Arhīva kalendārs
Piektdien, 27. aprīlī, ar svinīgo apbalvošanas ceremoniju noslēdzās 11. Starptautiskais tūrisma filmu festivāls "Tourfilm Riga". Nominācijā "Latvijas tūrisma produkts" piešķirtas divas pirmās vietas – Cēsu "Explore Hansa! Explore Cēsis!" un Rīgas "The Bird Watcher". Cēsu video ieguva trešo vietu arī nominācijā "Tūrisma galamērķis. Pilsēta".
Rīgas domes organizētajā Starptautiskajā tūrisma filmu festivālā "Tourfilm Riga 2018", kas šajā pavasarī Rīgā notika jau 11. gadu pēc kārtas, kopumā tika iesūtītas 476 tūrisma īsfilmas no 72 valstīm. Festivālu ar savām filmām atbalstīja arī Starptautiskā Tūrisma Filmu festivāla komiteja (CIFFT), iesniedzot citu valstu tūrisma filmu festivālos nominētās filmas. No pieteiktajām īsfilmām oficiālajai vērtēšanai tika atlasītas 222 filmas teju no visas Eiropas, turklāt plaši tika pārstāvēti arī citi kontinenti. Starptautiska žūrija izvērtēja katras filmas ideju, kreativitāti, vizuālos izteiksmes līdzekļus un noteica labāko tūrisma filmu katrā no deviņām nominācijām: tūrisma galamērķis - pilsēta, tūrisma galamērķis - reģions, tūrisma galamērķis – valsts, kultūras tūrisms, ekotūrisms, piedzīvojumu tūrisms, tūrisma pakalpojumi, Latvijas tūrisma produkts, kā arī pasākumi, izstādes un kongresi. Pirmā vieta nominācijā "Latvijas tūrisma produkts" piešķirta Cēsu Tūrisma informācijas centra veidotajam un Jurģa Rudmieža ("Kiddin") producētajam dinamiskajam Cēsu tūrisma video "Explore Hansa! Explore Cēsis!", kas parāda, cik daudz un dažādu atpūtas iespēju un apskates objektu ir vienā no mazajām Hanzas pilsētām, kas 20. gadsimtā uz divām dienām kļuva par visas Latvijas galvaspilsētu, bet mūsdienās ir kultūras un mākslas centrs ar krāšņu vecpilsētu. Video iespējams noskatīties šeit: http://turisms.cesis.lv/hanzas-pilseta-cesis/
Galveno balvu "Grand Prix" šogad izcīnīja Spānijas īsfilma "The Route of Fate", kurā Austrālijas dziesminieks, ceļojot pa Kataloniju, dzelzceļa stacijā pazaudē savu dienasgrāmatu, kurā ar bildēm un ierakstiem dokumentējis savu ceļojumu. Papildus informācija par festivālu un nominantiem pieejama festivāla mājaslapā (www.tourfilmriga.lv) vai "Facebook" lapā (https://www.facebook.com/tourfilmriga/).
Cēsu tūrisma video "Explore Hansa! Explore Cēsis!" tapis projektā “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. Projekts vieno 11 projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv 27882118, 64121677
19. maijā Alūksnes novada muzeji un vēstures krātuves ar savām aktivitātēm piedalīsies Muzeju nakts pasākumos. Savukārt vēl pirms Muzeju nakts norisēm Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā skanēs garīgās mūzikas koncerts.
Muzeju nakts pasākumus Alūksnes novadā šogad ieskandēs garīgās mūzikas koncerts “Dievs, svētī Latviju!” Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas sāksies pulksten 16.00. Latvijas simtgadei veltītajā koncertā garīgās mūzikas skaņdarbus atskaņos Alūksnes novada kori, vokālie ansambļi un solisti. Ieeja koncertā – par ziedojumiem. Koncerts būs veltījums Ernstam Glikam – vācu tautības mācītājam, kura devums Latvijas kultūrvēsturē un izglītības sistēmā ir neatsverams. Gliks ir pirmā Bībeles tulkojuma latviešu valodā autors, viņš arī dibinājis pirmās skolas latviešu zemnieku bērniem Vidzemē, kas atradās tieši Alūksnes novada teritorijā – Alūksnē, Jaunlaicenē un Zeltiņos. Muzeju nakts norisēm Latvijā šogad dota tēma “Šūpulis”. Alūksnes muzejs no pulksten 18.00 līdz 24.00 aicinās ikvienu apmeklētāju uz “Bērnības šūpuli”. Pulksten 18.00 muzejā atklās izstādi “Bērnības laiks. Toreiz un tagad”, no pulksten 19.00 līdz 22.00 pasākuma dalībnieki varēs atgriezties bērnībā, iesaistoties dažādās bērnības laika aktivitātēs un spēlēs pils pagalmā. Pulksten 19.00 pils pagalmā notiks muzikāls stāsts ar darbošanos “Lolītes šūpulītis”, bet pulksten 20.00 muzejā būs tikšanās ar antīko spogulīšu kolekcionāri Ilonu Jahimoviču, kuras kolekcijas darbi skatāmi izstādē “Spogulīt, spogulīt…”. Savukārt no pulksten 18.00 līdz 22.00 Jaunās pils bijušajā kino zālē vilinās “Bērnības garša”. Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs par pasākuma saukli izvēlējies Kārļa Ulmaņa atziņu “Lauku mājas ir tautas šūpulis”. Norises Atē sāksies pulksten 19.00 un turpināsies līdz pulksten 24.00. No pulksten 19.30 līdz 20.30 notiks amatnieku – fotogrāfa, friziera, drēbnieka, kurpnieka – izstādes atklāšana, un skanēs Balvu novada Kubulu pagasta jauktā vokālā ansambļa muzikālā programma. No pulksten 20.00 līdz 24.00 notiks radošā darbnīca ar Rudīti Liepiņu, orientēšanās lauku sētā, atvērto durvju diena krātuvē, veselības uzlabošana aptiekas stūrītī, kā arī varēs uzgriezt laimes ratu. Savukārt pulksten 20.30 un 21.30 saimes mājā būs skatāma filma “Tu izsēji Latvijas zemē graudus no pelavām tīrus” par muzeja dibinātāju un ilggadējo vadītāju Viktoru Ķirpu. Jaunlaicenes muižas muzejs 19. maija vakarā aicinās uz pasākumu “Malēnijas šūpulī izšūpoti”. Dažādas norises notiks no pulksten 19.00 līdz 24.00, kad pasākuma apmeklētāji varēs mācīties saprast jēdzienus ģimene un dzimta, apgūt dzimtas koka veidošanas pamatus, rast atbildi uz jautājumu par Jaunlaicenes muzeja šūpuļa dibena