|
Arhīva kalendārs
Akceptējot Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus ES fondu programmā „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, Ministru kabinets šā gada 28. novembrī pieņēma lēmumu turpmāk atbalstīt starptautisku darījuma tūrisma pasākumu organizēšanu Latvijā - konferenču, kongresu, semināru, simpoziju vai līdzīgu pasākumu organizēšanu, kuru mērķis ir darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, darbinieku motivēšana, zināšanu un pieredzes papildināšana. “Atbalstot darījumu tūrisma pasākumu organizēšanu, tiks veicināts starptautisku pasākumu skaita pieaugums Latvijā, tādējādi piesaistot maksātspējīgākos ārvalstu tūristus, kas vidēji tērē četras reizes vairāk kā vidējais ārvalstu tūrists Latvijā. Šāds atbalsts ir efektīvs instruments, lai palielinātu naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu noslogojumu un tūrisma nozares MVU ieņēmumus nesezonā, tādējādi mazinot to atkarību no sezonalitātes. No tūristu skaita pieauguma labumu gūs ne tikai tiešie ar tūrismu saistītie komersanti, bet arī netieši saistītie uzņēmumi, piemērām, transporta, tirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumi. Spēja noorganizēt Latvijā vērienīgus un kvalitatīvus starptautiskus pasākumus, vienlaikus uzņemot daudzus simtus ārvalstu viesu, tiks paaugstināta valsts kā darījuma tūrisma galamērķa starptautiskā konkurētspēja,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Apstiprinātie grozījumi atbalsta programmā paredz, ka valsts segs 10% pasākumu organizēšanas izmaksas, ja pasākums ilgs trīs dienas un tajā piedalīsies vismaz 150 dalībnieki no ārvalstīm (plānots, ka uz vienu ārzemnieku vienā pasākumā tiks attiecināti ne vairāk kā 50 EUR un attiecinātas ēdināšanas, tehniskā aprīkojuma, telpu nomas izmaksas un transporta izmaksas Latvijā). Atbalstu saņems šo pasākumu organizatori (komersanti, biedrības, nodibinājumi). Darījumu tūrisms Latvijā pēdējos gados ir nostabilizējies un 2016. gadā sasniedza 19% no visiem vairākdienu ceļotājiem - vairāk kā 344 tūkstoši ceļotāju kā darījumu tūrisma mērķi izvēlējas Latviju. Vērtējot Baltijas valstu galvaspilsētu kā darījuma tūrisma galamērķa konkurētspēju, Starptautiskā konferenču un kongresu asociācija secinājusi, ka Rīga 2015. un 2016. gadā organizējusi vairāk konferences nekā kaimiņvalstu galvaspilsētas (Rīga – 33, Viļņa – 29, Tallina – 23). Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 “Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2. pasākuma „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” īstenošanas noteikumi”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Atbalsta programmu „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Papildu informācija par šo atbalsta programmu pieejama LIAA tīmekļa vietnē.
Informāciju sagatavoja: Otrdien, 28. novembrī, notika ES fondu Uzraudzības komitejas sanāksme, kur ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviešanas progresu iepazīstināja Finanšu ministrija un CFLA. CFLA direktore Anita Krūmiņa vērš uzmanību uz priekšnoteikumiem veiksmīgai projekta ieviešanai: “Savā praksē esam novērojuši, ka sekmīgai projekta īstenošanai pamatā ir rūpīgs plānošanas un risku izvērtēšanas darbs. Protams, dzīve ievieš savas korekcijas, taču kopumā veiksmīgāk virzās projekti ar reālistiski sagatavotiem projekta īstenošanas laika grafikiem. Projekta īstenotājam jāņem vērā daudzi faktori, t. sk. būvniecības sezonalitāte un pietiekami atvēlēts laiks iepirkumu organizēšanai. ES fondu līdzfinansējums tiek piešķirts arī projekta vadībai, tādējādi sistēmiski tiek atbalstīta kompetentas projektu vadības komandas izveide, kas ir viens no vērtīgākajiem resursiem projekta īstenošanai”. Līdz šī gada 13. novembrim ir izsludinātas projektu atlases par 86% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 3,8 miljardiem eiro. Tāpat ir noslēgti 640 projektu līgumi par kopēju summu 2,2 miljardu eiro apmērā, no tiem ir pabeigti 17 projekti, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro. Projektos sasniegti apjomīgi rezultāti:
Lai izglītotu potenciālos un esošos finansējuma saņēmējus par ES fondu ieguldījumiem un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem, CFLA šogad organizējusi jau vairāk nekā 150 informatīvus pasākumus, pulcējot gandrīz 3000 interesentu. Informāciju sagatavoja:
