Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana (INSURE)

Piesārņotu vietu pārvaldībā Latvijā nepieciešama domāšanas veida maiņa

28. maijā Rīgā Vidzemes plānošanas reģions aicināja vienkopus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu un vides nozares konsultāciju uzņēmumu pārstāvjus ar mērķi aktualizēt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu (PPPV) pārvaldības izaicinājumus un iespējas Latvijā. Tas bija vērtīgi, ka dažādās puses tikās vienkopus un nepastarpināti uzklausīja viena otru un izteica viedokļus. Runājām par vēsturiski piesārņotām vietām un piesārņotām vietām kopumā, to pārvaldību, kā arī tehniskajiem izpētes un sanācijas risinājumiem un jaunākajām metodēm.

 

Atslēga: savstarpējā komunikācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un vides jomas konsultāciju uzņēmuma “VentEko” valdes priekšsēdētāja Arta Bažovska atzinīgi novērtēja, ka Vidzemes plānošanas reģions rīko šādu tikšanos un stāsta par projektā INSURE gūto pieredzi, un atzina, ka komunikācija un dalīšanās ar informāciju ir ļoti svarīga, lai visas iesaistītās puses būtu zinošākas. 

Mums jābūt atvērtākiem. Ja visi būsim izglītotāki un nemitīgi pilnveidosimies, tad arī profesionālāki būs problēmu risinājumi," uzskata “VentEko” pārstāve. “Ilgus gadus ir bijis tā, ka piesārņotāji labāk grib savu piesārņojuma problēmu paslēpt, neko nedarīt. Jāpanāk, lai piesārņotājs ir ieinteresēts un atklāts, lai mēs visi zinām, cik liela ir problēma, rēķināmies ar problēmas izmēru un nozīmību un pēc tam kopā izveidojam ilgtermiņa sanācijas programmu. Slēpšanās nodara lielu ļaunumu, un viens no iemesliem ir bailes par ļoti dārgām sanācijas izmaksām,” stāsta Bažovska. Klātesošie arī atzina, ka jāstrādā pie uzlabojumiem tiesību aktos, lai būtu regulēti noteikumi un lai potenciālais piesārņotājs strādātu pēc noteiktas metodikas, jo šobrīd noteikumi ir ļoti interpretējami un visiem nav vienādu spēles noteikumu.

 

Jaunais ir lētāks par veco: domāšanas paradigmas maiņa

VARAM un “VentEko” pārstāvji ir vienisprātis, ka mūsdienās būtiski izvēlēties sanācijas metodes, kas balstītas ilgtspējības principos, kur tiek ņemti vērā tādi aspekti kā dabas resursu saglabāšana, enerģijas patēriņa samazināšana un papildu atkritumu neradīšana. Ideālajā gadījumā, ja izdodas piesārņojumu pārvērst par atkārtoti izmantojumu materiālu, turklāt papildu pievienotā vērtība ir, ja sanācijas procesā izdodas sakārtot degradēto teritoriju.

Visā pasaulē par ilgtspējīgām metodēm tiek uzskatītas tieši in-situ attīrīšanas metodes. Tas arī atbilst Eiropas Savienības galvenajām pamatnostādnēm, ka pēc iespējas vairāk jācenšas, lai piesārņojums netiek pārvietots, kur tas var atkal piesārņot jaunas teritorijas. “VentEko” tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs min divas metodes, kas Latvijā vēl netiek izmantotas – solidifikācija un stabilizācija, kas ir ļoti labs risinājums bīstamo atkritumu pārvaldībā. Mums ir jāmaina ierastā sistēma, lai pieņemtu šīs jaunās metodes, un jāvairo izpratne par trim būtiskiem jautājumiem – kas ir piesārņojums, kādu ļaunumu tas nodara un kas darāms, lai to vairs neuzskatītu par piesārņojumu un lai tas vairs neietekmētu apkārtējo vidi.

VARAM pārstāve arī uzsvēra un apstiprināja vides konsultāciju uzņēmuma “VentEko” teikto, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu, ka nevis lētākais ir labākais, bet saimnieciski visizdevīgākais ir labākais. Jo nepareizu lēmumu gadījumā kādam būs jāmaksā divreiz. Jautājums – kurš būs tas maksātājs? Ja uzbūvē māju uz piesārņotas teritorijas un naftas tvaiki ceļas augšup, seku novēršana ir daudz dārgāka nekā sākotnējā attīrīšana. “VentEko” uzskata, ka modernās sanācijas metodes ir lētākas par novecojušajām metodēm. Izpratne par to mūsu sabiedrībā vēl jāveido.

