Arhīva kalendārs

« September 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

No 10. līdz 17. augustam Mālpils novadā, “Vecleitēnos”, norisinājās gadskārtējais, jau sešpadsmitais mākslinieku biedrības “Sidegunde“ plenērs – simpozijs ”Trauslās vibrācijas”.

Līdztekus citām glezniecības tehnikām šogad pastiprināta uzmanība tika pievērsta pasteļglezniecībai. Pasteļglezniecības meistarklasi vadīja gleznotājs Rolands Gross.

Kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča stāstījumā "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā" iepazīstināja ar Mālpils ievērojamākajām vietām, un visi kopīgi devās ekskursijā pa Mālpili un tās apkārtni.

Ievas Paulovičas lekcija "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā".

Gleznotāja Vita Merca nolasīja lekciju “Ainavas kompozīcijas pamatprincipi”, analizēja plenēra dalībnieku paveikto, runāja par mākslu un dalījās atmiņās par saviem skolotājiem.

Starptautisku skanējumu plenēram deva Igaunijas salas Sāremā mākslinieki, kuri ar sajūsmu gleznoja no viņu salas tik atšķirīgās Mālpils ainavas.

Atzīmējot Otto Skulmes 130. dzimšanas dienu, visi plenēra dalībnieki gleznoja ainavu ar Skulmju māju no Mergupes puses, atkārtojot motīvu, kas attēlots Otto Skulmes pēdējā gleznā “Nogāze” (a /e, 1966). 

Simpozijā kopā strādāja visu paaudžu mākslinieki, septītajā plenēra dienā gleznotājiem pievienojās Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 

Plenērā iesaistās Mālpils mākslas skolas audzēkņi.

Plenērā radītie darbi rudenī tiks eksponēti izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam. 

Simpoziju atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži un Mālpils novada dome. 

Projekta kuratore: Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668, informācija: Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com.

Dzelzceļš visos laikos ir bijis nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis. Vietējie iedzīvotāji Bānīti izmantojuši, lai nokļūtu līdz platsliežu dzelzceļam, kā arī lai pārvietotos tuvākajā apkārtnē. It īpaši tas bija noslogots tirgus dienās, kapu svētkos un citās svētku dienās.

Lai sajustu romantisko noskaņu, kāda valda dzelzceļa stacija tirgus dienas vakarā, pirmo reizi Bānīša svētku vēsturē – š.g. 7.septembrī - notiks pasākums vakara vilciena sagaidīšanai Alūksnes stacijā.  No plkst.19:00 varēs baudīt dzelzceļa stacijas romantisko noskaņu, kāda ir jūtama tikai dienās pēc tirgus. Alūksnes Bānīša stacijas vēlo vakaru īpašu darīs Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā, kurš atskaņos populāru pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu mūziku. Muzikāla programma izveidota iedvesmojoties no "Bellaccord Electro" fabrikā 1930.gados izdotajiem ierakstiem.

Vilciens Alūksnes stacijā tiks sagaidīts ar ziepju burbuļu salūtu. Lai salūts būtu īpaši krāšņs, katrs aicināts līdzi ņemt savus ziepju burbuļus.

Programma:
19:00 - Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā ar koncertprogrammu
19:40 - 20:00 Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Alūksnes stacijā. Vilciena sagaidīšana ar ziepju burbuļu salūtu

Pasākums notiek ar Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece
stacija PIE aluksne PUNKTS lv
+371 25669604

Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” Amatas novadā sākusi realizēt projektu „Pa Voldemāra Stelberga pēdām”, ko finansiāli atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma.

Voldemārs Stelbergs (12.03.1891. – 24.04.1940.) bija ievērojams kultūras darbinieks un folkloras vācējs pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. V.Stelbergs dzimis Drabešu pagasta „Tauriņos”, mācījies Latvijas konservatorijā vijoļspēli un mūzikas teoriju, kā arī zīmēšanu un gleznošanu pie mākslinieka Eduarda Brencēna. Nozīmības ziņā kā tautas garamantu vācējs minams tūlīt aiz Jurjāņu Andreja, Emīla Melngaiļa un Andreja Krūmiņa. Savācis 2630 folkloras vienības.

Projekta gaitā paredzēts  iepazīties un izpētīt V. Stelberga dzīves gaitas, iepazīties ar viņa savākto  folkloras mantojumu. Amatas novada folkloras kopa „Ore” apgūst folklorista savākto materiālu, lai dziesmas un melodijas iekļautu savā repertuārā, atskaņotu koncertos un iepazīstinātu ar tiem plašāku auditoriju.

Ir veikts lauka pētījums, intervēta Anna Kļaviņa, kas bērnībā pazinusi Voldemāru Stelbergu.

Lai apgūtu un popularizētu folkloras mantojumu, biedrības TKIC „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā tiek organizētas kokles spēles nodarbības un etnogrāfiskās dziedāšanas nodarbības.

Projektā iesaistījušās arī novada skolas – Amatas pamatskola, Skujenes pamatskola un Amatas novada mūzikas un mākslas skola.

Projekta noslēgumā paredzēts sarīkojums, kurā uzstāsies folkloras kopa „Ore”, skolu audzēkņi, klausītāji tiks iepazīstināti ar V.Stelberga dzīves gājumu, savāktajām kultūrvēstures liecībām, tautas melodijām un dziesmām.

Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe".

Aicinām 5. oktobrī sākot no pl. 11 uz izglītojošu un radošu piedzīvojumu “Biomuzikālā ekskursija Ziemeru muižā” Ziemeru muižas kompleksa kultūrvēsturiskajā vidē.

Latvijas Universitātes bioloģijas doktores Ilutas Daukškānes vadībā būs iespēja ne tikai dabā apskatīt  retas ķērpju un citu augu sugas, uzzināt par to izcilību un retumu, bet ar īpašu iekārtu palīdzību, dzirdēt šo augu vibrācijas izraisīto unikālo skaņu. Iepazīto augu skaņas tiks ierakstītas un Elizabetes Balčus muzikālajā darbnīcā iegūs oriģināla skaņdarba formu. Ekskursijā iegūto pieredzi un zināšanas varēs izpaust un nostiprināt arī mākslinieču Justīnes Lūces un Daces Lūces radošajās darbnīcās. Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas.

Projektu atbalsta VPR un Valsts Kultūrkapitāla fonds.



Lūgums iepriekš pieteikties t. 29327853 / Egija Silāre

Rudenī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" notikumi. Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus – izstādes, izrādes, koncerti, pasākumi un meistarklases.

Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Interesanta lielformāta gleznu izstāde “Pārvēršanās” apskatāma dabas vidē Cēsīs pie Rūcamavota.

Vidzemes koncertzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ērģeļmūzikas koncerti Alfrēda Kalniņa godināšanai, bet oktobra beigās Vidzemes koncertzālē Saulkrastu jauktā kora "Anima" koncerts "JŪRD.SAKNES.ROOTS". Valmieras koncertzālē Jūs priecēs izrāde “Vecmāmiņu valsts”.

Alūksnes bānīša stacijā vēlie vakari ar ceremonijorķestri un ziepju burbuļu salūtu, Valmierā dzejas nakts, bet Ziemeru muižā – biomuzikāla ekskursija. Valmieras muzejā iespēja apmeklēt novadpētnieku mācību semināra noslēgumu, savukārt Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” viesosies Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novadu bibliotēkās.

Sākoties jaunajam mācību gadam skolu jauniešiem iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs un iegūt jaunas, radošas un interesantas zināšanas un prasmes.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada  septembrī, oktobrī un novembrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!”, turpinot jau pērn sākto prasmju papildināšanu aktiermākslā. Arī teātrī nemitīgi sevi jāpilnveido, lai arvien uzlabotu skatuviskās, aktieriskās, vokālās, plastiskās iemaņas, ko pēc tam caur izrādēm, uzvedumiem, citiem pasākumiem nodot saviem skatītājiem.

Šogad savos amata noslēpumos dalīsies Latvijā zināmi aktieri, skatuves mākslas pedagogi, vokālie pedagogi un vizāžisti, lai palīdzētu atklāt tēla veidošanas nianses. Būs nodarbības skatuves kustībā, aktiermeistarībā, vokālajās prasmēs, citās aktierim svarīgās iemaņās.

 

Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu.

Amatierteātris savā pilsētā, novadā, pagastā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī arī pašiem jāpilnveidojas, lai radītu arvien kvalitatīvāku sniegumu. Ir svarīgi rīkot radošās meistarklases amatierteātru aktieriem, jo spraigajā ikdienā pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstīšanai un kopējām nodarbībām. Mācīšanās darot ir visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai.

Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Nodarbības ieplānotas 21.un 22. septembrī; 5.un 30.oktobrī; 2.un 3.novembrī. Par norises vietām un pasniedzējiem informēsim katru dalībnieku individuāli.

Projekta „Skatuve. Teātris. Roc dziļāk II!” nodarbību plānojums

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja projekta vadītājs Jānis Gabrāns.

Izstāde mežā ”PĀRVĒRŠANĀS”, kā Kārļa Skalbes pasakā -  koka dvēselē pārvērties ceļinieks, gleznotājs caur saviem darbiem skatītājam liek redzēt un izjust to, ko jutis cits mākslinieks, tikai citā laikā, citā interpretācijā. Vietas izvēli noteikusi likumsakarība. K. Skalbe šūpulis kārts netālu no Gaujas iztekas, savukārt glezniecības  izstādē - Skalbes domas, pārdzīvojumi  - atkal Gaujas krastos, tikai citādā plūdumā. Tādejādi akcentējot mūžīgo mainību, bet saglabājot nemainīgo – cilvēka dvēseli un radošos garu.

 

Izstādē "Pārvēršanās" apskatāmi 11 darbi, kurus gleznojuši mākslinieki- Jānis Dukāts, Jānis Blanks, Ansis Rozentāls, Dāvis Ozols, Reinis Liepa, Ritums Ivanovs un dēli, Rasmus un Krišjānis, Zīle Ziemele, Signe Vanadziņa, Laima Bikše.

Izstādi mežā Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs organizējusi biedrība "Art Cēsis" ar Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu Kultūras un Tūrisma centra un Cēsu pašvaldības atbalstu. Plenēra darbnīcas vadītājs, gleznotājs Ritums Ivanovs. Lielformāta darbi  gleznoti uz “Latvijas finiera” speciāli sagatavota saplākšņa ar firmas “Caparol” krāsām. Tieši šo  materiālu izmantošana nodrošina gleznu ilglaicīgu eksponēšanu brīvā dabā. 

Jaunatklāšanas pasākums "Pārvēršanās" notiks 7.septembrī pulksten 16.00, Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs. Izstādes atklāšanā Sarkano klinšu takā Kārļa Skalbes pasakas lasīs Gundars Āboliņš.

Informāciju sagatavojusi: Inese Ciekure, biedrības "Art Cēsis" vadītāja.

Pagājušajā gadā ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu tapa unikālas Sibīrijā pierakstītas dziesmu klades manuskripts. Manuskriptā  ietverts īss klades autora likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas. Dziesmu kladei tapa arī  digitāla versija – virtuāla dziesmu klade (issuu.com/sibirijas_dziesmuklade).

Ar “Vidzemes kultūras programmas 2019” atbalstu finansējumu guvusi koncertprogrammas izveide, kurā iekļautas Sibīrijas dziesmukladē pierakstītās dziesmas.

12. septembrī plkst.17.00 Strenču pilsētas bibliotēkā notiks pasākums “Es vēlos mājās pārnākt…”, kura apmeklētāji tiks iepazīstināti ar manuskriptu un virtuālo dziesmu kladi. Pasākuma laikā dziesmuklades manuskripta tapšanā  iesaistītie dalīsies pieredzē par tā izveidi.  Vēstures skolotāja Sarmīte Krūze pastāstīs par pieredzēto vēstures liecību apkopošanā, dziesmu klades autoru un viņa likteņgaitām. Būs dzirdami dziesmu teicējas Ainas Šomases dziedājumu fragmenti. Mūzikas skolotāja Inga Čukure pastāstīs par to, kā tapa nošu pieraksts.

Pasākuma laikā tiks atskaņota projekta ietvaros sagatavotā koncertprogramma Valmiermuižas muzikantu izpildījumā.

 

Pasākuma koncertprogramma finansēta “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajā “Vidzemes kultūras programmā 2019” projektā “Izdevums Sibīrijas dziesmuklade”.

Projekta vadītāja: Iveta Ence, Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja.

Lai popularizētu lokālo vēsturi un novadpētniecību, paplašinātu novadpētnieku redzesloku un celtu darba kvalitāti, kā arī veicinātu sadarbību starp pētniekiem, muzejiem, krātuvēm un dažādām ar kultūras mantojuma saglabāšanu, dokumentāciju un aizsardzību saistītām valsts institūcijām, Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv ir uzsākusi un kopš 2017.g. īsteno ilgtermiņa projektu “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!”.

