Piektdien, 8. decembrī, Varšavā noslēdzas augsta līmeņa tikšanās par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas nākotni, kurā Latvija pauda savu nostāju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Tikšanās laikā pārrunāta inovāciju loma nākotnē, kā arī jautājumi par ES fondu līdzfinansējuma likmēm, orientāciju uz rezultātiem un finanšu instrumentu izmantošanu.

Jaunieši ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aicināti izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, ko piedāvā jaunatnes jomas projekti un augstākās vai profesionālās izglītības iestādes. Lai apzinātu šķēršļus, kas līdz šim kavējis jauniešus ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aktīvāk izmantot Erasmus+ iespējas, šodien ES mājā notika Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēta diskusija.

Otrdien, 28. novembrī, notika ES fondu Uzraudzības komitejas sanāksme, kur ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviešanas progresu iepazīstināja Finanšu ministrija un CFLA.CFLA direktore Anita Krūmiņa vērš uzmanību uz priekšnoteikumiem veiksmīgai projekta ieviešanai: “Savā praksē esam novērojuši, ka sekmīgai projekta īstenošanai pamatā ir rūpīgs plānošanas un risku izvērtēšanas darbs. Protams, dzīve ievieš savas korekcijas, taču kopumā veiksmīgāk virzās projekti ar reālistiski sagatavotiem projekta īstenošanas laika grafikiem. Projekta īstenotājam jāņem vērā daudzi faktori, t. sk. būvniecības sezonalitāte un pietiekami atvēlēts laiks iepirkumu organizēšanai. ES fondu līdzfinansējums tiek piešķirts arī projekta vadībai, tādējādi sistēmiski tiek atbalstīta kompetentas projektu vadības komandas izveide, kas ir viens no vērtīgākajiem resursiem projekta īstenošanai”.

Akceptējot Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus ES fondu programmā „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, Ministru kabinets šā gada 28. novembrī pieņēma lēmumu turpmāk atbalstīt starptautisku darījuma tūrisma pasākumu organizēšanu Latvijā - konferenču, kongresu, semināru, simpoziju vai līdzīgu pasākumu organizēšanu, kuru mērķis ir darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, darbinieku motivēšana, zināšanu un pieredzes papildināšana.

Erasmus+ programma ir atvērta un pieejama visiem jauniešiem. Tomēr tikai retais jaunietis ar speciālām vajadzībām un ierobežotām iespējām iesaistās Erasmus+ projektos. Lai apzinātu šķēršļus, kas kavē šos jauniešus aktīvāk izmantot Erasmus+ programmas iespējas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina uz diskusiju “Erasmus+ programma – iespēja ikvienam jaunietim”, kas notiks pirmdien, 27. novembrī, Eiropas Savienības mājā.

Lai sekmētu Latvijas zinātnieku un uzņēmēju sadarbību pētniecības un inovācijas projektos ar partneriem no Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šogad Baltic Bonus programmā šim mērķim no valsts budžeta piešķirti gandrīz 100 tūkstoši eiro. Finansējums piešķirts vairākām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem par 56 kvalitatīvu sadarbības projektu pieteikumu sagatavošanu.

17. novembrī Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) tika atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – “Saullēkti”. Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.

3. Eiropas Lauku parlamentā, kas no 18. līdz 21. oktobrim norisinājās Nīderlandes ciematā Venhorstā, Ziemeļbrabantē, tika izstrādāti ierosinājumi un vajadzības Eiropas lauku nāktonei, t.sk. arī Eiropas Savienības fondam Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Parlamentā tika atjaunots 2015. gadā apstiprinātais ilgtermiņa dokuments lauku nākotnes attīstībai - Eiropas Lauku Manifests, kā arī izstrādāta Venhorstas Deklarācija, ietverot tajā tuvākajiem diviem gadiem būtiskākos jautājumus, kas tiks īstenoti atbilstoši rīcības plānam, kura īstenošanā iesaistījusies arī Latvija. Latviju Eiropas lauku parlamentā pārstāvēja 4 dalībnieki, kas dalījās pieredzē par aktīvām kopienām un vadīja darba grupas par jauniešu iesaisti lauku attīstības jautājumos.

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, jau ir iespējams izvērtēt ES fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai.