Vidzemes plānošanas reģions ir apkopojis aptaujas rezultātus par Eiropas zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecības, lopkopības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēm Vidzemes reģionā. Aptaujas mērķis bija apzināt uzņēmēju viedokli par to, cik sekmīgi reģionā notiek pāreja uz aprites ekonomikas principiem balstītu darbību, identificēt galvenos izaicinājumus un izvērtēt pieejamos atbalsta mehānismus uzņēmumu attīstībai.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka reģionā jau plaši ieviesti aprites ekonomikas risinājumi un ka to ieviešanu nereti nosaka pašu uzņēmumu vadītāju pārliecība un principi par videi draudzīgu saimniekošanu. Vienlaikus visās nozarēs uzņēmēji kā galvenos izaicinājumus identificē augstās izmaksas ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanai un nepietiekamu informētību par pieejamajiem atbalsta mehānismiem un tehnisko atbalstu.

Vērtējot lauksaimniecības nozares pārstāvju atbildes, jāsecina, ka lielākā daļa saimnieku ikdienas darbā jau piemēro aprites ekonomikas principus – kompostē, atkārtoti izmanto blakusproduktus, samazina ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu pārtikas audzēšanā. Vienlaikus saimnieki norāda, ka precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, digitalizācijas risinājumi un augsnes atjaunošanas pasākumi ir dārgi. Bažas rada arī konkurence starptautiskajos tirgos, kuros trešo valstu ražotājiem nereti tiek piemērotas zemākas vides un kvalitātes prasības. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un var mazināt Vidzemes saimniecību konkurētspēju.

Lopkopības sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka nozarē jau tiek īstenoti vairāki videi draudzīgi risinājumi. Saimniecībās ir pieredze vidi saudzējošu ganīšanas sistēmu ieviešanā un atkritumu apsaimniekošanā. Aptaujas dati liecina, ka antibiotiku lietošanas ierobežošana lopkopībā ikdienas darbā nerada saimniekiem būtiskus sarežģījumus. Par nozīmīgāko izaicinājumu nozares pārstāvji min nepieciešamību pēc lieliem ieguldījumiem būtiskas videi draudzīgas saimniekošanas infrastruktūras attīstībā, piemēram, kūtsmēslu un vircas apsaimniekošanas sistēmās. Tāpat tiek norādīts uz praktiskas informācijas trūkumu par metāna emisiju mazināšanas pasākumiem un atjaunīgās enerģijas risinājumiem fermās. Saimnieki uzsver, ka ir nepieciešama ilgtermiņā stabila reģionālās attīstības politika, kas veicina pievilcīgus dzīves un darba apstākļus laukos.

Mežsaimniecības sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka nozare pašlaik saskaras ar sarežģītiem apstākļiem. Klimata pārmaiņas, kaitēkļi, slimības un meža ugunsgrēki būtiski palielina riskus un izmaksas, līdz ar to daļai nozares dalībnieku īstermiņā trūkst iespēju pilnībā ieviest plānotos Eiropas zaļā kursa pasākumus. Vienlaikus meža nozares uzņēmumi norāda, ka ražošanas procesā radušos blakusproduktu apsaimniekošana kopumā nav būtiska problēma, jo tie tiek plaši izmantoti citās vērtību ķēdēs. Par nozīmīgām attīstības iespējām tiek uzskatīta mērķtiecīga mežu atjaunošana, oglekļa dioksīda piesaiste un ilgtspējīga biomasas izmantošana enerģētikā, kā arī meža sertifikācijas sistēmu loma nozares reputācijas un tirgus pozīciju stiprināšanā. Aptaujā mežsaimniecības pārstāvji vērtēja arī inovāciju potenciālu un dažādu draudu iespējamo ietekmi uz nozari.

Pārtikas pārstrādes sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumi dabas resursus izmanto salīdzinoši efektīvi. Tomēr augstās izmaksas un neliels ražošanas apjoms apgrūtina pilnvērtīgu atkritumu un blakusproduktu pārstrādi, tostarp to izmantošanu citās vērtību ķēdēs. Uzņēmumu teritoriālā sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas un kopīgu risinājumu izveidi. Vienlaikus nozares pārstāvji saskata arī jaunas attīstības iespējas – pieaugošais pieprasījums pēc ilgtspējīgas pārtikas veicina tiešo realizāciju un īso piegādes ķēžu attīstību, sadarbību ar tūrisma nozari, kā arī nišas produktu izstrādi ar augstāku pievienoto vērtību.

