|
Arhīva kalendārs
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 21. novembra līdz 2018. gada 21. februārim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kuras plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS 3). Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim. Programmas ietvaros vismaz 20 % no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām ir jāatbilst pētniecības un attīstības izmaksām pilotrūpnīcās jeb izmēģinājuma ražotnēs, kuru galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība, un kuru izmantošana nav komerciāla līdz projekta beigām. Ne vairāk kā 80 % no eksperimentālās tehnoloģijas komponentēm vai iekārtām būs iespējams izvēlēties no tirgū jau nopērkamām. Viena projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 500 000 eiro, bet maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs - 16 miljoni eiro. Maksimālais ERAF līdzfinansējums vienam projektam – 4 miljoni eiro. ERAF atbalsta intensitāte ir sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem ir 55 %, vidējiem komersantiem – 45 %, lielajiem komersantiem – 35 %, izmaksājot to granta veidā. Projekta iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros ERAF finansējums ir 34 196 411 eiro. Par izsludināto projektu atlasi papildu informāciju būs iespējams gūt seminārā š.g. 15. decembrī, pieteikšanās semināram – CFLA mājaslapā. Detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi pieejami Ministru kabineta 10.05.2016. noteikumos Nr. 293. ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 17.11.2017. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Informāciju sagatavoja: 17. novembrī Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) tika atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – “Saullēkti”. Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Daudzdzīvokļu piecstāvu mājas Mundigciemā, kurā ir 45 dzīvokļi, atjaunošana notika, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā ir ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro ir ALTUM grants jeb dāvinājums. Otra puse finansējuma ir piesaistīta no SEB bankas, izmantojot ALTUM kredīta garantiju. Mājas atjaunošanas projekta laikā tika siltinātas ārsienas, remontēti balkoni, nomainīti logu un balkonu durvis tiem iedzīvotājiem, kuri to vēl nebija izdarīšu paši. Kopējā mājas fasāde tika apstrādāta ar dekoratīvo apmetumu. Renovācijas procesā siltināja pagraba griestus, pamatus, kā arī mājas bēniņus un nomainīja jumta segumu. Būvdarbu laikā tika nomainītas aukstā ūdens caurules, savukārt no jauna izveidotas 5 centralizētas karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. Energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā visas apgaismes iekārtas, kas atrodamas kopīgi izmantojamajās telpās, tika nomainītas uz LED lampām. Renovācijas laikā ierīkotas atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanai – tika pārbūvēta apkures sistēma, kā arī izbūvēta autonoma katlu māja ar granulu katlu. Līdz ar to, katram iedzīvotājam ir iespējas pašam regulēt apkures padevi, tādējādi ievērojami ietaupot savus līdzekļus. Prognozēts, ka, pateicoties šiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas tika veikti nedaudz ilgāk par gadu, ietaupījums par apkuri būs 66%, par apgaismojumu 10%. Kopējais ēkas enerģijas ietaupījums par apkuri, apgaismojumu un karstā ūdens sagatavošanu ir 55%. Jānis Upenieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs: Ingus Salmiņš, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs: Māris Saulājs, Kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs: Izmantojot DME programmas ietvaros pieejamo ES līdzfinansējumu, kopumā aptuveni 1000 māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt un siltināt savu īpašumu, lai sāktu taupīt energoresursus un savus finanšu līdzekļus. Jelgavas nama iedzīvotājiem novēlu veiksmīgu renovācijas projekta norisi, savukārt citiem pilsētas iedzīvotājiem - nepalaist garām iespēju saņemt ievērojamu līdzfinansējumu sava īpašuma sakārtošanai šīs programmas ietvaros.” Lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, kopš 2016. gada septembra Latvijā darbojas DME programma, kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija un ievieš ALTUM. ALTUM sniedz daudzpusīgu atbalstu šajā programmā: piešķir grantus, aizdevumu garantijas, aizdevumus projekta realizācijai, kā arī bezmaksas konsultācijas pirms un projekta gaitā. DME programma tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Programmai līdz 2022. gadam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 166 miljoni eiro, savukārt piesaistot banku finansējumu māju renovācijai pieejamais finansējums sasniedz pat 300 miljonus eiro. Ar programmas atbalstu visā Latvijā piecu gadu laikā plānots atjaunot vairāk kā 1000 daudzdzīvokļu mājas. Līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas māju energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi. Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu pieejama: https://www.altum.lv/lv/jaunumi/aicinam-pieteikties-maju-energoefektivitates-uzlabosanas-atbalsta-programmai
Informācijas avots: Lai sekmētu Latvijas zinātnieku un uzņēmēju sadarbību pētniecības un inovācijas projektos ar partneriem no Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šogad Baltic Bonus programmā šim mērķim no valsts budžeta piešķirti gandrīz 100 tūkstoši eiro. Finansējums piešķirts vairākām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem par 56 kvalitatīvu sadarbības projektu pieteikumu sagatavošanu. Kopumā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Baltic Bonus programmā šogad saņēma 69 iesniegumus. Atbalstu saņēma zinātniskās institūcijas un uzņēmumi, kas kopā ar sadarbības partneriem no Baltijas valstīm vai Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm - Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Vācijas vai Polijas - ir izstrādājuši kvalitatīvus projektus. Atbilstīgi pieejamā finansējuma apjomam VIAA sniedza atbalstu 22 uzņēmēju projektiem un 34 zinātnisko institūciju starptautiskajiem sadarbības projektiem. Lielāko atbalstu saņēma SIA „Tilde” par 12 projektiem, tai seko Latvijas Universitāte ar 11 projektu pieteikumiem, Latvijas Organiskās sintēzes institūts ar deviņiem projektiem un SIA „Ekodoma” ar septiņiem projektiem. Jaunu pētniecības ideju attīstīšanai, kas rezultētos sekmīgu kopīgu pētniecības un inovāciju projektu iesniegšanā ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 konkursos, jau otro gadu pēc kārtas Baltic Bonus programmas finansiālajam atbalstam varēja pieteikties ne tikai zinātniskās institūcijas, bet arī mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Programmu plānots turpināt arī 2018. gadā. Informāciju par programmas atvēršanu, iesniegumu iesniegšanas kārtību un nosacījumiem plānots izziņot 2018. gada pirmajā ceturksnī VIAA mājaslapā. Baltic Bonus programma sekmē starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā, atbalstot Latvijas zinātnieku un uzņēmēju partnerību pētniecības un inovācijas projektos ar Baltijas valstu vai Baltijas jūra reģiona ES dalībvalstu zinātniekiem un uzņēmējiem.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Keiča Erasmus+ programma ir atvērta un pieejama visiem jauniešiem. Tomēr tikai retais jaunietis ar speciālām vajadzībām un ierobežotām iespējām iesaistās Erasmus+ projektos. Lai apzinātu šķēršļus, kas kavē šos jauniešus aktīvāk izmantot Erasmus+ programmas iespējas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina uz diskusiju “Erasmus+ programma – iespēja ikvienam jaunietim”, kas notiks pirmdien, 27. novembrī, Eiropas Savienības mājā. Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa vai invaliditātes, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām. Jaunieši ar speciālām vajadzībām un ierobežotām iespējām Erasmus+ mobilitātes laikā var saņemt papildu atbalstu. Piemēram, studenti var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida finansiālu atbalstu. Papildu atbalstu var saņemt arī profesionālo iestāžu audzēkņi un jaunieši, kuri iesaistās Erasmus+: Jaunatne darbībā projektos. Šiem jauniešiem nepieciešamo atbalstu sniedz augstskolas, profesionālās izglītības iestādes vai Erasmus+ jaunatnes jomas projektu īstenotāji. Amanda Nicmane, kura ir neredzīga no pašas dzimšanas, bijusi vairākos Erasmus+ jaunatnes jomas projektos un atzīst, ka pat dažas dienas, kas pavadītas kopā ar jauniešiem starptautiskā vidē, devušas nozīmīgu pieredzi. “Projekta Jump into action laikā es pirmo reizi biju Polijā. Man patika, ka projektā bija neredzīgiem jauniešiem pielāgotas aktivitātes. Šī projekta laikā es pirmo reizi izpratu, cik augsti var būt kalni. Mums visiem vajadzēja iet pa kalnainu ceļu, lai nonāktu līdz veikalam vai kādai projekta norises vietai. Viens no šķēršļiem bija nepilnīgs