Projekta ietvaros jau notikuši vairāki novadpētniekiem paredzēti semināri un kopš 2018.g. Historia.lv reizi gadā rīko Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumus.

2. lasījumi norisināsies 2019. g. 3.oktobrī Valmieras muzeja izstāžu zālē. Sākums – plkst. 10.00. Dalība – brīva.

PROGRAMMA

9.30–9.50.
Reģistrācija. Kafija. 

10.00–10.15
Lasījumu atklāšana.

10.15–10.50
VPR/KKF finansētais projekts “Novadpētnieku mācības un kultūras mantojuma apzināšanas ekspedīcijas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas “Vēveros” un tuvākajā apkārtnē”: mērķi, risinājumi, rezultāti...
Valters Grīviņš, Historia.lv redaktors un projekta vadītājs
Jautājumi un atbildes.

10.50–11.25
Lokālā vēsture – “Lielās vēstures” “pameita”?
Antra Grūbe, Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja
Jautājumi un atbildes.

11.25–12.00
Saikavas aptiekas kolekcija – 20. gs. lauku aptiekas vēsture.
Ilze Gaujēna, Madonas novadpētniecības muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.00–12.35
Agrārā reforma Jaunmoku muižā.
Ingrīda Vistopola, Jaunmoku pils muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.35–13.10
Pusdienas pārtraukums

13.10–13.45
Valmieras Latviešu biedrība: mazpilsētas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās pašapziņas veidotāja (1872-1919).
Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzejs
Jautājumi un atbildes.

13.45–14.20
Tekstilijas un ar tām saistītie dzīvesstāsti. Tekstiliju semantika.
Lilija Jakubenoka, Aizkraukles muzejs
Jautājumi un atbildes. 

14.20–15.00
Amatas pagasts senajās kartēs (17.gs.-20.gs.) un mūsdienās
Edgars Žīgurs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Jautājumi un atbildes.

Lasījumos tiks filmēts un fotogrāfēts pasākuma publicitātes vajadzībām.

 

Informācija: 
Valters Grīviņš, Historia.lv
redakcija PIE historia PUNKTS lv
29151826

14. septembrī Vestienas pagasta “Gretēs” notiks pirmajam latviešu botāniķim Jānim Ilsteram veltīta Augu diena.

 

PASĀKUMA PROGRAMMA

Programmu sagatavoja Biruta Nebare, biedrības "Mūžizglītība "Gretēs"" valdes priekšsēdētāja.



Teātra trupas KVADRIFRONS izrāde “Vecmāmiņu valsts”, kas pirmizrādi piedzīvoja šovasar, sarunu festivāla LAMPA ietvaros, uzsāk savu rudens ceļojumu pa Latvijas pilsētām. Pirmā izrāde notiks 2. oktobrī Koncertzālē Valmiera, savukārt 19. oktobrī “Vecmāmiņu valsts” būs skatāma Kuldīgā, festivāla “Teātris ir visur” ietvaros. Līdz šī gada beigām izrāde viesosies arī Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Pateicoties British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstam, izrāde būs skatāma bez maksas. Ieeja ar iepriekšēju pieteikšanos, vietu skaits ierobežots.

Gandrīz dokumentālajā izrādē „Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un reģionālo pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Izrāde veidota, balstoties uz intervijām ar izrādes aktieriem un viņu vecmāmiņām - par to, kā viņi jūtas savās attiecībās viens ar otru, kā ikdienā sadzīvot ar dažādām, ar novecošanu saistītām problēmām, piemēram, ierobežotu mobilitāti un diskrimināciju. Arī par to, kā šie izaicinājumi ietekmē visu ģimeni.

Šī ir izrāde par vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. „Vecmāmiņu valsts” ir veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem.

Izrādes radošā komanda līdz idejai par izrādi nonāca kopīgu diskusiju rezultātā, reflektējot par savām attiecībām ar vecvecākiem un secinot, ka katram tajās ir kādi izaicinājumi. Izrādes tapšanā izmantotas tās dalībnieku atmiņas par savām vecmāmiņām un pašu vecmāmiņu aizraujošie, amizantie, skumjie, līksmie un neparastie stāsti. Izrādē skarta arī novecošanas tēma, gan personīgā, gan plašākā – visas sabiedrības aspektā.

