.png)
|
Arhīva kalendārs
Pēdējo piecu gadu laikā biedrība Danču krātuve ir strādājusi pie latviešu danču atjaunošanas, fiksēšanas un popularizēšanas, kā rezultātā biedrība ir izveidojusi portālu dancukratuve.lv. Portālā visa informācija ir pieejama bezmaksas, kas ļauj tās saturu izmantot gan Latvijā, gan diasporās ārpus Latvijas. Kā vienu no galvenajiem satura elementiem esam izveidojuši lielāko danču ierakstu krātuvi, kāda jebkad ir pastāvējusi ar vairāk kā 160 mūzikas ierakstiem. Apzinot bagātīgo reģionālo mantojumu, biedrība 2021. gadā izstrādāja Malienas danču burtnīcu, kas pieejama dancukratuve.lv sadaļā metodika. Šogad šī projekta ietvaros no apkopotajiem materiāliem tika veikti arī mūzikas ieraksti studijā. Pateicoties pētniekiem (Sniedze Grīnberga, Māris Jansons), no pagājušā gadsimta beigām Malienas dančus var uzskatīt kā unikālu un savdabīgu kultūras mantojumu, kas ir viens no retajiem šāda veida mantojumiem visā Latvijā. Malienas danči bieži vien atsķiras ar to ietekmi/mijiedarbību ar igauņu dejām, kā arī ir viens no retajiem mantojumiem, kas ticis piefiksēts video 90to gadu beigās. Visi, kas vēlas noklausīties Malienas danču mūziku, sākot ar 15.12.2022, var doties uz dancukratuve.lv sadaļā mūzika. Projektu Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojis: biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks.
Pēc vairāk nekā sešu gadu pētniecības darba biedrība “Danču krātuve” publicē vēl četras danču e-burtnīcas: Vidzemes danči, Lībiešu danči un rotaļas, Sēlijas danči un rotaļas, Atašienes danči. Vidzemes danči jau vēsturiski izcēlušies ar bagātīgu skaitu dejām. Burtnīcā iekļautas gan mazāk dejotas, gan jau tautā iemīļotās dejas kā Pērkonīts, Žīga. Atašienes danču pamatā ir V.Mičules (1934-2015) vāktais krājums, darbojoties folkloras kopā Vīraksne. Starp dejām ir atrodamas daudz plašākai publikai nezināmas dejas, kā arī visiem jau iemīļotās dejas – Sila Jurs, Sila Ješka un Atašienes Suseklis. Lībiešu danči un rotaļas apkopo gan vecās, gan jaunās lībiešu horeogrāfiskās norises. Burtnīcā atspoguļoti danči, kas pierakstīti jau 1936. gadā, kā arī jaunākas mūsdienu laiku norises, kas radušās pēdējo 30 gadu laikā lībiešu kultūrtelpā. Sēlijas danču un rotaļu burtnīcā atspoguļotas Sēlijas pusē dejotās dejas, tai skaitā arī no Lietuvas ienākušās dejas, kas ilgu laiku tikušas dejotas pierobežas zonās. Šī ir pirmā reize, kad Sēlijas puses danči apkopoti atsevišķā burtnīcā.
Publicētās četras burtnīcas ir daļa no Danču krātuves burtnīcu kolekcijas, kas sevī ietver 10 burtnīcas tādejādi veidojot lielāko Latvijā dejoto deju kultūrvēsturisko atspoguļojumu. Vēl lielāki apkopojumi ir tikai danču melodiju publicētajos krājumos. Desmit burtnīcu cikls sevī ietver sekojošas burtnīcas:
Visi, kas vēlas iegūt danču burtnīcas savā krājumā, sākot ar 15.12.2022, var doties uz dancukratuve.lv sadaļu “Metodika” un bez maksas tās lejupielādēt. Projekts saņēma atbalstu kultūras projektu konkursā „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022”. Informāciju sagatavojis: biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks.