vārdu krājums angļu valodā, bet darbošanās starptautiskā vidē to papildināja. Šāda veida projekti jauniešiem dod stimulu mācīties angļu valodu,” tā par ieguvumiem pēc Jauniešu apmaiņas projekta stāsta A. Nicmane. Pasākumā Erasmus+ programmas eksperti un programmas dalībnieki diskutēs par nepieciešamajiem priekšlikumiem un ieteikumiem mobilitātes un to projektu pieejamības uzlabošanā ikvienam Latvijas jaunietim. Paneļdiskusijā piedalīsies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja Vladislava Šķēle, Valsts izglītības attīstības aģentūras ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa, biedrības Radi Vidi Pats pārstāvis Staņislavs Babins un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas Mākslas terapija studente Sintija Bērziņa. Pasākums notiks 27. novembrī no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 Rīgā, Eiropas Savienības mājas 2. stāvā, Aspazijas bulvārī 28. Lūdzam medijus par savu dalību diskusijā informēt līdz 27. novembra plkst. 9.30, rakstot uz e-pastu: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv vai zvanot 67356247.
Diskusijas programma pieejama šeit: http://bit.ly/2y2Jl3N.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+.
Vairāk informācijas: Kintija Bulava Komunikācijas daļas vecākā referente Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Tālr.: 67356247, e-pasts: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Kristīne Keiča Sabiedrisko attiecību speciāliste Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļa Valsts izglītības attīstības aģentūra Tālr.: 67785461, 28628088, e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv Akceptējot Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus ES fondu programmā „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, Ministru kabinets šā gada 28. novembrī pieņēma lēmumu turpmāk atbalstīt starptautisku darījuma tūrisma pasākumu organizēšanu Latvijā - konferenču, kongresu, semināru, simpoziju vai līdzīgu pasākumu organizēšanu, kuru mērķis ir darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, darbinieku motivēšana, zināšanu un pieredzes papildināšana. “Atbalstot darījumu tūrisma pasākumu organizēšanu, tiks veicināts starptautisku pasākumu skaita pieaugums Latvijā, tādējādi piesaistot maksātspējīgākos ārvalstu tūristus, kas vidēji tērē četras reizes vairāk kā vidējais ārvalstu tūrists Latvijā. Šāds atbalsts ir efektīvs instruments, lai palielinātu naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu noslogojumu un tūrisma nozares MVU ieņēmumus nesezonā, tādējādi mazinot to atkarību no sezonalitātes. No tūristu skaita pieauguma labumu gūs ne tikai tiešie ar tūrismu saistītie komersanti, bet arī netieši saistītie uzņēmumi, piemērām, transporta, tirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumi. Spēja noorganizēt Latvijā vērienīgus un kvalitatīvus starptautiskus pasākumus, vienlaikus uzņemot daudzus simtus ārvalstu viesu, tiks paaugstināta valsts kā darījuma tūrisma galamērķa starptautiskā konkurētspēja,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Apstiprinātie grozījumi atbalsta programmā paredz, ka valsts segs 10% pasākumu organizēšanas izmaksas, ja pasākums ilgs trīs dienas un tajā piedalīsies vismaz 150 dalībnieki no ārvalstīm (plānots, ka uz vienu ārzemnieku vienā pasākumā tiks attiecināti ne vairāk kā 50 EUR un attiecinātas ēdināšanas, tehniskā aprīkojuma, telpu nomas izmaksas un transporta izmaksas Latvijā). Atbalstu saņems šo pasākumu organizatori (komersanti, biedrības, nodibinājumi). Darījumu tūrisms Latvijā pēdējos gados ir nostabilizējies un 2016. gadā sasniedza 19% no visiem vairākdienu ceļotājiem - vairāk kā 344 tūkstoši ceļotāju kā darījumu tūrisma mērķi izvēlējas Latviju. Vērtējot Baltijas valstu galvaspilsētu kā darījuma tūrisma galamērķa konkurētspēju, Starptautiskā konferenču un kongresu asociācija secinājusi, ka Rīga 2015. un 2016. gadā organizējusi vairāk konferences nekā kaimiņvalstu galvaspilsētas (Rīga – 33, Viļņa – 29, Tallina – 23). Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 “Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2. pasākuma „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” īstenošanas noteikumi”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Atbalsta programmu „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Papildu informācija par šo atbalsta programmu pieejama LIAA tīmekļa vietnē.