īpatnībām, apgūt senus šūpošanās veidus pieaugušajiem un bērniem, apskatīt malēniešu portretu galeriju, pārbaudīt, vai pazīst slavenus novadniekus, mācīties un klausīties malēniešu izloksni, kā arī rādīt spēku un veiklību zīdaiņu vizināšanas sacensībās u.c. Zeltiņu vēstures krātuve ar pasākumu “Mans dzīves šūpulis Zeltiņu bērzā kārts” Muzeju nakts aktivitātes sāks jau 18. maijā pulksten 17.00 ar neformālu sarunu ar sava laika iecienītajiem priekšniekiem Edvīnu Puzuli, Andri Ozolu, Elitu Laivu. Savukārt 19. maijā no pulksten 20.00 līdz 24.00 būs apskatāmas izstādes “Poga Latvijas mētelī”, “Latvijas sardzē”, filma “Uz tikšanās spārna” (Zeltiņi, atzīmējot Alūksnes rajona 40 darbības gadus), kā arī apmeklētāji varēs darboties “Stīvo kāju un veiklo roku skolā”. Veclaicenes vēstures krātuve Muzeju naktī no pulksten 20.00 līdz 24.00 aicinās uz pasākumu “Šūpuļa zeme”, kur ar sirsnību un smaidu runās par lietām, kas ieliktas šūpulī – valodu, niķiem, izdomu, kustību prieku. Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Latvijas Radio Ziņu dienests uzsācis analītiskās žurnālistikas projektu „Statistiskie tautieši”. Skaitļu un faktu ietvarā tiks sagatavoti 100 Latvijas iedzīvotāju portreti, lai pēc gadu desmitiem un simtiem saglabātu dzīvas laika liecības par 2018. gada – valsts simtgades – nospiedumu. Projektam nepieciešama sabiedrības līdzdalība spilgtu un unikālu stāstu uzmeklēšanai. Tāpēc Latvijas Radio aicina tautiešus dalīties savā dzīvesstāstā un kļūt par vienu no 100 portreta dalībniekiem.
„2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju. Ja viņus visus pārstāvētu tikai 100, tad 68 būtu no pilsētām, 32 no laukiem. 54 būtu sievietes, 46 – vīrieši. Septiņi no 100 dzīvotu mājās bez ūdensvada, bet trīs no 100 – audzinātu trīs vai vairāk bērnus. Bet statistikas datos mēs nevaram nolasīt cilvēku domas un sapņus! Tāpēc aiz cipariem meklējam dzīvesstāstus, piemēram, par cilvēku, kurš atradis pirmo darbu, trešo reizi apprecējies, prot 5 vai vairāk svešvalodas, adoptējis bērniņu, devies svētceļojumā, paņēmis ātro kredītu u.tml.,” stāsta projekta idejas autore, Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska. Šodien, 2018.gadā, būtu tik interesanti uzzināt, ko domāja un kā uz lietām raudzījās pavisam vienkārši 1918.gada Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, mēs zinām, ka kvalificētam strādniekam 1914.gadā dienas likme bija 5 lati un 35 santīmi. Kvalificētai strādniecei – 2 lati un 65 santīmi. Kāda bija šo cilvēku dzīve, ko viņi domāja, vai cerēja, ka atalgojums pieaugs? Mēs vairs nevaram parunāt ar kādu no 12 studentēm, kas 1919./1920.gadā Latvijā studēja zobārstniecību, vai arī ar kādu no 1919./1920.gada Latvijas telefona abonentiem. Tādu visā Latvijā pirms 99 gadiem bija 1180. Kurš viņiem zvanīja, kam viņi zvanīja? Vai katrs zvans bija notikums, par kuru izstāstīja ne tikai mājiniekiem, bet arī visiem kaimiņiem? Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties un kļūt par daļu no šī brīža Latvijas momentuzņēmuma, sazinoties ar Latvijas Radio Ziņu dienestu sociālajos tīklos, rakstot e-pastu uz tautiesi PIE latvijasradio PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 27834559. Drosmīgos aicinām pastāstīt par sevi un ielūkoties nākotnē – kāda, jūsuprāt, būs dzīve Latvijā pēc 50 vai 100 gadiem. Paldies! Visi 100 statistisko tautiešu portreti tiks pārraidīti Latvijas Radio rudens sezonā, kā arī pieejami Latvijas sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades pasākumu ietvaros. Papildu informācijai: Ieva Aile Komunikācijas daļas vadītāja Tālr.: 29104676 | ieva.aile PIE latvijasradio PUNKTS lv
Svētku dienas gaitā biedrība “Gaujas plostnieki” aicinās parakstīties par Gaujas plostnieku amata prasmju iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svētkos būs iespēja satikt Jāņu brīvdabas izrādes “Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi” tēlus un iegādāties biļetes uz izrādi par īpašo cenu 3 eiro. Vēlāk tās maksās dārgāk. Svētku dienā varēs iepazīties ar TLM studijas “Smiltene” audējām un vērot paraugdemonstrējumus vilnas kāršanā, vērpšanā un audumu aušanā, varēs iegādāties jau gatavus mākslas izstrādājumus. Svētki, kā vienmēr, iesāksies ar pamatīgu pirkšanu un pārdošanu tradicionālajā tirdziņā, kas gadu gaitā ir ļoti iecienīts. No paša rīta darbu uzsāks arī zāģeri – koka skulptūru izzāģēšanas konkursa dalībnieki, kuri cīnīsies par trīs labāko skulptūru izgatavošanas meistara tituliem. Pie mums Strenčos viesosies arī vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai” vēstneši, piedāvājot svētku dalībniekiem asināt prātu vides jautājumos un laimēt Tallink jūras ceļojumu 4 personām. Svētku dienā plostnieku dziesmas kopā ar solistu – Liepājas teātra aktieri Edgaru Pujātu izdziedās kori “Trikāta”, “Pakalni” un “Rītu puse”, bet kā vienmēr, svētku rīta kulminācija būs plosta sagaidīšanas brīdis ap plkst. 10.30. Tam sekos plostnieku gājiens, sumināšana, gastronomiskās performances un vizināšanās ar plostu – pontonlaivu. Dienas gaitā paredzētas dažādas izklaides lielajiem un mazajiem – piepūšamās atrakcijas, 7D KINO, Maģiskais šovs ar burvestībām, žonglēšanu, akrobātu elementiem un klaunu jokiem. No plkst. 12.00 sāksies biedrības “Staburaga bērni” organizētais airēšanas maratons, kurā notiks Kvalifikācijas sprints, Bērnu starti, Eskimosu apgriezieni un 25 km iedzīšanas starts. Maratons noslēgsies pie “Krācītēm” Valmierā. No plkst. 12.00 varēs piedalīties un līdzi just arī Plostnieku sporta spēlēm, bet 12.30 paredzēti Ingas Zemītes Limbažu suņu skolas paraugdemonstrējumi. Pēc pusdienlaika, plkst. 13.00 brīvdabas estrādē notiks sadancošanās ar kaimiņnovadu deju kolektīviem koncertā “100 soļi dejai “, bet vakara koncertā plkst. 20.00 koncertēs Atis Auzāns, Andris Baltacis un grupa “Dunduri”. Pēc vakara koncerta plkst. 21.30 skanēs vakara mūzika “Simts gadu lapas ir dzītas, Simts gadu vainagos vītas…”, tās noslēgums plkst. 22.00 laivā, sākot no Gaujas tilta. Svētku dienas noslēgumā zaļumballe kopā ar grupu “Baltie lāči”, ieeja 4 eiro. Svētku diena ir gana piesātināta, pasākumi paredzēti dažādām gaumēm. Aicinām piedalīties un baudīt svētku gaisotni un aktivitātes! Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, T. 371 64715660, e-pasts- ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv,
Rauna viduslaikos bija zināma kā Ronnenburga un šajā Vidzemes augstienes ziemeļu krāšņajā un vēstures auras piesātinātajā vietā jau par tradīciju kļuvusi Viduslaiku dienas atzīmēšana. Viduslaikos šī vieta bija viens no galvenajiem varas centriem Livonijā un Ronnenburgas pils bija viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm. Viduslaiku dienā Raunā no jauna tiek atdzīvināta 15. gadsimta aura un ikviens tiek aicināts iejusties šajā seno laiku atmosfērā. 19. maija rīts Raunā sāksies ar viduslaiku gadatirgu pilsdrupu torņa pakājē. Tirgošanās norisināsies no pulksten 09.00 līdz pulksten 16.00 un tās laikā viesus izklaidēs vietējā mūziķu kapella. Vienlaikus pilsdrupu teritorijā darbosies uzņēmēju “Māras istaba”, piedāvājot iepazīties ar visu, kas tiek radīts un ražots Raunā, bet no pulksten 14.00 līdz pulksten 17.00 uzņēmēju atvērto durvju dienas ietvaros būs iespēja viesoties vairākos Raunas novada uzņēmumos un ražotnēs: no pulksten 09.00 līdz pulksten 19.00 ciemos gaidīs z/s “Kaliņi” (Raunas pagasta “Bērziņi 2”), no pulksten 09.00 līdz pulksten 17.00 – SIA “Raunas Lauktehnika” (Parka iela 4), no pulksten 10.00 līdz pulksten 18.00 – SIA “Latvijas Ķiploks” (Cēsu iela 4), no pulksten 10.00 līdz pulksten 17.00 – SIA “Latnature” (Cēsu iela 10), bet no pulksten 14.00 līdz pulksten 17.00 – SIA “Raunas Māls” (Raunas pagasta “Ķieģelceplis”), SIA “Fabrika Rauna” (Dīķa iela 8), SIA “Kooperatīvs” “Malduguns” alus darītava (Parka iela 2a) un z/s “Mežnoras” (Raunas pagasta “Mežnoras”). Pulksten 17.00 Raunas pagasta aktu zālē (Dīķa iela 6) norisināsies arī apaļā galda diskusija kopā ar Goda viesiem un Goda saimniekiem jeb Raunas novada uzņēmējiem. Tiks diskutēts par aktualitātēm un dažādām jomām novada uzņēmējdarbības attīstībā. No pulksten 9.00 līdz pat pulksten 20.00 būs iespēja izzināt Raunu kultūrvēsturiskā ekskursijā ar uzdevumiem, kuru izpildīšanas laikā ar radošu pieeju varēs iepazīt vietējās kultūrvēstures pērles. Tikmēr no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 senās pils teritorijā notiks Viduslaiku rekonstrukcijas pasākumi, piedāvājot aplūkot bruņinieku telti, sadzīvi un bruņas, ko varēs arī piemērīt. Notiks arī darbnīcas un aktivitātes bērniem. Nebūs garlaicīgi arī gardēžiem, jo no pulksten 12.00 līdz pulksten 14.00 torņa pakājē norisināsies pavāru meistarklase. Savukārt no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 pie Raunas vidusskolas dīķa būs iespēja pavizināties zirga pajūgā, bet no pulksten 14.00 līdz pulksten 16.00 pilsdrupu estrādē notiks bruņinieku turnīrs. Dienas laikā būs iespēja aplūkot arī izstādes – Raunas muzeja telpās (Rīgas iela 2), dabas galerijā Raunas centrā un Raunas viduslaiku pilsdrupu skatu tornī. Pulksten 20.00 Raunas novadā sāksies Muzeju nakts pasākumi, kuru ievadā notiks “Raunas Motopeļu” piedāvātais mopēdu Goda aplis, kas notiks Raunas muzeja pagalma laukumā. Pulksten 22.00 koncertu uz ūdens piedāvās Marts Kristians Kalniņš, uzstājoties uz peldošas platformas Raunas vidusskolas dīķī. Savukārt koncerta noslēgumā pulksten 23.00 notiks multimediāla performance “Pretī simtgadei” ar gaismu projekcijām. Ieteikums koncerta apmeklētājiem parūpēties par savu labklājību un paņemt līdzi ērtus sēžamos, lai pilnībā varētu nodoties multimediālās mākslas baudīšanai. Visbeidzot pulksten 23.30 Muzeju nakts noslēgumā notiks fotoorientēšanās pasākums. Reģistrēties tam varēs no pulksten 20.00 līdz pulksten 22.00 pie Raunas vidusskolas (Skolas iela 1). Pasākumu rīko biedrība “Staro 100” sadarbībā ar Raunas novada pašvaldību. Plašāka informācija atrodama festivāla “Latvijas Goda aplis” mājas lapā godaaplis.lv. Nākamais pasākums notiks 26. maijā Alsungas novadā. Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā “Staro Rīga”. Attiecīgi arī “Latvijas Goda apļa” pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Festivālu “Latvijas Goda aplis” rīko biedrība “Staro 100” sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Kontakti: Latvijas Goda aplis komunikācija – Kaspars Zaviļeiskis, 26593669, kaspars.zavileiskis PIE gmail PUNKTS com Festivāla kuratore – Diāna Čivle, 26496644, diana PIE staro100 PUNKTS lv