Kaut arī Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām, joprojām jauniešu ar ierobežotām iespējām skaits, kuri izmanto Erasmus+ mobilitātes iespējas, ir salīdzinoši neliels. VIAA apkopotā informācija liecina, ka kopumā katru gadu uz citām valstīm Erasmus+ studiju vai prakses mobilitātē dodas vairāk nekā 2500 studentu un audzēkņu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. To vidū tikai retais ir ar speciālām vajadzībām, maznodrošinātā vai trūcīgā statusu un citām ierobežotām iespējām. Kopumā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam tie ir 108 profesionālo skolu audzēkņi un augstskolu studenti, no kuriem 83 ir ar ierobežotām iespējām un 25 ar speciālām vajadzībām. „Kopumā formālajā izglītībā jauniešu ar speciālām vajadzībām nav daudz, līdz ar to arī šādu Erasmus+ dalībnieku ir maz, tomēr kā pozitīvu tendenci var atzīmēt, ka pēdējo divu gadu laikā Erasmus+ mobilitātes iespējas ir izmantojuši trīs studenti ar speciālām vajadzībām. Augstākajā izglītībā tas ir liels sasniegums, jo iepriekšējos gados lielākā laika periodā iesaiste bija mazāka. Esam arī secinājuši, ka bieži vien sabiedrības attieksmes dēļ jaunieši savas speciālās vajadzības vai ierobežotās iespējas nevēlas afišēt un mēs par tām neuzzinām,” skaidro VIAA ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa. JSPA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ jaunatnes jomas projektos laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam kopumā iesaistījušies 14 681 jaunietis, no kuriem 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām. Līdzīgi kā Erasmus+ studiju un prakses mobilitātē, arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos iesaistās salīdzinoši neliels skaits jauniešu ar speciālām vajadzībām. Vides pieejamība, jaunieša vecāku bailes, paša jaunieša bailes uzdrošināties, kā arī līdzīgas pieredzes apmaiņas trūkums diskusijas laikā izskanēja kā biežākie šķēršļi izmēģināt Erasmus+ iespējas. "Kopumā Erasmus+ programmā visas durvis ir vaļā - piesakies un brauc, bet daudz ko nosaka vides pieejamība un atsaucība uzņemošajā organizācijā, kā arī paša jaunieša spēja nodefinēt un pieprasīt nepieciešamo atbalstu," pieredzē dalās Sintija Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas studente. "Man pašai Erasmus+ praksē izdevās aizbraukt ar trešo reizi. Pirmoreiz neizdevās atrast piemērotu uzņemošo organizāciju ārvalstīs, otrreiz atradu prakses vietu, bet neizdevās sameklēt piemērotu dzīvesvietu, kas ir liels izaicinājums cilvēkam ar kustību traucējumiem. Trešajā reizē viss izdevās, jo izmantoju savu kontaktu loku - pati atradu atsaucīgu prakses vietu, kas parūpējās arī par man piemērotu dzīvesvietu. Biju Erasmus+ praksē Koņinā, Polijā, kas bija īsta ratiņnieku paradīze." „Nereti gadās, ka, stāstot par papildu iespējām, kas pieejamas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, jaunietis pazūd no organizācijas redzesloka. Tādēļ mēs biedrībā Radi Vidi Pats uzskatām, ka katrs jaunietis ir personība un tā pret viņiem arī izturamies,” diskusijas laikā pieredzē dalās Staņislavs Babins, biedrības Radi Vidi Pats projektu vadītājs. Viņš min arī to, ka jauniešiem grūti noticēt, ka tieši viņi varētu kļūt par programmas Erasmus+ dalībniekiem un izmantot piedāvātās iespējas. „Uzzinot par Erasmus+ iespējām un veidiem, kā programmā iesaistīties, tas izklausās kā pasakā – pārāk neticami. Bet, atmetot aizspriedumus un neticību sev, iespēju durvis atveras,” tā S. Babins. Lai programma Erasmus+ kļūtu atvērtāka un tajā iesaistītos arvien vairāk jauniešu ar ierobežotām iespējām diskusijas dalībnieki iesaka organizācijām sadarboties, vairāk informēt par mobilitātes iespējām, rīkot pieredzes apmaiņas vakarus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, bet pašiem jauniešiem vispirms doties pieredzes apmaiņā tepat Latvijā un tikai tad ārpus valsts. Programma Erasmus+ paredz papildu atbalsta iespējas. Studenti un profesionālo skolu audzēkņi ar speciālām vajadzībām Erasmus+ mobilitātē var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida atbalstu. Savukārt studenti ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu studiju mobilitātē var saņemt lielāku Erasmus+ ikmēneša stipendiju - papildu 100 eiro. Arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos var saņemt finansējumu jaunieša ar ierobežotām iespējām atbalstam, piemēram, surdotulkam, asistentam un citām tehniskām vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+. Papildu informācija: Kristīne Keiča |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jaunieši ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aicināti izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, ko piedāvā jaunatnes jomas projekti un augstākās vai profesionālās izglītības iestādes. Lai apzinātu šķēršļus, kas līdz šim kavējis jauniešus ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aktīvāk izmantot Erasmus+ iespējas, šodien ES mājā notika Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēta diskusija.