Informāciju sagatavoja: Otrdien, 28. novembrī, notika ES fondu Uzraudzības komitejas sanāksme, kur ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviešanas progresu iepazīstināja Finanšu ministrija un CFLA. CFLA direktore Anita Krūmiņa vērš uzmanību uz priekšnoteikumiem veiksmīgai projekta ieviešanai: “Savā praksē esam novērojuši, ka sekmīgai projekta īstenošanai pamatā ir rūpīgs plānošanas un risku izvērtēšanas darbs. Protams, dzīve ievieš savas korekcijas, taču kopumā veiksmīgāk virzās projekti ar reālistiski sagatavotiem projekta īstenošanas laika grafikiem. Projekta īstenotājam jāņem vērā daudzi faktori, t. sk. būvniecības sezonalitāte un pietiekami atvēlēts laiks iepirkumu organizēšanai. ES fondu līdzfinansējums tiek piešķirts arī projekta vadībai, tādējādi sistēmiski tiek atbalstīta kompetentas projektu vadības komandas izveide, kas ir viens no vērtīgākajiem resursiem projekta īstenošanai”. Līdz šī gada 13. novembrim ir izsludinātas projektu atlases par 86% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 3,8 miljardiem eiro. Tāpat ir noslēgti 640 projektu līgumi par kopēju summu 2,2 miljardu eiro apmērā, no tiem ir pabeigti 17 projekti, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro. Projektos sasniegti apjomīgi rezultāti:
Lai izglītotu potenciālos un esošos finansējuma saņēmējus par ES fondu ieguldījumiem un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem, CFLA šogad organizējusi jau vairāk nekā 150 informatīvus pasākumus, pulcējot gandrīz 3000 interesentu. Informāciju sagatavoja:
Kaut arī Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām, joprojām jauniešu ar ierobežotām iespējām skaits, kuri izmanto Erasmus+ mobilitātes iespējas, ir salīdzinoši neliels. VIAA apkopotā informācija liecina, ka kopumā katru gadu uz citām valstīm Erasmus+ studiju vai prakses mobilitātē dodas vairāk nekā 2500 studentu un audzēkņu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. To vidū tikai retais ir ar speciālām vajadzībām, maznodrošinātā vai trūcīgā statusu un citām ierobežotām iespējām. Kopumā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam tie ir 108 profesionālo skolu audzēkņi un augstskolu studenti, no kuriem 83 ir ar ierobežotām iespējām un 25 ar speciālām vajadzībām. „Kopumā formālajā izglītībā jauniešu ar speciālām vajadzībām nav daudz, līdz ar to arī šādu Erasmus+ dalībnieku ir maz, tomēr kā pozitīvu tendenci var atzīmēt, ka pēdējo divu gadu laikā Erasmus+ mobilitātes iespējas ir izmantojuši trīs studenti ar speciālām vajadzībām. Augstākajā izglītībā tas ir liels sasniegums, jo iepriekšējos gados lielākā laika periodā iesaiste bija mazāka. Esam arī secinājuši, ka bieži vien sabiedrības attieksmes dēļ jaunieši savas speciālās vajadzības vai ierobežotās iespējas nevēlas afišēt un mēs par tām neuzzinām,” skaidro VIAA ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa. JSPA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ jaunatnes jomas projektos laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam kopumā iesaistījušies 14 681 jaunietis, no kuriem 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām. Līdzīgi kā Erasmus+ studiju un prakses mobilitātē, arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos iesaistās salīdzinoši neliels skaits