Arhīva kalendārs
9. aprīlī no plkst.10.00 līdz 15.00 Tautas Lietišķās mākslas studijas “Valmiera” telpās Rūpniecības ielā 25C Valmierā ikviens aicināts apgūt pirmās aušanas prasmes un iemaņas. Praktisko nodarbību laikā klātesošie varēs gan vērot, gan apgūt šķērošanu ar lāpstiņu, bizes ievilkšanu stellēs, steļļu iekārtošanu un aušanas procesu. Interesentiem bez priekšzināšanām būs iespēja uzaust sev auduma paraudziņu. 8.–10. aprīlī Mazsalacā “Satiec savu meistaru!” laikā varēs apgūt rakstaino un cilpaino cimdu adīšanu un dubultadījuma tehniku, kā arī apgūt citādās izšūšanas un Mazsalacas jostu aušanas prasmes. Interesenti aicināti iepriekš pieteikties, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu: https://forms.gle/LR3z5rUUVpwYRbtdA vai zvanot pa tālruni 29179179 (Dace Jurka). 10. aprīlī plkst.10.00–14.00 Rencēnu Kultūras namā norisināsies atvērtās meistardarbnīcas jostu aušanā un grīdas celiņu aušanā no audumu strēmelēm meistares Gaļinas Birkavas vadībā. Vietu skaits ierobežots, plašāka informācija, zvanot pa tālruni 29197379 (Gaļina) vai sūtot e-pastu gabi-28 PIE inbox PUNKTS lv. Dalība “Satiec savu meistaru!” nodarbībās ir bez maksas. Visi laipni aicināti! Norisi organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Informāciju sagatavoja: Līga Tarbuna, Valmieras novada pašvaldība
Balsošana noris vietnē balso.vidzeme.lv, kur ikviens interesents var iepazīties ar visiem šogad konkursam iesniegtajiem kultūras projektu aprakstiem. Autorizējoties vietnē ar Latvija.lv, katrs tiek aicināts novērtēt kultūras projektu ieceres un balsot par trim labākajiem projektiem, par katru no tiem vienu reizi. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš uzskata sevi par vidzemnieku un ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Konsultēšanās ar sabiedrību mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un motivēt aktīvi iesaistīties Vidzemes kultūras procesos. Sabiedrības balsojuma rezultāti ļaus izprast vidzemnieku kultūras intereses, bet negarantēs finansējuma piešķiršanu projektiem. Lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas izvērtējumu. Turklāt, tā projekta iecere, kura saņems visvairāk sabiedrības balsu, iegūs īpašu Vidzemes plānošanas reģiona Atzinības balvu.
Šogad sabiedrības un ekspertu vērtēšanai ir nodoti visi 144 konkursam “Vidzemes kultūras programma 2022” iesniegtie kultūras projekti par kopējo summu 591 057,65 eiro, bet finansēšanai atvēlētā kopsumma ir 127 110,00 eiro. Vidzemes kultūras programmas koordinatore Lelde Ābele atklāj: "Vidzemes kultūras programmai iesniegtie projekti plaši pārstāv visas trīs šīs programmas izvirzītās prioritātes. Projektu iesniedzēji domājuši par daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus - mūzikas, teātra, vizuālās mākslas, kultūras mantojuma un citu jomu pārstāvjus.” Līdz š.g. aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs projektu pieteikumus un maija sākumā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv un vietnē balso.vidzeme.lv.
Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
“Kultūra ir viena no tām nozarēm, kura pandēmijas laikā cietusi visvairāk un kultūras durvis ir bijušas aizvērtas ilgi. Tagad pienācis laiks atkal satikties un vērt durvis vaļā ar lielu sparu. Cēsu novadā ir ļoti bagāta kultūras dzīve un ļoti dažādas kultūrvietas, koncertzāle, parki, tautas nami, skolas, estrādes, baznīcas, pļavas, pagalmi, meži, ielas, muzeji, krodziņi, viensētas, upes, klintis, kapsētas, bibliotēkas, laukumi, muižas, zūmi un tamlīdzīgi,” stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un foruma organizators Atis Egliņš-Eglītis. Forums sāksies plkst.10.00, savukārt reģistrācija būs atvērta jau no plkst.9.30. Dienas laikā būs astoņas radošas un izzinošas lekcijas. Forumu noslēgsim ar diskusiju par dienas laikā dzirdēto, kā arī kopsavilkumu. Foruma pilna programma tiks publicēta 12.aprīlī. Pieteikšanās forumam līdz 15.aprīlim ŠEIT. Pasākumu organizē Cēsu novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aleksandrs Abramovs
