Arhīva kalendārs
6. maijā tiksimies pop up kino naktī, 7. maijā dosimies dažādiem spēkiem piemērotā, interaktīvā velo braucienā, pēc kura sekos Kino Pedāļa burziņš festivāla centrā – Vecpuišu parkā. Rezervē aizraujošu nedēļas nogali kopā ar draugiem, ģimeni un citiem festivāla faniem! Kas tevi sagaida? 6. maijā | Kino nakts Piektdienas vakarā dažādās vietās Valmierā priekškaru vērs pop up kinoteātri. Jā, arī tur, kur kino ikdienā nav sastopams. Šī gada filmu programma būs īpaši plaša, jo tā tiek veidota sadarbībā ar īsfilmu festivālu 2ANNAS. Pop up kinoteātros varēs baudīt gan pašmāju veidotas, gan ārvalstu īsfilmas, kurās velosipēdam atvēlēta īpaša loma. Detalizētāka filmu programma www.kinopedalis.lv. 7. maijā | Kino Pedāļa velo brauciens Kino Pedālis ir velo un aktīva dzīvesstila festivāls, kas kļuvis par aizraujošu piedzīvojumu gan jauniem festivāla dalībniekiem, gan ikgadējiem tā piekritējiem. Festivāla laikā būs iespēja doties trīs dažāda garuma maršrutos, izspēlējot interaktīvu spēli par kino, svētkiem, vietām un lietām. Ģimenes pedālis ~ 12 km Ģimenes pedālis šogad pirmo reizi vedīs maršrutā uz Pārgauju. Apskatīsim gan stacijas galu un senus mazbānīša ceļus, gan jaunas ielas un atgriezīsimies Vecpuišu parkā, dodoties pa Valmierā iecienītu ceļu – Dzelzs tiltu jeb Dzelzīti. Kopā saripināsim ap 12 kilometriem ģimenes pedāļu. Puspedālis ~ 25 km Puspedālis šogad ripos gar abiem Gaujas krastiem uz seno Sīmanēnu ozolu, kur galvenais pārsteigums būs speciāli veidota pārceltuve pāri Gaujai. Jāņem vērā, ka daļa maršruta vedīs pa īstām meža takām, tādēļ maršrutu ieteicams veikt ar meža riteņiem. Šogad puspedālī solām vismaz 25 godīgus kilometrus. Dižpedālis ~ 50 km Dižpedālis ietvers visu Puspedāļa maršrutu un papildus izvedīs izzinošā maršrutā pa Gaujas krastu, dārziņu ciemiem, mazajiem ceļiem un mazliet arī neceļiem, apskatot vismaz vienu seno tiltu un vienu no Baltijas dižākajiem kokiem. Solām vismaz 50 dižus kilometrus. Visi maršruti sāksies un beigsies pasākuma centrā - Vecpuiša parkā, bet tālāk vedīs katrs savā virzienā kopā ar interaktīvu spēli par kino, svētkiem, lietām un vietām. Kino Pedāļa burziņš Velo brauciena finišu – Vecpuiša parku – ieskandinās Kino Pedāļa burziņš. Kārlis Būmeisters un “Coco orchestra”, street food, atskats uz festivālu, skrejriteņu sacensības, balvu izloze un kopīga atpūta pēc kopā pavadītās dienas uz velo. Loterijā piedalīsies visi dalībnieki, kuri 7. maijā būs piereģistrējuši savu komandu LOQUIZ lietotnē – visi, kuri būs izspēlējuši interaktīvo spēli. Pateicoties Valmieras novada pašvaldības atbalstam, festivāls tā apmeklētājiem būs bez maksas, kā arī visas dienas garumā katram būs iespēja iegādāties festivāla suvenīrus – kreklus un slavenās Kino Pedāļa cepurītes. Rezervē datumu jau tagad un gatavojies Kino Pedālim! Viss par un ap festivāla norisi atrodams Kino Pedāļa Facebook lapā vai www.kinopedalis.lv.
Informāciju sagatavoja: Ieva Linda Ābola
Biedrība “Gaujas plostnieki” ir starptautiskās koku pludinātāju asociācijas (Internacional Timber Raftsmen Association) biedre, tā veido sakarus un veicina sadarbību ar citām biedrībām. Draudzība vairāku gadu garumā Gaujas plostniekus saista ar Polijas pilsētas Ulanovas (Ulanow) plostniekiem. Arī šogad Polijas plostnieku delegācija piedalīsies plosta siešanā un kopā ar mums svinēs svētkus.