Pieteikšanās izrādei Valmierā, aizpildot pieteikuma formu internetā: https://ej.uz/vecmaminuvalstsvalmiera

Radošā komanda:
Režija: Paula Pļavniece
Aktieri: Reinis Boters, Klāvs Mellis, Ance Strazda, Āris Matesovičs , Jana Ļisova, Ance Kukule, Jānis Kronis, Samira Adgezalova
Dramaturgi: Justīne Kļava, Evarts Melnalksnis
Komponists: Jēkabs Nīmanis
Dziesmu tekstu autori: Cēsu 1. pamatskolas skolēni
Scenogrāfija un kostīmi: Marija Rozīte-Vītola
Gaismu mākslinieki: Mareks Lužinskis, Jānis Sniķers
Gaismu mākslinieka asistents: Kārlis Staņa
Fotomāksliniece: Odeta Katana (Odeta Catana, ROU)
Producentes: Sandra Lapkovska, Inese Tone
Tehniskais direktors: Kārlis Tone
Īpašs paldies Matīsam Budovskim.

Atbalstītāji un sadarbības partneri:
British Council Latvia, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, VSIA Rīgas cirks, Latvijas Jaunā teātra institūts, ES platforma “Radošā Eiropa”, Magic Carpets. 

Informāciju sagatavoja Inese Tone / inese PIE kvadrifrons PUNKTS lv

Vairāk informācijas: www.kvadrifrons.lv un https://www.facebook.com/KVADRIFRONS/

Š.g. 13. septembrī plkst. 15.00 Gaujienas pilī, atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotās vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS”.

 

LMS radošajās darbnīcās “MANTO. MANTOJUMS” Gaujienas pils vēsturi un mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte un pedagoģe Ineta Riepniece, mākslinieces un pedagoģes Māra Kārkliņa un Vizbulīte Jaukule, vizuālās mākslas pedagoģe Dace Lazdiņa.

Radošajās darbnīcās tiks sniegts ieskats heraldikā, arhitektūrā, kā arī vitrāžas mākslā un tēlniecībā, saistībā ar pasākuma norises vietu – Gaujienas pili. Radošās darbnīcas iecerētas un radītas, lai rosinātu izprast vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas, radošās domas citādākus aspektus. Radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti un novadpētnieki.

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

 

Informāciju sagatavoja:
Igors Dobičins, tel.: 26628302

Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis ”Krišjānis Valdemārs”” šoruden Salacas baseina bibliotēkās un skolās uzsāk projektu “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru”. Sākotnēji paredzētie “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītie pasākumi Vidzemes kultūras programmas ietvaros Salacgrīvas novada bibliotēkās un skolās pārauguši patriotiskā akcijā, rādot un stāstot, cik pašpietiekams ir Salacgrīvas novads un kādas garīgās kultūras vērtības te gadu gaitā radušās un top vēl arvien.

 

Vai zinājāt, ka Ungurpils iedzimtais Vilis Kasims, kurš tagad dzīvo Barselonā, savā daiļdarbā “Lielā pasaule” ir pareģojis, ka tieši Salacas krastos dibināsies jauna cilvēku kopiena, kuru izglābs mīlestība? Savukārt salacgrīvietis Mintauts Eglītis, kuru Otrā pasaules kara vēji aiznesa tālajā Austrālijā, raksta, ka viņš redzējis vai pusi pasaules, nekur nav lūkojis tik skaistus saullēktus kā Salacas krastos. Un ainažnieks Rihards Bērziņš (Valdess) varējis radīt savus “Jūras vilkus” tikai latviešu kuģniecības šūpulī Ainažos, kur vecajā skolā vēl arvien spokojas jūrskolnieku gari, lai gan viņi paši jau sen atdusas Ainažu vecajos kapos zem zilām atraitnītēm.

Salacas burvību tēlojis Auseklis, Rūdolfs Blaumanis, Apsīšu Jēkabs, Pāvils Rozītis, Alfrēds Krūklis, Valdis Rūja, Viks un mūsu novadniece Daina Avotiņa. Kur nu vēl Jāņa Petera “mīlas vārdi Salacai”,- cik vasaras dzejnieks nav pavadījis Vidzemes akmeņainā jūrmalā!

