Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)

Identificēti šķēršļi vietējo ražotāju dalībai publiskajos pārtikas produktu iepirkumos

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu ir apzinājis vietējo ražotāju viedokli par dalību pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos pašvaldības pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2021. gada 28. oktobra līdz 8. novembrim, kopskaitā apzinot 32 vietējos pārtikas ražotājus Vidzemē.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot galvenos iemeslus, kāpēc vietējie pārtikas produktu ražotāji piedalās vai nepiedalās publiskajos pārtikas produktu iepirkumos. Svarīgi bija arī uzzināt, kādiem apstākļiem un faktoriem būtu jāmainās, lai veicinātu vietējas izcelsmes pārtikas ražotāju dalību pārtikas produktu iepirkumos un palielinātu vietēji ražotu pārtikas produktu klāstu un apjomu pašvaldību īpašumā vai pārraudzībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

“Pieprasījums pēc vietējiem pārtikas produktiem ir augsts, vienlaikus mēs redzam, ka vietējo ražotāju līdzdalība ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā skolās, bērnudārzos, aprūpes centros un citās publiskās pašvaldības iestādes ir zema. Pagājušajā aptaujā noskaidrojām, kāda ir pašvaldību situācija attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Ar šo aptauju izzinājām vietējo ražotāju redzējumu attiecībā uz dalību publiskajos iepirkumos. Ir skaidri redzams, ka abas puses ir ieinteresētas sadarbībā, tomēr ir virkne šķēršļu, kas ir jāpārvar – no informācijas trūkuma līdz produkta pieprasījuma un piedāvājuma cenu atšķirībām,” stāsta Latvijas Lauku foruma pētniecības projektu vadītāja Kristīne Rolle.

Aptaujāto uzņēmumu ražošanā dominē piecas produktu grupas: 1) svaigi augļi un ogas, 2) citi produkti (piemēram, medus un medus maisījumi, svaigas un saldētas augļu un ogu sulas, kaltētas ogas, sīrupi un ievārījumi u.c.), 3) svaigi dārzeņi, 4) kartupeļi, 5) saldēti augļi un ogas. Visbiežāk publiskajos pārtikas produktu iepirkumos iegādājas trīs produktu grupas: svaigus augļus un ogas, svaigus dārzeņus, kartupeļus.

Aptaujas rezultāti rāda, ka būtiskākie iemesli, kādēļ vietējie ražotāji nepiedalās iepirkumos, ir 1) iepirkumos pieprasītais produktu sortiments, kas atšķiras no tā, ko zemnieki ražo, 2) iepirkumu sarežģītība, 3) nespēja pašiem nodrošināt visu iepirkumā prasīto apjomu un sortimentu, 4) grūtības prognozēt ražu (īpaši bioloģiskās audzēšanas sistēmā), 5) pārāk zema paredzamā produktu pārdošanas cena, kas nesedz ražošanas izmaksas, 6) nespēja uzglabāt produktus visam līguma izpildes periodam, 7) bailes no sankcijām gadījumos, kad nespēj pildīt līgumsaistības. Lielākoties uzņēmumi piedalās iepirkumos neregulāri.

Galvenās problēmas, kuras uzņēmumi nosauca saistībā ar dalību iepirkumos, izriet no iepirkumu procesiem un prasībām. Uzņēmumi uzskata, ka iepirkumu sistēma ir sarežģīta un grūti saprotama, mazie un vidējie ražotāji nespēj izpildīt noteiktās “zaļā iepirkuma prasības”, esošā iepirkumu pieeja rada neziņu par to, vai tiks iepirkts viss piedāvājumā norādītais apjoms, kā arī iepirkuma nolikumā noteiktās prasības nereti būtiski sadārdzina piedāvājumu, līdz ar to mazina konkurētspēju. 

Kā būtiskākos faktorus, kas ietekmē izvēli – piedalīties vai nepiedalīties iepirkumā, uzņēmēji norādīja - saimniekošanu veicinoša ekonomiskā vide, kas ļauj ražot un piedāvāt produkciju par konkurētspējīgu cenu, kā arī pārliecība, ka sadarbība starp uzņēmēju un publisko iestādi, kas veic iepirkumu, būs abpusēji godīga un izdevīga.