Tieši kāzu rituāla motīvs izmantots laikmetīgā mākslas notikumā – kopienas izrādē, ko gan ar pededziešiem, gan apkārtējo pagastu un Alūksnes cilvēkiem veido profesionāla mākslinieku komanda no Rīgas. Pededziešu kāzas iezīmē pagrieziena punktu, atklājot ne tikai indivīda izaicinājumus, bet rosina domāt plašāk par dzīves ciklu kā sabiedrībā, tā dabas pasaulē. Pēc projekta režisora Edgara Niklasona vārdiem izrāde kā iniciācijas rituāls akcentēs šogad slēgto Pededzes pamatskolas ēku ar atvērtu jautājumu par tās nākotni. Vienā solī ar režiju mīsies Jāņa Putniņa horeogrāfija un Jēkaba Nīmaņa aranžētā mūzika, ko mākslinieks radījis iedvesmojoties no reģiona tradicionālās mūzikas un kopienā populārām dziesmām. Pededzes kopienas aktieriem spēles laukumā pievienosies profesionāli dejotāji Aigars Larionovs, Lelde Beāte Kuzņecova un Jānis Putniņš, savukārt skaņu ainavu radīs tradicionālās dziedātājas Ilga Vālodze Ābele un Violeta Nikolajenko. Izrādes nosaukums "Sateka" radies klausoties kopienas stāstos par viņu vērtībām, asociācijām par vietu un šodienas izaicinājumiem. Vērojot dažādu paaudžu un tautību pededziešus darbojoties kopā, ir skaidrs, ka Pededzē pastāv pieņemoša, cilvēciskās attiecībās balsīta integrācija un atmiņā paliekoša ir metafora par vietējo upju Pededzes un Virguļicas satecēšanu vienā, radot jaunu, kopīgu straumi. Tāpat kopienas cilvēki saprot, ka izaicinājumu laikā, ko Pededze piedzīvo pēc skolas slēgšanas un cilvēku migrācijas uz apdzīvotākām vietām, noslēgtība situāciju neuzlabos un pat pēc pandēmijas apturētiem mēginājumiem turpina ļauties kopienas teātra ekspertu radošās komandas piedāvātajai mākslinieciskajai koncepcijai, kas caur laikmetīgās mākslas valodu dod balsi šodienas Pededzei. 15. decembrī plkst. 20.00 notiks pieņemšanas izrāde Pededzes kopienai un tālākās izrādes būs 16. decembrī plkst. 19.00 un 17. decembrī plkst. 18.00. Pulcēšanās pie Pededzes pamatskolas ("Rūķi", Pededze) un tālākā norise Pededzes tautas namā ("Krustceles", Pededze). Ieeja ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam aizpildīt pieteikšanās anketu vai pieteikties, rakstot uz tālr. numuru + 371 28440448.
Projektu īsteno biedrība "Pededzes nākotne", fonds INITIUM un Equilibrium Group, to atbalsta British Council Latvia, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Ieva Niedre, izrādes "Sateka" producente, fonds INITIUM.
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 16. gadu. Mērķprogrammas mērķis ir veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai reģionos, un tās ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Arī 2023. gadā konkursa nolikums tiks pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālos kultūras virzienus. Tie tiek definēti, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2023. gadā. Kultūras mērķprogrammu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem. Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz trim nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā Vidzemē nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste kultūras procesā, kultūrizglītība, bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums. Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2023. gada 8. janvārim: https://ej.uz/vidzemeskultura
Pagājušajā gadā viedokli par kultūras prioritātēm pauda 624 cilvēki. Balsošanā piedalījās Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iedzīvotāji. Visaktīvākie bija cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes un Valmieras novadiem. Par nozīmīgākajām tika atzītas 3 prioritātes, kuras tika iekļautas konkursa nolikumā: bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai noteiktu pieejamo kultūras piedāvājumu. Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2023. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. 2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, piešķirot 127 110,00 eiro. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs balsošanā balsu pārsvaru ieguvušās un sabiedrības izvirzītās prioritātes. *Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2022" iesniegto un realizēto projektu "Izstāde "Savvaļa"" (Foto autori: Madara Gritāne, Andris Eglītis, Elīza Elizabete Ramza; www.savvala.lv), "Tradicionālo aušanas prasmju mantojums Saulkrastu novadā", “MĪT, VĪT, PĪT – meistarnīcas Valmiermuižā”, ""Tradicionālās dziedāšanas dabā seminārs-meistarklase un koncerts "Dabā. Turpinājums."" un "DABA RADA-2022" publicitātes foto. Papildu informācijai: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Eva Meijere, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
Projekta ietvaros esam uzsākuši ļoti svarīgu, grūtu, bet ļoti skaistu ceļu, esam uzklausījuši 35 dzimtas, uzzinājuši to vēsturi, katras ģimenes vērtības un paveikto. Mūsu ģimenes ir mūsu bagātība. Ir izveidoti 35 stāsti un dzimtu fotogrāfijas. Izveidota digitāla foto un stāstu izstāde, kura sniedz priekšstatu par dzimtām un saknēm Apes zemē.
