Arhīva kalendārs
Dejotāji Lindas Mīļās vadībā ierastos skatuves dēļus nomainīs pret logu palodzēm, šoreiz skatītājus gaidot nevis telpās, bet pretī Valmieras Kultūras centra ieejai. Savukārt pēc tam ikviens aicināts izmēģināt interaktīvu gaismas projektu “Emogrāfs”. Tā pamatā ir savdabīga ierīce, kas sirdspukstus pārvērš mūzikā un žilbinošā mozaīkā – muzikālo pavadījumu un attēla dinamiku nosaka apmeklētāja sirds “informācija”. Uzdevums ir vienkāršs – izmantojot ierīci, ieraudzīt savu sirdspukstu veidotu mozaīku, atainotu uz Valmieras Kultūras centra fasādes, tādējādi ļaujot dzimt neparastam mākslas darbam. Gaismas projekts pie Valmieras Kultūras centra darbosies divus vakarus – 6. un 7.aprīlī no plkst.21.00 līdz pusnaktij. Savukārt Valmieras muzeja Izstāžu nama divos stāvos būs skatāma mākslinieku Vijas Zariņas un Kaspara Zariņa izstāde “Paralēli”. Atklāšana – 6.aprīlī plkst.17.00. Tās būs divas personālizstādes vienlaicīgi, katram meklējot savu individualitāti un skatījumu gan vizuāli, gan saturiski. Vija Zariņa aplūkojusi mūsdienu ainavas kodu dažādos gadalaikos un apgaismojumos, to atainojot lielformāta eļļas gleznās. Kaspars Zariņš savukārt turpina nesen iesākto abstraktās glezniecības ceļu, kas šajā izstādē būs akrila gleznojuma sajaukums ar dobtu un izslīpētu finieri. Arī pie Valmieras muzeja būs gaismas un skaņas saspēle. 6. un 7.aprīlī no plkst.20.00 līdz 24.00 Valmieras muzeja teritorijā būs apkskatāms mākslinieces Agneses Melbārdes radītais gaismas un komunikācijas objekts “Message”. To veido 32 mobilo telefonu instalācijas, ieprogrammēta gaismas un mūzikas režija. Mūzikas autors ir komponists un marimbas virtuozs Rihards Zaļupe. Objekta idejas pamatā ir vēlme radīt laikmetīgu uzrunu mūsdienu cilvēkiem – atgādināt, ka ir sācies jauns laikmets, un radīt pozitīvu enerģijas apmaiņu. Savukārt Valmieras muzeja Maršnera nama iekšpagalmā 7.aprīlī no plkst.21.00 līdz 23.00 būs apskatāma vides instalācija “Refrakcija” – gaismas kristālu saspēle ar meditatīvām mūzikas skaņām. Idejas pamatā ir gaismas laušana jeb refrakcija – parādība, ka, gaismai pārejot no vienas vides citā, tā maina staru izplatīšanās virzienu. Gaismai lūstot, var novērot priekšmetu formu, novietojumu un izmēru izmaiņas. Instalācija būs apskatāma ik vakaru līdz 20.aprīlim. Valmieras Mākslas dienās „Dzimšana” no 3.aprīļa līdz 3.maijam gaidāma vairāku izstāžu atklāšana, koncerti, filmu programma, biznesa forums, valmieriešus un viesus priecēs neparasti gaismas objekti, būs grāmatu atvēršana, izrādes. Par Valmieras Mākslas dienu “Dzimšana” norisēm vairāk var uzzināt Valmieras mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” un Valmieras Tūrisma informācijas centra mājaslapā www.visit.valmiera.lv. Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, biedrību “Valmieras attīstības aģentūra”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri, mākslas “Galerija Laipa”, kinoteātri “Gaisma”, Valmiermuižas kultūras biedrību, koncertzāli “Valmiera” un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta Valmieras Ziņas. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Pētera Vaska mūzika koncertzāles “Cēsis” veidotajās programmās skanējusi bieži, un tā gan koncertzāles akustikai, gan tās dabas tuvumam, kura runā Vaska mūzikā, šai koncertzālei ir tik piederīga. Arī pats komponists ir biežs viesis Cēsīs notiekošajos akadēmiskās mūzikas notikumos, un izveidojusies draudzība kļuva par iedīgli jauna festivāla idejai. Komponists dzimis 16. aprīlī, un viņa mūzikai veltītais festivāls vienmēr noritēs komponista un pavasara dzimšanas, atmodas laikā. Festivāla programmu veidojis pats komponists un viņš būs klātesošs visos festivāla koncertos. Koncertprogrammās iekļauti gan senāk rakstīti, klausītāju iecienīti Pētera Vaska darbi, gan jaunāku laiku kompozīcijas. Pārstāvēti būs visi komponista daiļrades posmi, un festivālā, mūzikas valodā ar klausītājiem sarunāsies gan savulaik apbrīnotais, jauneklis brīvdomātājs, gan tas briedušais vīrs, kurš, jau palielus gadskaitļus nesdams, joprojām ir mundrs un sparīgs, pret pasauli dzirdīgs un pret mūziku bijīgs. Festivālu 7. aprīlī atklās Vaska instrumentālās kamermūzikas koncerts ar koncertzāles “Cēsis” 2018. gada rezidējošo ansamblis Trio Palladio. Trīs Lielās mūzikas balvas laureātu – vijolnieces Evas Binderes, čellistes Kristīnes Blaumanes un pianista Reiņa Zariņa interpretācijā skanēs emocionāli aizraujošais trio Episodi e canto perpetuo, kā arī Castillo interior, bet Vaskam tik tuvās Latvijas dabas ainavas mūzikā atklāsies opusos “Zaļā ainava” un “Līdzenuma ainavas”. Pirms šī koncerta festivāla apmeklētāji aicināti uz Pirmskoncerta sarunu ar pašu komponistu, ko vadīs muzikologs Orests Silabriedis. 12. aprīlī gaidāmajā Pētera Vaska kormūzikas koncertā klausīsimies daudzām starptautiskām konkursu uzvarām vīto jauniešu kori “Kamēr...”, kas sava diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā muzicēs kopā ar Vaska mūzikas atskaņošanā rūdīto Spīķeru kvartetu. Koncerta “ Debesis un zeme” atklāj programmas duālo būtību, tajā skanēs gan komponista rakstītā garīgā mūzika, kā šedevri “Mūsu Tēvs” un Donna nobis pacem, gan dziesmas, kas atklāj viņa dabas un dzimtās zemes mīlestību kā staltā kordziesma “Māte Saule, trakā “Zīles ziņa” vai poētiskās “Līdzenuma ainavas”. Šis koncerts atnesīs arī kādu pārsteigumu! Ne visiem mūzikas cienītājiem zināms, ka Pēteris Vasks studējis Lietuvas Valsts konservatorijā un absolvējis to kā diplomēts kontrabasists. Tikai pēc tam, jau Latvijā, studējis kompozīciju. Koncertā Pēteris Vasks dzīvos kopā ar saviem skaņdarbiem un citiem koncerta mūziķiem, spēlējot kontrabasu. Festivāla kulmināciju sasniegs 28. aprīlī. Pēcpusdienā, plkst. 16.00 piedāvāsim noskatīties “Latvijas televīzijas” 2015. gadā radīto dokumentālā filmu par Pēteri Vasku “Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks». Filmas režisore Kristīne Želve, scenāriste Ieva Rozentāle, operators Andrejs Verhoustinskis. Savukārt, plkst. 19.00, baudīsim festivāla noslēguma koncertu “Tālā gaisma”, kura īpašie viesi būs paša komponista uzaicinātais Zviedrijā dzīvojošais britu vijolnieks Hugo Tičati (Hugo Ticciati) un Vaska draugs un domubiedrs – somu diriģents Juha Kangas. Solista un kamerorķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā dzirdēsim Gidonam Krēmeram rakstīto, iekšējas dinamikas un emocionālas spriedzes pilno Vijoļkoncertu “Tālā gaisma”. Otrajā daļā Juha Kangas un orķestra lasījumā skanēs simfonija “Balsis”, kas tapusi Latvijai grūtajā un izšķirošajā 1991. Simfonijā atklājas Pētera Vaska daiļradē nozīmīgās tēmas – dzīvība, mūžība, sirdsapziņa un pāri visam - komponista mūzikā visuresošais dziļi personīgais garīgums, kurš ikvienam festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” klausītājam sniegs arvien jaunas atklāsmes un emocionāli visaugstāko spriegumu. Biļetes un festivāla abonementi nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