Kā sēnes pēc lietus novada skolās un bibliotēkās izaugušas grāmatu izstādes, kas stāsta par Salacgrīvas novadu. Pirmo veidoja Hedviga Inese Podziņa Salacgrīvas novada bibliotēkā: “Mēs ikdienā pat neapzināmies, cik esam bagāti. Blakus Dainas Avotiņas un Jāņa Petera veikumam mani ļoti uzrunāja Viļa Kasima fantāzijas par nākotnes pasauli. Kādēļ gan tieši te pie Salacas nevarētu dzimt jauna civilizācija?” Salacgrīvas vidusskolas bibliotekāre Valentīna Kalniņa grāmatu plauktos radusi vairākus izdevumus, kuri stāsta par mūsu novadu: “Palasiet Anitu Emsi, Vidzemes lībiešu saknes ir dzīvas! Ik dienu bērni mājās dzird šīs izloksnes īpatnības un reizēm lepojas arī skolā – es zinu, kā to pateikt salacgrīviski!”

Būtībā skolēnam ir jāatnāk līdz bibliotēkai, jāizlasa kāds no stāstu vai dzejas kājumiem un jāuzraksta domraksts. Tos vērtēs bibliokuģa komanda, lai noteiktu labāko darbu autorus. Tieši viņiem tiek organizēts īpašs izziņas brauciens Lāčplēša dienas priekšvakarā, kur skolēni varēs aplūkot Brīvības pieminekli no iekšpuses, viesoties Goda istabā. Pēcāk Rīgas Latviešu biedrības namā notiks latviskuma stunda kopā ar kinorežisoru ilggadīgo biedrības priekšsēdētāju Jāni Streiču. Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ar kuru Salacgrīvas novadu vieno sadarbības memorands, būs iespēja aplūkot Misiņa bibliotēkas krājumus, ko laipni pavērs Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Te, kur vērojama plaša vēsturiska izstāde par Latvijas Universitāti simts gados, atminēsimies vēl vienu simtgadi – bibliokuģa lieldraugs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skolēniem stāstīs par Latvijas Kara floti, kas mūsdienās pāraugusi Jūras spēkos. Patriotiskās dzejas festivāla dienās pagājušajā rudenī un arī šopavasar vairāki Jūras spēku kuģi viesojās Salacgrīvas ostā.

Labāko skolēnu izziņas braucienam līdzekļus atvēlējusi Salacgrīvas vidusskola no projekta “Skolas soma”, veidojot un kopjot patriotismu – “Mēs lepojamies ar savu novadu!”

Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis, bibliokuģa "Krišjānis Valdemārs" bocmanis, žurnālists un vēsturnieks.

Mācību gads Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā iesākās ar radošu, skanīgu rosīšanos visas nedēļas garumā. Tika īstenots “Varakļānu novada kultūrizglītības atbalsta biedrības” projekts “Kā būtu, ja...”, kuru finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Projekta mērķis - saglabāt un popularizēt Varakļānu novada raksturīgākās mūzikas un mākslas vērtības kultūrizglītībā Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas jauniešiem un pedagogiem veidojot tradīcijām piepildītu kultūrvidi.

Projekta pirmajā dienā apmeklējām Lubānas mākslas skolu, Lubānas Amatnieku centru, kur vērojām mākslinieces Daces Rudzītes filcēšanas meistarklases, ar interesi ieklausījāmies Sandras Valaines aizraujošajā stāstījumā par amatniecību. Izmēģinājām roku aužot stellēs zāļu paklājiņus un veidojot draudzība jostu. Tālāk mūsu ceļš veda uz Gaigalavas Mūzikas instrumentu muzeju, kur muzeja vadītājs mūziķis Gunārs Igaunis ar savu harizmātisko stāstījumu aizrāva katru no klausītājiem. No sirds izpriecājāmies par doto iespēju muzicēt gandrīz uz visiem atļautajiem muzeja eksponātiem. Kopā ar Gunāru katrs bērns izgatavoja klabatu vai zvārgulīšu rokassprādzi, kura palika dalībniekam par piemiņu no šī pasākuma.

Projekta turpmākās dienas nemanot aizritēja skolā. Kopā ar postfolkloras grupu “Rikši” mūziķiem Madaru Brolišu, Jurģi Lipski un grupas vadītāju varakļānieti Ēriku Zepu, kā arī mākslinieci gleznotāju Jolantu Ābeli. Viesmākslinieku iedvesmoti bērni veidoja režiju projekta noslēguma pasākumam. Skolas audzēkņi strādāja grupās un katrs tika iesaistīts pasākuma īstenošanā.

Darbīgās un radošās nedēļas noslēgumā tika aicināti bērnu vecāki un draugi uz kopīgu projekta pasākumu skolas zālē. Katrs no projekta dalībniekiem ar lielu atbildības sajūtu uzstājās uz skatuves un nodeva skatītājam vis pozitīvākās emocijas, kuras tika uzlādētas visas nedēļas garumā.

Paldies audzēkņiem par izturību un aktīvu piedalīšanos meistarklasēs, savukārt viesmāksliniekiem par pacietību, aizrautību un nenogurstošu darbaprieku kopā ar Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Melne-Mežajeva, Varakļānu Mūzikas un mākslas vidusskolas direktore.

Otrdien, 17. septembrī, tika realizēts projekts, kas radās, satiekoties Vidzemes augstskolas Atvērtās universitātes studentiem, kuri, veidojot savu diplomdarbu, izvēlējās rakstīt projektu, kas būtu saistīts ar dzejas popularizēšanu jaunatnes vidū.

Vispirms notika iepazīšanās ar Valmieras bibliotēkas bibliotekārēm un Dzejas dienas programmas 2019. gadam ”Ir Dzejas laiks. Dzejas dienas Valmierā 2019” piedāvājumu. Tad, sadarbībā ar Valmieras bibliotēkas Dzejas dienas radošo komandu,  izteica savu vēlmi – veidot pirmo  “Dzejas nakti Valmierā”. Projekta realizētāji, izzinot Dzejas dienu tradīcijas un noskaidrojot šī brīža situāciju attiecībās: “jaunieši- dzeja”, kā projekta mērķi noteica - veicināt  Valmieras  pilsētas jauniešu interesi par Dzejas dienām un sadarbībā ar Valmieras bibliotēku piedāvāt savu programmu  vienai no trim Valmieras Dzejas dienu norisēm septembrī:  “Dzejas nakts Valmierā” (Valmieras integrētajā bibliotēkā vēl iecerēta Dzejas diena 19.09.2019. un Dzeja brokastīs 21.09.2019.)

Projekta realizētāji nolēma, ka Dzejas nakts apmeklētāji nebūs tikai pasīvi vērotāji: viņi, atbilstoši savām interesēm un spējām būs gan telpu iekārtotāji,  gan radošās darbnīcas “Smilšu ragana Uz mana šķīvja sēd” dalībnieki, tāpat Dzejas slama - savas dzejas priekšā lasīšanas sacensību - dalībnieki vai viņu atbalstītāji, dzejas breika aktīvie dalībnieki un vakara noslēguma - sarunas par dzeju naktī  “Tik grūti ir būt latvietim ” klausītāji.

Šobrīd var teikt - viss izdevās, visas ieceres tik realizētas un pirmā Dzejas nakts jau ir vēsture.

Projekts “Dzejas nakts Valmierā”  ietvēra 4 aktivitātes 2019. gada 17. septembra vakarā no plkst. 18.00- 23.00 Valmieras integrētās bibliotēkas telpās:

Projekts “Dzejas nakts Valmierā”  ietvēra 4 aktivitātes 2019. gada 17. septembrī:

1.Radošā meistardarbnīca “Smilšu ragana uz Mana šķīvja sēd” (Sandwich That stayed on my plate * (autors: Ēriks)). Valmieras tehnikuma jaunieši  skolotājas Aijas Vaivares vadībā radīja dzejas sviestmaizes. *sviestmaize angļu valodā “sandwich” pēc izrunas skan arī  kā “dzejas ragana”. Te tiek izmantota šī izrunas līdzība. (17.00-18.30)

