs zīmējumos, ēnās, mūzikā un dejā. Fantāzijas bagātajā rotaļā iesaistīsies trīs mums visiem labi pazīstamas latviešu mūziķes – Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (perkusijas), Agnese Egliņa (klavieres)  un divas japāņu mākslinieces – dejotāja Minako Suzuki un izrādes māksliniece Hiroko Ošima.

Festivāls notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

14.septembrī, Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienas ietvaros ar bagātīgu programmu, Āraišu arheoloģiskajā parkā durvis ver vaļā jaunais apmeklētāju centrs.

AS “Latvijas valsts meži” apmeklētāju centrā līdz 2020.gada pavasarim atver arī LVM pop up sezonas vēstniecību, kurā būs iespēja iepazīt īslaicīgu izstādi par koku dažādos laikos un tā izmantošanas iespējām. LVM un Amatas novada pašvaldība ir noslēgusi memorandu par sadarbību Āraišu arheoloģiskā parka vēsturiskās ekspozīcijas attīstīšanā, kas veicina sabiedrībā izpratni par koksni kā atjaunojamu un vietējās izcelsmes materiālu un koksnes izmantošanas vēsturi Latvijā un Ziemeļaustrumeiropā. Šīs sadarbības ietvaros jau ir daļēji atjaunota Āraišu ezerpils ekspozīcija, kā arī turpmāk tiks veidoti bērnu un jauniešu izglītības projekti. 2019. gada maijā Āraišu arheoloģiskajā parkā tika atklāts LVM informācijas stends – koksnes kubikmetrs, kas glabā tonnu ogļskābās gāzes, ko koks augot ir savācis no atmosfēras.

No 14. septembra Āraišu LVM pop up vēstniecībā sev interesantas un izglītojošas aktivitātes atradīs gan liels, gan mazs. Teju 17 metrus garais priedes stumbrs vēstīs par koksnes pielietojumu būvniecībā un mājsaimniecībā. Koka tapu stends ļaus sevi un draugus skatīt koka tapu veidolā. Būs arī iespēja praktiski noskaidrot, cik daudz cilvēku var ietilpt kubikmetrā koksnes. Savukārt, interaktīvā spēle atklās, cik ātri aug mežs un, cik daudz koksnes nepieciešams, lai uzkāptu līdz Mēnesim. Interesentiem būs iespēja arī apskatīt Latvijas populārāko koku sugu stumbrus un izzināt to izmantošanas iespējas.

“Jaunajā apmeklētāju centrā koka apbūves vēstures atklājēji aicināti viegli saprotamā un uzskatāmā viedā iepazīt koksnes plašās izmantošanas iespējas, izprast Latvijas meža nozares attīstību, un skatīt mūsdienu zinātnes sasniegumus koka būvniecībā. LVM vēstniecībai ir gods jaunajā, no koka darinātajā Āraišu apmeklētāju centrā, sagaidīt viesus un stāstīt par mežu kā atjaunojamu dabas resursu, kas sniedz ne vien darbavietas Latvijas reģionos, bet arī nodrošina tautsaimniecības vajadzības un piedāvā reālu risinājumu klimata pārmaiņu novēršanā. Stādot mežu, kopjot to un pēc tam ikdienā izmantojot koksnes produktus, ikviens var mazināt klimata pārmaiņas izraisošo izmešu daudzumu atmosfērā,” skaidro LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Īslaicīgajā izstādē, līdzās nupat nocirstiem kokiem, būs redzami  tādi, kuru vecums mērāms vairāk kā 1000 gados. Tie ir Āraišu ezerpils izrakumos atrastie un saglabātie koki, kas beidzot atgriezušies „mājās” no pagaidu glabāšanas vietām turpat  50 gadu garumā.  Tās būs liecības par ezerpils būvēm.  Starp tām viena no svarīgākajām – jūgbaļķis, kas ir pamatā lielai daļai ezerpils ēku sienu konstrukcijai un citas. Par dzīvi ezera tuvumā stāstīs saglabājušās vienkoča laivas paliekas. Daži no baļķiem rādīs arī pētniecības procesu, jo tie izmantoti dendrohronoloģisko paraugu ņemšanai.

Apmeklētāju centrā būs iekārtota arī arheologa Jāņa Apala bibliotēka. Grāmatas pēc pieprasījuma būs pieejamas zinātnisku darbu sagatavošanai, padziļinātai izpētei gan arheoloģijas speciālistiem, gan novadpētniekiem un studentiem. Grāmatas Āraišu arheoloģiskajam parkam dāvina J.Apala ģimene, saglabājot visas arheologa piezīmes un grāmatzīmes kā liecību par J.Apala nopietno izpētes darbu paralēli tam, ko redzam rekonstruētajā Āraišu ezerpils saliņā.

Āraišu ezerpils ir vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā. Parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu straujo dzīves vidi.