Lai sagatavotos kārtīgai svinēšanai, piektdien, 20. maijā, plkst. 20.00 būs skaists vakars, dejas un mūzika pie Gaujas kopā ar grupu “Pajūgi”. Vakara romantiku varēs izbaudīt, vizinoties pa Gauju ar pontonlaivu “Made Marija”. Šos priekus varēs baudīt, atvēlot ziedojumu Ukrainas atbalstam. Svētku rīts iesāksies ar tradicionālo gadatirgu, kurā savas preces piedāvās ap 70 tirgotāji. Gadatirgus piedāvājumā būs rožu stādi, biškopības produkcija, lina apģērbi, dzintara un sudraba rotas, koka izstrādājumi un pinumi, ādas izstrādājumi un visdažādāko pārtikas produktu piedāvājums. Tirdziņā varēs satikt arī mūsu novada mājražotājus z/s “Mežmalas-1” ar smiltsērkšķu produktiem, Sandriņas ievārījumus, iegādāties “Raganiņas Rijas” dabas kosmētiku, lina izstrādājumus no Mazsalacas, austos dvieļus un galdautus no Rūjienas un vēl daudz ko citu. Rīta agrumā ierūksies motorzāģi un skanēs kalti, jo pie brīvdabas estrādes darbosies kokamatnieki, visas dienas garumā veidojot koka skulptūras. Koka skulptūru izzāģēšanas konkursa tēma šogad ir “Dzīvā daba”. Gatavos darbus vērtēs žūrijas komisija un skatītāji, būs arī pašu konkursa dalībnieku iekšējais balsojums. Labāko darbu autori saņems naudas balvas. Pirms plosta sagaidīšanas, plkst. 10.00, notiks Strenču Kultūras centra pašdarbības kolektīvu koncerts un būs iespēja izbraukt nelielā izbraucienā pa Gauju ar pontonlaivu “Made Marija”. Jāpiemin, ka brauciens izmaksās 2 eiro. Varēs izmēģināt spēkus virvju trases iekarošanā un plostnieku sporta spēlēs, kā arī vērot ziedu laivu veidošanu un Valmieras Kennelkluba suņu paraugdemonstrējumus. Organizatori sola, ka skatītāji varēs satikt 40 visdažādāko šķirņu suņus. Pasākumā piedalīsies iznesīgie vācu aitu suņi, draiskie labradori un mīlīgie retrīveri, būs arī rotveileri un Stratfordšīras toiterjers. Varēs satikt Bernes ganu suni, bīglu, Velsas korgiju, karaļa Čārlza spanielu, somu Lapzemes suni un pelēko norvēģu aļņu suni. Plostnieku svētkos allaž saviļņojošs ir brīdis, kad aiz Gaujas līkuma parādās plosts. Svinīgā plosta sagaidīšana ar Strenču pūtēju orķestri paredzēta plkst. 12.00. Tai sekos plostnieku gājiens, karogu pacelšana un plostnieku sumināšana. Svētku sveiciens 25. jubilejā izskanēs YAMAHA mūzikas skolas bundzinieku izpildījumā. Pēcpusdienā, plkst. 13.00, pie estrādes darbosies akcija “Kūku Kūka 2022”, kurā biedrība “Šūpolēs” aicina piedalīties gan gardo kūku cepējus, gan degustētājus. Akcijas mērķis šoreiz – vākt līdzekļus Ukrainas atbalstam. Svētkos par nelielu ziedojumu varēs baudīt arī “Plostnieku zupu” un “Plosta prieku”. Dienas pirmā daļa noslēgsies ar grupas “Keksi” koncertu estrādē, kur darbosies arī brīvdabas kafejnīcas ar dažādiem baudāmiem labumiem. Svētkus vadīs Dailes teātra aktieris Andris Bulis.
