Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības attīstība

Vidzemes plānošanas reģionā pēc 2011.gada provizoriskajiem datiem bija 14 801 ekonomiski aktīvās vienības, tas ir 71 ekonomiski aktīvās vienības uz vienu iedzīvotāju[1].

Visaugstākā ekonomiskā aktivitāte pēc provizoriskajiem datiem vērojama Naukšēnu novadā, kur 2011. gadā bija 99 ekonomiski aktīvās vienības uz 1000 iedzīvotājiem. Zemākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Strenču novadā, kur 2011. gadā bija 34 ekonomiski aktīvās vienības uz 1000 iedzīvotājiem¹.

2009. gadā Vidzemes plānošanas reģionā bija 3388 ekonomiski aktīvi uzņēmumi¹.

Vidzemes Plānošanas reģionā darbojas divi biznesa inkubatori – Valmierā un Cēsīs.

Valmieras Biznesa inkubators (VBII) darbojas Ziemeļvidzemē. Šobrīd tajā darbojas vairāk nekā 40 uzņēmumi, kas pārstāv dažādas nozares. Tāpat tiek piedāvāti vairāk kā 20 dažādi pakalpojumi un konsultācijas uzņēmumu atbalstam. VBII ir arī filiāle Gulbenē (vairāk informācijas: http://www.vbii.lv).

Cēsu Biznesa inkubatorā „Magnus” darbojas 52 komersanti. Tāpat „Magnus” sniedz savus pakalpojumus arī Alūksnē, Madonā un Lielvārdē, kā arī piedāvā virtuālās inkubācijas iespējas (vairāk skatīt: http://www.magnus.lv).

Cēsu novadā darbojas Vidzemes inovācijas un uzņēmējdarbības centrs (VIUC). Tā paspārnē darbojas demonstrēšanas, informācijas un apmācību nodaļas. Šim reģionā īstenotajam projektam „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” saņemts finansējums no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumentu un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzdalību.[2]

Vidzemes reģiona uzņēmēju sau uzmanību vērš uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanai, tāpēc tiek modernizēta infrastruktūra un apgūtas jaunas zināšanas, lai palielinātu savu preču un pakalpojumu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat gan uzņēmēji, gan valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas aktīvi iesaistās Eiropas Savienības piedāvāto projektu īstenošanā².

Tautsaimniecība

Lauksaimniecība un mežsaimniecība:

Lauksaimniecība ir ne tikai gadu simtiem veca nodarbošanās, kas noteikusi ainavas raksturu, bet arī vitāli svarīga reģiona tautsaimniecības nozare, kaut arī Vidzemē saražotā lauksamniecības produkcija veido nelielu īpatsvaru no visa valstī saražotās produkcijas kopapjoma, un arī dabas un klimatiskie apstākļi šeit ir ievērojami nelabvēlīgāki lauksaimniecībai, nekā citos Latvijas reģionos.

Reģionā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) aizņem 381420 ha, kas ir 34% no reģiona kopējās zemes platības. Lielākais lauksaimniedzībā izmantojamo zemju īpatsvars ir Varakļānu, Priekuļu, Burtnieku, Cesvaines, Raunas, Naukšēnu, Beverīnas un Madonas novados¹.

2010.gadā Vidzemes reģionā bija 16 581 lauku saimniecību jeb 19,9% no Latvijas lauku saimniecībām. Reģionā visvairāk lauku saimniecību ir Madonas (2567) un Gulbenes (2238) novados, attiecīgi šajos novados ir lielākās saimniecību zemes kopplatības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība¹.

2010. gadā lauksaimniecības sektorā darbojas vairāk kā 53% no visiem reģiona mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī 14,2% vidējo uzņēmumu no kopējā skaita reģionā. Viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības nozarēm Vidzemes reģionā ir piena loppkopība. 2010. gadā Vidzemē tika saražoti 25,4% no kopējā piena apjoma valstī².

Pēdējos gados strauji attīstās netradicionālās lauksaimniecības nozares, sevišķi bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī ārstniecības augu audzēšana, strauskopība, tūrisms u.c.

Vidzemes reģionā ir 27% no visām meža platībām valstī[3]. Vidzemes reģionā palielinās mežaudžu un meža zemju platība. Lielākie mežsaimniecības uzņēmumi 2010. gadā Vidzemes plānošanas reģionā bija – „Ziemeļvidzemes virsmežniecība” (Valmiera), „Ziemeļaustrumu virsmežniecīa” (Gulbenes novads), „Madonas virsmežniecība” (Cesvaines novads) un SIA „Gruntiņi-1” (Gulbenes novads), kas ir iekļauts arī lielāko Latvijas ekportētāju vidū[4].

Apstrādes rūpniecība

Starp apstrādes rūpniecības nozarēm nozīmīgākā ir kokrūpniecība un tieši šajā nozarē strādājošie komersanti veido lielāko īpatsvaru no Vidzemes reģionā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Kokrūpniecības uzņēmumi saražo aptuveni 15% no kopējā kokrūpniecības apjoma valstī. Šīs nozares priekšrocība ir vietējās izcelsmes resursu nodrošinājums stabili pieaugošais koka izstrādājumu pieprasījums eksporta tirgos².

Kokrūpniecības uzņēmumos 2010. gadā tika nodarbināts lielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Vidzemes reģionā un tie ir 5,1 tūkstotis iedzīvotāju².

Nemetālisko minerālu ražošana.

2010. gadā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē tika radīti 16,3% no visas apstrādes rūpniecībā saražotās pievienotās vērtības kopējā apjoma un šī nozare turpina palielināt savu apjomu šajā apstrādes rupniecībā saražotās pievienotās vērtības struktūrā. 2009. gadā šajā nozarē darbojās 38 uzņēmumi, kuros tika nodarbināti gandrīz 1,25 tūkstoši strādājošo. Lielākie eksporta uzņēmumi 2010. gadā Vidzemes reģionā bija” AS „Valmieras Stikla šķiedra”, SIA „Culimeta Baltics” un SIA „Pantex Insulation” un SIA „PEPI-RER”².

Pārtikas un dzērienu ražošana.

2010. gadā pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā sastādīja 20% un šajā nozarē tika nodarbināti 22% no apstrādes rūpniecībā strādājošajiem. Saražotās protukcijas apjoms un produktu veidi ir atkarīgi arī no vietējās izcelsmes izejvielām, kuras tiek saražotas lauksaimniecības uzņēmumos, tādējādi sekmējot nodarbinātības paaugstināšanu lauku reģionos².

Vislielākā nozīme pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē ir piena produktu ražošanai. 2010. gadā saražoto piena protuktu piaugums ir lielāks par 18% salīdzinājumā ar 2004. gadu².

[1] Dati iegūti no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes

[2] Avots: LZA Ekonomikas institūts (2011) Latvijas reģionu ekonomikas attīstības prspektīvas un virzieni.

[3] Dati iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes

[4] Avots: LZA Ekonomikas institūts (2011) Latvijas reģionu ekonomikas attīstības prspektīvas un virzieni.