Auksto zupu Rozes gaumē vai uz ugunskura gatavotu maltīti meksikāņu labākajās tradīcijās, mazās Pavlovas kūciņas, burgerus, pašceptu maizīti un mammas pīrāgus, sviestā ceptu Burtnieka zandartu, plānās pankūkas ar visdažādākajiem pildījumiem, mājas Cielaviņu, vegānisko plovu, atvēsinošus dzērienus un vēl daudzus citus gardumus vairāk nekā 2 500 viesi baudīja 20 mājas kafejnīcās Valmieras novadā 2021. gada vasarā. Arī šogad dažādās vietās 6. un 7. augustā Valmieras novadā māju pagalmos atvērsies kafejnīcas. Varbūt arī Tavā? Iespējams, tieši šī pieredze Tev ļaus pārvērst savu ēdiena gatavošanas vai viesu uzņemšanas vaļasprieku par pamata nodarbošanos nākotnē. Kļūsti par šefpavāru un piedalies Mājas kafejnīcu dienās! Piedalīties aicināti arī jau esošie ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji (kafejnīcas, restorāni u.c.). Pieteikšanās līdz 1. maijam, aizpildot pieteikuma anketu šeit. Mājas kafejnīcu dienas ir iniciatīva, kas aicina par šefpavāru kļūt ikvienu interesentu (uzņēmējs vai fiziska persona), apmeklētājiem atverot kafejnīcu savas mājas pagalmā, galdā ceļot pašu gatavotu maltīti un atklājot tās īpašo stāstu. Dalībnieki aicināti savu piedāvājumu papildināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, rotaļām, koncertu, prasmju apguvi, saimniecības apskati, piedāvājot iegādāties pašgatavotus suvenīrus u. tml. Arī mājas kafejnīcu iekārtojums ir dalībnieku ziņā, izmantojot jau esošos resursus. Katra mājas kafejnīca par sagatavoto maltīti varēs noteikt plānoto pakalpojuma samaksu, kas paredzēta produktu iegādes un sagatavošanas izdevumu segšanai. Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir kopienu sadarbības veicināšana un īpašo novadam raksturīgo stāstu izcelšana gastronomiskajā tūrismā. Mājas kafejnīcu dienas Latvijā notiks jau ceturto gadu, ideju aizgūstot no Igaunijas, kur tas ir iecienīts, plaši apmeklēts un gaidīts notikums, kas ne tikai aicina izzināt garšu piedāvājumu, bet iepazīstina ar īpašām kultūras norisēm, tūrisma piedāvājumu. Valmieras novadā iniciatīvas koordinators ir Valmieras novada Tūrisma pārvalde, palīdzot interesentiem gan piedāvājuma popularizēšanā, gan mājas kafejnīcu organizēšanā, kā arī aicinot piedalīties praktiskās mācībās. Dalībniekiem projekta gaitā tiks nodrošināts īpašs Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta atbalsts ar dažādiem atvieglojumiem pasākuma laikā, kā arī vienots mārketings piedāvājumu popularizēšanā. Plašāka informācija par dalību Mājas kafejnīcu dienās Valmieras novadā dalībniekiem, kuri būs aizpildījuši pieteikšanās anketu, tiks sniegta pēc 1. maija, kad Tūrisma pārvalde ar katru dalībnieku sazināsies individuāli. Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir popularizēt reģionālā tūrisma galamērķus. Iniciatīvu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar LLTA “Lauku ceļotājs”. Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25437177
Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” otrā nedēļas nogale klausītājiem dāvās pavisam jaunas, iepriekš vēl neatskaņotas mūzikas atklāšanas prieku, iepzīstinās ar skaistiem ukraiņu akadēmiskās mūzikas skaņdarbiem un pieskarsies neapšaubāmām klasiskām vērtībām. Piektdienas vakarā izskanēs pianista Reiņa Zariņa solokoncerts “Pavasara pulss”, kas norit sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienības festivālu “Latviešu jaunās mūzikas dienas”. Tajā dzirdēsim mūziku, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Pēteris Vasks, Arturs Maskats un Andrejs Selickis. Programmā iekļauti gan jaundarbu pirmatskaņojumi, gan šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi. No Pētera Vaska Reinis Zariņš izvēlējies divus opusus – viens ir komponista jaunības darbs, 1976. gadā komponētais dramatiski spriegais “Cikls klavierēm”, bet Cēsīs pirmatskaņojumu piedzīvos opuss “Dzeguzes balss”, ko iedvesmojusi putna balss, kas bieži dzirdama komponista vasaras mājas tuvumā, Amatciemā. Koncertā dzirdēsim arī Artura Maskata jaundarbu “Noktirnes”, no kurām pirmās divas saistītas ar Emīlijas Dikinsones dzeju. Savukārt trešās jeb “Ukrainas noktirnes” pamatā ir ukraiņu tautasdziesma par mīļoto, kuru sieviete gaida pārnākam no kara. Trešais vakara pirmatskaņojums – Arvīda Selicika “Dziesma Debesu dzimtenei”. Kā saka pats komponists: “Mūzika skan vairākos līmeņos reizē: vienlaikus tā ir gan dziesma Debesu dzimtenei, gan lūgsna par dzimteni šeit un it īpaši par Ukrainu, gan Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās — Pasha.” Arvien spēcīgāk ieskanoties notīm, kas sasaucas ar Ukrainu, koncerta otrajā daļā uz skatuves redzēsim kamerorķestri “Kijivas solisti”. Sākoties karam Ukrainā, mūziķi atradās viesturnejā un, nespējot šobrīd atgriezties dzimtenē, turpina sniegt koncertus Eiropā, klausītājus iepazīstinot ar ukraiņu komponistu mūziku. Programmā skanēs Valentīns Silvestrovs, Maksims Berezovskis, Oleksandrs Šimko un ukraiņu tautas dziesmas pārlikums orķestrim. Festivāla noslēguma koncertā, 23. aprīlī tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un biežāk atskaņotais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šo satikšanos skaņās iedzīvinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dirģentes Kristīnas Poskas vadībā un vijolniece Trīna Rūbela. Koncerts tiešraidē būs klausāms arī Latvijas Radio 3 Klasika viļņos. Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”. Pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī” tas skanēja britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā, bet šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela. Līdzās Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma. Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. “Visiem trim komponistiem ‒ Erki Svenam Tīram, Vaskam un Bēthovenam ‒ kopīgs ir viens: viņi meklē galēji saasinātu un dziļu izteiksmi dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Viņu mūzikā vienmēr svarīgākais ir ideja, kas aiz tās stāv ‒ kāds augstāks mērķis. Tas spēlē būtisku lomu šo komponistu diženumā. Tīra darbs “Phantasma” sarakstīts, domājot par Bēthovenu, un viņa mūzikā ir kaut kas pārlaicīgs ‒ tas ir viens no iemesliem, kāpēc tā mani tik ļoti sajūsmina. Arī Vaska “Tālā gaisma” neapšaubāmi ir pārlaicīga; tā mūs izvadā cauri dziļākajām cilvēciskajām emocijām ‒ patiess šedevrs, kas jau kļuvis par mūsdienu klasiku. Es ārkārtīgi priecājos, ka beidzot varēšu atskaņot šo vijoļmūzikas repertuāra pērli kopā ar brīnišķīgo igauņu solisti Trīnu Rūbelu ‒ mūziķi, kura, es labi zinu, ir ideāli piemērota šī skaņdarba izpildīšanai. Cerību, pēc kuras ilgojamies “Tālajā gaismā”, mēs optimistiski un priekpilni sastopam Bēthovena Ceturtajā simfonijā; tā piedāvā mierinājumu un gaišu skatījumu, kas šajās dienās mums nepieciešams, iespējams, tik ļoti kā vēl nekad,” vakara koncertprogrammu raksturo starptautiski atzītā diriģente Kristīna Poska, kura kopš 2019./2020. gada sezonas ir Flandrijas simfoniskā orķestra galvenā diriģente un kopš 2021./2022. gada sezonas – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģente. Pirms abiem koncertiem interesenti ir aicināti uz Pirmskoncerta sarunām, kurās muzikologa Oresta Silabrieža iztaujāti, savās domās par koncertos gaidāmajiem skaņdarbiem, satikšanās mirkļiem mūzikā un dzīvi dalīsies gan komponisti Pēteris Vasks un Arturs Maskats, gan mūziķi. Dalība sarunās ir bez maksas. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
24. martā tiešsaistē Eiropas Digitālās nedēļas pasākumu programmas ietvaros norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšana. Šī ir Eiropā pirmā šāda veida digitālā kolekcija, ko laika gaitā plānots papildināt. Rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā aizsākās 17. gadsimtā ar manufaktūru un kuģubūves uzplaukumu Kurzemes hercogistē. 19. gadsimtā Rīga jau bija nozīmīgs Austrumeiropas un visas cariskās Krievijas industriālais centrs. Tehnoloģijām, sabiedrībai un laikiem mainoties, Latvijas vārdu pasaulē nes uzņēmumi un to ražotie produkti, ar kuriem mēs varam lepoties. Šie uzņēmumi un produkti ir nozīmīga daļa no Latvijas vēstures. Darbs pie Industriālā mantojuma kolekcijas veidošanas aizsākās 2018. gadā, apzinot iespējamos industriālā mantojuma kolekcijas mērogus. Līdz ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" sākās arī aktīvais sadarbības partneru kopīgais darbs, izvērtējot un apkopojot informāciju un materiālus par vairāk nekā 100 dažādiem Latvijā ražojošiem uzņēmumiem. ERAF projekta ietvarā Industriālā mantojuma kolekcijā ievietoti 20 000 digitālie objekti no muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu krājumiem. Kopumā kolekcija ir daudz plašāka un bagātīgāka, jo tā papildināta arī ar citu sadarbības partneru digitālajiem objektiem. Par dažādu uzņēmumu vēsturi izveidots vairāk nekā 300 lappušu liels informācijas masīvs, atspoguļojot dažādas rūpniecības nozares dažādos vēstures periodos. Izsenis Valmiera un Valmieras novada reģions ir bijis nozīmīgs un atpazīstams ar rūpniecisko uzņēmējdarbību, kas joprojām ir gan neatņemama Valmieras un Valmieras novada identitātes daļa, gan nozīmīgs devums Latvijas ekonomikai joprojām. Starp pirmajiem 100 LNB Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā ietvertajiem uzņēmumiem seši ir Valmieras novadā – AS “Valmieras stikla šķiedra”, Valmiermuižas alus darītava, Daiļrade (Valmieras filiāle), Rūjienas pienotava, kūdras fabrika “Seda” un Rīgas turbomehāniskā rūpnīca (Strenču filiāle). LNB Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšanas pasākuma aicināto dalībnieku vidū bija Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš Latvijā pazīstams arī kā vēstures mantojuma izpētes un saglabāšanas entuziasts. Viņš ir viens no iniciatoriem Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pašlaik tajā iekļauti tikai atsevišķi objekti - Valmiermuižas klēts, mūra žoga fragments, Valmiermuižas tornis, sienu un griestu gleznojumi. Ar uzņēmēja gādību, pateicoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzfinansējumam, 