Svētku otrajā daļā no plkst. 21.30 brīvdabas estrādē notiks mūzikas un deju oriģināluzvedums “Gaujas mistērijas” ar Kristapa Krievkalna mūziku mūsdienu deju grupas “Buras” izpildījumā. Edītes Ābeltiņas horeogrāfija, tekstu autore Elīna Krastiņa. Uzvedumā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieris Guntars Grasbergs, mūziķi – Miķelis Vīte, Armands Treilihs, Ēriks Upenieks un solisti Elīna Ose, Laura Leontjeva, Matīss Tučs, Tomass Sergejevs. Svētku noskaņu turpinās Vakara mūzika laivā uz Gaujas, kurā muzicēs vokālā grupa “Melo`dia”, bet pirms pusnakts iestāšanās sāksies zaļumballe, kura turpināsies līdz rīta gaismai. Zaļumballē muzicēs grupa “Baltie lāči”, ieeja uz balli 5 eiro. Svētki ir tikai kalna smaile, bet ikdiena ir nemitīga tiekšanās uz tiem. Gaujas plostnieku svētku ilgnoturīgā tradīcija apliecina to, ka Strenčos ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas. Informāciju sagatavoja:
Dziesmu un deju svētki ir latviešu vienotības un nacionālās identitātes simbols, tāpēc ir īpaši svarīgi šo vērtību saglabāt un auklēt jau no mazotnes. Tādējādi par norises vietu ir izvēlēts dziesmu svētku šūpulis Dikļi. Tas atgādinās bērniem par to, cik svarīgi ir stiprināt tradīcijas un būt lepniem par savu zemi, dziesmu un deju. Koncertā uzstāsies ap 900 Valmieras novada skolēnu kolektīvu dalībnieki un viesi. Uz skatuves satiksies tautas deju kolektīvi, mūsdienu deju grupas, pūtēju orķestri un kori. Jaunajiem māksliniekiem būs iespēja dziedāt kopā ar Latvijā pazīstamo grupu “Sudden Lights”. No plkst. 18.30 gaidāms arī svētku gājiens, kas vedīs uz dabas koncertzāli. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Annija Skudra, Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"
Svīre, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad izraudzījusi par 2022. gada putnu, ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta. Svīru skaļā sasaukšanās ir ļoti raksturīgs Cēsu pils skaņu ainavas elements, ko var pieredzēt pils viesi. Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti, svīrei ir garāki, sirpjveida spārni. Svīre lielāko daļu laika pavada lidojumā – tā laikā putns var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt. Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā, un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks. Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums. Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu. Cēsu muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš: “Cēsu pils ir ne vien izcils arhitektūras un arheoloģijas piemineklis, bet arī nozīmīga dzīvotne dažādām augu un dzīvnieku sugām. Turklāt mēs tikai pakāpeniski esam sākuši apjaust, cik daudzveidīga un pārsteidzoša ir pils tagadējo iemītnieku pasaule – simtiem naktstauriņu sugu, desmitiem dažādu ķērpju un sūnu, gandrīz visas Latvijā ziemojošo sikspārņu sugas. Šis saraksts būtu turpināms vēl ilgi. Ar savu piemēru cenšamies pierādīt, ka arhitektūras pieminekļa saglabāšanā ir iespējams respektēt arī konkrētās vietas dabas daudzveidību.” Gundars Kalniņš piebilst, ka, piemēram, pagājušajā gadā sagatavotajā pils mūru konservācijas būvprojektā pirmo reizi iekļauta nepieciešamība saglabāt mūra spraugas, kurās aizvadītajos gados ligzdojušas svīres. “Mūru tehnisko stāvokli šāds risinājums neietekmē, taču skaidri apliecina, ka Cēsu pili un līdzīgus pieminekļus var apsaimniekot, salāgojot dažādu nozaru intereses.” Vairāk par dabas daudzveidības saglabāšanu Cēsu pilī var lasīt Cēsu pils pārvaldības plānā. Tas skatāms ŠEIT.
