|
Arhīva kalendārs
Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, jau ir iespējams izvērtēt ES fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai. ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā. ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā. Tāpat arī paši ES fondu projekti esošajā periodā ir ambiciozāki un vairāk orientēti uz paliekošu pārmaiņu radīšanu. Piemēram, pilsētvides un reģionālās attīstības projekti tiek ciešāk kā līdz šim saistīti ar pašvaldību attīstības stratēģijām un izvirza skaidrus sasniedzamos mērķus attiecībā uz jaunu darbavietu radīšanu un privāto investīciju piesaisti. Ir izveidota pieeja, kas turpmāk var kalpot par pamatu spēcīgai reģionālās attīstības politikai un stimulē pašvaldības investēt attīstībā, kā arī aktīvi meklēt privātas investīcijas un partnerus. NAP ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā, kura pamatā ir konceptuāls redzējums par valsts attīstību. Tas balstās uz trim pamatmērķiem: straujāku tautsaimniecības izaugsmi, lai ilgtermiņā Latvija pārsniegtu vidējo ES labklājības līmeni; veselas un solidāras sabiedrības stiprināšanu un sabalansētu teritoriālo attīstību, lai samazinātu depopulāciju it īpaši valsts reģionos. Iepazīties ar NAP saturu ir iespējams šeit. ES fondu investīciju mērķi ir teritoriālās attīstības veicināšana, konkurētspēja un solidaritāte, nodrošināt katram ES reģionam visvairāk nepieciešamās investīcijas. Latvijā ar ES fondu rezultātiem ikkatrs iedzīvotājs saskaras ikdienā – ar modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur.
Informācijas sagatavotājs: 3. Eiropas Lauku parlamentā, kas no 18. līdz 21. oktobrim norisinājās Nīderlandes ciematā Venhorstā, Ziemeļbrabantē, tika izstrādāti ierosinājumi un vajadzības Eiropas lauku nāktonei, t.sk. arī Eiropas Savienības fondam Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Parlamentā tika atjaunots 2015. gadā apstiprinātais ilgtermiņa dokuments lauku nākotnes attīstībai - Eiropas Lauku Manifests, kā arī izstrādāta Venhorstas Deklarācija, ietverot tajā tuvākajiem diviem gadiem būtiskākos jautājumus, kas tiks īstenoti atbilstoši rīcības plānam, kura īstenošanā iesaistījusies arī Latvija. Latviju Eiropas lauku parlamentā pārstāvēja 4 dalībnieki, kas dalījās pieredzē par aktīvām kopienām un vadīja darba grupas par jauniešu iesaisti lauku attīstības jautājumos. 250 Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki no vietēja, reģionāla, nacionāla un Eiropas līmeņa nevalstiskām organizācijām, uzņēmumiem, ministrijām un Eiropas Komisijas, pārstāvot lauku kopienas 40 Eiropas valstīs, Vernhorstas Deklarācijā pieprasīja jaunu „augšupejošas pieejas” ēru vietējai attīstībai, kas balstīta uz iedzīvotāju/kopienu rīcību vietējā līmenī. Šī prasība ir balstīta strauji augošajā vietējo iniciatīvu skaitā gan pilsētās, gan laukos, kā arī nepieciešamībā stiprināt lauku reģionu dzīvotspēju visā Eiropā, tādējādi ne tikai sekmējot šo teritoriju attīstību, bet arī drošību, sociālos jautājumus un demokrātisko procesu izpratni. Pašlaik, kad tiek izstrādātas prioritātes, programmas un fondi Eiropas Savienībā pēc 2020. gada, Eiropas Lauku parlaments pieprasa jaunu, vienotu fondu vietējais attīstībai, apvienojot vismaz 10% no četriem jau paršreiz esošiem ES fondiem – Eiropas Lauksaimniecības Fondu lauku attīstībai, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondu - vienā vienotā fondā „Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” ar vienu administrējošo institūciju nacionālā mērogā un vienotu pārvaldību Eiropas līmenī. Šie četru fondu apvienotie līdzekļi būtu jārealizē decentralizēti, izmantojot LEADER vietējās rīcības grupas un citas vietējās partnerības, tādā veidā veicinot vietējo iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmēju un pašvaldību sadarbošanos katras vietas atšķirīgajām vajadzībām atbilstošu aktivitāšu īstenošanā. Deklarācijā uzmanība tiek pievērsta arī citiem Eiropas lauku teritorijās nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem. Piemēram, dalībnieki pauda atzinību par veiksmīgi aizvadīto 1. Eiropas Lauku jauniešu parlamentu, ko 2017. gada augustā Līgatnes novadā organizēja biedrība „Latvijas Lauku forums” un „Latvijas Mazpulki” sadarbībā ar citiem Latvijas un ārvalstu partneriem, un aicināja nacionāla līmeņa institūcijas nodrošināt un veicināt, lai jaunieši varētu daudz aktīvāk piedalīties ES finansēto programmu īstenošanā. Dalībnieki iedrošināja arī arvien vairāk iesaistīt lauku kopienas, risinot bēgļu un ekonomisko migrantu jautājumus, kā arī strādājot ar nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki aicināja uz izaicinošu rīcību, lai saglabātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un diversificētu lauku ekonomiku. Eiropas Lauku parlaments ir 3 Eiropas līmeņa organizāciju kopīgi īstenota iniciatīva, kurās Latviju pārstāv biedrība „Latvijas Lauku forums”: Eiropas Lauku kopienu alianse (The European Rural Community Alliance) – www.ruralcommunities.eu PREPARE partnerība lauku Eiropai (PREPARE Partnership for Rural Europe) – www.preparenetwork.org Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai (European LEADER Association for Rural Development) – www.elard.eu 3. Eiropas Lauku parlamentā piedalījās lauku iedzīvotāji no 40 valstīm, tai skaitā: - ES valstis: Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija; - Ārpus ES valstis: Albānija, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Maķedonijas Republika, Moldovas Republika, Serbija, Turcija un Ukraina.
Eiropas Lauku parlamenta Latvijas nacionālā partnera kontaktinformācija: Biedrība „Latvijas Lauku forums”: tel: 28855427, epasts: laukuforums PIE gmail PUNKTS com Eiropas Lauku parlamenta mājaslapas (angļu val.): http://www.europeanruralparliament.com/
Informācija sagatavota projekta “Visai Latvijai jādzīvo! - Lauku nākotnes ceļa izstrāde’” ietvaros, projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||