Arhīva kalendārs

« December 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Realizēts Vidzemes kultūras programmas projekts video izrāde “Blaumanis. Latvieši. Kopābūšana.” Projekta ietvaros “Fonds SANA MARE” sadarbībā ar radošajiem un drosmīgajiem Ērgļu apkaimes iedzīvotājiem izveidoja izrādi un video izrādi par savu “paradīzes stūrīti” - vietu kur dzīvot un Blaumani kā kaimiņu “Brakos”.

Vācām Ērgļu apkaimes iedzīvotāju stāstus par Vidzemes pakalnu spēcīgo maģiju un pētījām kā Blaumanim veicās saimnieciskajā dzīvē.

Video izrāde “Blaumanis. Latvieši. Kopābūšana.” skatāma šeit >> https://fb.watch/9C7XisHR4z/ <<

Informāciju sagatavojusi:
Ieva Lapiņa
"Fonds SANA MARE"

Arheoloģiskie izrakumi senvietā veikti pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā – laikā no 1971. un 1973. gadam. Arheologa Jāņa Apala vadītajos izrakumos atsegti 158 vēlā dzelzs laikmeta (11.-13. gs.) latgaļu apbedījumi, kā arī iegūtas 1011 reģistrētas senlietas. Starp tām ir gan kapos atrastie rotu komplekti, gan arī priekšmeti, kas senvietā iegūti kā savrupi atradumi.

Neskatoties uz visai ilgstošu Liepiņu senkapu arheoloģiskā materiāla pieejamību, plašākai sabiedrībai tas nav zināms un līdz šim arī maz izmantots, jo minētie materiāli vēl nav piedzīvojuši ne zinātnisku izvērtējumu, ne arī izvērstu publikāciju. Tomēr senvietas materiāls ir ļoti plašs, daudzpusīgs un nozīmīgs gan plašākā latgaļu materiālās kultūras, gan sevišķi konkrētā Drabešu pagasta vēstures kontekstā.

Lai „celtu gaismā” šo interesanto materiālu, Amatu mājas  meistari un speciālisti vairākas reizes apmeklējuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeju, iepazīstoties ar muzeja krājumā esašajiem Liepiņu senkapu arheoloģiskajiem atradumiem, tie tiek uzmērīti  un aprakstīti. Darbs turpinās, tiek pētītas senās rotas, tekstilijas un ādas priekšmeti un to fragmenti, pievēršot uzmanību mazāk zināmiem un neizpētītiem atradumiem. Izpētītais materiāls tiks izmantots, lai izgatavotu seno tērpu, rotu un ādas priekšmetu atdarinājumus.

Pētījums tiks prezentēts projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī. Pasākumā par padarīto stāstīs LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, seno tērpu darinātāja Dagnija Pārupe, ādas apavu meistare Guna Zommere, Amatu mājas meistars Andris Roze.

Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:
Inese Roze
Biedrības TKIC „KasTe” vadītāja

 

Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” sadarbībā ar Amatas pamatskolas audzēkņiem īsteno projektu „Māls atdzīvojas”. Projekta iecere  - iepazīstināt bērnus ar mālu, izzināt tā vēsturi un iespējas, praktiski mācīties ar to strādāt. Grupa bērnu vairākas reizes apmeklēja Drabešu muižas Amatu māju, piedalījās teorētiskās nodarbībās, kurās uzzināja, kas ir māls, kur to iegūst, vēstures liecības, kad un kas no māla gatavots, kādi ir māla viedi un veidošanas iespējas un kopā ar keramikas pulciņa vadītāju Ilmu Strazdiņu mācījās mīcīt, rullēt, veidot, izgatavot cilvēku un dzīvnieku figūras, taisīt māla kokus.

Noklausoties  mākslinieces Lauras Pīgoznes stāstījumu, bērni uzzināja, kā top animācijas filmas, tika sadalīti pienākumi un saņemti darba uzdevumi.

Pēc tam visa radošā brigāde darbojās, „atdzīvinot” izveidotos tēlus, liekot tiem darboties atbilstoši filmas scenārijam. Filmas sižetam tika izmantotas latviešu tautas teikas.

Muzikālo pavadījumu spēlēja un studijā ierakstīja Drabešu muižas Amatu mājas koklēšanas pulciņa dalībnieki, teikas ierunāja Baiba Roze.

Notiek montāžas darbs, filma būs gatava un tiks pirmizrādīta projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī.

Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja
Inese Roze
Biedrības TKIC „KasTe” vadītāja

Sajūtu Parks un Valmieras Olimpiskais centrs aicina uz Maģisko pastaigu Sajūtu parkā, kas notiks š.g. 11. decembrī no plkst. 16:00.

Pasākums plānots kā pastaigu maršruts brīvā dabā visai ģimenei - kā lieliem, tā maziem. Maģiskā pastaiga būs kā ziemīga atskaņa ik vasaras “Maģisko sajūtu naktīm”, lai decembrī, ko zinām kā brīnumu laiku, noķertu īpašas sajūtas un izbaudītu kopā būšanas laiku dabā.

Pastaigas laikā apmeklētājiem būs iespēja baudīt maģisko gaismu rotaļas Gaujas Stāvajos krastos, ieklausīties muzikantu radītajās skaņās, kā arī ar domām griezties līdzi dejotāju improvizētām kustībām īpašā vides objektā. Tikšanās ar Piparkūciņu Ziemassvētku noskaņās noteikti sasildīs lielu un mazu pastaigas dalībnieku sirdis.

Plašāku informāciju par programmu un pastaigas māksliniekiem jau pavisam drīz atradīsi Sajūtu parka Facebook un Instagram kontos. 

Lai ievērotu valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības noteikumus, pasākums notiks “zaļajā režīmā”. Sadarbībspējīgs Covid-19 sertifikāts, būs jāuzrāda pirms ieejas teritorijā, tāpat organizatori būs padomājuši par apmeklētāju plūsmu uz pastaigas virzienu.

Norises laiks tiks organizēts 3 sesijās, katrā ar ierobežojumu līdz 500 cilvēkiem:

1. sesija – no plkst. 16:00 - 17:30
2. sesija – no plkst. 17:30 - 19:00
3. sesija – no plkst. 19:00 - 20:30

 

Ieejas maksa teritorijā 5 EUR. Biļešu skaits ir ierobežots, tās būs pieejamas iepriekšpārdošanā no 22. novembra - www.valmierasoc.lv un www.bezrindas.lv 

Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. 

Tversim maģiskus mirkļus Sajūtu parkā! 

Pasākumu organizē Sajūtu parks un Valmieras Olimpiskais centrs sadarbībā ar Valmieras atbalsta fondu. Pasākums tiek realizēts ar Valmieras novada, Vidzemes plānošanas reģiona, “Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi: 
Rasa Krūmiņa
"Valmieras Olimpiskais centrs" SIA

No š. g. 13.septembra ikvienam interesentam ir iespēja doties "Konceptuālā dzejas pastaigā", iepazīstot Valmieras pilsētvidi ar konceptuālās dzejas starpniecību.

Pastaigas pieturpunktos dzeja tiek atklāta visdažādākajos tās izpausmes veidos, iepazīstinot ar Latvijas un ārvalstu konceptuālistu darbiem. Teksti, kurus ikdienā redzam visapkārt – plakāti, reklāmas, sabiedriskā transporta maršrutu saraksti, kā arī ziņas un e-pasti digitālajā vidē, konceptuālās dzejas formā ieguva pavisam citu nozīmi. Konceptuālisti auditoriju uzrunā trāpīgi, atklājot mūsu ikdienas brīžu absurdo un dīvaino dabu. Papildus tādu autoru kā Kārļa Vērdiņa, Annas Auziņas, Eināra Pelša, Raimonda Ķirķa, Ivara Šteinberga u.c. darbiem pastaigas maršrutā konceptuālo dzeju analizē arī literatūrkritiķis un dzejnieks Artis Ostups un pētniece Līga Sudare. 

Šobrīd "Konceptuāla dzejas pastaiga" no pilsētas ir pārvietojusies uz darba lapām, ko projekta veidotāji aicina izmantot literatūras, valodas un citās ar mākslinieciskiem un radošiem procesiem saistītās mācību stundās.  

Pievienotajā saitē iespējams atrast darba lapas gan vidusskolai, gan pamatskolai, gan arī pavadošo materiālu skolotājiem. Darba lapas pieejamas divos dažādos formātos - paredzētas izdrukai vai izpildei datorā (interactive versija).