Koncertcikls UPES VAKARI: 2. jūnijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra jauktais koris OGRE, Madlienas Tautas nama pūtēju orķestris MADLIENA un Rīgas privātās mūzikas skolas NAMIŅŠ orķestris. 9. jūnijs 20.00 Tomes Tautas nama folkloras kopa GRAUDI, Ikšķiles Tautas nama jauktais vokālais ansamblis GAUDIUM un Tomes Tautas nama Tomes dāmu ansamblis. 16. jūnijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra folkloras kopa ARTAVA, Ķeipenes Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis SONORE, Ogres novada Kultūras centra senioru koris ALTERA. 30. jūnijs 20.00 Lēdmanes Tautas nama dāmu vokālais ansamblis STARI, Lielvārdes kultūras nama folkloras kopa JOSTA un Lielvārdes kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis PUSNAKTS STUNDĀ. 7. jūlijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra vokālā grupa ANIMA SOLLA, Ikšķiles Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis NONA un Ikšķiles Tautas nama vīru vokālais ansamblis TIKAI TĀ Koncerti norisināsies brīvā dabā, Ogres upes promenādē, pie arkveida (Līkā) tilta un to apmeklējums ir bez maksas.
Alūksnes Pilssalas estrādē 11. jūnija vakarā 26 deju kolektīvi no visas Latvijas izdejos Rīgai, Kurzemei, Zemgalei, Sēlijai, Latgalei un Vidzemei raksturīgas dejas, kuras atklāj īpašās, katram novadam iezīmīgās, tradīcijas. Mūžīgā dzinēja stāstu par Latvijas novadiem, to īpatnībām, vērtībām un ļaudīm XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzveduma ieskaņas koncertā iedzīvinās stāstnieks, aktieris Andris Keišs. “Mēs ar Latvijas dejotājiem Deju lieluzveduma repertuāra pārbaudes un apguves semināros tiekamies jau kopš aprīļa beigām. Priekšnesumos redzētais ir formulējams kā “spēks”, “jauda”, “enerģija”, “cieņa”, “dzīvotprieks” un “būšana kopā”. Nāk prātā atziņa – lai arī kādi vēji pūš mums pāri, lai arī cik grūti darbi darāmi, lai arī kādi ierobežojumi mūsu dzīvē gadās - latvietis vienmēr dziedās un vienmēr dejos. Tā, iespējams, arī ir atbilde uz jautājumu – kas tad ir mūsu īpašais mūžīgais dzinējs. Par šo un arī par Latvijas novadu īpašo smeķi mēs dejosim un stāstīsim Deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”. Mūsu stāstu pirmo reizi varēs redzēt ieskaņas koncertā Alūksnes Pilssalas estrādē un es domāju, ka visiem klātesošajiem, gan dejotājiem, gan skatītājiem, šis būs ļoti īpašs notikums. Tiekamies Alūksnē!” aicina Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.
Koncertā piedalīsies deju kolektīvi Dancis, Līgo, Vektors, Teiksma, Zelta sietiņš no Rīgas, Jukums, Enku-drenku no Alūksnes, Vēja zirdziņš no Jelgavas, Imuliņa no Kandavas, Venta, Kuldīdznieks no Kuldīgas, Lustiņdancis no Kārķiem, Laimes pali no Lielvircavas, Šeku Reku no Ķekavas, Rucavietis no Liepājas, Mārupieši, Klasesbiedri no Mārupes, Ogrēnietis no Ogres, Dancari no Preiļiem, Dziga no Rēzeknes, Krišjānis no Valdemārpils, Augšzeme no Viesītes, Zibenītis no Stokholmas. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda. Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados. Mākslinieciskie vadītāji - Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, režijas, scenārija un tekstu autori - Madara Gruntmane – Dujana, Kaspars Bērziņš un Kārlis Krūmiņš, muzikālā noformējuma režisors un intermēdiju mūzikas autors Rihards Zaļupe. Daugavas stadiona scenogrāfiju deju lieluzvedumam izstrādā Didzis Jaunzems, videomateriālus scenogrāfijas noformējumā veido māksliniece Katrīna Neiburga, savukārt gaismojuma koncepciju izstrādā Oskars Pauliņš. Biļetes uz XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” ieskaņas koncertu iespējams iegādāties Alūksnes Kultūras centra kasē un “Biļešu paradīzes” kasēs (www.bilesuparadize.lv). Koncertu organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. *Foto no LNKC arhīva. Informāciju sagatavoja:
Pils parka estrādē dziesmas no 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuāra – koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un Noslēguma koncerta “Kopā augšup” dziedās Vidzemes un Latgales jauktie kori. Kopkori, kurā vienosies vairāk kā 1200 balsis, diriģēs Dziesmu svētku virsdiriģenti Agita Ikauniece-Rimšēviča, Aira Birziņa, Kaspars Ādamsons, Jānis Baltiņš, Jurģis Cābulis, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns, Uldis Kokars, Aigars Meri, Jānis Ozols, Ārijs Šķepasts, Māris Sirmais, Jevgeņijs Ustinskovs, kā arī Dziesmu svētku Goda virsdiriģenti Jānis Erenštreits un Juris Kļaviņš. Koncertā piedalīsies arī NBS Štāba orķestris, solisti Inga Šļubovska un Jānis Kurševs. Mākslinieciskie vadītāji – Jurģis Cābulis, Agita Ikauniece-Rimšēviča un Kaspars Ādamsons, režisors Juris Jonelis, koncertu vadīs Gundars Silakaktiņš. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kaspars Ādamsons uzsver: “Lai arī divos iepriekšējos gados koru ikdienā piedzīvotais, vai - pareizāk būtu teikt - nepiedzīvotais, diemžēl ir ietekmējis arī gatavošanos nākamajā gadā plānotajiem Dziesmu svētkiem, esmu priecīgs, ka dodamies tālāk un turpinām veidot tradīciju. Esmu pārliecināts, ka arī šajos sarežģītajos laikos dziesma un kultūra kopumā spēj dot spēku un vienot. Uz sen gaidītu kopā satikšanos dziesmā skaistajā Cēsu Pils parka estrādē!” Pirms koncerta plkst. 18.30 Vienības laukumā notiks Goda mirklis, pēc kura koncerta dalībnieki dosies gājienā uz Pils parka estrādi. Ieeja koncertā bez maksas. Pēc koncerta balle ar pūtēju orķestri “Cēsis”. Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertu Pils parka estrādē organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. * Foto no LNKC arhīva.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau septīto gadu Valmiera kļūs par kino un aktīva dzīvesstila galvaspilsētu, aicinot no ziemas miega izvilkt savus velo un doties aizraujošā piedzīvojumā. Šogad Kino Pedālis atgriezīsies savā ierastajā formātā – velo un kino ienāk pilsētā.
Gaujmalas ievas šogad nesteidzas ziedēt, lai uzplauktu tieši 21. maijā, kad Starptautiskajā plostnieku pilsētā Strenčos svinēs 25. Gaujas plostnieku svētkus. Biedrības “Gaujas plostnieki” vīri jau gatavo baļķus, lai trešdien, 18. maijā, pie Spicu tilta sietu plostu un dotos plosta ekspedīcijā lejup pa Gauju. “Plostam jāiet plosta ceļš!” saka Gaujas plostnieki, jo Gaujas ūdeņiem ir milzīga vara, tur vajag vīrus, kam spēks kaulos, lai plostu novaldītu. Plosta ekspedīcija ir unikāls pasākums, un interese par to gadu gaitā ir tikai pieaugusi.
Bērnu čalas, satikšanās prieks un nerimstošais satraukums – pēc gandrīz divu gadu pauzes Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos 3. jūnijā plkst. 19.00 norisināsies Valmieras novada skolēnu dziesmu un deju svētki “Kad klusums skan”, pieskandinot dabas koncertzāli ar instrumentu, soļu un balsu skaņām.
Koncerta režisore – Inga Cipe.
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu pili ir sācis jaunu putnu tiešraidi – no šodienas ikviens var sekot līdzi norisēm svīru būrī, kas uzstādīts Cēsu pils dienvidu tornī. Tiešraide vērojama Latvijas Dabas fonda “YouTube” kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv.
Turpinot tradīciju, no 2. jūnija vairākas ceturtdienas pulksten 20.00 Ogres upes promenādē uz peldošās skatuves norisināsies koncertcikls UPES VAKARI, kurā ar spēka piepildītām melodijām, Ogres upi pieskandinās Ogres novada amatiermākslas kolektīvi un viņu viesi. 
2022. gada 11. jūnijā plkst. 19.00 Ziemeļvidzemes pērlē - Alūksnē notiks XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” ieskaņas koncerts, kurā piedalīsies 600 dejotāji no visas Latvijas. 
2022. gada 11. jūnijā plkst. 19.00 Cēsu Pils parka estrādē skanēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ieskaņas koncerts.