 

Reģionālo vides pārvalžu un pašvaldību pārstāvju viedoklis

Valmieras reģionālās vides pārvaldes speciāliste Līga Zvirbule ļoti precīzi definēja galvenās 4 problēmas, ar ko reģionālās vides pārvaldes saskaras savā darbā ar vēsturiski piesārņotām vietām:

  • Ļoti smagnēji un sarežģīti privatizācijas procesi.
  • Vēsturiski darbojošies ražošanas uzņēmumi, kam laika un režīmu maiņas gaitā mainījušies arī īpašnieki. Trūkst jēgpilnas sistēmas, kā panākt, lai jaunais īpašnieks vēlas un spēj attīrīt piesārņojumu.
  • Privātpersonu nezināšana – iegādājoties īpašumu, pircēja pienākums ir noskaidrot visu par īpašumu, arī attiecībā uz piesārņojumu.
  • Ne visas piesārņotās vietas ir apzinātas un ierakstītas reģistrā.

Savukārt, Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe apstiprināja, ka arī pašvaldības darbā ar piesārņotajām vietām viena no problēmām ir tā, ka piesārņoto vietu ir daudz un kopējā situācija īsti nav apzināta, kā arī būtisks kavējošais faktors ir lielās sanācijas izmaksas. Par savu naudu līdz šim Kuldīgas novada pašvaldība nav radusi iespēju veikt piesārņotu vietu sanāciju, bet piesaistītais Eiropas finansējums ir ļāvis to izdarīt. Šajā saistībā gan VARAM pārstāve informēja, ka Eiropas struktūrfondu finansējums piesārņoto vietu attīrīšanai visticamāk plānošanas periodā pēc 2020. gada vairs pieejams nebūs, bet šobrīd vēl ir iespējams konkursa kārtībā pretendēt uz Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. 

 

Diskusijas noslēgumā projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta atzina: “Sākot projektu ieviest, vairāk koncentrējāmies uz teritorijām un metožu testēšanu, bet beigās atdūrāmies pret pārvaldības un īpašumtiesību problēmu. Tas nav tikai projekta jautājums, bet tā ir liela diskusija, ko esam iekustinājuši. Jo vairāk par to skaļi runāsim un aktualizēsim, jo ātrāk nonāksim pie risinājumiem.”

Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atzīmēja, ka liels projekta ieguvums ir papildinātās speciālistu zināšanu un vides informācija – esam uzzinājuši par vietām, kas iepriekš nebija iekļautas PPPV reģistrā.

Savukārt, VARAM pārstāve Rudīte Vesere noslēgumā vēlēja: “Lai nemiers un tiekšanās uz attīstību ir visos sabiedrības slāņos. Tikai tā mēs panāksim pārmaiņas!

---

SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS

 

Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Informācija par projekta INSURE aktivitātēm Latvijā

Intars Cakars, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs

Piesārņotās vietas Latvijā un Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāze/mobilā lietotne

Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors;

Rezultāti no VPR pilotvietas izpētes daļā no bijušās Valmieras naftas bāzes

Maija Zālamane, projekta "Insure" vadītāja Valmieras pilsētas pašvaldībā 

Rezultāti no Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietas izpētes bijušā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 

Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors;

Izaicinājumi un iespējas ilgtspējīgā potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu pārvaldē:

Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultāti Valmieras naftas bazē

Harri Talvenmaki, Helsinku Universitātes pētnieks

Ilgtspējīgas attīrīšanas metožu testēšana projekta INSURE pilotvietās Latvijā, Zviedrijā un Somijā (angļu valodā)

Rudīte Vesere, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore

Nacionālā politika piesārņoto vietu pārvaldībā

---

PĀRSKATS par pirmssanācijas detalizēto ģeoekoloģisko izpēti potenciāli piesārņotā teritorijā bijušās naftas bāzes apkārtnē Valmierā

 

 

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja VPR, +371 26099521, maija.rieksta@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge@vidzeme.lv

Pasākums tika organizēts Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).


04.06.2019

Notikumi

«Augusts 2019»
POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031