2019.gadā veikti Valmiermuižas mūra žoga daļas restaurācijas darbi. Aigars Ruņģis uzskata, ka vēstures un kultūras konteksts ir ļoti svarīgs viņa vadīta uzņēmuma darbībā, tādēļ šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība: “Valmiermuižas alus darītava atrodas vēsturiskajā muižas teritorijā. Tāpēc mēs rosinājām vēsturisko Valmiermuižas klēti un mūra žoga fragmentu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Attīstot alus darītavu, apzināmies, ka ir jārespektē vēsturiskā vide un ainava, un mēs nevaram būvēt te “sendviču” kastes. Līdzīgi kā ar vēsturiskajiem viskija brūžiem Skotijā un vīna darītavām Francijā, ļoti svarīga ir vieta, kur tiek ražoti produkti. Tas piešķir produktiem papildu vērtību. Tādēļ Valmiermuižas vēstures mantojuma saglabāšana ir ļoti būtiska. Mēs arī atbalstām Valmiermuižas kultūras biedrību, kas rūpējas, lai vēsturiskais Valmiermuižas parks kļūtu par atpazīstamu kultūrvietu. Viena no aktivitātēm šī mērķa sasniegšanai ir ikgadējais etnomūzikas festivāls.” Aigars Ruņģis pastāstīja, ka pašlaik ar Valmiermuižas alus darītavas atbalstu mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs raksta grāmatu par Valmiermuižas vēsturi. Zinātnieka atklājumi likšot ne tikai no jauna izvērtēt muižas vēsturi, bet arī ietekmēs lēmumus mūsdienās. Kā izrādās, alus darīšana Valmiermuižā ir notikusi agrāk, nekā domāts iepriekš. Jānis Kalnačs ir atradis pierādījumus vēstures avotos, ka alus šeit brūvēts jau 1688. gadā. Aigars Ruņģis apliecināja, ka tiek plānots nomainīt gadskaitli uz pudeļu etiķetēm, atbilstoši jaunākajiem pierādītājiem vēstures faktiem. Aigars Ruņģis ne tikai gādā par Valmiermuižas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet ir pievērsies alus darīšanas vēstures apzināšanai citviet Valmieras novadā. Viņu iedvesmo vietas, kas ir saglabājušās autentiskas kopš agrīnās industrializācijas laikiem 19.gs. otrajā pusē. Pārsteidzošs atklājums bijis Naukšēnu alus brūzis, kura ēka ir palikusi gandrīz nemainīga 140 gadus. Lai gan alus ražošana Naukšēnos tika pārtraukta 1979. gadā, taču mūsdienās bijušajā alus brūzī joprojām gatavo rudzu iesalu pēc senās tehnoloģijas, kā arī pilda pudelēs iecienīto “Valmieras oriģinālo” – dabīgu gāzēto minerālsāļu galda dzērienu un citus dzērienus. Šis atklājums Valmiermuižas alus saimnieku iedvesmojis atjaunot senu alus recepti par godu Naukšēnu brūža 140. jubilejai. Runājot par nākotnes iecerēm, Aigars Ruņģis atklāja plānus tuvākajos gados Valmiermuižā izveidot alus muzeju, lai parādītu kā alus tika darīts līdz industrializācijas laikmetam, paralēli turpinot ražošanu un attīstot alus kultūru mūsdienās. Savukārt Naukšēnu brūzim viņš novēl iet ceļu, ko redzējis alus darītavā “Cantillon” Beļģijā. Tā darbojas kā funkcionējošs alus brūzis – muzejs. Tādā veidā darītavai nav jāievēro visas Eiropas Savienības noteiktās prasības, dodot iespēju brūvēt alu pēc senām tehnoloģijām un autentiskām receptēm. Industriālā mantojuma apzināšana un tā atdzīvināšana mūsdienās ir cieši saistīta ar Valmieras pilsētas un novada ambiciozo mērķi – iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā. Valmieras programmas vadmotīvs ir konversija - pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa, aizsākot virkni procesu, kuros piedzīvosim būtiskas domāšanas un attieksmes maiņas, attīstot Valmieru kā mikrolielpilsētu – izcilu dzīvesvietu cilvēkam, kuru interesē kultūra, ekonomika un ilgtspējīga vide. “Šis ir unikāls eksperiments Latvijas mērogā, kā pilnībā industriālai pilsētai veidot industrijas un kultūras simbiozi. Mūsu mērķis nav gatavu mākslu ielikt industriālā telpā, bet piedāvāt māksliniekiem rezidences industriālos uzņēmumos, kur viņi kopā ar uzņēmējiem apzinātu esošās problēmas un kopīgi radītu risinājumus. Viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ir industriālā dizaina paraugu radīšana. Tādējādi rosināsim, lai ražojošie uzņēmumi apzinātos savu būtisko lomu kultūras procesā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir “Valmieras stikla šķiedra”, kura radītos materiālus plaši izmanto arhitekti, lai radītu lieliskus modernās arhitektūras projektus. Ceram, ka šīs sadarbības rezultātā attīstīsies mecenātisma kultūra. Uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar māksliniekiem, veidosies abpusēji dziļāka izpratne. Tādējādi uzņēmēji varētu būt vairāk ieinteresēti atbalstīt māksliniekus un veidot kopīgus projektus. Gatavību sadarboties ar māksliniekiem apliecinājuši “Valmieras stikla šķiedra”, SIA ZAAO, SIA “Valmieras ūdens”, SIA “Vidzemes slimnīca”,” saka “Valmiera Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” projekta vadītāja Liene Jakobsone.