29. martā noslēgusies projektu pieteikumu iesniegšana kultūras projektu konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018”. Saņemti 119 pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. Šogad konkursā tiks sadalīts ievērojami lielāks finansējums kā iepriekšējos gados - 129 600,00 EUR. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus, un konkursa rezultāti būs zināmi pēc 27. aprīļa. Rezultāti tiks publicēti Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā, un ar visiem projektu konkursa dalībniekiem sazināsimies personīgi. Projektus vērtēs apstiprināta ekspertu komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības, biedrības “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska””, Valsts kultūrkapitāla fonda, UNESCO, Zemkopības ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas. Vidzemes kultūras programma ir iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām un iniciatīvām, lai radītu un pilnveidotu kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2018. gada maija līdz 2018. gada 15. decembrim. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šogad kā viena no prioritātēm noteikta bērnu un jauniešu kvalitatīvai kultūrizglītībai un iesaistei kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs. Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas. Vairāk informācijas: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv , Tel.nr. 25670756. 2018. gada 6. aprīlī pirmo reizi pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā apliecinājumus četriem vērtību pieteicējiem – Balvu novada pašvaldībai, Daugavpils novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai un biedrībai “Skaņumāja” pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte stāsta: “Ir gandarījums par pirmajām sešām Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām vērtībām. Esam pateicīgi kopienām, pašvaldībām un ikvienam, kas rūpējas par šo mantojumu. Pieteikumus Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam 2018.gadā aicinām iesniegt līdz 29.jūnijam.” Par atbalstu svinīgās ceremonijas organizēšanā Latvijas Nacionālais kultūras centrs pateicas Siguldas novada pašvaldībai un Turaidas muzejrezervātam. Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017. gadā iekļautās vērtības: Dziedāšana ar pusbalsu (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība), Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība), Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (iesniedzējs: Daugavpils novada pašvaldība), Siguldas spieķa darināšanas prasme (iesniedzējs: Siguldas novada pašvaldība), Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”), Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”). Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Saraksts tiks papildināts katru gadu un ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Galerija no pasākuma apskatāma ŠEIT. Plašāka informācija Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Šogad Kultūras ministrijas pateicības rakstu un naudas balvu saņems 45 audzēkņi un 51 pedagogs no 17 izglītības iestādēm – Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas, Jūrmalas Mākslas skolas, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas, Talsu Mākslas skolas, Ķekavas Mākslas skolas, Bērnu un jauniešu centra "Daugmale", Augusta Dombrovska mūzikas skolas, Ievas Muzikantes mākslas studijas "Ieva Art Studio", Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas, Staiceles Mūzikas un mākslas skolas, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas. Laureātu saraksts skatāms ŠEIT. Saņemtos 200 pieteikumus vērtēja žūrija šādā sastāvā: priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, žūrijas priekšsēdētāja vietniece, Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, LNKC mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors Juris Kalnciems, LNKC mūzikas izglītības eksperts Kārlis Jēkabsons un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa. Kultūras ministrijas balva jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs iedibināta 1998. gadā. Ar šo Balvu Latvijas valsts atzīmē kultūrizglītības iestāžu audzēkņu spilgtākos radošos panākumus un viņu skolotāju ieguldīto darbu. Projekta organizatorisko un tehnisko sagatavošanu veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Vienlaikus ar Kultūras ministrijas balvu tiks pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva, ar kuru godinās izcilākos Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogus kultūrizglītības jomā – mūzikā un mākslā. Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Ekspozīciju veido darbi, kur gleznotāja ir pievērsusies jau sev tuvajai un zināmajai tēmai – jūra, kā arī jaunākie darbi, kur parādās jauna tēma – kalni. Jaunā gleznotāja joprojām paliek uzticīga savam iemīļotajam žanram – ainavai, un šīs izstādes kodolu veido gleznotās piejūras un kalnu ainavas. Kā min pati māksliniece :”Piejūra jau man zināmāka, bet kalni ir kas jauns. Kas uzrunāja mani pirmo reizi, esot kalnos? Tā ir citādāka sajūta un atšķirīga horizonta uztvere. It kā daļu debesu juma, līdz šim man nepierasti, aizklātu kalnu grēdas. Kalnus redzot, biju kā mazs bērns, kurš redz brīnumu - izjūtot bijību pret dabas brīnumu. Lieli un vareni tie. Nāk prātā norvēģu pasakas par troļļiem, kuri pēkšņi no miglas vāliem iznirst - kas milzīgs un neparasts ...” Koki no attāluma pret kalnu ir tikpat izmērā lieli kā cilvēks pret raženu egli. Samiedzot acis, kokiem līgojoties vējam līdz, liekas - tie dejo un čukst viens otram noslēpumus. Kā pret kalniem, tā pret jūras plašumiem un dabu kopumā cilvēks ir mazs, bet tur tas var smelt spēku klusumā un mierā. To gan nevar attiecināt uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Diena savā ziņā kļūst īsāka, jo kalnu augstums pierasto horizontu aizsedz, ir mazāk gaismas, arī klimats pašos kalnos ir atšķirīgs. Esot kalnos, sajutu kā garšo migla, jo tā šķiet, tur ir itin bieži un bieza pat dienas vidū. Mums jūra ir tepat blakus, daži soļi svaiga gaisa. Pie jūras cilvēks kļūst mierīgs. Šķiet, tā atņem visu nevajadzīgo līdz pagurumam, lai rastu jaunu spēku. Neaptveramais plašums izkliedē un koncentrē. Darbi gleznoti eļļas tehnikā uz audekla, vienā paņēmienā alla prima. Gleznots no mazāka formāta darbiem jeb skicēm, kuras radītas dabas klātbūtnē. Šis priekš manis ir būtiski. Pat nezinu kāpēc, taču tikai tā spēju radīt darbu, kad visas maņas ir iesaistītas esot aci pret aci ar dabu. Dabu izlaižot caur sevi. Bet varbūt tas ir pieradums būt dabā ar otu. Jebkura vides maiņa liek paskatīties uz lietām citādi. Gleznās vēlos kaut kripatiņu no tās esības saglabāt uz audekla - mūžīgi būt tur un tepat. Madara Neikena (1988) 2015. gadā Madara Neikena beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Glezniecības nodaļu. 2014. gadā saņēmusi „SEB stipendiju glezniecībā” (Latvija) un „Premio Marina di Ravenna 2014” (Itālijā). Kopš 2010. gada veiksmīgi piedalījusies vairākās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles darba laiks: Kontakti:
Šogad festivāls tiek veltīts Latvijas simtgadei, tāpēc skolēnu teātru režisori tika aicināti īpaši piedomāt pie repertuāra un izvēlēties latviešu dramaturgu darbus. Festivālā būs skatāmas izrādes – R.Blaumaņa “Maija”, A.Brigaderes “Sprīdītis”, M.Stārastes “Pelēkais Namiņš”, I.Ziedoņa “Saprast taureņu brīvību”, K.Skalbes “Ziemeļmeita”, V.Belševicas “Bille” un citas, tajā skaitā uzvesti arī ārzemju autoru darbi. Jāpiemin, ka festivālā būs iespējams noskatīties vairāk nekā 50 izrādes. Tāpat šis gads ir īpašs arī ar to, ka pirmo reizi izrādes tiks demonstrētas ne tikai VVV, bet arī VDT, sniedzot jauniešiem iespēju izbaudīt profesionālā teātra skatuvi. 20.aprīlī plkst.10.00 ar atklāšanas pasākumu savas durvis jaunajiem aktieriem un skatītājiem vērs VDT. Pēc atklāšanas visas dienas garumā teātra zālēs varēs vērot skolēnu teātru izrādes. Savukārt 21.aprīlī no plkst.8.10 skatītāji tiek gaidīti uz izrādēm VVV. Festivāla noslēgums ap plkst.18.00. Dodot ceļazīmi dalībai, skolēnu teātru sniegumu pirms festivāla vērtēja Valsts izglītības satura centra (VISC) izveidota žūrija pēc šādiem kritērijiem: dramaturģiskā materiāla izvēle, režisora darbs, aktieru darbs, audiovizuālais noformējums un izrādes koptēls. Savukārt festivāla laikā darbosies jauniešu žūrija, kas vērtēs izrādes, izvirzīs savas nominācijas un noslēgumā pasniegs balvas. Galvenais festivāla mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu teātru attīstību, motivēt radīt kvalitatīvas izrādes bērniem un jauniešiem, piedāvājot dažādu žanru iestudējumus, kā arī sekmēt teātru režisoru profesionālo pilnveidi, veicinot savstarpējo pieredzes apmaiņu. Festivāla norisē ir iesaistīti profesionāli režisori un eksperti. Tā laikā tiek noteikti veiksmīgākie iestudējumi un labākie aktiermākslas sniegumi. Festivālu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar VISC, VDT, VVV, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, citu pilsētu un novadu pašvaldībām, pašvaldību izglītības pārvaldēm, izglītības un kultūras iestādēm. Ar festivāla nolikumu iespējams iepazīties mājaslapā www.viesturi.edu.lv, sadaļā “Teātris” – “Festivāls”. Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls “..un es iešu un iešu!” tiek organizēts kopš 2008.gada. Pirmajā festivālā ar izrādēm piedalījās septiņi skolu teātru kolektīvi, bet 2017.gada festivālā jau varējām skatīt 33 izrādes ar 500 dalībniekiem. Informāciju sagatavoja:
Veidojot savu stāstu, apdomā:
Latvijas bērnu un jauniešu iesūtītos darbus vērtēs Eiropas kultūras mantojuma dienu koordinators – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pieci veiksmīgākie stāsti tiks izvirzīti pārstāvēt Latviju, un tos vērtēs Eiropas Komisijas izveidota žūrija. Stāstus vērtēs pēc tā kā tie parāda kultūras mantojumu un tā Eiropas dimensiju, kā arī radošuma to izpildījumā. Interesantāko Latvijas stāstu autori saņems pārsteiguma balvas no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Mantojuma radītāju (Heritage Makers) konkurss aizsācies 2013. gadā Somijā ar mērķi aicināt nākotnes mantojuma sargātājus iepazīt tuvāko apkārtni, meklēt un identificēt vērtības sev apkārt. Šogad konkurss kļuvis par Eiropas kultūras mantojuma dienu iniciatīvu, kas tiks rīkota Eiropas mērogā Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konkursa norise
Papildus informācija:
Aprīļa mēnesis koncertzālē “Cēsis” izskan izcilā latviešu komponista Pētera Vaska zīmē – ar jaunā koncertzāles pavasara festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” koncertiem. Pirmā festivāla programmu veidojis pats komponists un dažādās Vaska daiļrades šķautnes atklājas trīs dažādos koncertos. Jau izskanējuši kamermūzikas koncerts ar koncertzāles “Cēsis” rezidences ansambli Trio Palladio un kormūzikas koncerts ar jauniešu kori “Kamēr...” un Spīķeru kvartetu. Festivāls savu kulmināciju sasniegs 28. aprīlī. Pēcpusdienā, plkst. 16.00 interesentus aicinām uz “Latvijas televīzijas” 2015. gadā veidotās dokumentālās filmas par Pēteri Vasku “Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks» bezmaksas seansu. Pirms seansa saruna ar Pēteri Vasku un filmas radošo komandu - režisori Kristīni Želvi un scenāristi Ievu Rozentāli. Plkst. 18.00 tiks atklāta INSIGNA mākslas galerijas jaunā pavasara izstāde. Līdz pat jūlijam koncertzālē būs skatāma Paulas Zariņas-Zēmanes personālizstāde “Dabas dvēsele”. Atklāšanā piedalīsies pati māksliniece. Aicināti interesenti un mākslas mīļotāji. Savukārt, plkst. 19.00 baudīsim festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncertu “Tālā gaisma”, kura viesi būs paša komponista uzaicinātais Zviedrijā dzīvojošais britu vijolnieks Hugo Tičati (Hugo Ticciati) un Vaska draugs un domubiedrs – somu diriģents Juha Kangass. Vijolnieks Hugo Tičati un kamerorķestris Sinfonietta Rīga atskaņos Gidonam Krēmeram rakstīto, iekšējas dinamikas un emocionālas spriedzes pilno Vijoļkoncertu “Tālā gaisma”. Šis ir viens no visvairāk spēlētajiem Pētera Vaska skaņdarbiem – tas atskaņots vairāk nekā piecdesmit interpretācijās uz dažādām pasaules koncertzāļu skatuvēm, ar tā mūziku iestudētas astoņas baleta izrādes, kā arī izdots kādos desmit mūzikas ierakstos. Koncerta otrajā daļā Juha Kangass un orķestra lasījumā skanēs simfonija “Balsis”, kas tapusi Latvijai grūtajā un izšķirošajā 1991. Simfonijā atklājas Pētera Vaska daiļradē nozīmīgās tēmas – dzīvība, mūžība, sirdsapziņa un pāri visam - komponista mūzikā visuresošais dziļi personīgais garīgums, kurš ikvienam festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” klausītājam sniegs arvien jaunas atklāsmes un emocionāli visaugstāko spriegumu. Koncerta solists Hugo Tičati ir aizrautīgs laikmetīgās mūzikas interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstremu, Albertu Šnelceru, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un vairākiem citiem. Sev veltītos vijoļkoncertus Tičati spēlē vai visos pasaules kontinentos. Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un arī tādām marginālijām, kā kinētiskā gleznošana vai piemēram, akmeņu līdzsvarošana. Beidzamajās sezonās Tičati spēlējis koncertus Kārnegija zālē, Marijas teātra koncertzālē, Čikāgas Simfoniju zālē, Londonas King’s Place un sniedzis vairāku jaundarbu pirmatskaņojumus. Viņš veidojis koncertsērijas Londonas Vigmorzālē un Amsterdamas Muziekgebouw. Diriģents Juha Kangass ir Pētera Vaska sens draugs un domubiedrs. Tieši Kangasam komponists veltījis vairākus savus skaņdarbus un to pirmatskaņojumi piedzīvoti tieši šī diriģenta interpretācijā. Juha Kangass daudz darījis, lai popularizētu Ziemeļu un Baltijas valstu komponistu mūziku. Viņs vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un ir “Latvijas Lielās mūzikas balvas 1997” laureāts. Šo balvu Maestro saņēma “par latviešu mūzikas popularizēšanu ārzemēs augstā mākslinieciskā līmenī”. Regulāra un klausītāju iemīļota ir Juhas Kangasa sadarbība ar Normunda Šnē vadītajiem kolektīviem, sākotnēji ar “Rīgas kamermūziķiem”, vēlāk ar Sinfonietta Rīga, ko Kangass iepazina 2006. gada rudenī. Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncerts būs klausītāju gaidīta diriģenta Juha Kangass un orķestra Sinfonietta Rīga radošā atkalredzēšanās Cēsīs. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Ir noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātais un administrētais „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkurss, kurā tika saņemti pavisam 119 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 478 561,77 eiro. Ekspertu komisija, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un lēma atbalstīt 59 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 126 600,00 eiro apmērā. Diemžēl lielās konkurences un pieļauto kļūdu dēļ daudz patiešām labu iniciatīvu atbalstu nesaņēma. Atbalstīto projektu saraksts pieejams šeit. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e-pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursa rezultātiem. Jāatzīmē, ka vairāki projekti netika atbalstīti, jo pieteikumu sagatavošanā nebija ievērotas nolikuma prasības, kas ir būtiskas, lai izvērtētu projekta sasniedzamos mērķus un atbilstību Vidzemes kultūras programmai. Tāpat arī ekspertu komisija noraidīja vairākus projektu pieteikumus, kas jau saņēmuši finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros un līdz ar to ir pretrunā ar konkursa nolikumu. No 2018. gada maija līdz decembrim jau vienpadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv. Papildu informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 6.aprīlī, plkst.21.00 pie Valmieras Kultūras centra, iestājoties krēslai, norisināsies Valmieras Mākslas dienu atklāšana. Tām šogad izvēlēta tēma „Dzimšana”, arī atklāšanas laikā aicinot ikvienu piedalīties savdabīga mākslas darba dzimšanā.
Šomēnes koncertzālē “Cēsis” aizsāksies jauns festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, kas veltīts izcilā latviešu komponista Pētera Vaska radītajai mūzikai. Atklājot dažādās Vaska daiļrades šķautnes, klausītāji aicināti uz trīs koncertiem – 7. aprīlī skanēs meistara sarakstītā instrumentālā kamermūzika, 12. aprīlī – kormūzika, bet festivālu vainagos simfoniskās mūzikas koncerts 28. aprīlī.
2018. gada 26. aprīlī plkst. 12.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tiks apbalvoti kultūrizglītības nozares talantīgākie audzēkņi, viņu skolotāji un koncertmeistari. Apbalvojumu piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs.
No 2018. gada 20. aprīlim līdz 27. maijam Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja (MNMM) Izstāžu zālē būs skatāma gleznotājas Madaras Neikenas personālizstāde “Tur un tepat”.
20. un 21.aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā (VVV) un Valmieras Drāmas teātrī (VDT) notiks bērnu un jauniešu teātru festivāls “..un es iešu un iešu!”. Plānots, ka šogad festivālā piedalīsies vairāk nekā 850 dalībnieku, kuri Valmierā ieradīsies no visas Latvijas – Madonas, Limbažiem, Jelgavas, Ogres, Liepājas, Rūjienas, Gulbenes, Alūksnes, Salaspils, Siguldas, Jūrmalas Rīgas, Ikšķiles un citām pilsētām un novadiem. Jau otro gadu pēc kārtas festivālā piedalīsies arī skolu teātris no Lietuvas.
Ja esi jaunāks par 18 gadiem, novērtē skaisto vidē ap sevi un Tev patīk pētīt un izzināt kultūras mantojumu, tad Tu esi kultūras mantojuma radītājs, ko meklējam. Izvēlies kādu kultūras mantojuma vietu vai objektu savā apkārtnē, piedalies konkursā un kopā ar pavadošo personu laimē iespēju doties uz Strasbūru novembrī!
Sestdien, 28. aprīlī, koncertzālē “Cēsis” izskanēs festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncerts “Tālā gaisma”. Festivāla īpašie viesi būs somu diriģents Juha Kangass, kura vadībā muzicēs kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, un britu vijolnieks Hugo Tičati.