Aptaujas dalībnieki sniedza arī savus ieteikumus. Daļa ieteikumu attiecas uz ārējiem faktoriem, kurus uzņēmēji paši nevar ietekmēt un to īstenošanā ir jāiesaistās publiskā sektora institūcijām. Piemēram, vienkāršot iepirkumus, pasūtītājiem pārskatīt un noteikt reālai tirgus situācijai atbilstošas pārtikas produktu iegādes cenas, apzināt vietējo pārtikas produktu ražotāju piedāvājuma iespējas (veidi, apjoms, iespējamais piegādes intervāls, kvalitāte u.c.). Otrā ieteikumu daļa attiecas uz apstākļiem un faktoriem, kurus uzņēmumi paši var ietekmēt, taču būtu nepieciešami atbalsta instrumenti, kurus izmantojot, tiktu sekmēta pārtikas ražotāju un pārstrādātāju dalība publiskos pārtikas produktu iepirkumos. Te būtu jāpiemin tādi ieteikumi, kā, piemēram, veidot un paaugstināt uzņēmumu spēju piedalīties iepirkumos – izglītot esošos vai piesaistīt ārējos cilvēkresursus, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu iepirkumu procesu sagatavošanu un vadību, attīstīt kooperāciju vietējas izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un piegādes ķēdes veidošanai, izskatīt iespēju veidot kopīgu loģistikas risinājumu (piemēram, kopīgs transports vai noliktava) ieviešanu, sadarboties kopīgai dalībai pārtikas produktu iepirkumos.

“No uzņēmējiem saņemtās atbildes un viedokļi norāda, ka pārtikas produktu ražošanas jauda pastāv, taču daudzās normatīvo aktu fineses, iepirkumu procesu un prasību samezglojumi un arī vājie punkti vai nu attur uzņēmējus no dalības iepirkumos, vai rada sarūgtinājumu par negodīgu iepirkumu praksi, kurā noteiktās prasības formāli tiek izpildītas, bet, izpildot piegādes, apietas. Pašvaldībām un to iestādēm būtu jāsniedz atklāta atbilde – vai tās tiešām vēlas iegādāties vietējas izcelsmes pārtikas produktus? Valsts pārvaldes institūcijām – vai un kas tiek darīts, lai vietējais (nevis importētais) kartupelis vai ābols patiešām tiktu celts skolas, bērnudārza vai sociālās aprūpes centra galdā? Risināmo uzdevumu ir daudz, un uzņēmēji ir apliecinājuši gatavību sēsties pie sarunu galda. Projekta ietvaros turpināsim darbu, lai rosinātu pozitīvas pārmaiņas,” stāsta VPR eksperte ekonomikas jautājumos Irīna Kulitāne.

Ar detalizētāku informāciju iespējams iepazīties Anketēšanas rezultātu kopsavilkumā >> ŠEIT <<

Aptauju rezultāti, iesaistot dažādus pārtikas sistēmas dalībniekus, tiks izmantoti efektīvāko risinājumu meklēšanai, lai panāktu, ka iespējami īsākā laikā Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs ēdināšanā vairāk būtu pieejami vietēji ražoti augļi, dārzeņi, piens, gaļa un citi produkti. Anketēšana notika un turpmākās darbības tiks īstenotas ES programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.

Īsumā par projektu CITIES 2030

CITIES2030 projektā VPR darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām (t.sk. Latvijas Lauku forumu) no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību. Vidzemes plānošanas reģions līdz ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par pilotteritorijām. Vidzemē tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses laboratorijas” (living lab), kuras tiks īstenotas sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu.

Ilustratīvs foto/ Fotogrāfs: Uģis Brālēns. 

***

Projekts "CITIES2030" tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, līguma nr. 101000640.

 

***

Jautājumiem:

  • par anketēšanas rezultātiem: Irīna Kulitāne, VPR eksperte ekonomikas jautājumos. E-pasts: irina.kulitane@konso.lv. Tālrunis: 29131859;
  • par projektu CITIES 2030: Kristīne Rolle, Latvijas Lauku forums. E-pasts: kristine.rolle@laukuforums.lv. Tālrunis: 26548077.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

 

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

---

28.01.2022

Notikumi

«Oktobris 2022»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31