Sestdien, 19. maijā, visā Eiropā un arī Cēsīs tiks atzīmēta starptautiskā Hanzas diena. Ikviens interesents aicināts doties aizraujošā ekskursijā pa vecpilsētu, lai vairāk uzzinātu, kā pilsētā ritējusi dzīve laikā, kad Cēsis bija Hanzas savienības locekle. Ekskursijas sākums plkst. 19.00 un plkst. 21.00. Pulcēšanās Cēsu pils apmeklētāju centrā, Pils laukumā 9. Vēlama iepriekšējā pieteikšanās, ko var veikt turpat apmeklētāju centrā pasākuma dienā klātienē vai pa tālruni 26576111. Ekskursijas ir bez maksas un notiks latviešu valdoā. Dodoties pastaigā kopā ar pils kalpotāju pa Cēsu bruģētajām ieliņām, būs iespēja atklāt, kā šī Livonijas mazpilsēta viduslaikos, atrodoties nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un iekļaujoties Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā, iemantojusi rosīgas tirdzniecības pilsētas slavu. Ekskursijas laikā varēs iepazīt Cēsu vecpilsētas viduslaicīgo gaisotni un uzzināt, kur atradušies senie tirgus laukumi un preču noliktavas, pa kuriem vārtiem pilsētā iekļuvuši un ar ko tirgojušies tuvu un tālu zemju tirgotāji un ar kādiem bargiem likumiem bijis jārēķinās katram, kas vēlējies tirgoties Cēsīs. Starptautiskā Hanzas diena tiek atzīmēta pilsētās, kuras viduslaikos ir bijušas savienības locekles un mūsdienās ir spējušas dokumentāli pierādīt savu piederību tai. Šajā dienā ar ekskursijām, koncertiem un dažādu veidu aktivitātēm tiek parādīts Hanzas gars, lai vietējie iedzīvotāji ne tikai vairāk uzzinātu par šo savienību, bet arī saprastu tās nozīmīgumu mūsdienās Eiropas Savienības sadarbības tīkla kontekstā. Vairāk par Hanzas savienību iespējams uzzināt vietnē http://www.hanse.org Ekskursijas organizē Cēsu p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” projektā “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA). Projekts HANSA tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. To īsteno 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneri no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim.
Informāciju sagatavoja:
19. maija vakarā Cēsu Vēstures un mākslas muzejs tradicionālās Muzeju nakts vietā aizsāks jaunu tradīciju – Latvijas Tautasdziesmu naktis, kurās apmeklētājiem būs iespēja saklausīt un arī pašiem izdziedāt tautasdziesmas no tradicionāla dziedājuma līdz postfolkloras ritmiem. Visa vakara garumā paredzēts amatnieku tirdziņš ar darbnīcām bērniem un pieaugušajiem.
„Tautasdziesma ir mūsu tautas identitātes šūpulis, tagadne un ieskats – pamats nākotnei. Tā vēsta par mūsu tradīcijām, māca sadzīvot ar apkārt notiekošo, pieņemt to, kas jāpieņem, saskatīt un saklausīt to, kas esam, kā arī māca izdzīvot. Tas ir mūsu tautas kods,” saka biedrības „Ziemupīte” pārstāve un idejas autore Daina Vanaga. Uz Lielās skatuves Pils laukumā uzstāsies Lielvārdes folkloras kopa „Josta”, tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”, jaunā un talantīgā dziedātāja Aleksandra Špicberga, spēcīgā vīru kopa „Vilki”, atraktīvā un enerģiskā grupa „ImantaDimanta un draugi”, latviešu pasaules grupa „Pērkonvīri” un post-folkloras grupu „Iļģi”. Lai dziesma nepārtrūktu, būs sasaukšanās, sadziedāšanās, savīšanās un iespējams pat sadejošanās. "Ar tūkstošgadu spēku mūs stiprina latviešu tautasdziesmas. Ar mīlestību un darbu mūzikā mēs tās stiprinām šodien," saka koklētāju ansambļa „Balti” vadītāja Valda Bagāta. Nakts sadziedāšanās un meditācija tautasdziesmās, norisināsies Vecā Cēsu Alus Brūža teritorijā, kur ikviens būs pasākuma un mirkļa veidotājs - ieklausoties, sadzirdot, sajūtot, kā arī iesaistoties ar savu tautasdziesmu, savu spēka dziesmu. Piedalīsies etnomūziķi un folkloras tradīciju pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts, koklētāju ansamblis „Balti”, muzikālā apvienība „Rāmi Riti” un folkloras kopa „Delve”. Mijoties dziesmām, skanēs arī stāstu un ritmu apvienības projekts „Brīnumpasaka”, kura pamatā ir latviešu tautas pasaku stāstīšana, ritma instrumenti un kokle. “Tautasdziesmas ir mūsu identitātes stūrakmens. Kur citur, ja ne Latvijas karoga dzimtenē – Cēsīs - aizsākt jaunu un daudzsološu tradīciju - Latvijas Tautasdziesmu naktis. Mēs, Cēsu muzejs, esam pieņēmuši drosmīgu lēmumu, palūkoties un tradicionālajām muzeju naktīm no cita skatu punkta. Piedāvājam jaunu redzējumu un saturu, akcentējot mūsu tautas nemateriālo kultūras mantojumu, pievēršot uzmanību tā saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Mums ir svarīgi mācīt cieņpilnu attieksmi pret mūsu kultūru. Mēs ticam, ka šādi pasākumi sabiedrībai ir nepieciešami, tāpēc aicinām ikvienu 19. maijā satikties Cēsīs, apstāties ikdienas skrējienā un būt kopā ar sev mīļajiem, baudot kvalitatīvu, iedvesmojošu, spēcīgu pasākumu - Latvijas Tautasdziesmu nakti,” par idejas realizāciju Cēsīs stāsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere. Ieeja pasākumā bez maksas. Pasākums top ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības aģentūras „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” atbalstu. Pasākumu organizē Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar biedrību “Ziemupīte”.