Šajā vakarā divu stundu garumā, klausījāmies mīlestības stāstus, izsapņotus un piepildītus sapņus, skatījām dzimtu fotogrāfijas un baudījām ģimeņu sagatavotus priekšnesumus. Radītie stāsti ir īstas mīlestības vēstules, atmiņas, vēsture, tagadne, kas paliks nākotnei. Mēs esam ceļā uz grāmatu “Manas saknes Manā Apē”, kurā vēlamies apkopot 100 dzimtu ģimeņu stāstus. Tā būs visu mūsu dāvana savai pilsētai 100 dzimšanas dienā, ko Ape svinēs 2028. gadā. Tā būs gara manta, kas būs katrā mājā kā liecība, ka šajā vietā vairāk kā 100 gadus ir dzīvojuši bagāti, savu zemi, pilsētu, ģimeni un cilvēkus mīloši cilvēki. Kuriem ir svarīga piederības sajūta tieši šai vietai. Izvērtējot paveikto ir skaidrs, ka esam iesākuši ļoti svētīgu un vajadzīgu darbu. Paldies Vidzemes plānošanas reģionam, AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fondam par sniegto atbalstu. Šī iecere un grāmata būs nemateriālais kultūras mantojums. Foto: Sandra Apine "Alūksnes un Malienas Ziņas", Daiga Bojāre. Informāciju sagatavojusi:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2022. gada nogalē biedrība “Danču krātuve” īstenojusi “Vidzemes kultūras programmas 2022” projektu konkursā atbalstīto projektu “Malienas danči digitālā vidē”.
2021. gada nogalē biedrība “Danču krātuve” laida klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-burtnīcu formātā, kas ir brīvi pieejama ikvienam danču kultūras lietotājam platformā 
“Šīs kolekcijas pamatā ir vēlme apkopot latviešu deju tradīcijas, kas ir dzīvojušas gadsimtiem līdz pat mūsdienām. Danči, kā mēs tos saucam mūsdienās, tās ir dejas, ko var dejot ikviens savam priekam, kā to darījā mūsu senči,” tā par danču burtnīcu projektu stāsta Sandis Zučiks, viens no burtnīcu autoriem. “Man ir vairāk kā 15 gadu praktiskā pieredze danču dejošanā, un savā ziņā tas jau ir kļuvis par dzīves stilu."
Pededze ir mazs pierobežas ciems Alūksnes novadā, kas atrodas vien pāris kilometru attālumā no Krievijas un Igaunijas, un vēsturiski pagasts bijis piederīgs un dalīts starp Krieviju, Poliju, Zviedriju, Igauniju, tāpēc, kā jau malienā, Pededze glabā ārkārtīgi unikālu kultūru un tradīciju pūru, no kura vislielākā bagātība ir vietējo pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls, kas kopš 2019. gada iekļauts Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2023” ietvaros, ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts arī nākamajā gadā. 
Ģimeniskā atmosfērā Apes tautas namā 11. decembrī pulcējās Apes ģimenes, dzimtas, lai atskatītos uz paveikto projektā “Dzimtu stāsti “Manas saknes Manā APĒ”, iepazītos, priecātos un lepotos ar savām ģimenēm, savu pilsētu.