Aptaujā visās nozarēs tika vērtēta energoefektivitāte, metāna emisiju samazināšanas pasākumi un pieejamība tehniskajām un finanšu konsultācijām. Rezultāti rāda, ka aptaujas dalībnieki šos virzienus atzīst par būtiskiem, taču to plašāku ieviešanu kavē lielas sākotnējās investīcijas un nepietiekami skaidri atbalsta mehānismi.

Aptaujā piedalījās 25 uzņēmumi un saimniecības no Vidzemes, kas minētajās nozarēs jau strādā vairākus gadus un var novērtēt gan līdzšinējo virzību uz ilgtspējīgāku saimniekošanu, gan definēt izaicinājumus aprites ekonomikas risinājumu ieviešanā ikdienas darbā, balstoties uz savu pieredzi.

Aptauja ir daļa no starptautiskas izpētes. Viedokļu apkopošana tika organizēta Interreg Europe programmas līdzfinansētā projekta 3F GREEN MODEL ietvaros ne tikai Latvijā, bet arī Itālijā, Īrijā, Spānijā un Ungārijā.

Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība un to pielietošana smagajā transportā ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas transporta sistēma sasniegtu klimata un dekarbonizācijas mērķus. Lai nodrošinātu bezemisiju mobilitātes attīstību, Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla izveidei, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) un Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED III). Tomēr vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm joprojām trūkst vienota normatīvā ietvara, saskaņotu tehnisko prasību un ilgtspējīgu investīciju mehānismu, kas ļautu koordinēti attīstīt ūdeņraža infrastruktūru.

Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.

1. Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem

ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.

2. Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.

3. Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām

Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.

4. Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs

Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.

5. Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja

Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.

Dokuments paredzēts:

• ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
• ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
• pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
• nozares uzņēmumiem un investoriem;
• pētniekiem un projektu īstenotājiem.

Vidzemes plānošanas reģions šobrīd strādā pie reģionālās uzraudzības sistēmas attīstīšanas un meklē efektīvus risinājumus, kā sistēmiski un vispusīgi izvērtēt reģiona attīstības procesus. Lai identificētu esošos trūkumus un rastu priekšlikumus sistēmas pilnveidei, veikts pētījums “Ekonomiskās attīstības kvalitātes uzraudzības sistēma Vidzemes plānošanas reģionam”. Tajā secināts, ka pašreizējās reģionālās uzraudzības sistēmas efektivitāti ierobežo datu sadrumstalotība, ierobežots rādītāju spektrs un nepietiekama reāllaika datu pieejamība. Pētījuma secinājumi un piedāvātie risinājumi var kalpot par pamatu datu pārvaldības uzlabošanai ne vien Vidzemes plānošanas reģionā, bet arī pašvaldībās un citos Latvijas plānošanas reģionos, vienlaikus veicinot arī reģionālās uzraudzības sistēmas pilnveidi nacionālā līmenī.

Datu sadrumstalotība ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas ietekmē uzraudzības sistēmas efektivitāti. Lai gan RAIM ir veidots kā centrālais datu apkopojuma instruments, tomēr šobrīd tas tikai daļēji integrē informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm. Papildus attīstības uzraudzībai tiek izmantoti gan Centrālās statistikas datu bāzē, gan atvērto datu portālā pieejamie dati. Rezultātā nav iespējams iegūt sistēmisku un pilnvērtīgu informāciju par reģionālo attīstību. Datu pārvaldību apgrūtina dažādu iestāžu atšķirīgās datu iegūšanas metodes, klasifikatori un formāti. Pašvaldībām, bieži trūkst resursu detalizētai datu vākšanai un analīzei. Tas būtiski ierobežo to spēju pieņemt pamatotus un datos balstītus lēmumus.