Darba materiāli pieejami šeit: 
https://drive.google.com/drive/folders/1CU1VxDKJvSlnOEZ-TfpPDLbfbLfPaBSn?usp=sharing 

Maršruts ir aizraujošs jebkurā gadalaikā, tāpēc ņem līdzi telefonu, dodies pastaigā, skaties pieturpunktos video sarunas ar autoriem un dzejas lasījumus un ieraugi Valmieru citā gaismā! 

Projekta veidotāji: Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar producējošo kompāniju "STORYHUB". Projekts tapis, pateicoties VKKF atbalstam programmā “Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos" un biedrībai "Talantu pilsēta".

Informāciju sagatavojusi:
Liene Jakobsone
Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes
Vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos
Valmiera2027 projekta vadītāja

Nu jau par ikgadējām kļuvušo, kopš 2017. g. Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv rīkoto novadpētnieku un tūrisma organizatoru 2021. g. mācību tēma bija “Senie ceļi un robežas”.

2021.g. mācību mērķis – ar semināra, priekšlasījumu un lauka prakses metodēm veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām kā būtiskiem Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas elementiem, to vietu un nozīmi kopējā dabas un vēstures mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizācijā, kā arī praktiskās izmantošanas iespējām tūrisma jomā.

Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki pie Sprēstiņu krustakmens. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš.

Šogad Historia.lv novadpētnieku mācības notika valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu noteiktajā ietvarā. Praktiski tas izpaudās semināra-konferences tiešsaistes norisē, ar dalībnieku – lektoru un klausītāju – attālinātu līdzdalību “Zoom” platformā. No vienas puses šāds formāts atņem klātienes norišu sniegtās iespējas uzturēt vecos un dibināt jaunus kontaktus ar domubiedriem un kolēģiem, iesaistīties dažādās neformālās diskusijās un vienkārši sajust attiecīgo pasākumu atmosfēru, bet no otras puses – tiešsaistes norise palielina līdzdalības iespējas. Šajā reizē mūsu seminārā-konferencē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 2021.g. 23. septembrī priekšlasījumus par dažādām ar senajiem ceļiem un robežām saistītām tēmām tiešsaistē neklātienē noklausījās aptuveni 130 muzejnieki, vēsturnieki, arheologi, TIC’u darbinieki, brīvā laika novadpētnieki, skolotāji un citi interesenti no visas Latvijas. Cita “Zoom” formāta priekšrocība ir iespēja ērti veikt tiešsaistes priekšlasījumu ierakstu, nodrošinot kvalitatīvu lektoru izmatoto prezentāciju attēlošanu videofailā. Lai arī ļoti ceram un vēlamies atgriezties pie tradicionālā semināru un lasījumu klātienes formāta, nākotnē domājam turpināt izmantot un attīstīt arī tiešsaistes neklātienes pasākumu rīkošanu.

Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki Stalbes-Cēsu 19.gs. izbūvētā pasta ceļa trases vietā. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš 

Par tradicionālu Historia.lv rīkoto novadpētnieku semināru sastāvdaļu ir kļuvušas arī mācību ekspedīcijas. Seminārā teorētiski apgūtās tēmas mēs nostiprinām praksē, dabā apmeklējot un mācoties ainavā atpazīt atbilstošos objektus un vietas, gūstot iemaņas to dokumentēšanā. Parasti pēc semināriem mēs rīkojam divas, trīs mācību ekspedīcijas, kas notiek dažādās vietās, iekļaujot gan attiecīgajai pieminekļu grupai raksturīgu, gan arī mazāk zināmu un savdabīgu objektu apskati.

Vienu ekspedīciju šogad mums izdevās sarīkot klātienē, kopā ar vairākiem semināra dalībniekiem 10.oktobrī apmeklējot virkni ar senajiem ceļiem un robežām saistītus objektus Valmieras un Cēsu novados, bet vēl divas mācību ekspedīcijas, katrā no tām iekļaujot 2 objektu iepazīšanu, sagatavojām video formātā. Īpaši vēlos atzīmēt Cēsu novada Skujenes un Nītaures pagastos notikušo “Ozolkalna robežakmens” ekspedīciju, kurā devāmies kopā ar biedrības “Petroglifu centrs” vadītāju, pieredzējušu un zinošu seno robežakmeņu un krustakmeņu pētnieku Andri Grīnbergu. Šīs videoekspedīcijas “sāls” ir Melānijas Vanagas 1974.gadā nejauši atklāta, bet vēlāk citu pētnieku atkārtoti neatrasta robežakmens meklēšana... un atrašana, kā arī A.Grīnberga sniegtā meistarklase kultūrvēsturiska zīmju akmens uzmērīšanā.