Foto: Kristaps Kalns Informāciju sagatavoja: Daina Vanaga Biedrība „Ziemupīte” T.26107720, vanaga.dai PIE gmail PUNKTS com
Šī gada Muzeju nakts tēma ir ŠŪPULIS, sasaistot to ar Latvijas valsts 100-gadi. Un, kur gan citur var vislabāk aplūkot un izzināt vēstures, konkrētas vietas, valsts vai ģimenes veidošanos, ja ne Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs. Tādēļ aicinām ikvienu piedalīties radošajās darbnīcās: “Un top ģerbonis”, “Šūpulis”, “Šūpojies šūpolēs”, veidot lielo Muzeju nakts gleznu, fotografēties īpaši izveidotā “fotosalonā”, apskatīties, kādi šūpuļi atrodas muzeja krājumā un doties izzinošā ceļojumā “Vēstures dzimšana”, kurā kā vienīgais gaismas elements būs lukturis. Piedalīties “Vēstures dzimšanā” varēs konkrētos laikos, par kuriem varēs uzzināt Muzeju nakts programmā. Pateicoties Madonas Bērnu un jauniešu centra atsaucībai, ikvienam būs iespēja noskatīties plkst.19.00 improvizācijas pulciņa “Improprieks” (vadītāja Dace Dzilna), plkst. 21.00 teātra pulciņa (vadītāja Dace Ādamsone) un plkst. 23.00 mūzikas studijas jauniešu (vadītāja Dace Sināte) priekšnesumus. No plkst. 22.00 – 23.00 un no 24.00 – 01.00 būs iespēja noskatīties triloģijas “Savējie sapratīs” pirmo dokumentālo filmu “Sešdesmitie. Sākums”. Uz Muzeju nakts aktivitātēm jau trešo gadu aicina arī Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos, kurā ikviens aicināts piedalīties aktivitātēs “Saliec tautasdziesmu par šūpuli”, “Izšūpojies šūpolēs”, piedalīties spēlēs “Atrodi krātuvē priekšmetus no Sarkaņu pagasta” un “Vai Tu zini, ko Tu zini par Sarkaņu pagastu?”. Precīza Muzeju nakts programma būs apskatāma Madonas muzeja mājas lapā www.madonasmuzejs.lv un sociālajos tīklos. Uz tikšanos Muzeju naktī, godināsim šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus! Zane Grīnvalde Latvija esam mēs paši, bet tās nākotne ir mūsu bērni. Tātad viņiem jāmācās radīt, dāvināt, būt līdzcietīgiem, darbīgiem, atbildīgiem. Jaunajai paaudzei ir jāredz arī dzīves sūrā puse, lai uz mirkli noliktu telefonus, atietu no datoriem un ieraudzītu pasaules krāsu varavīksni, kurā ir dažādas krāsas. Un viņu spēkos ir radīt ap sevi un citiem gaišo krāsu noskaņu. Latvijas simtgadē bērni un jaunieši iemācīsies radīt dažādas lietas un izbaudīt prieku, kas rodas savas zināšanas, darbu un radītās vērtības dāvinot tiem ,kam šajā dzīvē mazāk paveicies. Tas izglītos bērnus un jauniešus, iemācīs līdzcietību, sniegs iespēju reāli palīdzēt, redzēt un saprast, kā dzīvo tie, kuriem dodamies palīgā. No projekta aktivitātēm labumu gūs bērni un jaunieši, kas apgūs zināšanas un darba iemaņas. Vērtīga pieredze un dzīves skola būs ienākot svešā un sākotnēji nesaprotamā vidē. Dāvanas, kopīgas aktivitātes, saskarsmes iespējas ar citiem vienaudžiem iepriecinās arī bērnus un jauniešus, kas dzīvo ģimenes atbalsta un sociālās aprūpes centros.
Pirmā projekta norise “ Prāta, gara un emociju pirtī” realizēsies divās nodarbībās, tās vadīs psiholoģe Daiga Sliņķe. Pirmā nodarbība notiks 20.05.2018. Zeltiņu tautas namā, tajā piedalīsies bērni, jaunieši un darba grupas dalībnieki, kas dosies uz bērnu aprūpes centriem. Pirmajā nodarbībā iegūs teorētiskās zināšanas. Tiksies ar mācītāju Vilni Sliņķi, kas šos jautājumus skaidros no teoloģijas viedokļa. Otrā nodarbība notiks 27.05.2018. Zeltiņu tautas namā un tajā, bez iepriekš pieminētajiem cilvēkiem, piedalīsies Gunta Fjodorova, kas ikdienu vada ratiņkrēslā. Viņa dalīsies savā dzīves pieredzē, tas ļaus teorētiskās zināšanas apvienot ar praktisku saskarsmi . Pirms došanās pie cilvēkiem, kas dzīvo un jūtās atšķirīgi, mums pašiem jābūt zinošiem un emocionāli gataviem. Tikai tad, mēs spēsim iepriecināt, palīdzēt un paši no tā gūt gandarījumu.
Otrā projekta norise “ Latviski, tas ir stilīgi!” realizēsies četrās nodarbībās ,kas notiks 01.,05.,26. un 29. jūnijā Zeltiņu tautas namā. Bērni un jaunieši apgūs prasmes ģērbties un izvēlēties aksesuārus, ko var pagatavot savām rokām , kas ir stilīgi, mūsdienīgi, pauž patriotismu un rada piederības sajūtu Latvijas valstij. Tiks darināti stilīgi auduma maisi, kas aizstās plastmasas maisus, tos bērni izmantos paši un vedīs dāvanā arī saviem draugiem uz aprūpes centriem. Tiks gatavotas trīs tērpu kolekcijas, ko Zeltiņu bērni demonstrēs ciemojoties aprūpes centros, šo tērpu sastāvdaļas būs arī dāvanās ( T krekli ar bērnu zīmējumiem, izšuvumiem, pašu gatavotas aproces, apsveikuma kartītes, piespraudes) Trešā projekta norise” Prieks, kā bumerangs” realizēsies tiekoties ar Apes novada bērnu sociālās aprūpes centra " Gaujiena” bērniem un jauniešiem 03.07.2018.,mēs viņiem dāvināsim pašu ceptu kūku, latviskas aproces , iepriecināsim aizvedot uz zirgu izjādēm saimniecībā “ Purenes”, kā arī izklaidēsim ar rotaļām un muzikālu sveicienu.. Zinām, ka bērni ļoti ilgojās tikt uz zirgu izjādēm, tādēļ piepildīsim viņu sapni un priecāsimies būt kopā. 10.07.2018. ciemosimies Valkas novada ģimenes atbalsta centrā " Saulīte", turp dosimies ar pašu ceptu kūku, nodarbībās gatavotiem T krekliem , uz kuriem būs šūts vai zīmēts vēstījums ,kas liecina par piederību mūsu valstij un mīlestību pret to. Mūsu bērni demonstrēs tērpu kolekcijas, ar mums kopā brauks stila konsultante A.Reismane un sniegs stila konsultāciju. No mūsu puses būs arī muzikāls sveiciens. Dāvināsim iespēju apmeklēt kino filmu 3 D formātā Valmierā kino teātrī “Gaisma”, jo tāda ir viņu lielā vēlēšanās. 28.08.2018. ciemosimies Cēsu novada bērnu atbalsta un aprūpes centrā- internātā " Skangaļi". Pie viņiem brauksim ar pašu ceptiem kārumiem pēc vecmāmiņu receptēm- rozītēm, žagariņiem. Dāvināsim galda spēles, apģērbu, apavus un stila konsultantes A.Reismanes lekciju par ģērbšanās un uzvedības kultūru ikdienā un svētkos . Mūsu bērni demonstrēs ar stila konsultanti veidoto tērpu kolekciju. . Dāvināsim pašu šūtos auduma maisus, aicinot mīļēt un nepiesārņot mūsu Latviju ar plastmasu. Projekts guva atbalstu “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā.