Informāciju sagatavoja:
Koncertā piedalīsies sieviešu koris “Lira”, soliste Laura Keita Arājuma, Dikļu Kultūras centra amatierteātra dalībnieki. Dikļi daudziem asociējas ar divām tradīcijām: ar latviešu pirmajiem dziedāšanas svētkiem un pirmo teātra izrādi. Runājot par kultūras un izglītības pirmsākumiem Dikļos, jāpiemin Juris Neikens, kurš savu mūžu veltīja latviešu tautas izglītošanai un latvisko kultūras vērtību radīšanai. Desmit gados, kurus Juris Neikens pavadīja Dikļos, viņš izdarīja nenovērtējamu darbu – ar viņa gādību notika pirmie latviešu dziedāšanas svētki, ievadījums Dziesmu svētku tradīcijai visas valsts mērogā.
Sākumā Juris Neikens sarīkojumu esot iecerējis kā koru koncertu slēgtās telpās, domājot par to pēc kādiem Bībeles svētkiem Ārciemā 1863. gada rudenī. Bet, tā kā šādam gadījumam piemērotu telpu nedz Dikļos, nedz tuvākā apkaimē nav bijis, viņš izšķīries par sarīkojumu brīvā dabā, izvēlēdamies mācītājmuižas plašo dārzu. 1864. gadā tad arī norisinājās notikums, kam bija lemts kļūt par sākumu Dziesmu svētkiem. Viens no plašākajiem avotiem par to ir Jura Neikena apraksts, kas iespiests “Ceļa Biedra” 1865. gada 19.–21.numurā. Notikuma norisi viņš apraksta šādi: “Svētku rītā saulīte mirdzēja caur plāniem, gaišiem padebešiem un putnu balsis atskanēja siltā, klusā gaisā. Ap pulksten astoņiem jau viesi sāka rasties, visvairāk tālnieki, kas nebija zinājuši noteiktu stundu, kad dziesmas sāksies. Šīs draudzes pagasta skolēni,120 skaitā, bija pulcējušies Dikļu pagasta skolā, kas tepat tuvu pie baznīcas, tie, garā strēķī sastādīti, pa trim un četriem līdzās, ap pulksten divpadsmitiem dziedādami nāca uz dziesmu placi. Lai smalkās balsītes ir plašā birzē būtu dzirdamas, tad visas četras skolas savu spēku savienoja un dziedāja nu kopā bērnu korī gan baznīcas, gan lauku dziesmiņas. Pa tam bija sanākuši dziedātāju pulki – vīru kori, gaidīti un negaidīti, no sešām draudzēm. Dikļu pagasta skolā apsveicinājušies, tie Rūjienas skolmeistaru A. Švehu paši bija cēluši par direktoru jeb rīkotāju un lozējot to kārtu nolikuši, kā tie seši pulki cits pēc cita lai dziedātu.” Vīru kori dziedāja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Pēc tam runāja Juris Neikens, apsveikdams viesus un cildinādams dziesmu garu. Tad sākās lielā dziedāšana. Dziedāja gan lielsalacieši, straupēnieši, gan limbažnieki, mazsalacieši, rūjienieši un diklēnieši. Svētki beidzās ar kopīgu dziesmu “Lai Dievu visi lūdz”. Juris Neikens pateicās par dziedāšanu, izteikdams cerību satikties nākamajā gadā. Pirmā dziesmu diena Dikļos palikusi kā vēsturisks notikums, tādēļ ne velti Dikļus saucam par latviešu Dziesmu svētku šūpuli. Notikuma brīdī to organizētāji pirmās latviešu koru kopīgās dziedāšanas tālāko nozīmi diezin vai vēl apjauta. Taču, tautas pašapziņai augot, pamazām pieauga arī Dikļu sarīkojuma nozīme, un, kad jau bija izskanējuši vairāki vispārējie svētki, pirmās dziesmu dienas vieta vēsturē beidzot bija nostiprinājusies. Un vēsturē to ierakstījis Juris Neikens. Raksts “Par divu latviešu kultūras tradīciju sākumiem” publicēts “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs” 1999. gada 53. sēj. 28.–31. lpp. Autore – Iveta Priedīte. Foto autors: Reinis Oliņš Informāciju sagatavoja:
Semināru mērķis ir nodrošināt latviešu skatuviskās dejas kolektīvu gatavošanos un repertuāra pilnvērtīgu apgūšanu deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs”. Deju autori un novadu virsvadītāji kopā ar kolektīvu vadītājiem semināru noslēgumā pārrunas turpmākos soļus repertuāra apguves pilnveidei, lai turpinātu gatavošanos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. 