Semināra-konferences programma >> ŠEIT <<

Semināra-konferences priekšlasījumu video >> ŠEIT <<

Mācību ekspedīciju video >> ŠEIT <<

Sekojiet mūsu aktualitātēm un jaunumiem vietnē Historia.lv un Facebook profilā facebook.com/Latvijasvesture

Seminārs un mācību ekspedīcijas tika organizētas un notika ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Valters Grīviņš,
Historia.lv redaktors un projekta vadītājs,
“Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrības “Apvārsnis”” vadītājs


Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros, ja Vidzemes plānošanas reģions būs tā īstenotājs arī nākamajā gadā.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 15. gadu. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī, un tās ietvaros iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad konkursa nolikums tiek pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālākās kultūras tendences. Tās tiek definētas, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2022. gadā.

Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz četrām nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība, bērnu un jauniešu iesaiste kultūrā, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums.

Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2022. gada 14. janvārim: https://ej.uz/kulturavidzeme  

Pagājušajā gadā viedokli pauda 1004 iedzīvotāji. Par nozīmīgākajām tika atzītas un konkursa nolikumā  iekļautas šādas prioritātes – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade. Ar informāciju iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona publikācijā.

Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai izzinātu kultūras produktu pieprasījumu.

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2022. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

2021. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 182 projekti par kopējo summu 762391,37 EUR. Atbalstīti – 54 projekti kopumā 141 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm.  

Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://ej.uz/1u4q


Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions sabiedrisko attiecību speciāliste

Rīgas Saksofonu kvarteta 30 gadu darbības laikā allaž nozīmīgu vietu ieņēmusi jaunās mūziķu paaudzes veidošana. Ar skolu koncertiem un meistarklasēm esam viesojušies daudzās skolās visos Latvijas reģionos. Tas savukārt ir veicinājis jauno mūziķu interesi par šo instrumentu un šajā 2021./2022. mācību gadā saksofonspēli 133 Latvijas mūzikas skolās apgūst 814 audzēkņi.

Covid 19 pandēmijas laiks bieži vien liedz mums turpināt savu iesākto darbu, apmeklējot skolas klātienē. Tāpēc, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes kultūras programmas 2021 ietvaros esam īstenojuši savu jauno projektu - “Rīgas Saksofonu kvarteta videostāsti”. Tie aptver ļoti plašu jautājumu loku, sākot ar Rīgas Saksofonu kvarteta koncertu, kur sniedzam ieskatu dažādos saksofonmūzikas stilos, atskaņojot gan skaņdarbu pārlikumus saksofonu kvartetam, gan oriģinālmūziku šādam sastāvam. Tālāk iepazīstinām ar saksofona vēstures pirmsākumiem. Turpinājumā tīri praktiski demonstrējam dažādus saksofonspēles apmācības metodikā balstītus vingrinājumus un mūsu idejas darbam ar jaunajiem mūziķiem. Un šeit jaunie mūziķi un viņu pedagogi var gūt arī ļoti plašu informāciju, kā izvēlēties sev piemērotu saksofona modeli, iemutni, mēlītes, dažādus nepieciešamos aksesuārus, kā kopt savu instrumentu. 

Rīgas Saksofonu kvarteta videostāsti:

1.       Klausies ar prieku! 



2.       Ieskats saksofona vēsturē 



3.       Saksofonspēles apguves pamati 



4.       Saksofonspēles artikulācijas veidi 



5.       Stājas un elpas attīstība 



6.       Saksofona apkope 



7.       Saksofona izvēle 



8.       Saksofona aksesuāri (siksnas, lupatiņas)



9.       Saksofona aksesuāri (mēlītes, iemutņi un citi aksesuāri)



Būsim gandarīti, ja skolu pedagogi savā pedagoģiskajā darbībā un jaunie saksofonisti savā profesionālajā izaugsmē turpmāk aktīvi izmantos mūsu sniegtos metodiskos materiālus, kas pirmo reizi šādā digitālā formātā parādās tieši latviešu valodā.

Informāciju sagatavojis: Rīgas Saksofonu kvarteta vadītājs Artis Sīmanis.