Informāciju sagatavoja: Gunita Paleja Zeltiņu Tautas nama vadītāja
Šogad Latvijas Muzeju biedrība (LMB) balvai saņēma relordlielu pieteikumu skaitu - 71 pieteikumu, kas atspoguļo Latvijas muzeju daudzveidību un plašo piedāvājumu sabiedrībai. Ar visiem pieteikumiem ir iespējams iepazīties LMB Facebook vietnē: https://www.facebook.com/muzejilv. “Izvērtējot LMB Gada balvas 2018 pieteikumus, mēs varam būt lepni par tik daudziem augstas kvalitātes muzeju projektiem. Latvijas muzeju piedāvājums ar katru gadu uzlabojas. Lielais pieteikumu skaits un konkurence vērtēšanas darbu padarīja grūtu, ļoti spraigu un piepildītu ar diskusijām. Tāpat tas arī vēlreiz apliecina šādas balvas nepieciešamību – pateicību Latvijas muzeju darbiniekiem par ieguldīto darbu, radošajām idejām un rūpīgo attieksmi pret savu apmeklētāju,” pauž LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde. Visvairāk pieteikumu – 14 – tika saņemti nominācijā “Gada tematiskā izstāde”, kam seko nominācijas “Gada publikācija”, “Gada mākslas izstāde” un “Muzeja pieejamības projekts”- katra ar 12 pieteikumiem. Latvijas Muzeju biedrības gada balvas ietvaros apbalvojumi tiek pasniegti arī tādās nominācijās kā “Gada ekspozīcija”, “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā”, “Izglītojošs projekts muzejā”, “Muzeja inovācijas projekts”. Ņemot vērā muzeju pieaugošo aktivitāti komunikācijā ar sabiedrību, šogad pirmo reizi balva tiks pasniegta nominācijā “Gada mārketinga aktivitāte”. Pirmo reizi tiks pasniegta arī Latvijas Muzeju biedrības īpašā balva ar nosaukumu “Pamanīts!”, izceļot kāu īpašu sasniegumu, kas nav iekļuvis nevienā nominācijā. Savu specbalvu par starptautiskiem panākumiem pasniegs arī ICOM (International Council Of Museums) Latvijas Nacionālā komiteja. Šogad žūrijā darbojās LMB valde: valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde (Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā), un LMB valde: Alberts Rokpelnis (Vēsturnieks Valmieras muzejā), Anna Balandina (Komunikācijas nodaļas vadītāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā), Ieva Priede (Galvenā speciāliste izglītojošā darbā Talsu novada muzejā), Zane Melāne (Galvenā krājuma glabātāja Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā), Kristīne Skrīvere (Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja), Sandra Mackēviča (Direltora palīdze Latvijas Kara Muzejā), Rihards Sisojevs (Galvenais krājuma glabātājs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā), Daiga Dupate (Rīgas Stradiņa Universitātes vēstures muzeja vadītāja) un pieaicinātie eksperti: LMB revīzijas komisijas pārtāves Taiga Konkeviča (Galvenā krājuma glabātāja Latvijas Okupācijas muzejā) un Ināra Rumbiņa (Ķekavas novadpētniecības muzeja vadītāja), kā arī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns un žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” redaktore Aiva Lapiņa. Starptautiskās Muzeju dienas svinības sāksies Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā (Striķu iela 22, Saldus), kurā muzeju speciālisti tiks aicināti uz rīta kafiju un muzeja apskati, lai pēcāk dotos uz pasākuma galveno norises vietu - Oskara Kalpaka muzeja un piemiņas vietu “Airītes”, kur tiks godināti labākie muzeji un to projekti Latvijā pagājušajā gadā un norisināsies pikniks brīvā dabā. Latvijas Muzeju biedrības galda balvas uzvarētāji saņems īpašu, mākslinieces Ilzes Dūdiņas balvu, kā arī naudas balvu, pateicoties pasākuma galvenajam atbalstītājam - VAS “Latvijas dzelzceļš”. Latvijas Muzeju biedrība ir nevalstiska organizācija, kas uz brīvprātības principa apvieno 109 valsts, pašvaldīb, privātos un autonomos muzejus. Tā ir lielākā šāda veida organizācija Latvijā, kas izveidota ar mērķi pārstāvēt muzeju intereses un muzeju nozari Latvijā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas muzeju nozares attīstību, lai stiprinātu tās kapacitāti un uzlabotu tās konkurētspēju, rīcībspēju un tēlu valsts un startautiskā līmenī. Zane Grīnvalde
“Sekojot 10. festivāla solījumam festivāla dominanti katru gadu mainīt no mūzikas uz vizuālo mākslu, šogad tiks apspēlēta vizuālās mākslas tēma. Esam pieaicinājuši jaunu programmas veidotāju komandu, kuriem dota pilna brīvība radošajās izpausmēs. Tie ir viens no Latvijas Radio 3 “Klasika” laikmetīgās mūzikas pārraides TĪRKULTŪRA veidotājiem Rolands Pēterkops un arhitekts Austris Mailītis, kuri iecerējuši audiovizuālu instalāciju ar dzīvām sesijām. TĪRKULTŪRAS skaņas instalācija iedzīvinās jaunu vietu Cēsīs – Lenču ielu 6. Amerikāņu režisora un mākslinieka Džeimsa Beninga īpašu personālizstādi veido Žanete Skarule, kas savulaik uz Cēsīm atvedusi avangarda ikonu Jonu Meku. Cēsu Mākslas festivāls turpina eksperimentēt, saglabājot izcilību,” par šī gada festivāla iecerēm stāsta tā direktors Juris