2.Dzejas slams (savu dzejoļu lasīšanas konkurss). Dzejas slami atdzīvina interesi par dzeju mūsdienās. Jaunieši, iepriekš piesakoties,  tika aicināti lasīt savu dzeju. Iniciatīvas grupa vasarā  strādāja pie nolikuma izveides un izziņošanas.  Slamā piedalījās: Elīza Keidena, Kaspars Rozītis, Linda Grundmane, Kristīne Berķe -Ļubinska, Santa Emse, Mikus Rotavots. Talantus vērtēja  ieinteresēta žūrijas komisija, kas kā savu prioritāti pasludināja un pie tā arī cieši turējās: radīt jauniešos drosmi runāt sirsnīgā atmosfērā. Tāpēc vērtēšana nenotika publisku paziņojumu veidā, bet gan žūrijai savstarpēji apspriežoties. Slama apmeklētāji īsajos starpbrīžos varēja nobalsot par savu simpātiju slamā, sarunāties un baudīt sviestmaizes ar tēju.  Vērtēšanā piedalījās igauņu dzejnieks un dzejas slama aizsācējs Igaunijā Jāns Malins, radio TEV personība Rūdolfs Švēde, pasaules apceļotāja un kalnu slēpotāja Liene Fimbauere, Valmieras drāmas teātra aktrise un aktiermākslas pedagoģe Inese Ramute.

Ceturksni pirms deviņiem žūrija paziņoja Dzejas nakts Valmierā slama uzvarētāju: Dzejas slama uzvarētājs - Kaspars Rozītis. Par sevi Kaspars saka: "Esmu 17 gadus vecs jaunietis, Valmieras Viestura vidusskolas 12.c klases skolēns Kaspars Rozītis. Mācos klasē ar profesionālo teātra novirzienu. Pats esmu no Jelgavas puses. Ikdienā aizrauj slēpņošana, grāmatu lasīšana, fotogrāfēšana un retā reizē arī kāda dzejolīša uzrakstīšana. Vispirms gan ir jāiedzer kafija un jāizbrauc caur mežu ar velosipēdu."

3. Breiks dzejai starpbrīdī (20.45- 21.30) sekoja tūlīt pēc apbalvošanas. Tas pasākuma rīkotājiem deva iespēju transformēt telpu nākošajai norisei - sarunai par dzeju naktī. Bet vakara apmeklētāji ar sajūsmu un ovācijām vēroja un atbalstīja  vingros breika dejas izpildītājus  “Stand outs” no Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” un breika izlases grupu "Diverse Styles Crew" no Cēsu bērnu un jauniešu centra "Spārni". Abas grupas breika dejas mākslā apmāca Eduards Ruicis 

4. Saruna par dzeju naktī «Tik grūti ir būt latvietim» ar autoru un tulkotāju. (21.00-23.00) .

Nakts sarunā par dzeju «Tik grūti ir būt latvietim». 45 ieinteresēti klausītāji ar ovācijām sagaidīja dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu un  igauņu dzejnieku, un atdzejotāju CONTRA (Marguss Konnula), grāmatas «Tik grūti ir būt latvietim» autoru, igauņu jaunās literatūras pārstāvi. To ir jāredz un jādzird katram pašam: gan Godiņu, gan CONTRA. Un viens jāatceras- ne vienmēr to, ko tu redzi, tā arī ir. Igauņiem esot ļoti grūti izrunāt “g” burtu. Un arī garumzīmes ne vienmēr var viegli izteikt. Tāpēc  grāmatas nosaukums varētu skanēt šādi «Tik kruti ir būt latvietim». Nu, ar to arī varam teikt, ka pirmā Dzejas nakts varētu būt aizvadīta godam.

Saruna par dzeju naktī. Autors: Zane Bulmeistare.

Par projekta īstenotājiem un atbalstītājiem.

Projekta “Dzejas nakts Valmierā” īstenotāji ir  iniciatīvas grupa:

Ēriks Lankmanis, Vidzemes augstskolas students; Edžus Apinis Vidzemes augstskolas students - Ilze Karsa, Valmieras bibliotēkas bibliotekāre, Ričards Edijs Štibe , Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēns, Valmieras Bibliotēkas jauniešu organizācijas – VIBJO  SUDRABA ZIRG’S koordinators,  Eduards Ruicis , breika deju grupu vadītājs-Valmieras Jaunatnes centrs VINDA; Aija Vaivare- Valmieras tehnikuma skolotāja; Anita Apine, Valmieras bibliotēkas bibliotekāre, projekta vadītāja.

Dzejas Nakti Valmierā organizēja Valmieras integrētā bibliotēka sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valmieras tehnikumu, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”

Dzejas nakti Valmierā atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmieras pilsētas pašvaldība.

 

Informāciju sagatavojusi:
Anita Apine
Valmieras bibliotēka,
Projekta ”Dzejas nakts Valmierā” vadītāja