Jaunais apmeklētāju centrs uzcelts ar Amatas novada gādību, realizējot ES projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”.  Šis ir pirmais realizētais apmeklētāju centrs parka pastāvēšanas vēsturē. Tajā, pēc pilnīgas atvēršanas 2020.gada pavasarī, viesiem būs iespēja iepazīties ar ezerpils vēsturi, senajiem latgaļiem, izzināt ezerpils rekonstrukcijas gaitu, uzzināt par Āraišu lomu pasaules kartē. Apmeklētāju centrā atradīsies arī Amatas novada tūrisma punkts, piedāvājot iespēju uzzināt par visa novada un apkārtējo kaimiņu novadu, Latvijas tūrisma iespējām. Te būs arī īpaša velotūristu un kafijas pietura.

Informāciju sagatavoja:
Jolanta Sausiņa
Nodaļas “Araišu arheoloģiskais parks” vadītāja
Tālr.: +371 28002237
 E-pasts: jolanta.sausina PIE amatasnovads PUNKTS lv

Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis ”Krišjānis Valdemārs”” šoruden Salacas baseina bibliotēkās un skolās uzsāk projektu “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru”. Sākotnēji paredzētie “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītie pasākumi Vidzemes kultūras programmas ietvaros Salacgrīvas novada bibliotēkās un skolās pārauguši patriotiskā akcijā, rādot un stāstot, cik pašpietiekams ir Salacgrīvas novads un kādas garīgās kultūras vērtības te gadu gaitā radušās un top vēl arvien.

Vai zinājāt, ka Ungurpils iedzimtais Vilis Kasims, kurš tagad dzīvo Barselonā, savā daiļdarbā “Lielā pasaule” ir pareģojis, ka tieši Salacas krastos dibināsies jauna cilvēku kopiena, kuru izglābs mīlestība? Savukārt salacgrīvietis Mintauts Eglītis, kuru Otrā pasaules kara vēji aiznesa tālajā Austrālijā, raksta, ka viņš redzējis vai pusi pasaules, nekur nav lūkojis tik skaistus saullēktus kā Salacas krastos. Un ainažnieks Rihards Bērziņš (Valdess) varējis radīt savus “Jūras vilkus” tikai latviešu kuģniecības šūpulī Ainažos, kur vecajā skolā vēl arvien spokojas jūrskolnieku gari, lai gan viņi paši jau sen atdusas Ainažu vecajos kapos zem zilām atraitnītēm.

Salacas burvību tēlojis Auseklis, Rūdolfs Blaumanis, Apsīšu Jēkabs, Pāvils Rozītis, Alfrēds Krūklis, Valdis Rūja, Viks un mūsu novadniece Daina Avotiņa. Kur nu vēl Jāņa Petera “mīlas vārdi Salacai”,- cik vasaras dzejnieks nav pavadījis Vidzemes akmeņainā jūrmalā!

Kā sēnes pēc lietus novada skolās un bibliotēkās izaugušas grāmatu izstādes, kas stāsta par Salacgrīvas novadu. Pirmo veidoja Hedviga Inese Podziņa Salacgrīvas novada bibliotēkā: “Mēs ikdienā pat neapzināmies, cik esam bagāti. Blakus Dainas Avotiņas un Jāņa Petera veikumam mani ļoti uzrunāja Viļa Kasima fantāzijas par nākotnes pasauli. Kādēļ gan tieši te pie Salacas nevarētu dzimt jauna civilizācija?” Salacgrīvas vidusskolas bibliotekāre Valentīna Kalniņa grāmatu plauktos radusi vairākus izdevumus, kuri stāsta par mūsu novadu: “Palasiet Anitu Emsi, Vidzemes lībiešu saknes ir dzīvas! Ik dienu bērni mājās dzird šīs izloksnes īpatnības un reizēm lepojas arī skolā – es zinu, kā to pateikt salacgrīviski!”

Būtībā skolēnam ir jāatnāk līdz bibliotēkai, jāizlasa kāds no stāstu vai dzejas kājumiem un jāuzraksta domraksts. Tos vērtēs bibliokuģa komanda, lai noteiktu labāko darbu autorus. Tieši viņiem tiek organizēts īpašs izziņas brauciens Lāčplēša dienas priekšvakarā, kur skolēni varēs aplūkot Brīvības pieminekli no iekšpuses, viesoties Goda istabā. Pēcāk Rīgas Latviešu biedrības namā notiks latviskuma stunda kopā ar kinorežisoru ilggadīgo biedrības priekšsēdētāju Jāni Streiču. Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ar kuru Salacgrīvas novadu vieno sadarbības memorands, būs iespēja aplūkot Misiņa bibliotēkas krājumus, ko laipni pavērs Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Te, kur vērojama plaša vēsturiska izstāde par Latvijas Universitāti simts gados, atminēsimies vēl vienu simtgadi – bibliokuģa lieldraugs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skolēniem stāstīs par Latvijas Kara floti, kas mūsdienās pāraugusi Jūras spēkos. Patriotiskās dzejas festivāla dienās pagājušajā rudenī un arī šopavasar vairāki Jūras spēku kuģi viesojās Salacgrīvas ostā.

Labāko skolēnu izziņas braucienam līdzekļus atvēlējusi Salacgrīvas vidusskola no projekta “Skolas soma”, veidojot un kopjot patriotismu – “Mēs lepojamies ar savu novadu!”

Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis, bibliokuģa "Krišjānis Valdemārs" bocmanis, žurnālists un vēsturnieks.