Pētījumā analizētas arī dažādu mākslīgā intelekta un lielo datu rīku iespējas reģiona ekonomiskās attīstības uzraudzībai, kas var būt noderīgi arī pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu speciālistiem, lai analizētu mobilitāti, prognozētu ekonomiskās tendences, veiktu uzņēmējdarbības un investīciju analīzi, kā arī nodrošinātu pārskatāmas datu vizualizācijas ikdienas darbā.

Pētījuma starprezultāti tika prezentēti pašvaldību plānošanas un uzraudzības speciālistiem, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem šī gada aprīlī. Pašvaldību speciālisti izrādīja lielu interesi, diskutējot par identificētajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Viņu ieskatā Vidzemes plānošanas reģiona uzsāktās aktivitātes ir nozīmīgs solis sistēmisku pārmaiņu virzienā, un ietekme varētu sniegties pāri reģiona robežām, sekmējot uzraudzības pieejas pilnveidi arī nacionālā mērogā.

Pašvaldības cer uz datu salīdzināmības nodrošināšanu ne tikai savā teritorijā, bet arī starp dažādām pašvaldībām un reģioniem, tādējādi radot iespēju objektīvi vērtēt attīstības progresu un pieņemt datos balstītus lēmumus turpmākajai attīstībai. Īpašas cerības tiek saistītas ar iespēju paplašināt līdzšinējo datu kopu.  Plānots mērķtiecīgi papildināt esošos datus un nodrošināt datu ieguvi arī teritoriālo vienību (pagastu) līmenī. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka pēc 2021. gada teritoriālās reformas izveidotie novadi apvieno vairākas agrākas teritoriālās vienības, un šo vienību attīstības rādītāji var būtiski atšķirties.

Pētījums veikts PoliRuralPlus projekta izsludinātā atvērtā starptautiskā konkursa ietvaros. Konkursā uzvarēja un pētījumu veica Latvijas pētniecības uzņēmums – izpētes un inovāciju aģentūra InnoMatrix.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu kompāniju RAIT no 2025. gada 23. janvāra līdz 2. februārim projekta “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves veidošanai” (PICOBELLO) ietvaros veica Vidzemes reģiona iedzīvotāju aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi un viedokli par dažādām tēmām, ko paredz Eiropas Zaļā kursa un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas – faktoriem, kas veido patīkamu dzīves vidi, līdzdalību pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī piederības sajūtu Vidzemes reģionam.

Aptauja tika veikta interneta formātā nejaušās izlases veidā, sasniedzot 317 respondentus no visām 11 Vidzemes reģiona pašvaldībām, vecuma grupās no 16 līdz 74 gadiem. Respondentu apjoms ļauj iezīmēt tendences Vidzemes reģiona iedzīvotāju atbildēs.

Vietējo pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos iesaistījušies nedaudz mazāk kā puse (46%) pētījuma dalībnieku, bet aptuveni ceturtā daļa (26%) pauž, ka labprāt to pamēģinātu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visefektīvāk iedzīvotājus sasniegt palīdz tiešsaistes aptaujas un platformas. Būtiskākā motivācija iesaistīties pašvaldības norisēs iedzīvotājiem ir iespēja uzlabot vietējo dzīves kvalitāti, panākot skaidrus apkārtējās vides uzlabojumus, kas saistīti ar infrastruktūras un teritorijas plānošanu. Skolēnu un studentu vidū nozīmīgāks faktors ir iespēja izpausties radoši, taču tas sastāda krietni mazāku daļu no kopējā atbilžu skaita.

Eiropas Zaļā kursa un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas ieņem arvien nozīmīgāku lomu reģionu un pašvaldību politikā un darbībā.

Tas apstiprina, ka nav nepieciešams iedzīvotājus apgrūtināt ar jauna nosaukuma vai termina apgūšanu, bet gan turpināt darbu pie tā praktiskajām īpašībām un izpausmēm.

Svarīgāko Zaļā kursa principu vidū iedzīvotāji izceļ trīs galvenos elementus – atkritumu šķirošanas iespējas (69%), veselīgas pārtikas popularizēšanu un atbalstu vietējiem pārtikas ražotājiem (65%), kā arī zaļo zonu veidošanu pilsētu un ciemu teritorijās (62%). Aptaujas dati demogrāfisko grupu griezumā rāda, ka 16-18 gadus veci jaunieši ir mazāk informēti par pašu iniciatīvu, taču tās principus vērtē kā sev īpaši svarīgus. Turpretī respondenti, kuriem šīs vērtības ir mazāk būtiskas, uzsver nepieciešamību pēc praktiskiem un ekonomiskiem ieguvumiem – piemēram, energoefektivitātes uzlabojumiem un biznesa attīstības iespējām ilgtspējas virzienā.

Aptuveni puse (49%) aptaujāto savas pašvaldības darbu Zaļā kursa principu ievērošanā vērtē kā vismaz pietiekamu vai vēl augstāk. Turpretī teju tikpat (48%) respondentu norāda, ka viņu pašvaldība tam pievēršas ļoti maz, vai atzīst, ka to grūti novērtēt.

JEB idejas pamatvērtības – estētika, ilgtspēja un iekļaušana – praktiskā nozīmē tiek saistītas ar iedzīvotājiem patīkamas apkārtējās vides veidošanu. Galvenais patīkamu dzīves vidi veidojošais faktors Vidzemes iedzīvotāju vērtējumā ir droša vide un infrastruktūra (81%), kam seko vizuāli pievilcīga vide (66%), kā arī ērta piekļuve un pārvietošanās iespējas (65%).

Savukārt, jautājot par trūkumiem pašvaldībās, iedzīvotāji visbiežāk saskaras ar ilgtspējīgu, energoefektīvu mājokļu nepieejamību (48%), ko izteikti uzsver iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz49 gadiem. Tikmēr 13% aptaujāto pašvaldības darbā patīkamas dzīves vides veidošanā trūkumus nesaskata.

68% aptaujas dalībnieku atzīst, ka izjūt piederību Vidzemes reģionam, un šajā kategorijā izteiktāk izcēlušies Cēsu novada iedzīvotāji, tāpat kā tie respondenti no dažādām pašvaldībām, kuri piedalījušies lēmumu pieņemšanas procesos. Teju ceturtā daļa pret piederības izjūtu attiecas neitrāli, savukārt 8% atzīst, ka to neizjūt.

Respondentiem tika vaicāts par konkrētiem faktoriem, kas piederības sajūtu veido, un 40% aptaujāto atzīmēja visus sešus no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Tas liecina, ka piederības sajūta izpaužas dažādos veidos, tomēr saraksta augšgalā ierindojas sakārtota un skaista publiskā vide un infrastruktūra (63%). Tam seko publiski pasākumi, kā pilsētu/pagastu svētki un dažādi kultūras pasākumi.

Gados jaunāki iedzīvotāji publiskus pasākumus un satikšanos ar citiem iedzīvotājiem novērtē izteiktāk. Savukārt aptaujātie, kas izjūt ciešāku piederību reģionam, vairāk novērtē tradīcijas, kopīgu vēsturi un saknes kā būtisku piederības sajūtu veidojošu faktoru.

Vērtējot aptaujas rezultātus kopumā, iespējams secināt, ka iedzīvotāju līdzdalība pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos nereti ir ierobežota. Dati liecina, ka to varētu skaidrot ar informācijas pieejamības un komunikācijas izaicinājumiem.

Aktīvāk līdzdarbojas iedzīvotāji, kuri izjūt spēcīgāku saikni ar Vidzemes reģionu, un augstāk novērtē gan Eiropas Zaļā kursa, gan Jaunā Eiropas Bauhaus principus. Lai gan vairāk iedzīvotāju atzīst šajā jomā paveikto, ievērojama sabiedrības daļa to vērtē arī kritiski vai nespēj sniegt konkrētu viedokli.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti, pašvaldības varētu apsvērt mērķtiecīgāku iniciatīvu veidošanu, īpaši vēršoties pie tām sabiedrības grupām, kuru līdzdalība šobrīd ir mazāka. Balstoties uz iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, būtu lietderīgi turpināt darbu pie patīkamākas un pieejamākas dzīves vides veidošanas, kas varētu stiprināt vietējo kopienu attīstību un piederības sajūtu.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai projekta PICOBELLO ietvaros sagatavotu reģionālās analīzes dokumentu, kurā tiks vērtēta pašreizējā situācija Jaunā Eiropas Bauhaus principu ieviešanā, iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Zaļo kursu un piederības sajūtu reģionam.

Projekts “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot reģionālās attīstības politikas instrumentus partneru reģionos, izmantojot kopradošu zināšanu apmaiņas procesu par to, kā Eiropas reģioni savās attīstības stratēģijās īsteno trīs Jaunā Eiropas Bauhaus vērtības: ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/86jm

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.  

Vidzemes plānošanas reģions Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansēta projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros ir izstrādājis nozīmīgu nodevumu – “Kūdras sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvē apzināšana un alternatīvu izpēte”. Šis pētījums veikts sadarbībā ar projekta partneriem – Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem un sniedz detalizētu ieskatu kūdras izmantošanā pašvaldību siltumapgādes pakalpojumos, kā arī analizē iespējamos risinājumus pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt un apkopot informāciju par kūdras izmantošanu Latvijas pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos, novērtēt esošo situāciju un izstrādāt alternatīvus risinājumus, kas veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem energoresursiem. Tas ir būtisks solis, lai mazinātu kūdras izmantošanas ietekmi uz klimatu un tautsaimniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvākus un videi draudzīgākus apkures risinājumus.

Lai gūtu plašāku izpratni par kūdras izmantošanu siltumapgādē, 2024. gada pavasarī visās Latvijas pašvaldībās tika veikta anketēšana. Tajā tika apkopota informācija par teritorijām, kurās kūdra tiek izmantota kā siltumenerģijas avots, kā arī par esošajām sadedzināšanas iekārtām un to tehnisko stāvokli.

Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, tika veikta apkures iekārtu radīto emisiju aprēķināšana un izvērtētas alternatīvas kūdras aizstāšanai ar videi draudzīgākiem risinājumiem. Analizētie aspekti ietvēra esošo iekārtu pielāgošanas iespējas citiem atjaunīgajiem kurināmā veidiem, iespējas pāriet uz bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijām, alternatīvo risinājumu rentabilitāti, ilgtspējību, sociālekonomiskos ieguvumus un kritērijus, CO₂ emisiju apjomu un to samazināšanas iespējas.

Pētījuma rezultāti sniedz būtisku informāciju pašvaldībām, kas plāno pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, un var tikt izmantoti lēmumu pieņemšanā par kūdras izmantošanas izbeigšanu enerģētikā.

Galvenie secinājumi

Šis pētījums būs nozīmīgs resurss Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta kontekstā, jo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros pašvaldībām būs iespēja piesaistīt finansējumu, lai tuvākajos gados pilnībā atteiktos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādāta ūdeņraža uzpildes staciju (UUS) telpiskās attīstības koncepcija. Pētījuma ietvaros secināts, ka Salaspils ir piemērotākā vieta pirmajai AFIR (Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūru) prasībām atbilstošajai ūdeņraža uzpildes stacijai Latvijā. Šī vieta izvēlēta, balstoties uz tādiem kritērijiem kā kravas automobiļu satiksmes intensitāte un tuvums lielākajiem transporta mezgliem, tostarp TEN-T tīklam.

Sagatavotais dokuments var kalpot par atbalstu publiskajām iestādēm, palīdzot risināt telpiskos, vides un ekonomiskos aspektus, kā arī izmantot to attīstības plānošanas dokumentos un finansējuma programmās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Salaspils intermodālā kravu termināļa atrašanās vieta, kas atrodas 10 kilometru attālumā no TEN-T pamattīkla, nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un var veicināt Baltijas reģiona ūdeņraža infrastruktūras attīstību. Koncepcijā ieteikts sākotnēji izveidot mazas jaudas (0,5 t/dienā) ūdeņraža uzpildes staciju, kas ļautu samazināt sākotnējos ieguldījumus, mazinātu finanšu riskus un ļautu iegūt praktisku pieredzi infrastruktūras darbībā. Pieprasījumam pēc ūdeņraža transporta nozarē pieaugot, stacijas jaudu varētu palielināt, uzstādot papildu uzglabāšanas vienības.

Lai nodrošinātu ūdeņraža tīkla attīstību Baltijas reģionā, pētījumā tika analizētas arī potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas Igaunijā, kur par piemērotāko vietu noteikta Pērnava. Šis novērtējums balstīts uz TEN-T maršruta E67 (Via Baltica) stratēģisko nozīmi un ņemot vērā ES AFIR prasību nodrošināt pārrobežu infrastruktūras pārklājumu.

Koncepcijā norādīts, ka attīstības sākuma posmā varētu būt nepieciešams valsts sektora atbalsts tirgus attīstībai. Ievērojot ES AFIR regulējumu, nākotnē būtu jāveido staciju tīkls, kas nodrošinātu TEN-T tīkla pārklājumu ar stacijām ik pēc 200 kilometriem. Šo posmu veiksmīga realizācija būs atkarīga no pieejamā finansējuma un pieprasījuma pieauguma pēc ūdeņraža transporta nozarē.

Uzsākot koncepcijas izstrādi, par to tika informēti arī virkne nozares pārstāvju gan publiskajā sektorā, gan arī privātajā, lai diskutētu gan par ūdeņraža tehnoloģijām, gan pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm, gan arī analizētu atbilstošākās vietas pirmajām ūdeņraža uzpildes stacijām Latvijā un Igaunijā, atbilstoši AFIR prasībām. Latvijā uz diskusijām tika aicināta Satiksmes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Ūdeņraža asociācija, AS Latvenergo, Latvijas Valsts ceļi un reģionālais kravas automašīnu piegādes uzņēmums – SIA SAHO.

Savstarpējās diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība izveidot ūdeņraža uzpildes staciju tīklu, lai veicinātu ar ūdeņradi darbināmu kravas automašīnu izmantošanu, īpaši nodrošinot, ka ūdeņradis ir finansiāli salīdzināms ar esošajām degvielām. Valsts sektora iesaistīšanās, piemēram, ar subsīdiju ieviešanu un nodokļu atvieglojumiem, tika atzīta par kritiski svarīgu ūdeņraža transporta ekosistēmas attīstībai. Baltijas ūdeņraža koridors un iespējamais cauruļvadu savienojums ar Eiropas Savienību tika minēts kā būtisks nākotnes infrastruktūras elements, uzsverot nepieciešamību atrast rentablus piegādes risinājumus. Tāpat tika norādīts, ka vietējā kravas automašīnu tirgus attīstība un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu pieprasījuma stimulēšana ir svarīgs priekšnoteikums ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, kamēr dīzeļdzinēju pārveide ūdeņraža degvielai tika uzskatīta par maz ticamu risinājumu tehnisko un likumdošanas šķēršļu dēļ. Diskusijās izskanēja priekšlikums apsvērt mazāka mēroga kravas automašīnu un ūdeņraža autobusu izmantošanu, kas varētu veicināt vietējo ūdeņraža pieprasījumu.

Jāpiebilst, ka telpiskās attīstības koncepcijas izstrādē tika izmantota HyTruck telpiskās plānošanas rīkkopa, kas ļāva analizēt ūdeņraža uzpildes staciju piemērotību, balstoties uz 13 kritērijiem, piemēram, tuvumu TEN-T koridoram, gāzes un ūdeņraža cauruļvadiem, saules un vēju parkiem, attālumu no dzīvojamiem rajoniem, ūdenstilpnēm u.c. Rīks palīdzēja kartēt stratēģiski piemērotākās vietas, nodrošinot datos balstītu un efektīvu lēmumu pieņemšanu. Rīkkopu HyTruck projekta ietvaros izstrādāja konsorcija dalībnieks – Tartu universitāte, un tas drīzumā būs brīvi pieejams interesentiem. Sagaidāms, ka tas būs īpaši noderīgs teritoriju plānotājiem, jo tajā apkopoti analizējami dati un tos iespējams skatīt dažādos slāņos.

Koncepciju izstrādāja SIA “Ernst & Young Baltic” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “HyTruck” ietvaros.

Līdzīga tipa koncepcijas tiek izstrādātas vēl četriem reģioniem Vācijā, Polijā, Lietuvā un Somijā.