29. un 30. aprīlī Rojas brīvdabas estrādē un 1.maijā Tukuma Sporta hallē savu šī brīža gatavību un reālo situāciju dalībnieku sastāvos demonstrēs 99 deju kolektīvi no Kurzemes. Semināri norisināsies arī 4. maijā Valmieras Olimpiskajā centrā, 6. maijā Smiltenes Kultūras centrā, 7. maijā Valmieras Kultūras centrā, 8. maijā CATA kultūras namā Cēsīs, 13. maijā Staļģenes Vidusskolas sporta zālē, 14. maijā Dobeles kultūras centrā, 14. un 15. maijā Jelgavas Kultūras centrā, 20. maijā Alūksnes Kultūras centrā, 21. maijā Madonas sporta hallē, 22. maijā Lielvārdes estrādē, 27. un 28. maijā Balvu Amatniecības vidusskolas sporta zālē, 28. maijā Daugavpils Kultūras pilī, 29. maijā Krāslavas estrādē un Krāslavas Kultūras centrā, 2., 3. un 4. jūnijā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā. 6. jūnijā ārvalstu latviešu deju kopas un kolektīvi savu sniegumu parādīs videoierakstos. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” kopumā gatavojas 650 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi no Latvijas un diasporas. Deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs” iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Radošo komandu veido mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, koncepcijas autori un režisori Madara Gruntmane-Dujana un Kaspars Bērziņš, režisors–inscenētājs Kārlis Krūmiņš, scenogrāfs Didzis Jaunzems, muzikālais vadītājs Rihards Zaļupe un video māksliniece Katrīna Neiburga. Informāciju sagatavoja:
Mēs esam atpakaļ! Eiropas ievērojamākais piedzīvojumu filmu festivāls European Outdoor Film Tour svin 20 gadu jubileju. Septiņi jauni aizraujoši piedzīvojumi ir iekļauti jubilejas programmā, “E.O.F.T. 2021” dodoties tūrē uz 21 valsti, tostarp arī Latviju. Jaunā E.O.F.T. programma aizvedīs uz slēptiem pasaules nostūriem, piedāvās ieskatu “outdoor” sporta kinematogrāfiskajā nākotnē un iepazīstinās ar piedzīvojumu meklētājiem un dēkaiņiem, kuri savu dzīvi pilnībā veltījuši piedzīvojumu un atklājēju garam. Neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas dziļi džungļos, ledainā aukstumā vai ceļā apkārt pasaulei, viņi parādīs, cik daudz iedvesmas ir pasaulē un arī mūsos. E.O.F.T. 2021 jūs satiksiet divas alpīnistes Caro North un Nashim Eshqi (“I am North”), divas sievietes, kuras ir sasniegušas pilnīgu neatkarību un vienotību ar kalniem. Ekstrēmais sportists Jonas Deichmann (“Miles Ahead”) tiecas pēc savas dzīves lielākā izaicinājuma: triatlons apkārt pasaulei. Piedzīvojumu meklētājs Eliott Schonfeld (“Amazonie”), kas mums jau pazīstams no filmas “Le Minimaliste”, dodas jaunā ceļojumā Amazones džungļos, uz vietām, kur tikai retais ir spēris savu kāju. Filma “Out of Frame” piedāvās ieskatu kalnu filmu veidošanas aizkulisēs, tostarp varēs vērot bezprecedenta foto sesiju Mont Blanc kalnu masīva virsotnē. Filmas “Spellbound” un “Playing Gravity” vedīs skatītājus cauri pasaules skaistākajiem kalniem, sniegs elpu aizaujošus skatus un neiedomājamus trikus. Video ieskats šeit. “E.O.F.T. CLASSICS” filmu programma ir dažādās valodās ar subtitriem latviešu valodā:
Mērķis, kas tika noteikts jau pirmajā tūrē 2001. gadā, paliek nemainīgs: no script, no actors, no special effects... This ir Real! Īsti varoņi, patiesas emocijas, izcili piedzīvojumi! Viss ir pa īstam! Festivāla teritorijā notiks dažādas aktivitātes – paraugdemonstrējumi, mācības, sacensības, viktorīnas un loterija ar iespēju iegūt vērtīgas balvas. Norisi Valmierā vadīs Horens Stalbe. Festivāla ilgums plānots 3,5 stundas (pārtraukums 30 min.), tāpēc aicinām parūpēties, lai ir ērti un silti. Vietu rezervācija pēc principa – draugu pulciņā jautrāk un kas pirmais nāk, tas pirmais izvēlas ērtāko vietu. Lūdzam ņemt līdzi saliekamo krēslu, matracīti vai sedziņu, kur apsēsties. Festivālā Valmierā par iespēju gardi paēst un baudīt atspirdzinošus ēdienus rūpēsies restorāns "Vecpuisis", “Picu Fabrika OZO”, SIA “Valmiermuižas pils” un "Rolling Lady". Bet nav aizliegts ņemt līdzi savu piknika groziņu. Vietas un piedzīvojumu pietiks visiem! Brīdinājums! Izraisa iedvesmu, piedzīvojuma drudzi un ceļojuma kāri. Biļetes: https://store.bilesuserviss.lv/public/?concert=354939&lang=lat¢er=126&design=&shop_provider=lookatr#view=ticketsselect. Biļetes piedalās loterijas izlozē ar iespēju laimēt vērtīgas balvas. Draugu biļete, pērkot min. 4 gab., 12 EUR par 1 gab. Festivāla dienā biļete – 17 EUR, bet draugu biļete – 15 EUR (min. 4 gab.).