Žagars. TĪRKULTŪRA Cēsu Mākslas festivālā pārtaps tīrā, baltā telpā, kur ieraudzīt vēl neredzamo – kā izskatās mūzika vizuālās mākslas valodā un kur žanru un mediju mijiedarbībā parādās tīrais talants un dzīva jaunrade. Instalācijas programmā spilgtas skaņu un vizuālas pieredzes: avangarda mūzikas intelektuālis Džons Maus ar emocionālām un nobriedušām kompozīcijām, ko caurstrāvo drosme un iedvesmojoša inteliģence; audiovizuālo performanču mākslinieki Visible Cloaks ar elektroniskās mūzikas ceļojumiem telpā un laikā īpašā sadarbībā ar video mākslinieci Brennu Mērfiju; sintīpopa un interneta sapņu meistars Motion Graphics, kas savā praksē izmanto programmētus instrumentus, atdarinot akustiskos, piemēram, klarnetes un marimbas; elektroakustiskās mūzikas komponists un eksperimentālās mūzikas meistars Andrea Belfi, kurš savij akustisko un elektronisko bungu skanējumu, radot enerģētiskas un hipnotiskas skaņu ainavas; dīdžejs un mūzikas producents Kolins Džonko no Francijas, amerikāņu kino mākslinieks Džeimss Benings un daudzi citi, kuru vārdi tiks izziņoti jūnijā. Festivāla vizuālās mākslas programmā šogad gaidāma atkalsatikšanās ar Džeimsu Beningu, kura lielformāta instalācija FAROCKI atklāja festivāla programmu 2016. gada vasarā. Džeims Benings uzskatāms par vienu no fascinējošākajām personībām ASV neatkarīgā kino laukā kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Viņš savu daiļradi un dzīvi, līdzīgi kā avangarda kino pionieris Džons Meks, kurš Cēsīs viesojās 2014. gadā, veltījis jaunu formu, satura un tēmu meklējumiem. Turpinot iepazīt spilgtā amerikāņu mākslinieka daiļradi, šovasar Cēsīs būs skatāma Beninga izstāde un kino programma, kā arī notiks tikšanās ar pašu mākslinieku. Izstādē būs skatāms projekts “Divas būdas” (Two Cabins) – dabiska lieluma arhitektūras modeļi, kas kopš 2014. gadā Hamburgā notikušās personālizstādes Decoding Fear apceļojuši vairākus pasaules muzejus un galerijas. Tāpat ekspozīcijā iekļauta jauna fotogrāfiju sērija no projekta “31 draugs” (Thirty-one Friend, 2015), kas bija veltīts Beninga draugiem un laikabiedriem – spilgtām personībām mākslas un kino nozarē. Savukārt TĪRKULTŪRAS instalācijas laikā redzēsim Beninga 52 filmu izlasi, kas tapušas pagājušajā gadā projekta “52 filmas” (52 Films) ietvaros. Festivāla vizuālās mākslas programmu papildinās jaunās fotogrāfes Ievas Raudsepas autorprojekts “Cik labi vien vari!”, kas pievēršas nacionālās identitātes un deviņdesmito gadu sākumā dzimušās paaudzes problemātikai, un notiks lauku sētas “ Skujas” dārzā – īpašumā, kas atrodas Amatas novadā, Gaujas Nacionālajā parkā. Fotogrāfijas papildinās Ievas Raudsepas rakstīts teksts un performance/teksta lasījums. 22. jūlijā notiks tradicionālais festivāla lielkoncerts Cēsu Pils parka estrādē. Galā koncerta Salut d’amour viesi būs viena no spožākajām starptautiskajām latviešu operzvaigznēm Marina Rebeka un izcilais Karels Marks Šišons pie Latvijas Festivāla orķestra diriģenta pults. Koncertu muzikāli caurvīs mīlestības tēma – Marinas Rebekas sniegumā skanēs R. Vāgnera, P. Čaikovska, S. Prokofjeva skaņdarbi, bet koncerta īpašais brīdis būs Jāņa Mediņa slavenās “Ārijas” no Trešās orķestra svītas atskaņojums par godu valsts simtgadei. Šo latviešu simfoniskās mūzikas simbolu jaunā veidolā licis pieredzējušais Liepājas diriģents un aranžētājs Jēkabs Ozoliņš – starp orķestra instrumentiem viņš ieaudis vokalīzi sievietes balsij, ko jaunās versijas pirmatskaņojumā izpildīs Marina Rebeka. Koncerts Salut d’amour notiek sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis”, Cēsu Kultūras un tūrisma centru, festivālu ŠALC, biedrību “Laba mūzika” un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā “Dzimuši Latvijā”. Cēsu Mākslas festivāls piedāvās arī jau skatītāju iemīļoto Grand Prix teātru izrāžu skati, ko, kā jau katru gadu, veido pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Atzīmējot latviešu animācijas klasiķu Rozes Stiebras un Andra Bērziņa pagājušā gada nogalē saņemto Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu, festivāls aicinās uz īpašu Rozes Stiebras veidotu latviešu animācijas un leļļu filmu izlasi. Turpinot aizvadīto gadu veiksmīgo pieredzi, arī šogad notiks SEB stipendiātu izstāde – koncertzālē “Cēsis” būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu darbi. Savukārt festivāla ilggadējais partneris Latvijas Mobilais Telefons nodrošinās tiešraides vietnē LMT Straume no spilgtākajiem festivāla notikumiem.
Pilna festivāla programma tiks izziņota jūnija sākumā. Pārdošanā jau pieejamas biļetes uz lielkoncertu Cēsu Pils parka estrādē.
Līdz 31. maijam “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. biļetes uz TĪRKULTŪRAS 36 stundu instalāciju “Negaidītie avoti”/Unexpected Sources piedāvājam par demokrātisku cenu – EUR 15.
12. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, koncertzāles “Cēsis” un Cēsu novada domes atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr. 26171151
Sekojām rīta saulei un apsarmojušai dabai, ķērām pīļu un gulbju dejas uz ūdens, izstaigājām rudenīgās takas un vērojām panorāmas, pamanījām dabas sīkumus un Līgatnes arhitektūras nianses, uzklausījām līgatniešus un pieskārāmies pamanītajām! Latvijas simtgades svētku laikā, ar foto izstādi vēlamies parādīt, ka lepojamies ar savu novadu un pilsētu, tās kultūrvēsturisko vērtību, ainavisko skaistumu, līgatniešu identitāti un piederību. Tā ir kā dāvana Latvijai simtgadē! Šī foto izstāde ir kā simtgades laika fiksācija, kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana caur foto mākslu. Izstādes projekts tiek īstenots Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projekta ietvaros. Tās realizāciju atbalsta Pašvaldību aģentūra “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs”, foto piedzīvojumu un meistarklašu apvienība “Pamaniskaisti”, fotogrāfiju izdrukas nodrošina SIA "JVK & Co" un SIA “B Print” Balticprint tipogrāfija, atklāšanas pasākumu atbalsta – krodziņš “Vilhelmīnes dzirnavas”, SIA “Lustīgie meistari”, par dzirkstošiem dzērieniem rūpēsies SIA “VINNIS”, SIA “LIVONIA”, “Mežezers” un SIA “Līgatnes vīna darītava”, par muzikālo atmosfēru radīs apvienības “The Coco' nuts” mūziķi Marija Broča un Jāzeps Podnieks. Izstāde Līgatnē būs apskatāma no 2018.gada 3.jūnija līdz 15.jūlijam.
Informāciju sagatavoja: Madara Židaua Līgatnes pilsētas bibliotēkas vadītāja biblioteka PIE ligatne PUNKTS lv, 64153121.
Dažādu jomu eksperti aicināti konferencē Madonā meklēt atbildes uz jautājumiem par varoņiem un varonību. Mēs vēlamies iesaistīt arī sabiedrību un kopā ar ekspertiem dienas otrajā pusē ļauties diskusijai trīs dažādās fokusa grupas: “varonis – vīrietis”, “varone – sieviete” un “varoņu stereotipu veidošana un uzturēšana”. “Būt vai nebūt?” – Šekspīra vārdos iespiestā mūžības robežšķirtnes esence. 2018. gadā daudz tiks runāts par Latvijas cilvēkiem – varoņiem, par varonīgo Latvijas tautu, par notikumiem pirms 100 un nedaudz vairāk gadiem. “Būt vai nebūt varonim?” – var likt dažādus uzsvarus. Kā jautājumu sev, jautājumu par varoņu nepieciešamību mūsdienu pasaulē, kā vērtējumu otram cilvēkam. Konference tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu, kā arī pateicoties Madonas pašvaldībai un SIA “Hydra Baltic”. Konferences programma šeit. Dalība pasākumā bez maksas! Pieteikšanās līdz 2018. gada 5. jūnijam, tālr. 64823844, 29750811. Informāciju sagatavoja: Līga Irbe 64822483, 29750811 irbe.liga PIE gmail PUNKTS com
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Gaujas plostnieku galvaspilsēta - Strenči 19. maijā gatavojas svinēt 21. Gaujas plostnieku svētkus. Plosta vīri no biedrības “Gaujas plostnieki”, sākot jau trešdien, 16. maijā, gatavos baļķu plostu, dosies braucienā lejup pa Gauju no Spicu tilta līdz Strenčiem un “noars” plostu svētku dienā. Plosta braucējus Gaujmalā sagaidīs svētku vadītājs aktieris Ivars Šterns kopā ar strencēniešiem un svētku viesiem.
Latvijas simtgades svinēšanas festivāls “Latvijas Goda aplis” turpina apceļot un godināt valsts novadus. Šajā nedēļas nogalē – 19. maijā – tas aicina uz Raunas novadu, kur notiks gan Viduslaiku dienas, gan Uzņēmēju dienas, gan Muzeju nakts pasākumi.
Jau šajā nedēļas nogalē – 19.maijā visā Latvijā muzeji vērs durvis vaļā naktī, lai jau 14.reizi piedalītos Eiropas Muzeju nakts pasākumā. Tā ir lieliska iespēja apskatīt muzeja izstādes vēlā vakara stundā, piedalīties aktivitātēs un radošās darbnīcās un uzzināt daudz ko jaunu.
25.maijā, atzīmējot Starptautisko Muzeju dienu, Oskara Kalpaka muzeja un piemiņas vietā “Airītes” tiks pasniegta Latvijas Muzeju biedrības Gada balva 2018. Šāds konkurss norit jau devīto gadu un tā mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā, uzsverot muzeja radīto produktu kvalitāti, pieejamību un nozīmi sabiedrībai.
Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 22. jūlija līdz 26. augustam. Festivāla īpašais notikums būs LR3 “Klasika” raidījuma TĪRKULTŪRA veidotā 36 stundu dzīvā skaņas instalācija “Negaidītie avoti”/Unexpected Sources ar inteliģentā amerikāņu retrofutūrista Džona Mausa uzstāšanos, neklasificējamo ambientās mūzikas pārdefinētāju Visible Cloaks performanci, sintīpopa skaņu mākslinieka Motion Graphics interneta sapni, fascinējošā itāļu bundzinieka Andrea Belfi un citu pasaulē un Latvijā atzītu mākslinieku dzīvajām performancēm, kas norisināsies 27.–29. jūlijā pilnīgi jaunā norises vietā. Gaidāma atkalsatikšanās ar mūsu laikmeta videomākslas ikonu Džeimsu Beningu, būs skatāmas sezonas nozīmīgākās teātra izrādes. Tam līdzās arī klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncerts ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operdīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.
Pašvaldības aģentūra “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” sadarbībā ar fotomāksliniekiem Jāni Pešiku un Vitu Meieri veido līgatniešu veltījumu Latvijai simtgadē - mākslas fotogrāfiju izstādi “Pasaki Līgatne”, kuru atklās Līgatnes kultūras namā, 3.jūnijā plkst. 18:00. Fotogrāfijas tapušas trīs meistarklašu ciklā: “Pamani Līgatni”, “Piedzīvo Līgatni” un “Pasaki Līgatni”, kurās piedalījās aktīvi Līgatnes novada iedzīvotāji.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar Madonas Romas katoļu draudzi ielūdz uz konferenci "Būt vai nebūt varonim?". Konference norisināsies 2018. gada 8. jūnijā Madonas muzeja telpās.