jauniešu ar speciālām vajadzībām. Vides pieejamība, jaunieša vecāku bailes, paša jaunieša bailes uzdrošināties, kā arī līdzīgas pieredzes apmaiņas trūkums diskusijas laikā izskanēja kā biežākie šķēršļi izmēģināt Erasmus+ iespējas. "Kopumā Erasmus+ programmā visas durvis ir vaļā - piesakies un brauc, bet daudz ko nosaka vides pieejamība un atsaucība uzņemošajā organizācijā, kā arī paša jaunieša spēja nodefinēt un pieprasīt nepieciešamo atbalstu," pieredzē dalās Sintija Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas studente. "Man pašai Erasmus+ praksē izdevās aizbraukt ar trešo reizi. Pirmoreiz neizdevās atrast piemērotu uzņemošo organizāciju ārvalstīs, otrreiz atradu prakses vietu, bet neizdevās sameklēt piemērotu dzīvesvietu, kas ir liels izaicinājums cilvēkam ar kustību traucējumiem. Trešajā reizē viss izdevās, jo izmantoju savu kontaktu loku - pati atradu atsaucīgu prakses vietu, kas parūpējās arī par man piemērotu dzīvesvietu. Biju Erasmus+ praksē Koņinā, Polijā, kas bija īsta ratiņnieku paradīze." „Nereti gadās, ka, stāstot par papildu iespējām, kas pieejamas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, jaunietis pazūd no organizācijas redzesloka. Tādēļ mēs biedrībā Radi Vidi Pats uzskatām, ka katrs jaunietis ir personība un tā pret viņiem arī izturamies,” diskusijas laikā pieredzē dalās Staņislavs Babins, biedrības Radi Vidi Pats projektu vadītājs. Viņš min arī to, ka jauniešiem grūti noticēt, ka tieši viņi varētu kļūt par programmas Erasmus+ dalībniekiem un izmantot piedāvātās iespējas. „Uzzinot par Erasmus+ iespējām un veidiem, kā programmā iesaistīties, tas izklausās kā pasakā – pārāk neticami. Bet, atmetot aizspriedumus un neticību sev, iespēju durvis atveras,” tā S. Babins. Lai programma Erasmus+ kļūtu atvērtāka un tajā iesaistītos arvien vairāk jauniešu ar ierobežotām iespējām diskusijas dalībnieki iesaka organizācijām sadarboties, vairāk informēt par mobilitātes iespējām, rīkot pieredzes apmaiņas vakarus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, bet pašiem jauniešiem vispirms doties pieredzes apmaiņā tepat Latvijā un tikai tad ārpus valsts. Programma Erasmus+ paredz papildu atbalsta iespējas. Studenti un profesionālo skolu audzēkņi ar speciālām vajadzībām Erasmus+ mobilitātē var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida atbalstu. Savukārt studenti ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu studiju mobilitātē var saņemt lielāku Erasmus+ ikmēneša stipendiju - papildu 100 eiro. Arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos var saņemt finansējumu jaunieša ar ierobežotām iespējām atbalstam, piemēram, surdotulkam, asistentam un citām tehniskām vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+. Papildu informācija: Kristīne Keiča |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jaunieši ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aicināti izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, ko piedāvā jaunatnes jomas projekti un augstākās vai profesionālās izglītības iestādes. Lai apzinātu šķēršļus, kas līdz šim kavējis jauniešus ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aktīvāk izmantot Erasmus+ iespējas, šodien ES mājā notika Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēta diskusija.