Informāciju sagatavoja:
Izstādē eksponēti labākie Latvijas mākslas skolu audzēkņu darbi no 98 Latvijas mākslas skolām, risinot radošu uzdevumu par tēmu “Mākslas izstāde”. Jauno kuratoru darbi tapuši Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā Valsts konkursa ietvaros. Jau tradicionāli Valsts konkurss mudina audzēkņus padziļināti pētīt un strādāt ar kādu izvēlētu mākslas vai dizaina tēmu, tādējādi gūstot priekšstatu par dažādām mākslas jomām un profesijām. Izstādē apskatāmie 170 izstāžu projekti ir tikai neliela daļa no Latvijas mākslas skolās šogad tapušajiem radošajiem darbiem par mākslas izstāžu tēmu.
Dalībnieki vecumā no 9 līdz 16 gadiem tika aicināti iejusties izstādes kuratora lomā un izveidot ieceri mākslas izstādei. Uzdevums bija radīt izstādes projektu, noformēt to uz planšetes un izstrādāt izstādes koncepciju. Ikvienu konkursa darbu vērtēja nozares profesionāļi – kuratori, kā arī mākslas un dizaina vidusskolu un augstskolu pārstāvji. Viņi sniedza rakstisku vērtējumu, lai paspilgtinātu svarīgo – veiksmes un arī atzīmējot aspektus, ko mācību procesā vēl pilnveidot. “Bija ļoti liels prieks vērtēt šos darbus – tajos jūtama sirsnība un gaišums pret mākslu un tās procesu, patiesa interese un aizrautība. Ieraugot skolēnu vispārdrošākās idejas dažādu izstādes konceptu formā, varu apgalvot, ka Latvijā aug lieliska jauna paaudze ar radošiem, inteliģentiem un aizrautīgiem mākslas vides pārstāvjiem,” stāsta Liene Jakobsone, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece. Savukārt mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre atzīst: “Izstrādātie darbi norāda uz pozitīvu tendenci – interesi un padziļinātu izpratni saistībā ar kuratora darbu. Darbus vērtēt bija aizraujoši un vērtīgi, liels prieks redzēt, ka daudzi jaunieši māk kontekstuāli domāt, kā arī daudzpusīgi un kvalitatīvi attīstīt savas radošās ieceres.” Izstāde no 29. aprīļa līdz 27. maijam Salacgrīvas kultūras centrā, Ostas ielā 3, atvērta katru darbu dienu no plkst.10.00 līdz 17.00; Salacgrīvas muzejā, Sila ielā 2, katru darbu dienu no plkst.10.00 līdz 17.00, sestdien no plkst.10.00 līdz 15.00; Salacgrīvas Mākslas skolā, Pērnavas ielā 29, katru darba dienu no plkst.11.00 līdz 18.00. Ieeja izstādē bez maksas. Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Salacgrīvas Mākslas skolu, atbalsta Limbažu novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
Šogad konkursam mērķprogrammā pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 591 345,65 eiro. Projektu kvalitatīvo vērtēšanu atbilstoši Nolikumam veica Ekspertu komisija, kas sastāvēja no 6 dalībniekiem. Tie bija divi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperti, viens akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs VKP 2022 izvirzītās prioritātes. Lielākā daļa projektu bija kvalitatīvi sagatavoti, projektu ieceres interesantas un aktuālas Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam. Līdzīgi kā citus gadus, daudz labu projektu finansiālu atbalstu nesaņēma lielās konkurences un ierobežotā mērķprogrammas finansējuma apjoma dēļ. Piedāvājums, ko veido atbalstītie projekti, ļaus vidzemniekiem no š.g. jūnija līdz pat decembra vidum iegūt daudzveidīgas kultūras pieredzes. Atbalstīto projektu vidū ir daudz vietējās kopienas un vietas identitāti stiprinošu pasākumu: izglītojošas un radošas nodarbības, meistardarbnīcas, vasaras koncertu un kino vakari, teātra izrādes iestudēšana, kultūras mantojumu popularizējoši svētki un citi. Finansējums piešķirts gan kultūrizglītojošiem bērnu un jauniešu projektiem, gan izstāžu sagatavošanai dažādās vizuālās mākslas jomās, muzikāliem notikumiem, tāpat arī grāmatu izdošanai, metodisko materiālu izstrādei, ierakstu digitalizēšanai un multimediāla stāsta sagatavošanai. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit -> REZULTĀTI. Jau trešo gadu vietnē balso.vidzeme.lv norisinājās konsultācijas ar sabiedrību par mērķprogrammā iesniegtajiem projektiem. Ikviens varēja atbalstīt VKP 2022 projektu iesniedzējus, balsojot par trīs iecerēm, kuras būtu svarīgas kultūrai Vidzemē (savā pilsētā vai novadā). Par kultūras mērķprogrammai iesniegtajiem 144 projektiem tika atdotas 14 214 balsis. Par populārāko sabiedrības balsojumā tika atzīts projekts “Brīvdabas kino vakari Svētupes muižā”, par kuru vidzemnieki bija atdevuši visvairāk balsu – 575. Šī iecere, kura saņēmusi visvairāk sabiedrības balsu, iegūs arī īpašu Vidzemes plānošanas reģiona Atzinības balvu, kas ceļos pie biedrības “ŠŪNA” uz Limbažu novadu. Balsojuma mērķis bija uzzināt vidzemnieku kultūras intereses, bet saņemto balsu apjoms nenoteica finansējuma piešķiršanu. Lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņēma Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas ieteikumu. Ar sabiedrības balsojumā populārākajiem projektiem iespējams iepazīties vietnē balso.vidzeme.lv. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Informācija par konkursa rezultātiem un līguma slēgšanas nosacījumiem tiks nosūtīta katram projekta pieteicējam uz projekta pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
8., 9. un 10. aprīlī visā Latvijā jau 14. reizi notiks “Satiec savu meistaru!”. Norisē kopumā piedalīsies 225 meistari 116 vietās, piedāvājot interesentiem 197 dažādas nodarbības. Valmieras novadā “Satiec savu meistaru!” aktivitātes notiks Valmierā, Mazsalacā un Rencēnos.
Vidzemes plānošanas reģions aicina līdz 24. aprīlim izteikt savu atbalstu labākajiem konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) iesniegtajiem projektiem. Konsultēšanās ar sabiedrību notiek, lai noskaidrotu, kuras kultūras projektu ieceres pēc vidzemnieku ieskatiem ir atbalstāmas. Par balsojuma rezultātiem tiks informēta sabiedrība un VKP 2022 ekspertu komisija.
Trešdien, 20. aprīlī, koncertzālē "Cēsis" notiks Cēsu novada kultūras forums, kura virstēma ir kultūrvietas. Forumā paredzēts apskatīt dažādus veiksmīgus tradicionālus un netradicionālus kultūrvietu attīstības piemērus Latvijā un Cēsu novadā, kā arī paredzēts analizēt Cēsu novada kultūras vietu potenciālu. Forumā tiks apskatīts arī Cēsu novada kultūrpolitikas projekts un virzība uz Cēsu novada kultūras gadu 2025.gadā.
Vai vari iztēloties, kā Tavas mājas pagalms pārtop par kafejnīcu un viesiem galdā tiek celtas Tevis un Tavas ģimenes gatavotas maltītes? Iedomājies, kā dzirdamas viesu čalas un smiekli, kas ar pozitīvu sajūtu vilni pārklāj Tavas mājas pagalmu! Šis sapnis var kļūt pavisam īsts, jo 6. un 7. augustā Valmieras novadā norisināsies Mājas kafejnīcu dienas.
Nedēļas nogalē Koncertzālē “Cēsis” turpināsies festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Piektdien, 22. aprīlī, pianists Reinis Zariņš atskaņos latviešu komponistu jaundarbus, bet kamerorķestris “Kijivas solisti” – ukraiņu komponistu mūziku. Savukārt, sestdien, 23. aprīlī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, vijolnieces Trīnas Rūbelas un diriģentes Kristīnas Poskas sniegumā dzirdēsim Vaska “Tālo gaismu”, Erki Svena Tīra Phantasma un Bēthovena Ceturto simfoniju. 
Piektdien, 29. aprīlī, plkst.19.00 Dikļu Kultūras centrā norisināsies mācītājam, rakstniekam, pirmo latviešu dziedāšanas svētku Dikļos aizsācējam Jurim Neikenam veltīts koncerts “Vai tavs mūžs kam lieti der…”.
Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī, latviešu skatuviskās dejas dejotāji sāk ceļu uz Dziesmu un Deju svētkiem 2023. gadā! Laikā līdz 6. jūnijam Rojā, Tukumā, Valmierā, Smiltenē, Cēsīs, Dobelē, Staļģenē, Jelgavā, Alūksnē, Madonā, Lielvārdē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā un Rīgā notiks deju kolektīvu metodiskie semināri XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra pārbaudei un tā apguvei. 
11. jūnijā no plkst.20.00 (ieeja no plkst.19.00) Valmierā, Daliņu pludmalē norisināsies European Outdoor Film Tour – E.O.F.T. 2021 – brīvdabas kino festivāls.
170 Latvijas mākslas skolu audzēkņu radīti projekti apkopoti vērienīgā un mūsdienīgā izstādē Salacgrīvā. Trīs norises vietās – Salacgrīvas kultūras centrā, Salacgrīvas muzejā un Salacgrīvas mākslas skolā – eksponēti kolāžas un asamblāžas tehnikā vizualizēti mākslas izstāžu projekti, kas devuši iespēju skolēniem iejusties mākslas izstādes kuratora lomā.
Šonedēļ noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā kultūras projektu konkursa "Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) projektu vērtēšana. Piešķirot 127 110,00 eiro, finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti.